Atzinums

Lai arī normas redakcija ir papildināta pēc publiskajā apspriešanā izteiktajiem iebildumiem, uzturam spēkā savu sniegto iebildumu, jo norma neatrisina problēmas, kas var rasties praksē pēc tās spēkā stāšanās. Autoruzraugs darbojas būvniecības ierosinātāja interesēs, līdz ar to viņam ir jābūt neatkarīgam no būvdarbu veicēja jo īpaši apvienotajos projektēšanas un būvdarbu iepirkumos.

Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 103. punkts paredz, ka autoruzraudzību būvdarbu laikā veic tas būvprojekta izstrādātājs, kurš izstrādājis tehnisko projektu, ja ar būvniecības ierosinātāju noslēgtajā līgumā par būvprojekta izstrādi nav noteikts citādi. Minēto noteikumu 107. punkts paredz, ka autoruzraugu norīko būvprojekta izstrādātājs. Normatīvie akti neaizliedz komersantam vienlaikus būt gan būvdarbu veicējam, gan būvprojekta izstrādātājam, no kā izriet, ka autoruzraugs būs saistīts ar personu, attiecībā uz kuru veic uzraudzību.

Grozījumos piedāvāto 11.² punkta redakciju attiecībā uz autoruzraudzību būtu problemātiski saprātīgi piemērot gadījumos, kad būvniecības ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs un būvdarbu veicējs ir viena un tā pati persona. Šādā gadījumā autoruzraudzības uzticēšana citai personai nesasniegtu autoruzraudzības mērķi.

Tāpat vēršam uzmanību, ka Būvniecības likuma 192. panta sestajā daļā noteikts, ka būvuzraudzības veicējs nav tiesīgs veikt būvuzraudzību, ja viņš un būvdarbu veicējs ir uzskatāmi par saistītām personām likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, izņemot gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs ir vienlaikus arī būvdarbu veicējs vai būvuzraudzības veicējs, vai gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs un būvdarbu veicējs ir saistītās personas likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē.

Grozījumos norādītais attiecībā uz būvuzraugu ir pretrunā Būvniecības likumā noteiktajam. Ja būvuzraudzības līgumu slēdz ar juridisku personu, līgumā norāda konkrētās fiziskās personas, kuras veiks būvuzraudzību, kā arī norāda atbildīgo būvuzraugu. No minētā izriet, ka atbildīgais būvuzraugs ir darba tiesiskajās attiecībās ar būvuzraudzības veicēju. Ja Būvniecības likums pieļauj būvuzraudzības veicēja saistību ar būvniecības ierosinātāju un būvdarbu veicēju likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, secīgi arī atbildīgais būvuzraugs būs saistīts ar personu attiecībā uz kuru veic uzraudzību.

Informējam, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta rīcībā ir Ekonomikas ministrijas vēstule Nr. 2.13.8.1-2/2018/1512, kurā Ekonomikas ministrija pauž, ka neatkarīgi no izvēlēta līguma veida (darba līgums vai būvuzraudzības veikšanas līgums) būvniecības ierosinātājs, kas vienlaikus būs arī būvdarbu veicējs, veiks samaksu par būvuzraudzības veikšanu – jebkurā gadījumā būvuzraudzības veicējs ir finansiāli atkarīgs no personas, kura vienlaikus ir būvniecības ierosinātājs un būvdarbu veicējs. Tādējādi no regulējuma gramatiskās interpretācijas viedokļa šādā situācijā ir būtiski piesaistīt atbilstošas sfēras būvuzraugu. Samērojot sabiedrības un indivīda intereses, būvuzraudzības esamības nodrošināšana ir prioritāte pār formāla interešu konflikta neesamību.

Jāņem vērā, ka praksē pastāv ļoti bieži gadījumi, kad ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs, būvuzraudzības veicējs un būvdarbu veicējs ir viena un tā pati persona, līdz ar to nebūs iespējams izpildīt grozījumu punktu attiecībā uz autoruzraugu un būvuzraugu.

Tādējādi lūdzam izvērtēt nepieciešamību iekļaut 11.² punkta normā kā izņēmumu arī būvuzraudzību, gadījumos, kad  būvniecības ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs un būvdarbu veicējs ir viena un tā pati persona.
 

“11.² Par būvuzraugu vai būvekspertu var būt persona, kura nav darba tiesiskajās attiecībās un ir neatkarīga no personas, attiecībā uz kuru veic uzraudzību vai kontroli. Par autoruzraugu var būt persona, kura nav darba tiesiskajās attiecībās un ir neatkarīga no personas, attiecībā uz kuru veic uzraudzību, izņemot gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs un būvdarbu veicējs ir viena un tā pati persona.”
 

Latvijas zinātņu akadēmijas terminu datu bāzē nevar atrast vārdu sekvestrējošs.
Nav skaidrs, kāpēc tāds vārds ir izmantots un kāda ir vārda būtība un teikuma jēga.
Vārds sekvestrēt būtu attiecināms uz augsni, bet ne uz būvmateriāliem.
Nav saprotama tāda vārda pielietošana normatīvā, kurš būtu jāsaprot visiem, kas to lasa vai izmanto darbā.
Jo lielāks CO² līmenis atmosfērā, jo zaļāka planēta.

Priekšlikums nepapildināt noteikumus ar 18.⁴ punktu šādā redakcijā.

-

Nav tāda atbildīgā būvdarbu vadītāja vai atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka būvprakses sertifikāta.