Atzinums

Lai radītu izpratni par piedāvāto pasākumu (risinājumu) sagaidāmajiem rezultātiem, nodrošinot virzību uz informatīvajā ziņojumā definētajiem mērķiem, aicinām katra prioritārā virziena (apakšvirziena) ietvaros norādīt sasniedzamos darbības un politikas rezultatīvos rādītājus, īpašu uzsvaru liekot uz papildus devumu Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam nostiprinātajiem politikas rezultatīvajiem rādītājiem.

1.1. Esošās situācijas apraksts

Dokumentā ‘teikts, ka “galvenais mērķis ir panākt tautsaimniecības izaugsmes pieaugumu 5% apmērā katru gadu un palielināt eksporta apjomu līdz 30 miljardiem EUR 2023. gadā un līdz 39 miljardiem EUR 2027. gadā.”. Pašlaik globālā ekonomika palēninās, un šādus izaugsmes tempus tuvākajā laikā Latvijai sasniegt ir jāīsteno ļoti agresīva un mērķtiecīga politika. Uz to norāda  starptautisko institūciju prognozes: Eiropas Komisijas 2023.g. rudens prognozes Latvijai sagaida IKP pieaugumu 2.4% un 3.0% attiecīgi 2024.un 2025.g., pēc krituma par 0.2% šogad, un neprognozē strauju eksporta tempu kāpumu. Kas ir atslēgas risinājums augstā izaugsmes mērķa sasniegšanai?  https://economy-finance.ec.europa.eu/economic-surveillance-eu-economies/latvia/economic-forecast-latvia_en
Tiek apgalvots, ka “ja privātā sektora kreditēšana Latvijā būtu Igaunijas līmenī, tad ekonomikā papildus nonāktu ~ 2 mljrd. EUR finansējums, kas būtu ļoti būtisks faktors straujākai uzņēmumu attīstībai”.  Taču Latvijā vēl arvien ir samērā augsts tādu uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir vāja finansiālā veselība (, kas kombinācijā ar lielo ēnu ekonomikas apjomu ierobežo potenciālu palielināt kopējo nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu portfeli). Līdz ar to, politikas piedāvājumam būtu jābūt vērstam arī uz izmaiņām esošajā sistēmā uzņēmuma finanšu veselības uzlabojumiem, lai vairāk uzņēmumu varētu kvalificēties kredītu saņemšanai. 


3.3. Pasākumi darba tirgus paplašināšanai

Jautājums par zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas īstenošanu: nav aprakstīts, kādā veidā tiks panākts, ka cilvēki, kas īrēs šos dzīvokļus, būs aktīvi darba tirgus dalībnieki Latvijā. Līdz ar to,  nav pamata apgalvot, ka šādu dzīvokļu būvniecība risinās darba tirgus problēmas.

4. Prioritārais virziens – uzņēmējdarbības vide

Nepieciešams precīzāk aprakstīt ieguvumus no  pasākumiem, piem. “Pārvērtēt obligātās veselības pārbaudes procesu; Izstrādāt priekšlikumus darbnespējas lapu apmaksas nosacījumiem  un izsniegšanas kontrolei”. Nepieciešams pievienot ekonomiskās analīzes secinājumus par to, kādi būs konkrēti ieguvumi tautsaimniecībai.

 

-

Informatīvajā ziņojumā, sadaļā "2. Prioritārais virziens - inovācijas", apakšsadaļā "2.3. Turpmākās rīcības" norādīts, ka, turpinot darbu pie pētniecības un attīstības (turpmāk - P&A) izdevumu uzskaites datu pilnveidošanas, paredzams uzdevums CSP nodrošināt individuālu darbu ar lielajiem uzņēmumiem (vismaz 6 uzņēmumi gadā), kas iepriekš nav snieguši datus par P&A, sniedzot tiem praktisku atbalstu P&A datu uzskaitē."
Uzdevums būtībā ietver CSP pienākumu veikt manuālu lielo uzņēmumu datu atlasi, izvērtēšanu un uzņēmumu individuālu konsultēšanu, kas ietver būtisku administratīvā resursa patēriņu. 
Vienlaikus informatīvajā ziņojumā iekļauti arī citi risinājumi, kas paredzēti uzņēmumu vispārējās informētības paaugstināšanai attiecībā uz P&A datu uzskaiti un ziņošanas veidlapas aizpildīšanu. 
Vēršam uzmanību uz apstākli, ka atbilstoši "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma" 53.panta pirmās daļas 17) punkta prasībām, lielajām kapitālsabiedrībām no 2022.gada 1.janvāra ir pienākums finanšu pārskata pielikumā sniegt detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izmaksām. Šis risinājums tika izveidots, lai automatizētu CSP datu ieguvi un apstrādi attiecībā uz P&A  izmaksām, tomēr Informatīvajā ziņojumā nav norādīta informācija par risinājuma iesviešanas gaitu un rezultātiem. Informatīvajā ziņojumā izmanotas atsauces uz Latvijas Produktivitātes ziņojumu 2022 (https://www.em.gov.lv/lv/media/16764/download?attachment), kurš izstrādāts, pamatojoties uz datiem, kas apkopoti un iegūti par laiku līdz 2022.gadam (pirms "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma" jaunās normas spēkā stāšanās).
Ņemot vērā norādīto, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju par P&A datu ieguves rezultātiem pēc  "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma" 53.panta pirmās daļas jaunās prasības spēkā stāšanās un  izvērtēt informatīvā ziņojuma 4.1.punktā norādītā pasākuma (CSP uzdevuma) nepieciešamību.

-

Informatīvā ziņojuma sadaļā "1. Prioritārais virziens - investīcijas", apakšsadaļā "1.3. Turpmākās darbības" norādīts, ka, turpinot darbu pie finansējuma pieejamības jautājumiem kā nākamie soļi nepieciešams sniegt priekšlikumus grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā (turpmāk -VPIL)  un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (turpmāk - Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā), lai kapitālsabiedrības ar publiskas personas kapitāla daļu varētu darboties uz vispārīgajiem komercdarbības principiem, ievērojot konkurences neitralitāti, paredzēt obligātu pienākumu mērķu izvirzīšanai, kas veicina inovatīvo un eksportspējīgo preču un pakalpojumu pieaugumu, eksporta tirgu apgūšanai, mazinātu birokrātisko slogu lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī atšķirīgas dividendēs izmaksājamās daļas noteikšanai kapitālsabiedrībām, kas apgūst eksporta tirgu un veic ieguldījumus pētniecībā, inovācijās un attīstībā – sasaistot ar kapitālsabiedrības apgrozījumu un attiecīgo mērķu izpildi eksporta apguvei ieguldījumiem inovācijās un pētniecībā atbilstoši stratēģijā noteiktajam."

Valsts kanceleja iebilst norādītajam darbības virzienam, jo Informatīvajā ziņojumā nav ietverts ierosinājuma  pamatojums.
Valsts kanceleja, pamatojoties uz tās kā koordinācijas institūcijas kompetenci un pieredzi valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības politikas īstenošanā, jau iepriekš norādījusi, ka koordinācijas institūcijas ieskatā esošais tiesiskais regulējums (VPIL 88.pants) pilnībā nodrošina valsts spēju reaģēt uz tirgus nepilnībām, sniedzot sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus, radot eksportspējīgus produktus. Reaģējot uz atsevišķiem publiskajā telpā un starpinstitūciju sadarbības ietvaros saņemtajiem ierosinājumiem veikt grozījumus VPIL 88.pantā un Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, koordinācijas institūcija ir lūgusi ierosinājuma autorus sniegt informāciju par VPIL un Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma trūkumiem, kas rada nepamatotus šķēršļus publisku personu kapitālsabiedrību komercdarbībai, tomēr nav saņēmusi ne teorētisku skaidrojumu, ne situāciju piemērus. Arī Informatīvajā ziņojumā nav norādīts paredzētās rīcības pamatojums - nav konstatēti faktiskie publisku personu kapitālsabiedrību pilnvērtīgas darbības šķēršļi un skaidroti paredzētie risinājumi, tai skaitā "vispārīgu komercdarbības principu" saturiskais tvērums. 

Uzskatām, ka publisku personu kapitālsabiedrības, darbojoties preču un pakalpojumu tirgū, jau šobrīd darbojas atbilstoši komercdarbības principiem (kādi tie izriet no Komerclikuma) un to pienākums ievērot konkurences neitralitāti ir integrēts VPIL 88.panta normā un Konkurences likumā. Savukārt pienākums paredzēt tādu kapitālsabiedrību mērķu izvirzīšanai, kas veicina inovatīvo un eksportspējīgo preču un pakalpojumu pieaugumu un eksporta tirgu apgūšanu, jau šobrīd gulstas uz kapitāla daļu turētāju un izriet no 2021.gada 16.novembra Ministru kabineta protokollēmuma (Nr.75/39.§), kur noteikts pienākums valsts kapitāla daļu turētājiem (ar nozares ministrijām) pirms vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādāšanas (tai skaitā grozījumu) precizēt valsts kapitālsabiedrībām sasniedzamos mērķus un izmantojamos instrumentus akcionāra (valsts kapitāla daļu turētāja) gaidu vēstulē, t.sk. iesaistīšanos pētniecībā un attīstībā un nodrošināt, ka divu gadu laikā no ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinetā (līdz 2023.gada 16.novembrim) lielo kapitālsabiedrību stratēģijās ir iekļauti atbilstoši pētniecības un attīstības vai inovatīvu risinājumu ieviešanas mērķi (ieguldījumu apjomi, prioritārie virzieni, sasniedzamie rādītāji).

Izsakot ierosinājumu mazināt birokrātisko slogu lēmumu pieņemšanas procesā, informatīvajā ziņojumā nav raksturota problēmsituācija, nav norādīts, kas tiek saprasts ar birokrātiskā sloga mazināšanu un uz kādiem kapitālsabiedrības lēmumiem tas attiecināms.  Attiecīgi, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar atbilstošu skaidrojumu, kopsakarā ar ierosinājumu izvērtējot arī publiskā kapitāla klātbūtnes un publisko (sabiedrības) interešu aspektu publiskās kapitālsabiedrībās. Vēršam uzmanību uz faktu, ka VPIL un Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (arī Konkurences likuma un publisko Iepirkumu) normatīvais regulējums veidots, respektējot Ministru kabineta kompetenci rīcībai ar valsts aktīviem (budžeta kompetenci), nozares intereses, un sabiedrības jeb publiskās intereses, tādēļ rosinot būtiskas izmaiņas, attiecīgi pamatojama piedāvātā risinājuma nepieciešamība, piedāvātā politikas izmaiņa, ietekme uz tiesību sistēmu un sasniedzamais rezultāts, kurš ir tieši izrietošs no piedāvātās politikas izmaiņām.

Attiecībā uz ierosinājumu atšķirīgas dividendēs izmaksājamās daļas noteikšanai kapitālsabiedrībām, kas apgūst eksporta tirgu un veic ieguldījumus pētniecībā, inovācijās un attīstībā, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar paplašinātu problēmsituācijas skaidrojumu, kā arī precizēt, kādus potenciālos risinājumus ietver šis ierosinājums un to mērķus un vērtēt ierosinājumu ietekmi uz tiesību sistēmu. Lūdzam ņemt vērā, ka būtisku Latvijas valsts budžeta ieņēmumu daļu veido lielo valsts kapitālsabiedrību maksātās dividendes, tādēļ atšķirīgas dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšana komerciālām kapitālsabiedrībām satur būtisku risku valsts budžeta ieņēmumu samazināšanai. Līdz ar norādīto, izteiktais ierosinājums vērtējams tikai kopsakarā ar tā potenciālo ietekmi uz budžetu, kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistīto institūciju kompetenci, neizmaksātās peļņas daļas izlietojuma uzraudzības mehānismu un nākotnes ieguvumiem sabiedrībai. 

-

Lūdzam visā informatīvā ziņojuma tekstā vienādot terminu - birokrātiskais slogs, administratīvais slogs un finanšu slogs lietojumu. Vēršam uzmanību, ka administatīvo slogu uzņēmējiem rada darbības, kas izriet no pienākuma ievērot tiesiskā regulējuma prasības, kas saistītas ar informācijas pieņemšanu, apstrādi vai uzglabāšanu, piemēram, atskaišu sniegšana, atļauju saņemšana, pārbaudes, revīzijas vai kontroles sistēmas ieviešana, kvalifikācijas prasību izpildīšana u.tml. Savukārt ar vārdu birokrātisks raksturo darba stilu, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā. Finanšu slogs savukārt raksturo tiešās finansiālās izmaksas uzņēmējam - prasības par noteiktu naudas summu pārskaitīšanu valstij. Šīs prasības nav saistītas ar informācijas sniegšanu. Pie minētajām izmaksām pieskaitāmi nodokļu, nodevu maksājumi. Lūdzam pārliecināties, ka katrs no šiem terminiem tiek lietots atbilstoši paredzētajai rīcībai.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullim informatīvais ziņojums ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, un tajā neietver konceptuālus jautājumus. Informatīvais ziņojums nav plānošanas dokuments. Noteiktas rīcības Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam ieviešanai ir nepieciešams noteikt veidojot plānu. 

Plānā norāda mērķi, pamatnostādnēs minētos politikas rezultātus un sasniedzamo rezultatīvo rādītāju, plāna rīcības virzienus un pasākumus, kā arī to darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kas ļauj objektīvi novērtēt šo pasākumu izpildi. Katram pasākumam nosaka par tā īstenošanu atbildīgo un līdzatbildīgās institūcijas un pasākuma izpildes termiņu un nepieciešamo finansējumu.

-