Atzinums

Attiecībā par protokollēmuma 1.punktu, vēršam uzmanību, ka tas pēc būtības iekļauj divus uzdevumus:
Pirmais - ministrijām un to padotības iestādēm izvērtēt katra plānotā vai uzsāktā iepirkuma lietderību un piegādātājiem noteikto prasību samērīgumu.
 
Otrais - veicot iepirkumu (ministrijai un padotības iestādēm), nodrošināt pēc iespējas plašu konkurenci un saimniecisku rīcību ar finanšu līdzekļiem, novēršot potenciālā iepērkamo preču, pakalpojumu vai būvdarbu sadārdzinājuma riskus.
 
Attiecīgi  uz pirmo daļu lūdzam precizēt protokollēmuma piemērošanas tvērumu un paredzēt samērīgu iepirkumu izvērtēšanas pieeju. Tā kā plānoto iepirkumu sagatavošanas stadijā konkrētās kvalifikācijas un citas prasības potenciālajiem piegādātājiem vēl nav definētas, tad prasība šajā stadijā izvērtēt vēl neizstrādātu prasību samērīgumu rada nepamatotu administratīvo slogu un nelietderīgi tērē iestāžu administratīvos resursus. Tāpat nav samērīgi izvērtēt iepirkumus, kuri saistīti ar iestāžu pamatdarbības nodrošināšanu, infrastruktūras un pamatfunkciju uzturēšanu, piemēram, ārstniecības procesam nepieciešamo materiālu, zāļu, medicīnisko ierīču un citu pacientu ārstēšanai nepieciešamo resursu iepirkumi. Tāpat vēršam uzmanību, ka iepirkumu izvērtēšanai ir jānotiek pēc vienotiem un skaidri definētiem kritērijiem, lai nodrošinātu vienādu pieeju visā valsts pārvaldē. Līdz ar to protokollēmumu būtu nepieciešams papildināt ar konkrētu uzdevumu, piemēram, Iepirkumu uzraudzības birojam izstrādāt vienotu metodiku iepirkumu izvērtēšanai. Papildus ministrijām nav plānotas kapacitātes šādas funkcijas veikšanai.
Ņemot vērā to, ka iepirkumi valstī tiek veikti atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām, kas ietver nosacījumus attiecībā uz prasību izvirzīšanu piegādātājiem, arī attiecībā uz konkurenci, ir izvērtējams arī jautājums par papildus prasību noteikšanu Publisko iepirkumu likumā, lai nodrošinātu vienotu un horizontālu regulējumu visiem pasūtītājiem.
 
Attiecībā uz otro daļu lūdzam papildināt ar skaidrojumu, kādas papildu prasības un rīcības papildus Publisko iepirkumu likumā un citos publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos un piemērošanas metodoloģijās noteiktajām prasībām būtu nepieciešams piemērot.

-

Veselības ministrija konceptuāli atbalsta valsts kapitālsabiedrību plānoto un uzsākto iepirkumu lietderības, izmaksu pamatotības un izvirzīto prasību samērīguma izvērtēšanu. Vienlaikus Veselības ministrija lūdz precizēt protokollēmuma projektā ietverto formulējumu, ka kapitāla daļu turētājiem jānodrošina iepirkumu pārskatīšana, “novēršot kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu sadārdzinājuma riskus”.
Minētais formulējums nav pietiekami skaidrs attiecībā uz kapitāla daļu turētāja un kapitālsabiedrības pienākuma saturu un var tikt interpretēts kā pienākums nodrošināt, ka kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu izmaksas iepirkumu rezultātā nepieaug. Šāda rezultāta sasniegšana nav pilnībā atkarīga ne no kapitāla daļu turētāja, ne no kapitālsabiedrības rīcības, jo iepirkumu cenas ietekmē arī objektīvi ārējie apstākļi, tostarp inflācija, darbaspēka izmaksu izmaiņas, energoresursu un izejvielu cenu svārstības, piegādes ķēžu traucējumi, konkurences līmenis konkrētajā tirgū, kā arī ražotāju un piegādātāju cenu politika.
Īpaši būtiski tas ir veselības aprūpes nozarē, kur kapitālsabiedrības iegādājas zāles, medicīniskās ierīces, reaģentus, ārstniecības procesam nepieciešamos materiālus, specializētas tehnoloģijas un citus pacientu ārstēšanai nepieciešamus resursus. Šo preču un pakalpojumu cenas lielā mērā veidojas ārējos, tostarp starptautiskos, tirgos un nav tieši ietekmējamas ar kapitālsabiedrības veiktajiem iepirkuma organizēšanas pasākumiem.
Turklāt veselības aprūpes kapitālsabiedrību primārais uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Ārstniecības iestādes  pakalpojumi ir būtiski sabiedrības veselības aizsardzībai un valsts funkciju nepārtrauktībai. Tādēļ iepirkumu pārskatīšana nedrīkst radīt risku zāļu, medicīnisko ierīču, reaģentu, ārstniecības materiālu vai kritiski nepieciešamo pakalpojumu pieejamībai, kā arī nedrīkst kavēt neatliekamu infrastruktūras, medicīnisko tehnoloģiju vai informācijas sistēmu uzturēšanas un drošības pasākumu īstenošanu.
Kapitālsabiedrība var identificēt un, ciktāl tas ir objektīvi iespējams, mazināt nepamatota sadārdzinājuma riskus, piemēram, pārskatot iepirkuma nepieciešamību un apjomu, tehniskās specifikācijas, kvalifikācijas prasības, līguma termiņu, iepirkuma sadalīšanas iespējas vai citus alternatīvus risinājumus. Tomēr kapitālsabiedrība nevar garantēt, ka iepirkuma cena vai tās sniegto pakalpojumu pašizmaksa ārējo tirgus apstākļu ietekmē nepieaugs.
Ņemot vērā minēto, protokollēmumā būtu nošķirams pienākums veikt iepirkumu lietderības un prasību samērīguma izvērtēšanu no pienākuma nodrošināt konkrētu ekonomisku rezultātu. Uzdevuma izpilde būtu vērtējama pēc tā, vai kapitālsabiedrība ir pienācīgi identificējusi iepirkuma izmaksu un sadārdzinājuma riskus, izvērtējusi alternatīvas un veikusi tās kompetencē esošos samērīgos pasākumus šo risku mazināšanai, nevis pēc tā, vai iepirkuma cena faktiski nav pieaugusi.
Tādēļ Veselības ministrija lūdz precizēt protokollēmuma projektu, paredzot, ka valsts kapitālsabiedrības pārskata plānotos un uzsāktos iepirkumus, identificējot un, ciktāl tas ir objektīvi iespējams, mazinot nepamatota sadārdzinājuma riskus, vienlaikus neapdraudot kapitālsabiedrību darbības nepārtrauktību un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un drošumu.

-