Atzinums

Tieslietu ministrija ir secinājusi, ka pēdējā laikā aktīvi tiek virzīti rīkojuma projekti, kuru mērķis ir Ministru kabinetam atļaut ēku (būvju) īpašniekiem, privatizējot nekustamo īpašumu, privatizēt arī tā sastāvā ietilpstošo valsts meža zemi. Faktiski pēc vairāk kā 25 gadiem tiek pabeigta privatizācija, taču anotācijā iztrūkst secīga skaidrojuma un pamatojuma, kādēļ 2023.gadā tā būtu jāpabeidz, kādēļ tas ir valsts interesēs, kādēļ nekas netika darīts līdz šim brīdim, kādēļ valsts interesēs un lietderīgi nav veikt īpašumu sadali vai atsavināšanu Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma ietvaros, ņemot vērā, ka uz valsts zemes ir privātpersonu ēkas (būves).

Tas, kas tiek uzsvērts, ka ir īpaši grozīti normatīvie akti 20 gadus pēc tam, kad zeme ir nodota privatizācijai, kas liek secināt, ka, pirmkārt, privatizācijai konkrēto zemi nemaz tiesiski nevarēja nodot, otrkārt, ir radīta atšķirīga attieksme, jo acīmredzot bija gadījumi, kad privatizācija tika atteikta vai nemaz zeme netika nodota privatizācijai. Līdz ar to nav saprotams un anotācijā nav atrodams pamatojums tam, kādēļ šādi projekti tiek virzīti Ministru kabinetā.

Lūdzam anotācijā atainot detalizēt faktisko situāciju, iekļaujot detalizētu tiesisko pamatojumu, kā arī pamatojumu tam, ka šāds risinājums ir valstij izdevīgākais.

Rīkojuma projektā minētā zemes vienība nodota privatizācijai, pamatojoties uz Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” (pielikuma 2.2.apakšpunkts), jo uz minētās zemes vienības atrodas nekustamais īpašums, kas nodots privatizācijai, pamatojoties uz Ministru kabineta 1994.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.304 “Par valsts uzņēmuma "Latvijas nafta" privatizāciju.” 2006.gada 31.augustā ēku (būvju) īpašnieki (lai arī savas īpašumtiesības nebija nostiprinājuši zemesgrāmatā un nav ziņu, ka pastāvētu tiesiski šķēršļi regulējumā, kas būtu lieguši līdz minētajam datumam nostiprināt zemesgrāmatā īpašumtiesības) iesnieguši zemes vienības privatizācijas ierosinājumu.

Lūdzam skaidrot un anotācijā norādīt:
1) Vai konkrēto zemes vienību 21.10.1998.-31.08.2006. varēja tiesiski atsavināt vai privatizēt. Tieslietu ministrijas ieskatā, ja tajā laikā zemes vienību nevarēja nodot privatizācijai, tad Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojums Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” neaptvēra tās zemes vienības, kuras nebija nododamas privatizācijai atbilstoši spēkā esošajiem likumiem.
2) Ja zemes vienību tiesiski nevarēja atsavināt vai privatizēt, lūdzam anotācijā skaidrot, kādēļ konkrētajā gadījumā netika pieņemts lēmums par atteikumu nodot privatizācijai zemes vienību. Lūdzam skaidrot, vai līdzīgos gadījumos privatizācija tika atteikta vai zeme nemaz netika nodota privatizācijai. Ja citos gadījumos privatizācija tika atteikta vai zemes vienība netika nodota privatizācijai, lūdzu anotācijā sniegt skaidrojumus, kādēļ šajā gadījumā zemes vienība būtu privatizējama.
3) Ja zemes vienību tiesiski varēja privatizēt, kādēļ tas netika veikts agrāk.

Lūdzu minēto ņemt vērā gan uz iepriekš 2022.gadā virzītajiem līdzīgajiem projektiem, gan uz nākotnes.

Tieslietu ministrija ieskatā, grozījumi Meža likumā 2021.gadā nav piemērojami uz tiem gadījumiem, kad privatizācija vai atsavināšana nebija tiesiski iespējama un bija attiecīgi jārīkojas vai jāpieņemt nepieciešamie lēmumi. Pretējā gadījumā ir jāpārskata visi gadījumi, kad tika atteikta privatizācija vai netika nodots privatizācijai. Savukārt tas, kā novērst 2023.gadā dalīto īpašumu, kas radies reformas ceļā, ir piemērojams Publiskas personas mantas atsavināšanas likums.
 

-

Rīkojuma projekta 1. punktā paredz atļaut ēku (būvju) īpašniekiem, privatizējot nekustamo īpašumu saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu privatizēt arī nekustamā īpašumā ietilpstošo valsts meža zemi 0,42 ha platībā, kas nepieciešama ēku (būvju) uzturēšanai. Tieslietu ministrijas ieskatā, piemērojot Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktu, nepieciešams izvērtēt šajā punktā ietverto kritēriju izpildīšanos katrā konkrētā gadījumā, un, kā secināms no rīkojuma projekta 1. punkta, šajā gadījumā nepieciešams izvērtēt kritēriju, ka meža zeme nepieciešama būvju uzturēšanai.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu attiecīgā kritērija piemērošanai konkrētajā gadījumā, lai secinātu, ka Meža likuma izpratnē ir izpildījušies normā noteiktie kritēriji. Tāpat nav saprotams, kādēļ īpaši ir uzsvērti grozījumi Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā, ja tas nekādi neattiecas uz konkrēto rīkojuma projektu.

-