Atzinums

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija aicina ietvert vairākas izmaiņas noteikumu projektā (25-TA-2372). Kopumā uzskatām, ka programma jāveido pievilcīgāka tieši zinātņietilpīgajiem jaunuzņēmumiem.

Pirmkārt, aicinām papildināt ar 61.13 punktu, nosakot, ka viens zinātņietilpīgais jaunuzņēmums var pieteikties līdz 300 000 euro (līdzšinējo 150 000 euro vietā), kā arī paredzot, ka zinātņietilpīgie jaunuzņēmumi var katrs iesniegt vairākus pieteikumus (nevis tikai vienu).

Jau šobrīd, piemēram, atbalsts zinātnes komercializācijai, kas pēc būtības veido jaunus zinātņietilpīgos jaunuzņēmumus, caur “BioPhot” platformu paredz līdz pat 200 000 euro finansējumu viena TRL līmeņa palielināšanai tikai 12 vai pat mazāka mēnešu skaita laikā. Tādēļ ir likumsakarīgi, ka arī turpmākās programmas piedāvā summu, kas ir tāda pati vai augstāka. Aicinām summu sasaistīt arī ar de minimis slieksni 300 000 euro apmērā, ņemot vērā, ka pieteikuma īstenošanas termiņš var būt līdz 24 mēnešiem. Zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu attīstības cikls ir garāks, kapitālietilpīgāks un riskantāks, tādēļ viena projekta limita būtiska palielināšana būtu pamatota.

Savukārt, ņemot vērā, ka tiek veikti grozījumi programmas ietvaros, uzskatām, ka programma būtu jāatver pieteikumiem arī tiem uzņēmumiem, kas līdz šim jau ir iesnieguši pieteikumus programmā, kā arī tiem, kas jau saņēmuši atbalstu, ja tiem nav iespējas grozīt līgumu atbilstoši jaunajiem nosacījumiem.

Otrkārt, aicinām izmainīt 61.15 punktu, nosakot, ka avansa maksājums tiek palielināts līdz vismaz 50% no līdzšinējiem 30%. Tas atbilstu gan kopējai ES fondu projektu praksei, gan instrumentiem, kas paredzēti tieši zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu atbalstam. ES līmeņa pētniecības un inovāciju instrumentos avansa maksājums ir standarta prakse, lai nodrošinātu projekta sākotnējo naudas plūsmu un segtu izdevumus jau īstenošanas sākumā. Piemēram, Eiropas Komisijas programmas "Apvārsnis Eiropa" (Horizon Europe) ietvaros avansa maksājums tiek veikts projekta sākumā, un atsevišķos instrumentos tas faktiski sasniedz ievērojami lielāku daļu no kopējā finansējuma nekā šobrīd paredzētie 30%.

Šādi uzņēmumi bieži saskaras ar augstām sākotnējām izmaksām - prototipēšanu, sertifikāciju, pētniecību, laboratoriju izmantošanu un talantu piesaisti, tādēļ lielāks avanss būtiski uzlabotu spēju uzsākt projektus un sasniegt rezultātus. Šajā kontekstā jāņem vērā, ka zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu darbības modelis pats par sevi paredz augstu riska līmeni un vienlaikus ļoti ierobežotu apgrozāmo līdzekļu pieejamību. Pretēji regulāri publiskajā telpā izskanējušiem apgalvojumiem, zinātņietilpīgajiem jaunuzņēmumiem bieži nav pieejami ne ALTUM atbalsta programmu instrumenti (piemēram, Starta aizdevums), ne komercbanku un nebanku aizdevēju produkti, jo tiek prasīti ieņēmumi jau no pirmajiem darbības mēnešiem. Tas praksē nav iespējams, jo tehnoloģijas attīstība un ieguldījumi pētniecības un inovāciju aktivitātēs līdz TRL9 sasniegšanai nereti prasa vairākus gadus.

Treškārt, aicinām papildināt novērtēšanas vadlīnijas, paredzot, ka papildu punkti tiek piešķirti tiem jaunuzņēmumiem, kuri jau ir saņēmuši Eiropas Inovāciju Padomes (European Innovation Council) "Seal of Excellence" novērtējumu. “Seal of Excellence” (Izcilības zīmogs) ir Eiropas Komisijas piešķirts kvalitātes marķējums projektiem, kas iesniegti ES pētniecības un inovācijas programmās, saņēmuši augstu vērtējumu virs kvalitātes sliekšņa, bet nav saņēmuši finansējumu nepietiekama budžeta dēļ. Tas apliecina, ka uzņēmuma projekts ir izgājis augsta līmeņa starptautisku kvalitātes izvērtējumu un atzīts par perspektīvu. Šāda pieeja ļautu Latvijai efektīvāk identificēt augsta potenciāla uzņēmumus un izmantot jau veikta starptautiska novērtējuma rezultātus nacionālā atbalsta piešķiršanā.

Noslēgumā uzsveram, ka Latvijai ir būtiski veidot mērķtiecīgu un konkurētspējīgu atbalsta sistēmu zinātņietilpīgajiem jaunuzņēmumiem, jo tie rada augstu pievienoto vērtību, eksporta potenciālu un jaunas kompetences valsts ekonomikā.

-