Projekta ID
22-TA-869Atzinuma sniedzējs
Iekšlietu ministrija
Atzinums iesniegts
17.05.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
11. Novērošanas rezultātā iegūtos datus glabā ne mazāk kā trīs mēnešus, bet ne vairāk kā gadu, izņemot šo noteikumu 12. punktā norādītajos gadījumos.
Iebildums
Atbilstoši projekta 9. punktam novērošanas rezultātā iegūtie dati var tikt nodoti tiesību aizsardzības iestādēm, valsts drošības iestādēm un kompetentajām amatpersonām, kas veic administratīvo pārkāpumu procesu, sniedzot datus pieprasītajā apjomā. No projekta 10.1. apakšpunkta izriet, ka datu nodošanas pamatojums ir attiecīgās iestādes vai kompetentās amatpersonas rakstveida pieprasījums, kas ietver pieprasījuma tiesisko pamatu un mērķi. Līdz ar to projekta 9. punktā minētajām iestādēm un amatpersonām, sagatavojot projekta 10.1. apakšpunktā minēto pieprasījumu, ir jābūt pārliecinātām, ka tās pieprasījumā norādītie dati ir Nacionālo bruņoto spēku rīcībā.
Norādām, ka no projekta 11. punkta redakcijas, kas noteic, ka novērošanas rezultātā iegūtos datus glabā ne mazāk kā trīs mēnešus, bet ne vairāk kā gadu, šāda pārliecība nav gūstama, jo novērošanā iegūto datu glabāšanas termiņš nav viennozīmīgi skaidrs un saprotams. Proti, nav skaidrs, kādi dati tiks glabāti trīs mēnešus, bet kādi – gadu. Tāpat nav skaidrs, balstoties uz kādiem kritērijiem, tiks noteikts konkrēts datu glabāšanas termiņš.
Tāpat ir vēršama uzmanība uz to, ka viens no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula) 5. panta 1. punktā noteiktajiem datu apstrādes pamatprincipiem noteic, ka personas dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā; personas datus var glabāt ilgāk, ciktāl personas datus apstrādās tikai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89.panta 1.punktu, ar noteikumu, ka tiek īstenoti atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, kas šajā regulā paredzēti, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības (“glabāšanas ierobežojums”).
Regulas 39. apsvērumā noteikts, ka īpaši nepieciešams nodrošināt, lai personas datu glabāšanas laikposms tiktu stingri ierobežots līdz minimumam, kā arī, lai nodrošinātu, ka personas datus neglabā ilgāk nekā nepieciešams, pārzinim būtu jānosaka termiņi, kad dati ir jādzēš vai periodiski jāpārskata.
Ievērojot minēto, precizēt projekta 11. punktu, nosakot skaidrus un viennozīmīgus datu glabāšanas termiņus.
Norādām, ka no projekta 11. punkta redakcijas, kas noteic, ka novērošanas rezultātā iegūtos datus glabā ne mazāk kā trīs mēnešus, bet ne vairāk kā gadu, šāda pārliecība nav gūstama, jo novērošanā iegūto datu glabāšanas termiņš nav viennozīmīgi skaidrs un saprotams. Proti, nav skaidrs, kādi dati tiks glabāti trīs mēnešus, bet kādi – gadu. Tāpat nav skaidrs, balstoties uz kādiem kritērijiem, tiks noteikts konkrēts datu glabāšanas termiņš.
Tāpat ir vēršama uzmanība uz to, ka viens no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula) 5. panta 1. punktā noteiktajiem datu apstrādes pamatprincipiem noteic, ka personas dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā; personas datus var glabāt ilgāk, ciktāl personas datus apstrādās tikai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89.panta 1.punktu, ar noteikumu, ka tiek īstenoti atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, kas šajā regulā paredzēti, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības (“glabāšanas ierobežojums”).
Regulas 39. apsvērumā noteikts, ka īpaši nepieciešams nodrošināt, lai personas datu glabāšanas laikposms tiktu stingri ierobežots līdz minimumam, kā arī, lai nodrošinātu, ka personas datus neglabā ilgāk nekā nepieciešams, pārzinim būtu jānosaka termiņi, kad dati ir jādzēš vai periodiski jāpārskata.
Ievērojot minēto, precizēt projekta 11. punktu, nosakot skaidrus un viennozīmīgus datu glabāšanas termiņus.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
12. Novērošanas rezultātā iegūtos datus, kuros konstatēts valsts drošības apdraudējums, noziedzīgs nodarījums, meklēšanā esoša persona vai transportlīdzeklis, kā arī ēkas, telpu un teritorijas, apsargājamo personu un apsargājamā objekta drošības apdraudējums, glabā līdz Nacionālo bruņoto spēku kompetences ietvaros veiktā kriminālprocesa pirmstiesas procesa pabeigšanai, administratīvo pārkāpumu lietvedības pabeigšanai, administratīvā procesa iestādē pabeigšanai vai dienesta izmeklēšanas pabeigšanai, bet ne ilgāk kā trīs gadus.
Priekšlikums
Aizstāt projekta 12. punktā vārdu "lietvedības" ar vārdu "procesa", ievērojot Administratīvās atbildības likumā lietoto terminoloģiju.
Piedāvātā redakcija
-