Atzinums

Pie 7.1. punkta pievienot Ārlietu ministriju
 

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
Finanšu ministrija
Latvijas Banka
Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Finanšu izlūkošanas dienests
Valsts kase
Ārlietu ministrija

Lūgums paskaidrot, kādēļ atšķirībā no iepriekšējiem gadiem netiek gatavots informatīvais ziņojums par sanāksmi, tajā izskatāmajiem jautājumiem un Latvijas nostāju.
Vēršam uzmanību, ka pirms pandēmijas, Ārlietu ministrija ir saņēmusi oficiālu aicinājumu deleģēt pārstāvi Latvijas delegācijas sastāvā. 

-

Apstiprināt rīkojumu par Latvijas Republikas delegāciju dalībai Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas grupas pilnvarnieku gada sanāksmēs 2022. gada 14.-16. aprīlī un pieņemt zināšanai šajās sanāksmēs izskatāmos jautājumus.

Kļūda datumos:

Apstiprināt rīkojumu par Latvijas Republikas delegāciju dalībai Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas grupas pilnvarnieku gada sanāksmēs 2022. gada 14.-16. oktobrī un pieņemt zināšanai šajās sanāksmēs izskatāmos jautājumus.

Ierosinām uzsvērt arī sadarbību ar ES

Tāpat būtiska nozīme ir koordinācijai un sadarbībai ar citām starptautiskajām finanšu institūcijām, ANO aģentūrām, kā arī donoru un NVO iniciatīvām, īpašu valstu līmenī.

Tāpat būtiska nozīme ir koordinācijai un sadarbībai ar citām starptautiskajām finanšu institūcijām, ES, ANO aģentūrām, kā arī donoru un NVO iniciatīvām, īpašu valstu līmenī.
 

Ierosinām papildināt sadaļu ar teksta redakciju, kas uzsver arī ES un to dalībvalstu ieguldījumu pārtikas nodrošinājuma krīzes risināšanā, kā arī Latvijas ieguldījumu šajā jomā caur attīstības sadarbības instrumentiem. 

Risinājuma apraksts
Ziemeļu un Baltijas valstis atzinīgi vērtē Pasaules Bankas centienus risināt krīžu izraisītās akūtās problēmas, vienlaikus pievēršoties ilgtermiņa attīstības izaicinājumiem. Būtiska ir ilgtermiņa transformācija, lai pārtikas un enerģētikas sistēmas kļūtu noturīgākas pret klimata pārmaiņām, taisnīgākas un ilgtspējīgākas. Izšķirīga nozīme būs inovatīvu risinājumu veicināšanai ražošanā un pārstrādē, kā arī digitālās transformācijas, jauno tehnoloģiju un zināšanu sniegto priekšrocību izmantošanai. Neskatoties uz sarežģītiem lēmumiem politiskā līmenī, pašreizējā krīze rada iespēju pārskatīt eksporta ierobežojumus un kropļojošu subsīdiju piešķiršanu. Pamatprincipi energoefektivitātes un tīras energojaudas veicināšanai ir atbalstāmi, vienlaikus jāpievērš lielāka uzmanība aprites ekonomikai. Atjaunojamo energoresursu konkurētspējas palielināšana var būt iespēja valstīm ar zemiem ienākumiem, bet tam nepieciešama lielāka uzmanība reģionālajai integrācijai, investīcijām enerģijas uzglabāšanā, nerentablu valsts kapitālsabiedrību reformas un enerģijas tirgus sadalīšana. Krīzes risināšanas pasākumos Pasaules Bankai vajadzētu vairāk iekļaut dzimumu līdztiesības aspektus, ņemot vērā, ka sievietes un bērni visbiežāk ir visneaizsargātākie krīzes situācijās. Būtiski ir turpināt virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķa “Pieejama un atjaunojama enerģija” (SDG7) sasniegšanu un stiprināt Pasaules Bankas lomu ilgtspējīgas attīstības mērķa “Novērsts bads” (SDG2) sasniegšanā. Tāpat būtiska nozīme ir koordinācijai un sadarbībai ar citām starptautiskajām finanšu institūcijām, ANO aģentūrām, kā arī donoru un NVO iniciatīvām, īpašu valstu līmenī.

Risinājuma apraksts
Ziemeļu un Baltijas valstis atzinīgi vērtē Pasaules Bankas centienus risināt krīžu izraisītās akūtās problēmas, vienlaikus pievēršoties ilgtermiņa attīstības izaicinājumiem. Būtiska ir ilgtermiņa transformācija, lai pārtikas un enerģētikas sistēmas kļūtu noturīgākas pret klimata pārmaiņām, taisnīgākas un ilgtspējīgākas. Izšķirīga nozīme būs inovatīvu risinājumu veicināšanai ražošanā un pārstrādē, kā arī digitālās transformācijas, jauno tehnoloģiju un zināšanu sniegto priekšrocību izmantošanai. Neskatoties uz sarežģītiem lēmumiem politiskā līmenī, pašreizējā krīze rada iespēju pārskatīt eksporta ierobežojumus un kropļojošu subsīdiju piešķiršanu.
Jāpieliek visas pūles, lai partnervalstīm skaidrotu Krievijas atbildību pārtikas nodrošinājuma krīzes radīšanā. Krievija izmanto pārtiku kā ieroci. Krievijas dezinformācija apdraud starptautisko kārtību un drošību. Ir jādara viss iespējamais visos iespējamos forumos, lai cīnītos pret Krievijas dezinformāciju, ka rietumi un ES ir vainojami šajā globālajā pārtikas krīzē.
ES un dalībvalstis ir apņēmušās piešķirt aptuveni 5,3 mljrd. (līdz 2024.g. 7,7 mljrd.) EUR pārtikas nodrošinājuma veicināšanai skartajos reģionos. 
Īstenojot attīstības sadarbības politiku, LV sniedz atbalstu pārtikas kvalitātes un sistēmu uzlabošanai, kā arī mazo, vidējo lauksaimniecības uzņēmumu eksportspējas stiprināšanai. Atbalsts tiek sniegts arī iesaistoties starptautisko donoru projektos, piem., ES finansētajās tehniskās palīdzības aktivitātēs. Šajos instrumentos kā vienas no aktīvākajām LV institūcijām ir Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).
 

Būtu vēlams precizēt, kas (vai Pasaules Banka) ir šīs pozīcijas autors

"Pārtikas nozarē nepieciešams prioritizēt politikas, kas vienlaikus risina īstermiņa pārtikas nodrošinātības izaicinājumus un veido pamatu noturīgai un spēcīgākai pārtikas sistēmai, novēršot piegāžu, kā arī politikas radītus traucējumus. Savukārt enerģētikas krīzes pārvarēšanas pamatprincipiem jāietver zemās efektivitātes novēršana un enerģētiskās drošības veicināšana, diversificējot un palielinot tīras elektroenerģijas ražošanu atbilstoši valstu apstākļiem."


 

-

Lūgums ņemt vērā Latvijas nacionālo pozīciju Nr.1 par Krievijas agresijas pret Ukrainu ietekme uz globālo pārtikas krīzi, kas apstiprināta Ministru kabinetā 17.05.2022. un Saeimas Eiropas lietu komisijā 18.05.2022.

Kaut arī cenu satricinājumi ietekmē lielāko daļu valstu, tomēr nabadzīgās mājsaimniecības šādi satricinājumi īstermiņā ietekmē vairāk. Sagaidāms, ka 2022.gads būs otrs sliktākais gads vairāku desmitu gadu laikā pēc nabadzības samazināšanas rādītājiem. Aptuveni 100 milj. cilvēku varētu nonākt nabadzībā COVID-19 un inflācijas radītās ietekmes rezultātā. Tādēļ neaizsargāto mājsaimniecību aizsardzībai visu ienākumu līmeņu valstīs ir jābūt galvenajai prioritātei.

Kaut arī cenu satricinājumi ietekmē lielāko daļu valstu, tomēr nabadzīgās mājsaimniecības šādi satricinājumi īstermiņā ietekmē vairāk. Sagaidāms, ka 2022. gads būs otrs sliktākais gads vairāku desmitu gadu laikā pēc nabadzības samazināšanas rādītājiem. Aptuveni 100 milj. cilvēku varētu nonākt nabadzībā COVID-19 un inflācijas radītās ietekmes rezultātā. Iespēju robežās būtu jāiesaistās atbalsta sniegšanā krīzes visvairāk skartajām pasaules valstīm, apliecinot solidaritāti.

Lūgums precizēt sekojošo teikumu  "To pastiprinājuši arī tirdzniecības ierobežojumi, kas noteikti bažās par pārtikas un enerģētisko drošību"  par tirdzniecības ierobežojumiem - kāda veida tirdzniecības ierobežojumi un kurš tos ir noteicis? 
 

-

Lūgums precizēt, vai šī sadaļa ir saskaņota ar VARAM kā atbildīgo ministriju par klimata jautājumiem?

Vērtējot Pasaules Bankas diskusiju dokumentā par klimata un attīstības mērķu finansēšanu ietvertos priekšlikumus, Ziemeļu un Baltijas valstu grupa atbalsta Pasaules Bankas fokusu uz klimata finansējuma mobilizēšanu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību prioritizēt finansējumu pasākumiem, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tāpat  būtiski ir nodrošināt finansējamu un Parīzes nolīgumam atbilstīgu projektu saraksta izstrādi, lai veicinātu privātā sektora kapitāla piesaisti klimata mērķu realizēšanai. Proaktīvi pasākumi biznesa vides stiprināšanai un projektu identificēšanai un izstrādei attīstības valstīs ir kritiski svarīgi. Tādējādi Pasaules Bankas apņemšanās turpināt līdzšinējo veiksmīgo pieeju grupas ietvaros ir vērtējama pozitīvi, vienlaikus būtu svarīgi identificēt tālākos pasākumus klimata finansējuma piesaistei individuālu valstu līmenī. Pasaules Bankas redzējums virzīt klimata finansēšanas jautājumu globālā līmenī ir apsveicams. Pasaules Bankai ir jāstiprina koordinācija starp klimata pārmaiņu risināšanā iesaistītajām pusēm valstu līmenī, kā arī jāpalīdz mazināt klimata pasākumu fragmentāciju. Atzinīgi vērtējams ir Pasaules Bankas atbalsts attīstības valstīm, ieviešot ar klimata jautājumiem saistītu normatīvo regulējumu, kā arī informācijas atklāšanas un pārskatu sniegšanas standartus. Pasaules Bankai jāstiprina atbalsts valstīm ar vidējiem ienākumiem, kas investē un aktīvi iesaistās klimata jautājumu risināšanā. Apsveicami ir Pasaules Bankas centieni palielināt atbalstu finansējumam, kas vērsts uz pielāgošanos un noturību pret klimata pārmaiņām, tostarp finansējumam katastrofu riska mazināšanai. Vienlaikus, ņemot vērā ievērojamo finansējuma trūkumu klimata vajadzību segšanai attīstības valstīs, būtu svarīgi apsvērt atbalsta pasākumus izmaksu efektīvu emisiju mazināšanas pasākumu īstenošanā, piemēram, oglekļa iecenošanu. Pasaules Bankai būtu svarīgi prioritizēt tos pasākumus, kuriem ir lielākā papildinošā vērtība attīstības valstīs. Ieviešot ar oglekli saistītus regulējošos pasākumus attīstības valstīs, Pasaules Bankai būtu jāpalīdz nodrošināt, lai tie neuzliek papildus slogu uz nabadzīgākajām iedzīvotāju grupām. Nodokļu pasākumi un izmaksu samazināšana būtu jāveic taisnīgi, lai mazinātu ieņēmumu nevienlīdzību un sasniegtu taisnīgu pāreju. Šādu pasākumu iespējamā regresīvā ietekme būtu jākompensē ar nodokļu progresivitāti un mērķtiecīgu pārdali, piemēram, sociālajā jomā. Atzinīgi vērtējama Pasaules Bankas apņemšanās integrēt klimata finansējumu visās tās iesaistes jomās.

-

Ierosinām teksta redakciju, lai norādītu, ka ne tikai COVID un Krievijas agresija radīja pārtikas nodrošināšanas krīzi, bet gan ilgstošs process, ko aktuālie notikumi pastiprināja.

I. Pārtikas un enerģētikas krīze.

COVID-19 pandēmijas un neizprovocētā Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ būtiski ir cietuši divi nozīmīgākie globālās ekonomikas tirgi – pārtikas un enerģētikas. Piegādes ķēžu problēmu, ko izraisīja pieaugošais pārtikas un enerģijas resursu pieprasījums, rezultātā ir strauji kāpušas cenas. To pastiprinājuši arī tirdzniecības ierobežojumi, kas noteikti bažās par pārtikas un enerģētisko drošību. Papildus tirgus nestabilitāti un nenoteiktību rada arī ekstrēmi laikapstākļi, kas daudzviet pasaulē ir negatīvi ietekmējuši ražu un enerģijas ražošanu.

 

Akūts bads, nepietiekams uzturs un bada risks, ko galvenokārt izraisa nabadzība, konflikti, politiskā nestabilitāte, sociālekonomiskie apstākļi, dabas apdraudējumi un klimata pārmaiņas, pēdējo gadu laikā ir pieaudzis. Neizprovocētā Krievijas agresija pret Ukrainu pasliktinājusi pārtikas nodrošinājuma krīzi papildus COVID pandēmijas atstātajai ietekmei uz piegādes ķēdēm, lauksaimniecības sistēmām un makroekonomisko situāciju. Rezultātā 
 

Ierosinām teksta redakciju, lai norādītu, ka ne tikai COVID un Krievijas agresija radījusi pašreizējo pārtikas nodrošināšanas krīzi, bet gan ilgstošs process, ko aktuālie notikumi pastiprināja.


WBG Attīstības komitejas (DC) diskusiju centrā būs COVID-19 pandēmijas izraisītā un neizprovocētā Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprinātā pārtikas un enerģijas krīze, finansējums klimata un attīstības mērķu sasniegšanai, kā arī WBG atbalsta pasākumi šo izaicinājumu risināšanai. Arī IMFC tiks pārrunāta globālie izaicinājumi un risinājumi valstu noturības veicināšanai.

 

Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
WBG Attīstības komitejas (DC) diskusiju centrā būs pēdējo gadu laikā radusies pārtikas nodrošinājuma un enerģijas krīze, ko pastiprina klimata pārmaiņas (sausumi, plūdi), veselības krīzes (ebola, COVID) un neizprovocētais Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī finansējums klimata un attīstības mērķu sasniegšanai un  WBG atbalsta pasākumi šo izaicinājumu risināšanai. Arī IMFC tiks pārrunāta globālie izaicinājumi un risinājumi valstu noturības veicināšanai.