Projekta ID
22-TA-1803Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
04.10.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
"Konceptuālais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību"
Iebildums
Rīgā, 04.10.2022., Nr.2-
Veselības ministrijai
Precizēts atzinums par Veselības ministrijas precizēto projektu
“Konceptuālais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību”
un ar to saistīto rīkojuma projektu (Projekta ID 22-TA-1803)
Ar šo darām zināmu, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā – LDDK) sniedz precizējumus atzinumā par Veselības ministrijas precizēto Konceptuālo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību (turpmāk tekstā – Projekts).
LDDK izsaka šādus iebildumus:
LDDK iebilst pret Projekta virzību kopumā, jo sevišķi pret Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma pirmo daļu, otro daļu, trešo daļu, ceturto daļu, piekto daļu, sesto daļu un 3. risinājuma otro pasākumu VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projektā nav vērtēti tādi būtiski nozari ietekmējošus faktori, kā vispārējā inflācija un nesamērīgi augstais energoresursu sadārdzinājums, kam ir tieša ietekme uz nozares komersantu preču un pakalpojumu pašizmaksu. Tāpat nav vērtēta netiešā ietekme uz preču un pakalpojumu izmaksām, jo lielākoties nomas maksas ir piesaistītas patēriņa cenu indeksam, kas papildus komunālo pakalpojumu pieaugumam palielina arī nomas maksu. Pie netiešajiem izdevumiem ir pieskaitāms arī personāla izmaksu pieaugums, jo augstās inflācijas apstākļos darba devēji poiedzīvo spiedienu palielināt darba atlagojumu.
Veselības ministrijas rīkotajā sabiedriskajā apspriedē, kas notika 2022.gada 15.septembrī tika uzklausīti klātesošo sabiedrisko organizāciju pārstāvju izteiktie viedokļi, ka energoresursu cenu strauja pieauguma laikā nozare piedzīvo finansālas grūtības un ir nepieciešami valsts atbalsta mehānismi, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmumu darbību. Tāpat nozares pārstāvji pauda viedokli, ka starp Baltijas valstīm pastāv arī nodokļu likmju atšķirības, un zāļu piecenojumu izlīdzināšana ar pārējām Baltijas valstīm ir iespējama tikai tad, ja tiek izlīdzinātas arī nodokļu likmes un valsts atbalsta mehānismi visās Baltijas valstīs. Valsts atbalsts jo īpaši ir nepieciešams lauku apvidos, kur ir zems iedzīvotāju blīvums un maza pirktspēja, un aptieku ieņēmumi nesedz pieaugošos izdevumus par apkuri un elektrību, kā arī pieaugošās nomas maksas, kas ir sasaistīta ar patēriņa cenu indeksu. Nozare arī informēja, ka straujas inflācijas apstākļos ir arī vērojams darba spēka izmaksu pieaugums, jo darbinieki pieprasa atalgojuma pārskatīšanu, proporcionāli inflācijas apmēram. Nozares pārstāvji pauda bažas, ka esošā zāļu piecenojuma apmērs nav pietiekams, lai segtu pieaugošās izmaksas, kā rezultātā var tikt slēgtas tās aptiekas, kuras nes zaudējumus.
Pēc dalībnieku uzklausīšanas Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere informēja, ka Valsts kancelejā ir iesniegts precizēts Projekts, kas neskar aptieku un zāļu lieltirgotavu piecenojumu samazinājumu.
LDDK secina, ka pretēji Veselības ministrijas sanāksmē sniegtajai informācijai zāļu cenu maziņāšanu Projektā ir paredzēts veikt tieši uz nozares komersantu rēķina.
LDDK iebilst pret Projekta risinājuma daļas otrā risinājuma otrā pasākuma pirmo daļu VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma pirmā daļa, paredz noteikt, ka kompensējamo zāļu aptiekas cena ārpus kompensācijas sistēmas ir tāda pati kā (nav augstāka par šo zāļu aptiekas cenu) kompensācijas sistēmā. Šis priekšlikums ir tieši vērsts uz aptieku ienākumu samazināšanu, turklāt, atšķirībā no kompensējamo zāļu sistēmas, nav paredzams šo zāļu pieprasījuma apmērs, tādēļ var samzināties zāļu fiziskā pieejamība, jo krājumu uzturēšana kļūs nerentabla un aptiekas savos atlikumos neturēs zāles, kuru noiets ārpus Kompensācijas sistēmas nav prognozējams.
LDDK iebilst pret Projekta risinājuma daļas otrā risinājuma otrā pasākuma otro un trešo daļu VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā un trešā pasākuma daļa paredz noteikt, ka nekompensējamo recepšu un bezrecepšu zāļu cena nav augstāka par šo zāļu otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā un nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Konkurences padomes 2019. gada ziņojums “Zāļu cenu veidošanās un iespējamie konkurences ierobežojumi, kas ietekmē zāļu finansiālo pieejamību” liecina, ka zāļu ražotāju cenas Latvijā lielākoties ir zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Ieviešot šo prasību, ražotājiem tiks uzlikts papildus administratīvais slogs, savukārt tā lietderība nav pamatota.
LDDK iebilst pret Projekta risinājuma daļas otrā risinājuma otrā pasākuma ceturto daļu VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma ceturtā daļa paredz, ka zāļu uzcenojumi Latvijā nav augstāki par uzcenojumiem Lietuvā vai Igaunijā. Tas nozīmē, ka Veselības ministrija ir paredzējusi veikt uzcenojumu samazināšanu, bet nav paredzēta uzcenojumu palielināšana tajos gadījumos, kad uzcenojumi Lietuvā un Igaunijā ir augstāki. Kā savos atzinomos ir norādījušas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Igaunijā tiek piemērota receptes apkalpošanas maksa EUR 2,50 apmērā, bet Latvijā šāda maksājuma nav. Nav pieļaujama piecenojumu mehāniska samazināšana, ja netiek ņemti vērā visi zāļu cenu veidošanas faktori Lietuvā un Igaunijā, tajā skaitā nodokļu likmes un valsts atbalsta mehānismi. Ja Veselības ministrija samazina zāļu uzcenojumus, tad ir jāparedz samaksas mehānisms par farmaceitisko aprūpi un jāievieš receptes apkalpošanas maksa.
LDDK iebilst pret Projekta risinājuma daļas otrā risinājuma otrā pasākuma piekto daļu VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma piektā daļa paredz, ka viena SNN zālēm aptiekas cenas starpība nedrīkst pārsniegt 60%, rēķinot atbilstoši definētajai diennakts devai ATC/DDD klasifikācijā. LDDK ieskatā cenas starpības sliekšņa samazināšana no 100% uz 60% nav atbalstāma, jo tas samazinās zaļu pieejamību un nedos reālu izmaksu samazinājumu pacientiem. VM norāda, ka jau tagad receptēs 80% gadījumu tiek lietots SNN un aptiekās tiek izsniegtas lētākās zāles. Cenu sliekšņa samazināšana no 100% uz 60% būtiski nemazinās zāļu izmaksas, jo šādu zāļu īpatsvars jau tagad ir mazs (2% no KZS iekļautajām zālēm) . Tas vēl vairāk samazinās zāļu pieejamību, jo to uzturēšana KZS nebūs lietderīga. LDDK ieskatā būtu jānosaka, ka cenu atšķirība nedrīkst būt starp ražotāju deklarētajām cenām, nevis aptiekas cenām, jo pretējā gadījumā aptiekām zāļu cenu nāksies samazināt uz sava rēķina, ja ražotāju deklarēto zāļu cenu atšķirība pārsniegs 60%.
LDDK iebilst pret Projekta risinājuma daļas otrā risinājuma otrā pasākuma sesto daļu VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma sestā daļa paredz, ka A sarakstā iekļaujamo kombinēta sastāva perorālo zāļu formas zāļu cena aptiekā nedrīkst pārsniegt 60% cenu starpības slieksni no lētāko atsevišķi lietojamo zāļu lietošanas izmaksu summu.
LDDK ieskatā, līdzīgi kā SNN cenu atšķirības gadījumā, cenas starpības sliekšņa samazināšana kombinēta sastāva zālēm no 100% uz 60% nav atbalstāma, jo tas samazinās kombinēta sastāva zāļu pieejamību un ražotāju interesi uzturēt šādas zāles tirgū. Pēc VM datiem tas var skart 15 zāles, (~1% no KZS iekļautajām zālēm). Turklat šīs normas ieviešana aizkavētu jaunu zāļu ienākšanu Latvijā, un jāatzīmē, ka kombinēta sastāva zāļu lietošana ir medicīniski pierādīta un Eiropas vadlīnijās atbalstīta pieeja.
LDDK ieskatā, līdzīgi kā SNN cenu atšķirības gadījumā, cenu atšķirības ierobežojumam ir jābūt starp ražotāju deklarētajām cenām, nevis aptiekas cenām, jo aptiekas nebūs spējīgas uz sava rēķina segt šādas zāļu cenu atšķirības.
LDDK iebilst pret Projekta risinājuma daļas trešā risinājuma otro pasākumu VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta risinājuma daļas 3.risinājuma otrais pasākums paredz ieviest SNN izrakstīšanas principu receptēs nekompensējamām recepšu zālēm. LDDK ieskatā obligāta SNN izrakstīšanas ieviešana receptēs nekompensējamām recepšu zālēm nav atbalstāma, jo tad zūd jebkādas iespējas ārstam nozīmēt individuālam pacientam piemērotāko medikamentu.
Veselības ministrijai
Precizēts atzinums par Veselības ministrijas precizēto projektu
“Konceptuālais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību”
un ar to saistīto rīkojuma projektu (Projekta ID 22-TA-1803)
Ar šo darām zināmu, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā – LDDK) sniedz precizējumus atzinumā par Veselības ministrijas precizēto Konceptuālo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību (turpmāk tekstā – Projekts).
LDDK izsaka šādus iebildumus:
LDDK iebilst pret Projekta virzību kopumā, jo sevišķi pret Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma pirmo daļu, otro daļu, trešo daļu, ceturto daļu, piekto daļu, sesto daļu un 3. risinājuma otro pasākumu VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projektā nav vērtēti tādi būtiski nozari ietekmējošus faktori, kā vispārējā inflācija un nesamērīgi augstais energoresursu sadārdzinājums, kam ir tieša ietekme uz nozares komersantu preču un pakalpojumu pašizmaksu. Tāpat nav vērtēta netiešā ietekme uz preču un pakalpojumu izmaksām, jo lielākoties nomas maksas ir piesaistītas patēriņa cenu indeksam, kas papildus komunālo pakalpojumu pieaugumam palielina arī nomas maksu. Pie netiešajiem izdevumiem ir pieskaitāms arī personāla izmaksu pieaugums, jo augstās inflācijas apstākļos darba devēji poiedzīvo spiedienu palielināt darba atlagojumu.
Veselības ministrijas rīkotajā sabiedriskajā apspriedē, kas notika 2022.gada 15.septembrī tika uzklausīti klātesošo sabiedrisko organizāciju pārstāvju izteiktie viedokļi, ka energoresursu cenu strauja pieauguma laikā nozare piedzīvo finansālas grūtības un ir nepieciešami valsts atbalsta mehānismi, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmumu darbību. Tāpat nozares pārstāvji pauda viedokli, ka starp Baltijas valstīm pastāv arī nodokļu likmju atšķirības, un zāļu piecenojumu izlīdzināšana ar pārējām Baltijas valstīm ir iespējama tikai tad, ja tiek izlīdzinātas arī nodokļu likmes un valsts atbalsta mehānismi visās Baltijas valstīs. Valsts atbalsts jo īpaši ir nepieciešams lauku apvidos, kur ir zems iedzīvotāju blīvums un maza pirktspēja, un aptieku ieņēmumi nesedz pieaugošos izdevumus par apkuri un elektrību, kā arī pieaugošās nomas maksas, kas ir sasaistīta ar patēriņa cenu indeksu. Nozare arī informēja, ka straujas inflācijas apstākļos ir arī vērojams darba spēka izmaksu pieaugums, jo darbinieki pieprasa atalgojuma pārskatīšanu, proporcionāli inflācijas apmēram. Nozares pārstāvji pauda bažas, ka esošā zāļu piecenojuma apmērs nav pietiekams, lai segtu pieaugošās izmaksas, kā rezultātā var tikt slēgtas tās aptiekas, kuras nes zaudējumus.
Pēc dalībnieku uzklausīšanas Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere informēja, ka Valsts kancelejā ir iesniegts precizēts Projekts, kas neskar aptieku un zāļu lieltirgotavu piecenojumu samazinājumu.
LDDK secina, ka pretēji Veselības ministrijas sanāksmē sniegtajai informācijai zāļu cenu maziņāšanu Projektā ir paredzēts veikt tieši uz nozares komersantu rēķina.
LDDK iebilst pret Projekta risinājuma daļas otrā risinājuma otrā pasākuma pirmo daļu VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma pirmā daļa, paredz noteikt, ka kompensējamo zāļu aptiekas cena ārpus kompensācijas sistēmas ir tāda pati kā (nav augstāka par šo zāļu aptiekas cenu) kompensācijas sistēmā. Šis priekšlikums ir tieši vērsts uz aptieku ienākumu samazināšanu, turklāt, atšķirībā no kompensējamo zāļu sistēmas, nav paredzams šo zāļu pieprasījuma apmērs, tādēļ var samzināties zāļu fiziskā pieejamība, jo krājumu uzturēšana kļūs nerentabla un aptiekas savos atlikumos neturēs zāles, kuru noiets ārpus Kompensācijas sistēmas nav prognozējams.
LDDK iebilst pret Projekta risinājuma daļas otrā risinājuma otrā pasākuma otro un trešo daļu VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā un trešā pasākuma daļa paredz noteikt, ka nekompensējamo recepšu un bezrecepšu zāļu cena nav augstāka par šo zāļu otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā un nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Konkurences padomes 2019. gada ziņojums “Zāļu cenu veidošanās un iespējamie konkurences ierobežojumi, kas ietekmē zāļu finansiālo pieejamību” liecina, ka zāļu ražotāju cenas Latvijā lielākoties ir zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Ieviešot šo prasību, ražotājiem tiks uzlikts papildus administratīvais slogs, savukārt tā lietderība nav pamatota.
LDDK iebilst pret Projekta risinājuma daļas otrā risinājuma otrā pasākuma ceturto daļu VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma ceturtā daļa paredz, ka zāļu uzcenojumi Latvijā nav augstāki par uzcenojumiem Lietuvā vai Igaunijā. Tas nozīmē, ka Veselības ministrija ir paredzējusi veikt uzcenojumu samazināšanu, bet nav paredzēta uzcenojumu palielināšana tajos gadījumos, kad uzcenojumi Lietuvā un Igaunijā ir augstāki. Kā savos atzinomos ir norādījušas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Igaunijā tiek piemērota receptes apkalpošanas maksa EUR 2,50 apmērā, bet Latvijā šāda maksājuma nav. Nav pieļaujama piecenojumu mehāniska samazināšana, ja netiek ņemti vērā visi zāļu cenu veidošanas faktori Lietuvā un Igaunijā, tajā skaitā nodokļu likmes un valsts atbalsta mehānismi. Ja Veselības ministrija samazina zāļu uzcenojumus, tad ir jāparedz samaksas mehānisms par farmaceitisko aprūpi un jāievieš receptes apkalpošanas maksa.
LDDK iebilst pret Projekta risinājuma daļas otrā risinājuma otrā pasākuma piekto daļu VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma piektā daļa paredz, ka viena SNN zālēm aptiekas cenas starpība nedrīkst pārsniegt 60%, rēķinot atbilstoši definētajai diennakts devai ATC/DDD klasifikācijā. LDDK ieskatā cenas starpības sliekšņa samazināšana no 100% uz 60% nav atbalstāma, jo tas samazinās zaļu pieejamību un nedos reālu izmaksu samazinājumu pacientiem. VM norāda, ka jau tagad receptēs 80% gadījumu tiek lietots SNN un aptiekās tiek izsniegtas lētākās zāles. Cenu sliekšņa samazināšana no 100% uz 60% būtiski nemazinās zāļu izmaksas, jo šādu zāļu īpatsvars jau tagad ir mazs (2% no KZS iekļautajām zālēm) . Tas vēl vairāk samazinās zāļu pieejamību, jo to uzturēšana KZS nebūs lietderīga. LDDK ieskatā būtu jānosaka, ka cenu atšķirība nedrīkst būt starp ražotāju deklarētajām cenām, nevis aptiekas cenām, jo pretējā gadījumā aptiekām zāļu cenu nāksies samazināt uz sava rēķina, ja ražotāju deklarēto zāļu cenu atšķirība pārsniegs 60%.
LDDK iebilst pret Projekta risinājuma daļas otrā risinājuma otrā pasākuma sesto daļu VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta risinājuma daļas 2.risinājuma otrā pasākuma sestā daļa paredz, ka A sarakstā iekļaujamo kombinēta sastāva perorālo zāļu formas zāļu cena aptiekā nedrīkst pārsniegt 60% cenu starpības slieksni no lētāko atsevišķi lietojamo zāļu lietošanas izmaksu summu.
LDDK ieskatā, līdzīgi kā SNN cenu atšķirības gadījumā, cenas starpības sliekšņa samazināšana kombinēta sastāva zālēm no 100% uz 60% nav atbalstāma, jo tas samazinās kombinēta sastāva zāļu pieejamību un ražotāju interesi uzturēt šādas zāles tirgū. Pēc VM datiem tas var skart 15 zāles, (~1% no KZS iekļautajām zālēm). Turklat šīs normas ieviešana aizkavētu jaunu zāļu ienākšanu Latvijā, un jāatzīmē, ka kombinēta sastāva zāļu lietošana ir medicīniski pierādīta un Eiropas vadlīnijās atbalstīta pieeja.
LDDK ieskatā, līdzīgi kā SNN cenu atšķirības gadījumā, cenu atšķirības ierobežojumam ir jābūt starp ražotāju deklarētajām cenām, nevis aptiekas cenām, jo aptiekas nebūs spējīgas uz sava rēķina segt šādas zāļu cenu atšķirības.
LDDK iebilst pret Projekta risinājuma daļas trešā risinājuma otro pasākumu VM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta risinājuma daļas 3.risinājuma otrais pasākums paredz ieviest SNN izrakstīšanas principu receptēs nekompensējamām recepšu zālēm. LDDK ieskatā obligāta SNN izrakstīšanas ieviešana receptēs nekompensējamām recepšu zālēm nav atbalstāma, jo tad zūd jebkādas iespējas ārstam nozīmēt individuālam pacientam piemērotāko medikamentu.
Piedāvātā redakcija
-