Atzinums

Lūdzam izdalīt autoceļu infrastruktūru atsevišķā sadaļā līdzvērtīgi informatīvā ziņojumā iekļautajai sadaļai "Dzelzceļš", tā stiprinot autoceļu prioritāti un nodrošinot atbilstību Eiropas Komisijas 2021.gada 10.augusta regulas (ES) 2021/1328, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 precizē infrastruktūras prasības, kas piemērojamas konkrētām divējāda lietojuma infrastruktūras darbību kategorijām pielikuma 4. tabulā noteiktajām prasībām un Eiropas Komisijas 2013.gada 11.decembra regulas (ES) 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr.661/2010/ES noteiktajām prasībām.

-

Informatīvā ziņojuma izziņā norādīts, ka Satiksmes ministrijas 2023.gada 23.augusta iebildums ir ņemts vērā, savukārt informatīvā ziņojuma pašreizējā redakcija neatspoguļo situāciju, uz kuru Satiksmes ministrija ir norādījusi 2023.gada 23.augusta atzinumā attiecībā uz migrācijas plāna sagatavošanu, līdz ar to lūdzam veikt attiecīgus precizējumus informatīvajā ziņojumā. Atkārtoti norādām, ka saskaņā ar TEN-T Regulas priekšlikuma (pašlaik trialogu stadijā) 16. a panta 3.punktu dalībvalstīm noteikts pienākums līdz 2026.gadam attiecībā uz ES transporta koridora līnijām, kas neatbilst Eiropas standarta sliežu platumam 1435 mm (Latvijā un Baltijas valstīs esošais 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa tīkls), sagatavot migrācijas plānu uz sliežu platumu 1435 mm, iekļaujot sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi, t.sk. identificējot tās līnijas, kuru migrācija nav pamatota. Būtisks jautājums būs par Austrumu - Rietumu kravu koridora attīstību pēc Ukrainas kara beigām. Plānā būs jāiekļauj ostu prasības attiecībā uz savienojamību ar kravu bāzēm (piemēram, Vidusāzija un Ķīna). Sākotnējās konsultācijas ar nozari iezīmē viedokli, ka esošās dzelzceļa infrastruktūras pārveide būtu jāattīsta kā loģisks Rail Baltica paplašinājums, kas nozīmē, ka galvenā prioritāte ir Rail Baltica projekta īstenošana, lai sāktu 1435mm platuma dzelzceļa darbību un veidotu savienojumu ar ES dzelzceļa tīklu.   
Tāpat norādām, ka atbilstoši nozares izvērtējumam sagatavotais “Latvijas nacionālais militārās mobilitātes plāns” lielākoties ietver virkni vispārīgu paziņojumu bez konkrētiem mērķiem, uzdevumiem vai realizējamiem projektiem, tostarp būtiskiem objektiem, to spēju nepieciešamās militārās mobilitātes jaudas nodrošināšanai.
Papildus norādām, ka informatīvā ziņojuma pašreizējā redakcija neatspoguļo VAS “Latvijas dzelzceļš” (turpmāk – LDz) pārvaldībā esošo 1520 mm dzelzceļa infrastruktūru. Tā nav minēta arī nevienā no militārās mobilitātes plāna prioritātēm, ko Satiksmes ministrija saredz kā būtisku risku dzelzceļa infrastruktūras un mobilitātes spēju nodrošināšanai Latvijas teritorijā – tostarp laikā līdz tiek ekspluatēts Rail Baltica 1435 mm sliežu platuma dzelzceļš. Līdz ar to lūdzam noteikt 1520 mm sliežu platuma infrastruktūru kā prioritāti informatīvajā ziņojumā, ņemot vērā, ka tā būs vienīgā, kas Latvijas teritorijā nodrošinās pārvietošanos pa dzelzceļu vismaz līdz 2030.gadam. 
Informatīvā ziņojuma ievaddaļā, savukārt, noteikts, ka informatīvais ziņojums nodrošinās spēju Eiropas Komisijas organizēto Eiropas infrastruktūras savienošanas mehānisma (CEF) Militārās mobilitātes projektu līdzfinansējumu uzsaukuma projektu konkursa dalībniekiem no Latvijas atsaukties uz to projekta pieteikuma ietvarā, tādējādi kalpojot kā apliecinājumam projektu atbilstībai Latvijas militārās mobilitātes attīstības prioritātēm. Informējam, ka Satiksmes ministrija “CEF 2 Transport - Adaptation of the TEN-T to civilian-defence dual use - Military mobility envelope (CEF-T-2023-MILMOB)” ietvaros, dalībvalsts atbalsta vēstules izsniegšanai, lai pretendētu uz 2023.gada Militārās mobilitātes finansiālo atbalstu, ir saņēmusi LDz projekta pieteikumu “Jaunu, drošu un sadarbspējīgu dzelzceļa telemātikas risinājumu ieviešana Latvijā divējādai lietošanai” (Implementing new, secured and interoperable telematics applications in Latvia for dual-use) (P-SAN-966) un projekta pieteikumu “Jauna dzelzceļa tilta pār Dubnas upi būvniecība (ar caurvedes un kravnesības spēju atbilstoši militārajām vajadzībām)” (Construction of a new railway bridge over the Dubna River (with throughput and carrying capacity in accordance with military needs).  
Nepapildinot informatīvā ziņojuma prioritātes ar LDz pārvaldībā esošā 1520mm platuma dzelzceļa infrastruktūras tvērumu, saredzam tiešus riskus, kas liegs Latvijai iegūt nepieciešamo finansējumu plānotajiem projektiem, paredzot aizvietot novecojušus LDz esošos (no Krievijas un Baltkrievijas ražotājiem atkarīgus) IT un sistēmu risinājumus ar neatkarīgiem ES, EEZ un NATO valstu vienotiem risinājumiem un veikt jauna LDz tīklā esoša tilta pār Dubnas upi pie Līvāniem projektēšanu un būvniecību (ar caurvedes un kravnesības spēju atbilstoši militārajām vajadzībām Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā). 
Tāpat vēršam uzmanību, ka ar informatīvo ziņojumu tiek vēstīts, ka viens no vēlamajiem aizsardzības resora ilgtermiņa risinājumiem ir pilnīga pāreja uz 1435 mm platuma sliedēm Latvijas teritorijā. Satiksmes ministrijas ieskatā šāds vēstījums ir pamats plašākai diskusijai par nodomu realizāciju gan nacionālā, gan Baltijas valstu līmenī. 
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu un tajā noteiktās prioritātes ar LDz pārvaldībā esošo 1520 mm platuma dzelzceļa infrastruktūras tvērumu.

-