Atzinums

LJZA vērš uzmanību, ka noteikumi nenosaka aizliegumu programmā pieteikties pēcdoktorantiem, kuri jau iepriekšējos uzsaukumos saņēmuši šo finansējumu. Lūgums ir katrā uzsaukumā uzskaitīt otrreizējo saņēmēju skaitu, lai pārliecinātos, ka tas nav tik liels, ka potenciāli kavētu šīs programmas mērķu (“nodrošinot .. cilvēkresursu atjaunotni un kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu”) sasniegšanu. Tajā pašā laikā LJZA ir pret pilnīgu aizliegumu pēcdoktorantiem saņemt šo finansējumu otro reizi, jo Latvijā trūkst starta grantu ekvivalenta, kādi ir izveidoti citās valstīs. Tā rezultātā jaunam pētniekam Latvijā savas jomas attīstībai ir pieejamas tikai divas programmas - FLPP un šī, bet FLPP ir ļoti zema finansēto projektu proporcija.

-

Jautājumos, kas saistās ar darba laika uzskaitēm (punkti 27.3., 35.6.1., 93.2.) un pārskatu sniegšanu (punkts 17.5.) ar saimniecisku darbību nesaistītiem projektiem, kuros pēcdoktorants ir nodarbināts pilnu laiku, būtu jāvirzās uz MSCA “Pēcdoktorantūras stipendijas” praksi, t.i., finansējuma saņēmējs fokusējas tikai uz rezultātiem (novērtē tos vidusposma un gala atskaitēs) un atstāj pēcdoktoranta kontroli uzņemošās institūcijas (projekta pieteikuma iesniedzēja) ziņā. Tas nozīmē, ka projekta pieteikumā jāapraksta uzņemošās institūcijas kontroles mehānismus. Savukārt, ja finansējuma saņēmējam ir nepieciešamība pēc atskaitēm, lai veiktu finanšu pieprasījuma izpildi, tad uzņemošā institūcija sniegtu atskaiti, vai tā ir veikusi projekta pieteikumā aprakstīto kontroli un kāds ir bijis projekta progresa vērtējums. LJZA ieskatā institūcijai atskaites nevajadzētu sniegt biežāk par 6 mēnešiem, saglabājot iespēju finanšu pieprasījumu iesniegt ik pēc 3 mēnešiem.
Viens piemērs kā uzņemošā institūcija var veikt kontroli ir prasība pēcdoktorantam ik pēc 6 mēnešiem sniegt atskaites par progresu projektā augstskolas/institūta zinātnes padomes sanāksmē. Šādā veidā pēcdoktorants saņemtu atgriezenisko saiti, bet institūcijas vadība labāk izprast aspektus, kur nepieciešami institucionāli uzlabojumi, lai nodrošinātu labāku projekta virzību. Pēc projekta iekšējas atskaitīšanās, uzņemošā institūcija sniegtu savu atskaiti finansējuma saņēmējam. Atskaitē netiktu sniegta detalizēta informācija par projektā padarīto, bet gan par kontroles procesa lēmumu. Veidojot šādu kontroles procesu, tiktu samazināts administratīvais slogs. Šāds process arī palīdzētu novērst gadījumus, kad uzņemošā institūcija nesniedz pietiekamu administratīvo atbalstu pēcdoktorantam.  

-

Punktā 2.9. ir noteikts, ka pēcdokorantūras “periodu var pagarināt par posmu līdz diviem gadiem, ja personai ir pamatots iemesls”. Uzskatām, ka šajā punktā nepieciešams  pārņemt ES pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” Marijas Sklodovskas-Kirī programmas “Pēcdoktorantūras stipendijas” (turpmāk - MSCA “Pēcdoktorantūras stipendijas”) nosacījumus, t.i., pagarinājumu nosaka atbilstoši reālajam grūtniecības, dzemdību un bērnu kopšanas atvaļinājuma ilgumam; obligātajam militārajam dienestam; darbam ārpus zinātnes, ilglaicīgai darbnespējai. Turklāt pie punkta 2.9.1. nepieciešams minēt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumus.

-

LJZA rosina papildus 6.3.2. punktā minētajām Scopus un Web of Science datubāzēm, iekļaut arī ERIH+ un EBSC datubāzēs esošos žurnālus, kuru ISI ietekmes faktors ir virs 0, kā arī publiski recenzētus kolektīvus starptautiskus izdevumus, kas izdoti Brill|Schöningh, Palgrave Macmillan, Routledge, Taylor & Francis un Oxford University Press izdevniecībās.

-

15. punktā kā vienu no organizācijām, ar kurām saskaņot pieminētos dokumentus ir jāiekļauj arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienība. No Latvijas organizācijām, LJZA ir visdziļākā izpratne par mērķgrupas, t.i., pēcdoktorantu vajadzībām un darba un dzīves apstākļu specifiku. Nolikuma saskaņošana ar LJZA nodrošinās, ka netiek iekļautas prasības, kas potenciāli var kavēt pēcdoktorantu piesaisti.

-

Punkts 20.3. potenciāli ierobežo iespēju vērtēšanu uzticēt kompetentam jaunam pētniekam, kuram vēl nav vērtēšanas pieredze. Uzskatām, ka no punkta nepieciešams dzēst vārdus “vērtēšanas kompetence”.

-

27.1. punktu iesakām izsteikt šadi: “pirms pētniecības pieteikumu iesniegšanas finansējuma saņēmējam var izstrādāt pēcdoktorantu pieteikumu atlases kārtību atbilstoši iestādes cilvēkresursu attīstības plānam un pētniecības programmai” kā tas noteikts iepriekšējās programmas noteikumos. Mūsuprāt obligāta prasība izstrādāt kārtību nav nepieciešama mazām institūcijām, kur paredzams mazs pieteikumu skaits un tikai palielinās administratīvo slogu.

-

34. punktā pieteikuma īstenošanas laiks jāpagarina līdz vienam gadam. Jāņem vērā, ka īpaši ārzemēs dzīvojošajiem pēcdoktorantiem ir nepieciešams laiks, lai pabeigtu esošās darba attiecības un pārceltos (iespējams ar visu ģimeni) uz Latviju. Ņemot vērā, ka uzsaukums būs reizi gadā, tad, piemēram, pēcdoktorants, kuram ir atlicis mazliet vairāk par gadu līdz esošā līguma beigām, īsti nevarētu pieteikties, jo rezultātu paziņošanas brīdī līdz esošā līguma beigām varētu būt atlikuši 8 mēneši, bet gaidīt nākamo uzsaukumu būtu pārāk riskanti.

-

LJZA uzskata, ka 45.2. punktā noteiktais 5% institūcijas līdzfinansējums potenciāli kavēs programmas mērķu sasniegšanu. Citās Eiropas valstīs projektu finansējums parasti sedz administratīvās un infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Nosakot, ka Latvijas zinātniskajām institūcijām ir jāiegulda savi līdzekļi, nostāda tās sliktākā pozīcijā nekā pētniecības insitūticijas citās valstīs. Turklāt, ne katra institūcija ir gatava pie šādiem noteikumiem palīdzēt pēcdoktorantam un daudziem nākas pašiem risināt ar pētniecību nesaistītas problēmas, kā rezultātā cieš izcilība un darbinieka dzīves kvalitāte un veselība. Pie zemā Latvijas zinātnes un augstākās izglītības finansējuma līdzfinansējuma noteikšana institūcijām būtiski pasliktina atbalsta sistēmu pēcdoktorantam un rada vēl vienu risku, ka institūcija izvēlēsies uzsaukumā nestartēt.
Apzināmies, ka šo 5% nosegšana no valsts līdzekļiem nozīmētu mazāku finansēto projektu skaitu (pēc mūsu aprēķiniem kopējo skaitu nāktos samazināt par 8  projektiem), tomēr uzskatām, ka labāk ir mazāk kvalitatīvi finansētu projektu nekā vairāki projekti, kuros pētnieki nesaņem nepieciešamo atbalstu. Turklāt, atceļot šo 5% līdzmaksājumu tiek likvidēta nepieciešamība veikt sarežģītus aprēķinus, tātad tiek samazināts administratīvais slogs. Ietaupīto laiku finansējuma saņēmējs kopā ar pētniecības institūcijām varēs veltīt kvalitatīva COFUND projekta sagatavošanai, kas pienestu lielāku finansējumu zinātnes sistēmai nekā ieguvums no prasības par 5% līdzmaksājumu, kurš tāpat nāk no valsts budžeta.

-

51. punktā pie attiecināmajām izmaksām nepieciešams minēt akadēmisko rakstu publicēšanas izmaksas, kā arī iespēju no šiem līdzekļiem apmaksāt tīklošanās izmaksas studentam, kura bakalaura, maģistra vai doktora darba vadīšanu ir uzņēmies pēcdoktorants, un kura darba tēma ir saistīta ar pēcdoktoranta projekta tēmu.

-

Saskaņā ar noteikumiem, institūcija var pieņemt darbā pēcdoktorantu uz nepilnu laiku. Vai šajā gadījumā pēdoktorantam drīkst izmaksāt 51.1. punktā minēto maksimālo mēneša izmaksu, bet ar lielāku stundas likmi?

-

51.4. un 51.5 punktā minēto mobilitāti nepieciešams attiecināt uz pētniekiem, kas ieceļo Latvijā, lai šeit īstenotu zinātniskos projektus. Ikmēneša maksājumu vietā var izmaksāt vienreizēju mobilitātes un ģimenes pabalstu divu, abos punktos noteikto, mēneša maksājumu apmērā, lai atvieglotu nosegt pārcelšanās izmaksas.

-

69.2. punktā noteiktais pētniecības pieteikumu iesniegšanas termiņš jāpagarina uz vismaz 90 darba dienām, kā arī jānosaka, ka provizoriskais izsludināšanas laiks ir izziņojams vismaz 6 mēnešus iepriekš. Īsi pieteikšanās termiņi neregulārai programmai ir šķērslis labu kandidātu piesaistei un kvalitatīvu projektu izstrādei. Pašreiz šajā punktā noteiktās 30 darbadienas kopā ar 16.1. un 68.  punktos noteiktajiem diviem mēnešiem nozīmētu, ka informācija par pirmo pieteikumu būtu zināma tikai mazliet vairāk nekā 3 mēnešus uz priekšu. Tas nav pietiekams laiks, lai kvalitatīvi piesaistītu pēcdoktorantus, jo īpaši starptautiskos. 

-

Lūgums no iepriekšējās programmas rezultātiem izvērtēt 77. punktā noteikto ilgtspējas prasību vismaz 5 gadus pēc projekta beigām uzturēt darbavietu. LJZA piekrīt, ka institūcijām ir jādomā stratēģiski un zinātnes vidē ir jāmazina pētnieku karjeras nenoteiktība, tomēr viedokļi par šādas prasības pamatotību un vērtību dalās. Ir būtiski šo prasību pilnveidot un, to darot, ir jāņem vērā dažādu institūciju pieredze. LJZA uzskata, ka šajos noteikumos pie darbavietas ilgtspējas jāiekļauj arī iespēja uzraudzības rādītājos ieskaitīt slodzi, ko pētnieks pēc projekta pabeigšanas pilda akadēmiskā pozīcijā. Pašlaik, ja pētnieks veiksmīgi ir pabeidzis projektu un kļūst par, piemēram, asociēto profesoru, tad šī amata slodze netiek ieskaitīta uzraudzības rādītājos.

-

Noteikumu projekta 78. punktā kā pamatojošu iemeslu projekta pagarinājumam pievienot arī ilglaicīgu darbnespēju. Ilglaicīga darbnespēja minēta anotācijā, bet nav minēta 78.punktā noteikumu projektā.

-

Pie 79. punkta ir jānosaka iespējamā rīcība, ja projekta pagarinājums nozīmētu pārsniegt 33. punktā noteiktā maksimālā projekta īstenošanas termiņu. Šajā punktā nepieciešams pievienot anotācijā atrodamo tekstu, bet projekta pārfinansēšanu nodrošinot no valsts budžeta līdzekļiem: “Ja līdz 1.1.1.9. pasākuma īstenošanas noteikumos noteiktajam maksimālajam projekta īstenošanas termiņam nav iespējams īstenot pētniecības pieteikumu, tad puses var izbeigt līgumu vai vienošanos par pētniecības pieteikuma īstenošanu  un pētniecības pieteikuma iesniedzējam ir tiesības saņemt tikai to finansējuma daļu, kas sedz attiecināmās izmaksas par jau veiktajām darbībām  proporcionāli sasniegtajiem rezultātiem, vai arī pētniecības pieteikuma iesniedzējam jāpieprasa finansējuma saņēmējam finansējums pētniecības pieteikuma pabeigšanai.”
LJZA ieskatā pašlaik anotācijā minētais process, ka pētniecības pieteikuma iesniedzējs nodrošina finansējumu ir destruktīvs un potenciāli kavēs šo noteikumu mērķu sasniegšanu. Šāds regulējums var novest pie situācijas, kad pētniecības institūcija var atteikties startēt projekta uzsaukumā un/vai slēpti diskriminēt sievietes reproduktīvā vecumā. 
Tiesībsarga atzinumā pārbaudes lietā Nr.2022-55-26D par iepriekšējo Post-Doc Latvia programmu bija minēta iespēja konkrētu projektu pārfinansēt no valsts, ja tā izpildei, objektīvu iemeslu dēļ (piem., bērna kopšanas atvaļinājums) nepieciešams pārsniegt struktūrfondu izmantošanai noteikto datumu. LJZA uzskata, ka šāda iespēja ir jāparedz šajos noteikumos. Finansējuma saņēmējam, t.i., Latvijas Zinātnes padomei noteikti ir zināms gadījumu skaits no iepriekšējās programmas, kur šāda pārfinansēšana būtu bijusi lietderīga. Balstoties uz šiem datiem, var attiecīgi  plānot  līdzekļus no valsts budžeta. Vēlamies atgādināt, ka IZM šogad atrada 5 miljonus, ko pārdalīt veselības nozarei, un katru gadu katras ministrijas budžetā paliek neizmantota nauda, tāpēc valsts var atļauties pārfinansēt dažus projektus no budžeta līdzekļiem. Turklāt anotācijas tekstā minētā iespēja “pētniecības pieteikuma iesniedzējam ir tiesības saņemt tikai to finansējuma daļu, kas sedz attiecināmās izmaksas par jau veiktajām darbībām  proporcionāli sasniegtajiem rezultātiem” nozīmē, ka pārfinansēšana nebūtu nepieciešama visa projekta budžeta apmērā.

-

84. punktā noteikto laika posmu informācijas ievietošanai tīmekļvietnē nepieciešams pagarināt. LJZA uzskata, ka efektīvāk būtu ievietot informāciju tikai no vidusposma un gala atskaitēm. Ja šo noteikumu izstrādātājiem šķiet, ka informācija ir jāievieto ik pēc 3 mēnešiem, lūdzam sniegt pamatojumu tik biežai informācijas publicēšanas nepieciešamībai.

-

Anotācijā ir lasāms termins “īsā mobilitāte (obligāta) - vismaz 2 mēneši”, bet noteikumos tas neparādās un nav skaidrs vai, piemēram, konferenču apmeklējumi tiktu tajā iekļauti. Ja šādu mobilitāti tiešām ir plānots īstenot, tad nepieciešams paredzēt izņēmuma gadījumus starptautiskiem pēcdoktorantiem, jo darba gaitu uzsākšana Latvijā praktiski jau ir mobilitāte.

-

Anotācijā rakstītajā skaidrojumā par pētnieka ģimenes pabalstu nepieciešams iekļaut un atspoguļot Latvijas specifiku, kur vairāku viendzimuma pāru ģimenes statusu ir noteikusi tiesa. Tiesas lēmumi nav tiesību akti. 

-