Atzinums

Projekta ID
22-TA-1722
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
08.12.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Informatīvais ziņojums "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai"
Iebildums
Latvijas darba devēju konfederācija (turpmāk arī LDDK) ir iepazinusies ar Zemkopības ministrijas (turpmāk arī ZM) precizēto Informatīvā ziņojuma projektu  "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai" un izsaka šādu viedokli un iebildumus:

Par projektu kopumā
Projektā PVN likmes samazinājuma pamatojumam minēti trīs iemesli:
Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāju ieņēmumi no saražotās produkcijas pārdošanas nespēj kompensēt ražošanas procesa nodrošināšanai nepieciešamo resursu cenu kāpumu, un, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju zemo pirktspēju, pārtikas ražošanas uzņēmumu spēja absorbēt izmaksu pieaugumu ir izsmelta;
Sociāla atbalsta nepieciešamība mājsaimniecībām ar nelieliem ienākumiem.
Novērst PVN regresivitāti.
Par pārtikas ražošanas uzņēmumu spēju absorbēt izmaksu pieaugumu
Pārtikas ražošanas uzņēmumi vairs neabsorbē resursu izmaksu pieaugumu, bet resursu izmaksu pieaugumu ieliek cenā.
Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi strādā vienotā tirgū ar tuvāko ES sastāvā ietilpstošo kaimiņvalstu pārtikas ražošanas uzņēmumiem. Cenas Latvijas tirgū nosaka konkurence ar citiem Latvijas un citu valstu uzņēmumiem.
PVN likme pārtikai Latvijā tiek piemērota neatkarīgi no izcelsmes valsts. Līdz ar to PVN likmes samazināšana nepaaugstinās Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumu konkurētspēju ne Latvijas, ne citu valstu tirgū.
Lai paaugstinātu Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumu konkurētspēju, ir nepieciešams Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumu raksturīgajam atalgojuma līmenim samazināt darba nodokļu slogu, kas Latvijā ir augstākais no Baltijas valstīm. No tā izriet, ka, ja vien ir iespējams atrast brīvu fiskālo telpu, tad tā nav jāvirza PVN samazināšanai, bet darba nodokļu samazināšanai ražošanas sektorā raksturīgajam atalgojuma līmenim.
Par sociālo atbalstu
Pievienotās vērtības nodoklis ir proporcionāls un katra mājsaimniecība maksā to atbilstīgi patēriņam. Tā, piemēram, 2019.gadā (šobrīd CSP pēdējie pieejamie dati) pirmajā kvintilē esošās mājsaimniecības uz vienu mājsaimniecības locekli par veikalā iegādātu pārtiku pie PVN likmes 21% mēnesī maksā 12,89 euro, savukārt  piektajā kvintilē esošās mājsaimniecības uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī maksā 22,41 euro. Tātad PVN likmes samazinājums līdz 5% pārtikas produktiem vislielāko pienesumu naudas izteiksmē dotu 5.kvintiles mājsaimniecībām, savukārt vismazāko - 1.kvintiles mājsaimniecībām. No tā izriet, ka šāda veida modelis, kura ietvaros turīgākās mājsaimniecības saņem monetāri lielāku pienesumu, nav uzskatāms par efektīvu sociālā atbalsta instrumentu. No sociāli atbildīgas valsts skatpunkta daudz efektīvāk ir iekasēt PVN no visiem pārtikas patērētājiem un koncentrētā veidā sniegt mērķētu atbalstu sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.  
Projektā vairākkārt ir minēts, ka PVN pēc būtības ir regresīvs nodoklis, jo nabadzīgākās mājsaimniecības PVN veidā samaksā lielāku daļu no saviem ienākumiem nekā turīgās mājsaimniecības.
Par PVN regresivitāti
Nodokļu progresivitāti vai attiecīgi regresivitāti nosaka pēc efektīvās likmes attiecības pret bāzi. Ņemot vērā, ka PVN likmes attiecība pret bāzi ir konstanta, PVN ir proporcionāls nodoklis. Turklāt, citas fiksētas likmes noteikšana nemaina nodokļa proporcionālo dabu.

Papildus LDDK vērš uzmanību uz šādiem apstākļiem:
Sadaļā “Komercdarbības atbalsta izvērtējums” ir minēts, ka samazinātās PVN likmes ieviešana atsevišķiem pārtikas produktiem nedod priekšrocības atsevišķām sabiedrības grupām, jo ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas iegādājas pārtikas produktus, var tos iegādāties ar samazinātu PVN likmi, tāpēc samazinātā PVN likme nevienai sabiedrības grupai neveido priekšrocības salīdzinājumā ar citu.
Jānorāda, ka no ZM piedāvātajām pārtikas preču pozīcijām nav nevienas, ko varētu attiecināt, piemēram, uz vegāniem. Līdz ar to pārējām sabiedrības grupām veidojas priekšrocības salīdzinājumā ar šo grupu. Attiecībā uz Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, kam jau šobrīd tiek piemērota samazinātā PVN likme, jāpaskaidro, ka ar šīm pozīcijām nav iespējams nodrošināt nepieciešamo diennakts olbaltumvielu devu.

Ņemot vērā augšminēto, LDDK uztur 1.; 2.; 3.; 4.; 6. un 7.iebildumu  (numerācija atbilstoši sadaļā TAP sadaļā “Papildu dokumenti”  publicētajam dokumentam “Izziņa par LDDK atzinumā sniegtajiem iebildumiem).
 
Piedāvātā redakcija
-