Projekta ID
24-TA-348Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna"
Atzinums iesniegts
16.07.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Aicinām papildināt Likumprojekta 3. punktu, paredzot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7. pantā “Biroja funkcijas korupcijas novēršanā” vēl vienu jaunu punktu, kas noteic KNAB funkciju Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (Izšķērdēšanas likums) uzraudzībā. Likumprojekts neparedz konkretizēt KNAB kompetenci attiecībā uz publiskas naudas izšķērdēšanas jautājumu, kas bieži vien ir saistīts temats ar korupcijas novēršanas un apkarošanas funkcijām. KNAB arī savos skaidrojošajos materiālos vairākkārt min līdzekļu izšķērdēšanu kā vienu no korupcijas riskiem.
Šobrīd Izšķērdēšanas likums paredz Valsts kontroles kompetenci likuma uzraudzībā, tomēr Valsts kontrole šo uzraudzību veic regulārajos auditos, kas liedz iespēju tūlītēji reaģēt uz konkrētiem izšķērdēšanas gadījumiem.
Būtiska valsts līdzekļu izšķērdēšana nozīmē nevajadzīgu lielas naudas summas izlietojumu vai virkni nevajadzīgu mazāku naudas summu tēriņu. Kā piemēru situācijai var minēt neskaidro situāciju, kad tika izmeklēts Nacionālo bruņoto spēku pārtikas iepirkums un kad kompetence par publiskas naudas izšķērdēšanas izmeklēšanu pārklājās visai neskaidri (skat. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2023-knab-aizturejis-tris-personas-saistiba-ar-armijas-220-miljonus-eiro-verto-partikas-iepirkumu.a501109/ ).
Līdz šim KNAB skaidrojums par kompetenci Izšķērdēšanas likuma jautājumos ir atšķīries, atsevišķos gadījumos KNAB ir izskatījis jautājumu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu pēc būtības, savukārt, citos gadījumos norādījis, ka Izšķērdēšanas likuma jautājumi nav KNAB kompetencē.
Delnas ieskatā grozījumus ir nepieciešams veikt likumā līdzās ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, tās noteiktajām Valsts kontroles atbildības sfērām un izvirzīto likuma mērķi – novērst izšķērdēšanu un nelietderīgu publiskās mantas/līdzekļu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju.
Šobrīd Izšķērdēšanas likums paredz Valsts kontroles kompetenci likuma uzraudzībā, tomēr Valsts kontrole šo uzraudzību veic regulārajos auditos, kas liedz iespēju tūlītēji reaģēt uz konkrētiem izšķērdēšanas gadījumiem.
Būtiska valsts līdzekļu izšķērdēšana nozīmē nevajadzīgu lielas naudas summas izlietojumu vai virkni nevajadzīgu mazāku naudas summu tēriņu. Kā piemēru situācijai var minēt neskaidro situāciju, kad tika izmeklēts Nacionālo bruņoto spēku pārtikas iepirkums un kad kompetence par publiskas naudas izšķērdēšanas izmeklēšanu pārklājās visai neskaidri (skat. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2023-knab-aizturejis-tris-personas-saistiba-ar-armijas-220-miljonus-eiro-verto-partikas-iepirkumu.a501109/ ).
Līdz šim KNAB skaidrojums par kompetenci Izšķērdēšanas likuma jautājumos ir atšķīries, atsevišķos gadījumos KNAB ir izskatījis jautājumu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu pēc būtības, savukārt, citos gadījumos norādījis, ka Izšķērdēšanas likuma jautājumi nav KNAB kompetencē.
Delnas ieskatā grozījumus ir nepieciešams veikt likumā līdzās ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, tās noteiktajām Valsts kontroles atbildības sfērām un izvirzīto likuma mērķi – novērst izšķērdēšanu un nelietderīgu publiskās mantas/līdzekļu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju.
Piedāvātā redakcija
Piedāvātā likumprojekta redakcija:
3. papildināt 7. panta pirmo daļu ar 17., 18. un 19. punktu šādā redakcijā:
"17) veic taktisko analīzi, lai identificētu likumsakarības, kas norāda uz saikni starp konkrētām personām un iespējamiem likuma pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.
18) veic stratēģisko analīzi, lai identificētu korupcijas tendences, tipoloģijas un draudus.
19) saņem un izskata iesniegumu par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem".
3. papildināt 7. panta pirmo daļu ar 17., 18. un 19. punktu šādā redakcijā:
"17) veic taktisko analīzi, lai identificētu likumsakarības, kas norāda uz saikni starp konkrētām personām un iespējamiem likuma pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.
18) veic stratēģisko analīzi, lai identificētu korupcijas tendences, tipoloģijas un draudus.
19) saņem un izskata iesniegumu par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārkāpumiem".
