Atzinums

Valsts probācijas dienesta likuma 18.² panta astotā daļa paredz, ka Valsts probācijas dienestam ir tiesības pētījumu veikšanas nolūkā nodot pētījuma izstrādātājiem bijušo un esošo probācijas klientu kontaktinformāciju. Šāds regulējums pēc būtības nozīmē, ka pētījumos var tikt iesaistītas konkrētas personas – bijušie vai esošie probācijas klienti.
Uz to norādīts arī likumprojekta “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” anotācijā (2024. gada 21. novembris, https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/66D4B5E22C4EEE6BC2258B500020984D?OpenDocument), kurā skaidrots, ka kontaktinformācijas nodošana ir nepieciešama gadījumos, kad pētījuma mērķa sasniegšanai pētījuma izstrādātājam ir jānodrošina tieša saziņa ar attiecīgo bijušo vai esošo klientu.
Arī šo noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā ir norādīts, ka ir iespējami pētījumi, kuru mērķis nav sasniedzams bez Valsts probācijas dienesta pētnieka vai pētījuma izstrādātāja tiešas saziņas ar datu subjektu – bijušo vai esošo probācijas klientu. Jāņem vērā, ka Valsts probācijas dienesta bijušie vai esošie klienti ir personas ar krimināltiesisku pieredzi, un līdz ar to attiecīgā informācija (tai skaitā fakts par iespējamu sodāmību vai kriminālprocesuālu statusu) ir uzskatāma par sensitīvu. Šādu personu iesaistīšana pētījumā prasa īpašu piesardzību attiecībā uz datu aizsardzību, informētību un brīvprātības principa ievērošanu.
Vērtējot noteikumu projektu, Datu valsts inspekcija vērš uzmanību uz šādiem aspektiem:
1) Noteikumu projektā nav skaidri noteikti nosacījumi par kontaktinformācijas iegūšanas, apstrādes un nodošanas tiesībām, proti, nav iekļauti kontaktinformācijas datu kategorijas;
2) Projektā trūkst regulējuma par probācijas klientu dalības principiem pētījumos. No likuma 18.² panta astotās daļas neizriet, vai datu subjekta līdzdalība pētījumā ir obligāta vai brīvprātīga. Piemēram, Pacientu tiesību likuma 11. panta pirmajā daļā noteikts, ka pacienta iesaiste klīniskajā pētījumā ir pieļaujama tikai ar viņa rakstveidā sniegtu informētu piekrišanu un saskaņā ar klīnisko pētījumu regulējumu.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā būtu nepieciešams:
– iekļaut skaidru regulējumu, kas precizē Valsts probācijas dienesta tiesības iegūt, apstrādāt un nodot kontaktinformāciju pētījuma izstrādātājiem saskaņā ar likuma 18.² panta astoto daļu, kā tas izriet no likuma;
– izvērtēt nepieciešamību noteikt īpašu regulējumu par datu subjektu – bijušo vai esošo Valsts probācijas dienesta klientu – tiešu iesaisti pētījumos – brīvprātīgu vai obligātu (izvērtējot šādu pienākumu). 
 

-

Ar Valsts probācijas dienesta likuma 18.² panta trešo daļu Ministru kabinetam deleģēts noteikt kārtību, kādā Valsts probācijas dienests iegūst, apstrādā un nodod informāciju pētījumu veikšanai par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem, kā arī šīs informācijas glabāšanas kārtību.
Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 90. punktā noteikts, ka Ministru kabineta noteikumu projekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un noteikumu saturam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Datu valsts inspekcija norāda, ka pašreizējais noteikumu projekta nosaukums pilnībā neatspoguļo tā būtību un saturu, tādēļ aicina precizēt nosaukumu, lietojot Valsts probācijas dienesta likuma 18.² panta trešajā daļā ietverto formulējumu. Šāda redakcija nodrošinātu atbilstību likumā noteiktajam pilnvarojumam, kā arī veicinātu normatīvā akta skaidrību un tiesisko noteiktību.

Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests iegūst, apstrādā un nodod informāciju pētījumu veikšanai par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem

Ņemot vērā, ka grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā paredz īpašu kategoriju personas datu apstrādi, papildus Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. pantā noteiktajam tiesiskajam pamatam nepieciešams norādīt arī pamatu saskaņā ar minētās regulas 9. panta otrās daļas prasībām.

-