Atzinums

Konceptuālajam ziņojumam pievienotā Ministru kabineta rīkojuma 1.un 3.punkts, kas paredz apvienošanu bez izvērtējuma veikšanas un kas paredz iesniegt tiesību akta projektu, lai īstenotu piedāvāto risinājumu un veiktu VSIA “Latvijas proves birojs” kapitāla daļu turētāja maiņu, nav tiesiski izpildāms, jo VSIA “Latvijas proves birojs” juridiskais statuss un pārraudzība ir noteikta likumā “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem”. Proti, bez grozījumu izdarīšanas likumā nevar tikt mainīts VSIA “Latvijas proves birojs” kapitāla daļu turētājs un pārraudzība, līdz ar to, ja objektīva izvērtējuma rezultātā tas tiktu atzīts par piemērotāko risinājumu, šim procesam un lēmumu pieņemšanai būtu jānotiek, ievērojot normatīvo aktu hierarhiju.
Attiecīgi nav korekta un izpildāma konceptuālā ziņojuma projekta 8.sadaļa “Turpmākie soļi 1.posma īstenošanai” – ja pēc objektīva izvērtējuma veikšanas tiktu lemts par Ekonomikas ministrijas piedāvātā risinājuma tālāku virzību, vispirms būtu pieņemams konceptuāls lēmums, veicami normatīvo aktu grozījumi un tikai pēc tam kapitāla daļu turētāja maiņa un apvienošana.
 

-

Ņemot vērā, ka šobrīd ir spēkā likums “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, lūdzam precizēt konceptuālā ziņojuma pielikumā Nr.4 “Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļautā 1. risinājuma realizācijai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu” sniegto informāciju par vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānoto finansējumu un izmaiņām, kā n gadu norādot 2026.gadu. Vienlaikus lūdzam pārskatīt un veikt attiecīgus precizējumus 4. sadaļā “Pirmais posms: EM un FM atbilstības novērtēšanas kapitālsabiedrību apvienošana” un 7.sadaļā “Ietekme uz valsts budžetu”, sniedzot aktuālo informāciju par paredzēto valsts budžeta dotācijas apmēru, kā arī sagaidāmo ietaupījumu kapitālsabiedrību apvienošana rezultātā.

-

Ņemot vērā, ka Finanšu ministrijas iebildumi nav ņemti vērā, atkārtoti norādām, ka konceptuālā ziņojuma projektā izteiktie pieņēmumi par potenciālajiem ieguvumiem izmaksu samazināšanā un efektivitātē, vienotā vadībā un stratēģijā, resursu un tehnoloģiju efektīvākā izmantošanā, konkurētspējas palielināšanā, pakalpojumu kvalitātes un atbilstības standartiem veicināšanā, atpazīstamības veicināšanā, nav pamatoti.
Attiecībā uz potenciālajiem ieguvumiem izmaksu samazināšanā un efektivitātē vēršam uzmanību, ka VSIA “Latvijas proves birojs” šogad uzsāks darbu jaunās, pielāgotās VSIA “Latvijas proves birojs” īpašumā esošās telpās, tādējādi nodrošinot uzturēšanas izmaksu un ar pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu optimizāciju, līdz ar to VSIA “Latvijas proves birojs” atrašanās vieta nav maināma. Izsakot pieņēmumu par izmaksu samazināšanu Ekonomikas ministrijai būtu jāsniedz pamatojums, kā tas tiks nodrošināts attiecībā uz iesaistītajām Ekonomikas ministrijas kapitālsabiedrībām. Attiecībā uz resursu (cilvēkresursu un tehnoloģisko resursu) apvienošanu norādām, ka iesaistītajām kapitālsabiedrībām būtiski atšķiras testēšanas objekti un izmantotās metodes. Lai minēto pieņēmumu pamatotu, lūdzam skaidrot, kā, piemēram, SIA “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” funkciju izpildei tiks izmantotas VSIA “Latvijas proves birojs” testēšanas iekārtas (XRF, LIBS, Ramana spektrometri), lāzergravēšanas iekārtas, kas specifiski pielāgotas VSIA “Latvijas proves birojs” funkciju veikšanai.
Attiecībā uz konkurētspējas palielināšanu Finanšu ministrija un VSIA “Latvijas proves birojs” nesaskata, kādā veidā apvienošana sasniegtu šādu mērķi, jo VSIA “Latvijas proves birojs” eksports uz šo brīdi ir sasniedzis 45% un tā ir lielākā šāda veida testēšanas iestāde Baltijā un Skandināvijā.
Attiecībā uz tehnoloģisko attiecību saskatām riskus, ka VSIA “Latvijas proves birojs” apvienošana ar SIA “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” un VSIA “Latvijas standarts” radīs tūlītējus riskus attīstībai. VSIA “Latvijas proves birojs” investīciju apjoms ilgtermiņā ir lielāks par pārējo iepriekš minēto kapitālsabiedrību investīcijām un apvienošana neveicinās VSIA “Latvijas proves birojs” darbības jomas attīstību.
Tāpat Finanšu ministrija nepiekrīt izteiktajiem pieņēmumiem par administratīvo izmaksu samazināšanos (valdei, darbiniekiem) un apvienojamo sabiedrību dublējošo funkciju novēršanu, jo katras iesaistītās kapitālsabiedrības darbības joma ir atšķirīga, darbu veikšanai ir nepieciešamas specifiskas zināšanas un prasmes, līdz ar to katrs darbības virziens un iesaistītais personāls būs atdalīts. Tādējādi apvienošana faktiski radītu jaunu administratīvu pārvaldes līmeni, sekojoši palielinot arī izdevumus.
Tāpat būtiski, ka apvienošanas gadījumā būtu nepieciešams nodrošināt kompetentu valdi par visām trim darbības jomām, līdz ar to nesaskatām iespēju apvienošanas rezultātā izveidot valdi tikai divu personu sastāvā.
 

-

Finanšu ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu par to, ka nav veikts citu alternatīvo risinājuma variantu izvērtējums. Lai Ministru kabinets varētu pieņemt pamatotu un izsvērtu lēmumu, konceptuālā ziņojuma projektu nepieciešams papildināt ar izvērtējumu par citiem alternatīvajiem risinājuma variantiem, t.sk. SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” un SIA “Latvijas standarts” apvienošanu savstarpēji vai arī citu līdzīgas darbības institūciju starpā, t.sk.ar kādu no zinātniskajām institūcijām, ko  Ekonomikas ministrija atsakās darīt, tādējādi neievērojot Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumus Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”.

-

Konceptuālā ziņojuma projektā 4.1.sadaļā nav vērtēta situācija pēc SIA “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” struktūrvienības “Metroloģijas birojs” likvidācijas, proti, kādas funkcijas tiek pildītas, kā tās finansē un kā tas ietekmēs kapitālsabiedrības finanšu stāvokli. Tāpat lūdzam papildināt tirgus un konkurentu analīzi attiecībā uz SIA “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” Baltijas valstu tirgū (piemēram, kādu iemeslu dēļ tās apgrozījums ir divreiz mazāks par citām Baltijas valstīm).

-

Finanšu ministrija uztur 2025.gada 20.novembra Valsts sekretāru sanāksmē, kā arī Finanšu ministrijas 2025.gada 13.jūnija, 2025.gada 1.augusta un 2025.gada 24.septembra atzinumos izteiktos iebildumus par konceptuālajā ziņojumā iekļauto 6.sadaļu “Citu ES valstu pieredze”, jo ārvalstu pieredze ir atspoguļota nekorekti, kas var novest pie nepareiziem un maldinošiem secinājumiem.
Konceptuālajā ziņojumā sniegtā informācija nesniedz patiesu un pilnīgu informāciju par faktisko iestāžu juridisko statusu, finansēšanas modeli un proves uzraudzības sistēmu valstī. Finanšu ministrija 2025.gada 30.decembra vēstulē Nr.10.1-1/7/3915 sniedza daļu no informācijas par ārvalstu praksi, kā arī norādīja, ka, ņemot vērā nepieciešamību veikt padziļinātu skaidrojumu par nozares specifiku un praksi (t.sk.komunikāciju ar citu valstu proves iestādēm), informācija iekļaušanai konceptuālā ziņojuma projektā tiks sniegta ne vēlāk kā līdz 2026.gada 1.martam.
Konceptuālā ziņojuma 6.1.apakšsadaļā norādīts, ka Eiropas valstu prakse pati par sevi neliecina par objektīviem šķēršļiem, kas nepieļautu VSIA “Latvijas proves birojs” “institucionālu apvienošanu ar LNMC un LVS, izveidojot VKTA”, taču būtiski ņemt vērā, ka katra valsts izvērtē, kāds ir atbilstošākais risinājuma variants, un to pieredze norāda uz to, vai izvēlētā pieeja sasniedz vai nesasniedz izvirzīto mērķi. Finanšu ministrija uzskata, konceptuālā ziņojuma projekts pēc būtības nesatur pietiekamu informāciju, kas pamatotu VSIA “Latvijas proves birojs”, SIA "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs" un SIA “Latvijas standarts” apvienošanu un apvienošanas lietderību, kā arī nav veikta risku analīze, ekonomiskais izvērtējums, nav vērtēta ietekme uz kapitālsabiedrību darbības nodrošināšanu un tālāko katras jomas attīstību.
 

-

Attiecībā uz kapitālsabiedrību apvienošanu un iegūstošās kapitālsabiedrības noteikšanu atkārtoti norādām, ka ir būtiski vērtēt ne tikai darbības sfēru, bet jāvērtē arī kapitālsabiedrību darbības dinamiku (eksportspēju, pārvaldību, finanšu rādītājus). Būtiski ņemt vērā, ka SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” pakalpojumu apjomā atpaliek no Igaunijas uzņēmumiem, kopējie ieņēmumi uzrāda tendenci samazināties un konceptuālajā ziņojumā paredzētais neparedz ieguvumus VSIA “Latvijas proves birojs” darbības jomā. VSIA “Latvijas proves birojs” ilgtermiņā ir attīstīta pakalpojumu sniegšanas kultūra, profesionāli un kompetenti darbinieki nodrošina pakalpojumu sniegšanu augstā kvalitātē, līdz ar to Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums rada risku attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu un darbinieku noturēšanu nākotnē.

-

Finanšu ministrijas 2025.gada 30.decembra vēstulē Nr.10.1-1/7/3915 norādīti būtiskākie identificētie aspekti, par kuriem jāpapildina konceptuālā ziņojuma projekts, līdz ar to lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma projektu:
1. ir nepieciešama visu trīs iesaistīto kapitālsabiedrību darbības izvērtēšana, t.sk. arī par SIA “Latvijas standarts” un SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” ir veicams finansiālais un ekonomiskais izvērtējums, kā arī jāveic detalizēti aprēķini (t.sk. par kapitālsabiedrību saistībām, nekustamajiem īpašumiem, ieguldījumiem un finanšu plūsmām). Izvērtējuma veikšanai Finanšu ministrijas ieskatā būtu nepieciešams savstarpēji vienoties par vienotu metodiku attiecībā uz visām iesaistītajām kapitālsabiedrībām, lai iegūtu salīdzināmus rezultātus.
2. lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma projektu ar iespējamo attīstības scenāriju izvērtējumu, t.i. alternatīvajiem rīcības variantiem, piemēram SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” un SIA “Latvijas standarts” savstarpēju apvienošanu (kā tas ir bijis arī vēsturiski) vai arī pievienošanu līdzīgu darbības jomu institūciju starpā, t.sk. ar kādu no zinātniskajām institūcijām. Būtiski, ka SIA “Latvijas standarts” un SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” vēsturiski bija apvienotas vienā kapitālsabiedrībā, līdz ar to konceptuālā ziņojuma projekts ir papildināms ar informāciju par to, vai šo kapitālsabiedrību atdalīšana sasniedza plānoto mērķi un kādu mērķi plānots sasniegt tās atkal apvienojot.
3. konceptuālā ziņojuma projektā kā viens no apvienošanas potenciālajiem ieguvumiem norādīts projektu un finansējuma piesaiste, konceptuālā ziņojuma projektu nepieciešams papildināt ar informāciju kādiem projektiem un finansējuma avotiem, kuriem apvienojamā kapitālsabiedrība varētu pieteikties.
4. ar Ministru kabineta 2018.gada 14.augusta rīkojumu Nr.388 “Par konceptuālo ziņojumu “Par Ekonomikas ministrijas lietojumā esošās ēkas kritisko stāvokli un turpmāko rīcību un Ekonomikas ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu un kapitālsabiedrību atrašanās vietu”” tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums, kurā attiecībā uz ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 157, Rīgā, kurā atrodas SIA “Latvijas standarts” un SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs”, norādīts, ka jautājums par minētās ēkas atsavināšanu turpmāk netiks izskatīts, lai arī ēkas tās faktiskā stāvokļa uzlabošana prasa papildu ieguldījumus. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma projektu ar aktuālo informāciju par nekustamo īpašumu Krišjāņa Valdemāra ielā 157, Rīgā, tā pašreizējo tehnisko stāvokli, veicamajiem un plānotajiem ieguldījumiem (t.sk. finansējuma avotiem).

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 15.punktam, ja politikas plānošanas dokumentā paredzēts dot uzdevumus citām institūcijām vai tiek skarta to kompetence, tās iesaista attiecīgā politikas plānošanas dokumenta projekta izstrādē, taču Ekonomikas ministrija nav ņēmusi vērā ne Finanšu ministrijas iebildumus, ne iepriekš minētos apsvērumus konceptuālā ziņojuma precizēšanai.

-

Finanšu ministrija ir izskatījusi Ekonomikas ministrijas precizēto konceptuālā ziņojuma projektu, tam pievienoto Ministru kabineta rīkojuma projektu un informē, ka nesaskaņo un neatbalsta tā tālāko virzību.
Atbilstoši Valsts sekretāru 2025.gada 20.novembra sanāksmes protokollēmumam (prot.Nr. 32 1.§) Ekonomikas ministrijai tika uzdots precizēt konceptuālo ziņojumu, ņemot vērā izteiktās piezīmes, tostarp papildināt ziņojumu ar aktualizētiem finanšu aprēķiniem, izvērstu ekonomisko pamatojumu un mērķauditorijas analīzi, starptautiskās pieredzes precīzu izklāstu, kā arī pārskatīt turpmākās rīcības soļu secību. Precizēto konceptuālo ziņojumu, rīkojuma projektu un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu saskaņot ar Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju. Ekonomikas ministrijai atbilstoši saskaņošanas rezultātam attiecīgi precizēt konceptuālo ziņojumu, rīkojuma projektu un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Norādām, ka Ekonomikas ministrija nav izpildījusi tai doto uzdevumu, konceptuālā ziņojuma projekts nav precizēts atbilstoši Finanšu ministrijas izteiktajiem iebildumiem, kā arī konceptuālā ziņojuma projekts nav papildināts ar Finanšu ministrijas 2025.gada 30.decembra vēstulē Nr.10.1-1/7/3915 un 2026.gada 6.februāra vēstulē Nr.4.1-38/28/349 sniegto izvērtējumu attiecībā uz VSIA “Latvijas proves birojs”.
Konceptuālā ziņojuma projekts nav papildināts ar alternatīvo risinājuma variantu izvērtēšanu, objektīvu izvērtējumu par pavienošanas lietderību, kā arī nav veikta risku analīze, ekonomiskais un finansiālais izvērtējums, kā arī nav vērtēta ietekme uz kapitālsabiedrību darbības nodrošināšanu un tālāko katras jomas attīstību. Tāpat konceptuālā ziņojuma projekts nav papildināts jautājumā, kas attiecas uz dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu politikas un kapitāldaļu turētāja pienākumu pārņemšanu Ekonomikas ministrijas kompetencē. 
Vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija ir atbildējusi uz Ekonomikas ministrijas pieprasījumu, sniedzot atbildi ar Finanšu ministrijas 2025.gada 30.decembra vēstuli Nr.10.1-1/7/3915  un 2026.gada 6.februāra vēstuli Nr.4.1-38/28/349, kurā Finanšu ministrija apraksta darbinieku iesaisti, veidojot dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu politiku un īstenojot kapitāldaļu turētāja funkcijas. Tas nav ņemts vērā un attiecīgi nav papildināts konceptuālā ziņojuma projekta saturs. Tā pat Ekonomikas ministrija nav informējusi, sniedzot iemeslus, kāpēc Finanšu ministrijas sniegtais apraksts nav ņemts vērā.
Ņemot vērā augstāk minēto, Finanšu ministrija uztur visus iepriekš izteiktos iebildumus un nesaskaņo konceptuālā ziņojuma projektu, jo nav izpildīta Valsts sekretāru sanāksmē panāktā vienošanās.
 

-