Atzinums

Minētie noteikumi noteikti skar arī dabas parka teritorijas iedzīvotājus un apmeklētājus (minēti), tūrisma, atpūtas, sporta, piedzīvojumu u.tml. aktīvistus un pakalpojuma sniedzējus, zemes, ēku, dzīvokļu, meža un citu nekustamo īpašumu apsaimniekotāju darību, būvniekus, dārzu kopējus un lauksaimniekus, pētniekus, medniekus, zvejniekus,  atzinumu sniedzējus (piem., kokkopjus (arboristus)).
Tāpēc lūdzam papildināt šo sadaļu un veikt pārējo šīs sadaļas izvērtējumu - t.sk. vai projekts maina šo mērķgrupu tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības. 

-

Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.264) 2.punkts noteic, ka noteikumi attiecas uz Saeimas un Ministru kabineta izveidotām aizsargājamām teritorijām, kurām nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu. MK noteikumi Nr.264 nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk – aizsargājamās teritorijas) vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, tajā skaitā pieļaujamos un aizliegtos darbību veidus aizsargājamās teritorijās, kā arī aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību. Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām liecina, ka noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīvas 2009/147/EC par savvaļas putnu aizsardzību un Padomes 1992.gada 21.maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko biotopu savvaļas faunas un floras aizsardzību.
Likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 18.panta ceturtā daļa noteic, ka izstrādājot aizsargājamās teritorijas individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kā arī teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un apsaimniekojot aizsargājamo teritoriju, var izmantot dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju. Plānam ir ieteikuma raksturs. Un to nevar uzskatīt par direktīvu normatīvā regulējuma pārņemšanu.
Anotācijā skaidrots, ka dabas parks “Engures ezers” ir Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija Natura 2000, kā arī ir iekļauta Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgo mitrāju sarakstā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka projekts paredz noteikt:
1. aizsargājamas teritorijas - dabas parka “Engures ezera” (turpmāk – dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;
2. dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;
3. dabas parkā esošos dabas pieminekļus - aizsargājamos kokus, kā arī to aizsardzības un izmantošanas kārtību,
lūdzam atkārtoti vērtēt, vai projektā netiek iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām un nodrošina Eiropas Savienības regulu īstenošanu un attiecīgi precizēt projektu, papildinot to ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām un pilnīgāk aizpildīt anotācijas 5.sadaļu (t.sk. 5.4.apakšadaļas 1.tabulu).

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas sadaļu, jo minēto noteikumu izpildi noteikti nodrošinās - Dabas aizsardzības pārvalde, pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā ir dabas parks, Valsts vides dienests, Valsts meža dienests, būvvaldes, Nacionālie bruņotie spēki, Zemessargi, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas dienesti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Veselības ministrija (veselības aizsardzība), Ekonomikas ministrija (uzņēmējdarbība un tūrisma politika).

-

Lūdzam precizēt noteikumu 1.punktu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100.punktam, kas noteic, ka noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta vārdus “noteikumi nosaka”;
un likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam.
Noteikumi tiek izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13.panta otro daļu, 14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu, taču 1.punkts neatspoguļo likuma pilnvarojumu attiecībā uz minētā likuma 13.panta otro daļu, kas noteic, ka aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegumus, dabas parkus, aizsargājamās jūras teritorijas un dabas pieminekļus izveido Ministru kabinets. Noteikumi paredz izveidot ne tikai dabas liegumu un parku, bet arī dabas pieminekļus – aizsargājamus kokus (sk. noteikumu 38.punktu).

-

Noteikumu 2.pielikumā noteikts ne tikai dabas parka funkcionālo zonu apraksts, bet arī sezonas lieguma robežu apraksts, tāpēc lūdzam precizēt noteikumu regulējumu, paredzot, ka noteikumu 2.pielikumā noteikts arī sezonas lieguma robežu apraksts.

-

Vēršam uzmanību, ka nav skaidrs, kā Dabas aizsardzības pārvalde var paziņot lēmumu, informāciju par pieņemto lēmumu nosūtot tās administratīvās teritorijas informatīvajam izdevumam, kurā atrodas attiecīgie ūdeņi, ja noteikumi neparedz, ka informācija par lēmumu noteikti tiek publicēta pašvaldības informatīvajā izdevumā (atstājot izvēli pašvaldības informatīvā izdevuma galvenā redaktora ziņā).

Papildus būtu jāvienādo šādas informācijas paziņošanas forma, apjoms (informācija par lēmumu, paziņojums, lēmums, lēmuma izraksts) un vietas (gan terminoloģiski, gan procedūra), jo apskatot citu dabas parku noteikumus prakse ir citāda.

-

Lūdzam aizstāt vārdu "laikrakstā" ar vārdiem "oficiālajā izdevumā", jo atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumam (turpmāk - OPTIL)  ir mainīts izdevuma formāts. OPTIL pārejas noteikumu 6.punkts, noteic, ka līdz spēkā stājas grozījumi tajos normatīvajos aktos, kuri paredz tiesību aktu un oficiālo paziņojumu izsludināšanu vai publicēšanu laikrakstā “Valdības Vēstnesis”, laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vai oficiālajā laikrakstā (izdevumā), šāda informācija publicējama oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

-

Lūdzam precizēt normu vai karti, ņemot vērā to, ka noteikumu 1.pielikumā nav īpaši norādītas Mērsraga pļavas.

-

Lūdzam skaidrot un pielikumā norādīt, kur var iepazīties ar precīzākiem funkcionālo zonu datiem.
Tā, piemēram, Ministru kabineta 2021. gada 9. novembra noteikumu Nr. 740 "Dabas parka "Piejūra" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 1.pielikumā "Dabas parka "Piejūra" funkcionālo zonu shēma" norādīts, ka:
1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas noteiktas, par kartogrāfisko pamatu izmantojot aktuālāko ortofotokarti un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.
2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

Vienlaikus ierosinām nākotnē vērtēt risinājumu, kas atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam pielietots vietējās pašvaldības teritorijas plānojumos, kuros nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un lokālplānojumu apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Saistošajos noteikumos ietver hipersaiti ar unikālo identifikatoru uz valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (turpmāk — ģeoportāls) pieejamo apstiprinātā plānojuma interaktīvo grafisko daļu. Ģeoportālā pieejamā teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir pašvaldības saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.
Ja datu pārvaldības sistēmas "Ozols" dati ir uzticami, precīzi, droši  un datu izmaiņas (karšu redakcijas) saglabājas, tad funkcionālo zonu robežas var noteikt līdzīgi, proti, neietverot Ministru kabineta noteikumos funkcionālo zonu grafisko daļu un koordinātas, bet hipersaiti ar unikālo identifikatoru uz datu pārvaldības sistēmu "Ozols" vai pat ģeoportālu (jo datu pārvaldības sistēmas "Ozols" dati tāpat nonāk ģeoportālā).

Patlaban Ministru kabineta noteikumos ietvertās grafiskās daļas (kartes) principā ir informatīvas (dēļ mēroga) un strīdu gadījumā visdrīzākais tiek izmantoti datu pārvaldības sistēmas "Ozols" uzkrātie dati.
 

-

Risinājuma apraksta trešajā rinkopā lūdzam aizstāt vārdus "kadastra Nr. 8878 003 0979" ar vārdiem "kadastra apzīmējumu 8878 003 0979", jo atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1. panta 2. punktam kadastra apzīmējums ir zemes vienībai, būvei, telpu grupai vai zemes vienības daļai piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators), savukārt atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1. panta 1. punktam kadastra numurs ir nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators).

Sabiedriskās līdzdalības laikā tika saņemts priekšlikums no Mērsraga ostas pārvaldes par zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8878 003 0979 iekļaušanu neitrālajā zonā. 

Sabiedrības līdzdalības rezultātu apraksta otrajā teikumā lūdzam aizstāt vārdus "kadastra Nr. 8878 003 0979" ar vārdiem "kadastra apzīmējumu 8878 003 0979", jo atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1. panta 2. punktam kadastra apzīmējums ir zemes vienībai, būvei, telpu grupai vai zemes vienības daļai piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators), savukārt atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1. panta 1. punktam kadastra numurs ir nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators).

Priekšlikumā Mērsraga ostas pārvalde izsaka priekšlikumu noteikt neitrālo zonu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8878 003 0979, kas atrodas Mērsraga ostas teritorijā, dabas parka zonā.

Uzskaitījums beidzas un teikuma beigās liekams punkts.

-

Lūdzam precizēt noteikumu 2.pielikuma 2.sadaļas numerācijas (Nr.p.k.) dubultošanos sākot no 2.362., 2.372....līdz 2.862.

-