Atzinums

3. Rīgas valstspilsētas pašvaldības gadījumā nevar piekrist vispārinātam apgalvojumam, ka pašvaldības mājokļi, kas paredzēti palīdzības sniegšanai, atrodas nomalēs, kā arī nav pieejami iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai nepieciešamie pakalpojumi. Lūdzam šajā sadaļā norādīt uz kādiem datiem balstās šāds secinājums.

-

Nevar piekrist apgalvojumam, ka pašvaldība var noteikt sociālo statusu privātpersonai piederošam dzīvoklim, ja šai personai nepieciešams atbalsts. Šāda persona var saņemt atbalstu dzīvokļa pabalsta veidā, tam nenosaka sociālo statusu (likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 21.5prim panta pirmā un ceturtā daļa).

-

2. Lūdzam Pamatnostādņu projektā ietvert analīzi par pašvaldības sniegto palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, norādot, vai visās pašvaldībās šī vajadzība ir vienlīdz aktuāla. Pamatnostādņu projekta 14.lpp norādīts, ka nav datu par personu skaitu, kam ir izīrēts sociālais dzīvoklis.

-

1. “Mājokļu pieejamības pamatnostādnes 2022. – 2027. gadam” projekts (turpmāk – Pamatnostādņu projekts) vietām satur pretrunas attiecībā uz Rīgas valstpilsētas pašvaldību.
a) Proti, dažviet tekstā ir norādīts vai no teksta ir noprotams, ka nepieciešamie un plānotie atbalsta instrumenti attieksies uz visām pašvaldībām “līdzvērtīgi visā valsts teritorijā”, piemēram, 1.2. uzdevums un 2.2. uzdevums, taču 2021.gadā veiktais tirgus nepilnību novērtējums izslēdz Rīgu un Pierīgas pašvaldības. Tā rezultātā ir apšaubāms, vai Pamatnostādņu projekts paredz racionālu novērtējumu par nepieciešamajiem un plānotajiem atbalsta instrumentiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.
b) Pamatnostādņu projekta kopsavilkuma sadaļā ir norādīts, ka to mērķis ir veicināt kvalitatīvu mājokļu pieejamību visām iedzīvotāju grupām, tostarp 35.lpp norādot, ka lai veicinātu zemu izmaksu kvalitatīvu mājokļu pieejamību nepieciešams attiecināt arī uz Rīgu un tās pieguļošajiem novadiem.
c) Lūdzam Pamatnostādņu projektā skaidri norādīt, kuri no plānotajiem uzdevumiem ietver atbalstu arī Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, ņemot vērā, ka esošie un tuvākajā nākotnē paredzētie valsts atbalsta instrumenti mājokļu pieejamības sekmēšanai norāda uz pretējo, ka tieši Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir izslēgta no atbalsta saņēmēju loka. Pamatnostādņu projekta 23.lpp norādīts, ka “pašvaldību rīcībā jābūt kompleksam atbalsta modelim”, taču 24.lpp norādīts, ka ne visu pašvaldību vajadzības ir noskaidrotas Ekonomikas ministrijas veiktajā aptaujā, izslēdzot no tās Rīgu un pašvaldības, kas robežojas ar Rīgu. Pretrunā arī 25.lpp norādītā informācija par saziņu ar pašvaldībām par nepieciešamību veicināt pieejamu īres namu būvniecību.

-

Par 32.lpp. "Ņemot vērā lielo investīciju nepieciešamību un iedzīvotāju aktivitāti mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos, nākamajiem gadiem ir iezīmēts ievērojams finansējums renovācijas darbiem." un 37.lpp. "Ņemot vērā zemo iedzīvotāju aktivitāti un augstās izmaksas dzīvojamā fonda atjaunošanā, ir nepieciešams izstrādāt piedāvājumu elastīgākai pieejai, kas paredzētu iespēju īstenot energoefektivitātes pasākumus veikt pa daļām, kā arī izstrādāt tipveida energoefektivitātes uzlabošanas projektus [.]."


Šajos apgalvojumos ir pretruna par iedzīvotāju aktivitāti, kā arī apgalvojumi nav pamatoti ar kvantitatīviem rādītājiem.
Lai saprastu reālo situāciju, nepieciešams skaidrojums, kā ir izdarīti secinājumi par iedzīvotāju aktivitātes līmeni, kā arī norādīt skaitliski, cik liels ir iezīmētais ievērojamais finansējums renovācijas darbiem.
 
 

-

Par 31., 37., 48.lpp. 

Pamatnostādnēs aprēķinos pieņemts, ka viena māja ir ar 50 dzīvokļiem un vidējā viena dzīvokļa platība 50 m2. Līdz 2050.gadam ir nepieciešams atjaunot 23 000 ēku. Pamatnostādņu projekta 37.lpp. norādītie 13 450 dzīvokļi ir aptuveni 269 ēkas. Līdz 2023.gada beigām kopš 2009.gada būs atjaunotas 1544 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, tātad kopā līdz 2027.gadam (18 gados) tiks atjaunotas 1813 ēkas jeb vidēji 100 ēkas gadā.
Nav saprotams, kādā veidā un par kādu finansējumu no 2028.gada līdz 2050.gadam (22 gadu laikā) tiks atjaunotas atlikušās 21 187 ēkas (jeb vidēji 963 ēkas gadā)?
Priekšlikums.
Kā redzams pēc mājokļu pamatnostādnēs norādītajiem datiem, esošais mājokļu atjaunošanas temps ir nepietiekams. Lai veicinātu daudzdzīvokļu māju atjaunošanu, ir nepieciešams izstrādāt jaunus efektīvus finanšu instrumentus. Apraksts par šādu finanšu instrumentu ieviešanu būtu jāiekļauj mājokļu pamatnostādnēs. Šādā veidā Latvijai būtu iespēja sasniegt mērķus attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas tempu un sasniegt augstus energoefektivitātes un būvniecības standartus līdz 2050. gadam.
 

-

Informējam, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībā norit aktīvs darbs pie Mājokļu jomas vidēja termiņa politikas plānošanas dokumenta – “Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu politikas pamatnostādnes 2024.-2030.gadam” izstrādes. Ir izstrādāta Mājokļu politikas pamatnostādņu 1.redakcija, kas paredz jau konkrētus instrumentus kā pašvaldība varētu palielināt mājokļu fondu, kā mazināt esošo rindu palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumā, kā arī – darbības gan lokālā, gan nacionālā līmenī, kas jāveic, lai sekmīgi attīstītu ekonomiski pieejamu mājokļu sektoru pašvaldībā. Lai iepazītos ar šo politikas plānošanas dokumenta projektu, aicinām sazināties ar Mājokļu un vides departamenta direktora vietnieci mājokļu pieejamības jautājumos

-

Aicinām Pamatnostādņu projekta 34.lpp skaidrot, norādīto par “valsts atbalstu mājokļu risināšanā” kontekstā ar atsauci uz likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, precizējot, vai jauna likuma izstrāde attieksies arī uz pašvaldības sniegto atbalstu jeb tikai uz valsts sniegto atbalstu.

-

Rosinām pārskatīt Pamatnostādņu projekta tekstu, koriģējot atsauces uz spēku zaudējušo likumu “Par pašvaldībām”.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projektā ietvert risinājumus, iniciatīvas, piemēram, izstrādājot jaunu sadaļu ar nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, par šādām Pamatnostādņu projekta ietvaros konstatētajām problēmām:
Pamatnostādņu projekta 17.lpp ir norādīti dažādi apstākļi kamdēļ atsevišķas personu grupas nevar saņemt pašvaldības sniegto atbalstu dzīvokļa jautājuma risināšanā. Atbilstoši 01.01.2022. grozījumiem likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 21.6 prim panta pirmās daļas 5.punktā ir noteikta palīdzība personām, kuras izstājas no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādēm.
Pamatnostādņu projekta 30.lpp ir norādīts, ka ir jāparedz tiesību normas, kas aizsargā atsevišķu dzīvokļa īpašnieku pret vairākuma bezdarbību. Šai problemātikai risinājuma priekšlikums jau ietverts 36.lpp.

-