Atzinums

[1] Asociācija ir atkārtoti iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” un Finanšu ministrijas sniegtajiem skaidrojumiem par Asociācijas iepriekš iesniegtajiem iebildumiem.

[2] Asociācija konstatē, ka likumprojekta aktuālajā redakcijā pēc būtības nav veikti grozījumi, kas novērstu Asociācijas iepriekš identificētos riskus un trūkumus attiecībā uz NILLTPFN uzraudzības institucionālo modeli, tā praktisko īstenošanu, vienlīdzīgu piekļuvi datiem un finanšu tirgus dalībniekiem nepieciešamajiem instrumentiem normatīvo pienākumu izpildei.

[3] Līdz ar to Asociācija uztur iepriekš izteiktos iebildumus pilnā apmērā un atkārtoti norāda, ka likumprojekts nav vērtējams kā tehnisks kompetences precizējums. Tas ir daļa no plašākas institucionālās reformas, kuras ietvaros tiek mainīts NILLTPFN uzraudzības īstenošanas modelis attiecībā uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un citiem finanšu sektora dalībniekiem.

[4] Asociācijas ieskatā joprojām nav nodrošināts pietiekams izvērtējums par to, kā institucionālās kompetences maiņa ietekmēs NILLTPFN prasību praktisko izpildi, uzraudzības intensitāti, datu pieprasījumu apjomu, uzraudzības pieejas konsekvenci un tirgus dalībnieku administratīvo slogu. Tāpat nav pietiekami pamatots, kādēļ izvēlētais modelis ir samērīgākais un efektīvākais risinājums salīdzinājumā ar iespējamiem alternatīviem institucionālajiem risinājumiem.

[5] Asociācija atkārtoti uzsver, ka būtisks sistēmisks jautājums NILLTPFN regulējuma efektivitātes nodrošināšanai ir vienlīdzīga un praktiski izmantojama piekļuve valsts informācijas sistēmu un reģistru datiem. Ja finanšu iestādēm tiek piemēroti līdzvērtīgi klientu izpētes, riska novērtēšanas un darījumu uzraudzības pienākumi, bet piekļuve nepieciešamajiem datiem tiek nodrošināta ar atšķirīgiem nosacījumiem, tiek radīti nevienlīdzīgi darbības apstākļi un vienlaikus vājināta NILLTPFN sistēmas praktiskā efektivitāte.

[6] Asociācijas ieskatā likumprojekta izvērtējums nav pilnīgs, ja tas neaptver arī datu pieejamības jautājumu. Institucionālās reformas efektivitāte ir tieši atkarīga no tā, vai finanšu iestādēm tiek nodrošināti vienlīdzīgi, samērīgi un efektīvi instrumenti normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei.

[7] Asociācija atkārtoti norāda, ka pašreizējais regulējums rada situāciju, kurā kredītiestādēm un noteiktiem apdrošināšanas komersantiem ir nodrošināta bezmaksas piekļuve būtiskiem valsts reģistru datiem, savukārt citiem finanšu sektora dalībniekiem ar līdzvērtīgiem NILLTPFN pienākumiem šāda piekļuve tiek nodrošināta tikai par samaksu. Šāda atšķirīga pieeja nav pietiekami pamatota un rada vienlīdzīgas attieksmes, konkurences neitralitātes un proporcionalitātes riskus.

[8] Vienlaikus Asociācija uztur arī iepriekš izteikto priekšlikumu nodrošināt, ka finanšu iestādes, kuras ir kredītinformācijas lietotāji Kredītinformācijas biroju likuma izpratnē, var saņemt attiecīgās ziņas ar kredītinformācijas biroju starpniecību. Pretējā gadījumā var izveidoties situācija, kurā finanšu iestādēm formāli tiek paplašinātas tiesības piekļūt datiem, bet šo tiesību praktiska izmantošana saglabājas būtiski apgrūtināta vai ekonomiski neefektīva.

[9] Ievērojot minēto, Asociācija atkārtoti aicina papildināt likumprojektu un tā anotāciju ar pilnvērtīgu izvērtējumu par institucionālās reformas ietekmi uz NILLTPFN sistēmas efektivitāti, vienlīdzīgu piekļuvi datiem un tirgus dalībnieku spēju praktiski izpildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

[10] Asociācija atkārtoti uztur arī iepriekš iesniegtos priekšlikumus par Likuma 41. panta papildināšanu un precizēšanu, lai finanšu iestādēm NILLTPFN pienākumu izpildei tiktu nodrošināta vienlīdzīga un bezmaksas piekļuve nepieciešamajiem valsts informācijas sistēmu un reģistru datiem, tostarp ar kredītinformācijas biroju starpniecību.

[11] Asociācijas ieskatā likumprojekts pašreizējā redakcijā joprojām nerada pietiekamu pārliecību, ka NILLTPFN uzraudzības institucionālā reforma tiks īstenota samērīgā, efektīvā, vienlīdzīgā un praktiski izpildāmā veidā. Līdz ar to Asociācija uztur iepriekš izteiktos iebildumus pilnā apmērā.

[12] Vieliakus Asociācija ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas skaidrojumu, ka jautājums par datu piekļuves vienādošanu AML/CFT pienākumu izpildei tiks risināts Direktīvas (ES) 2024/1640 un Regulas (ES) 2024/1624 ieviešanas gaitā, kā arī ar norādi uz plānoto vienotās piekļuves risinājumu valsts datu apstrādes platformā. Vienlaikus Asociācija norāda, ka šāds skaidrojums pēc būtības nenovērš pašreizējo problēmu, jo tirgus dalībniekiem AML/CFT pienākumi ir jāizpilda jau šobrīd, nevis tikai pēc minēto Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanas vai nākotnē plānota tehniska risinājuma izstrādes.

[13] Asociācija uzsver, ka pienākums veikt klientu izpēti, risku novērtēšanu un darījumu uzraudzību ir spēkā esošs un ikdienā piemērojams pienākums. Līdz ar to arī piekļuve datiem, kas nepieciešami šo pienākumu kvalitatīvai izpildei, ir jānodrošina savlaicīgi, vienlīdzīgi un praktiski izmantojamā veidā. Nākotnē paredzēta risinājuma esamība pati par sevi nevar kalpot par pamatu pašreizējas nevienlīdzīgas situācijas saglabāšanai.

[14] Asociācija papildus norāda, ka Finanšu ministrijas norāde uz atsevišķu Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra datu pieejamību bez maksas neatrisina problēmu pilnā apmērā. AML/CFT pienākumu izpildei nepieciešamā informācija nav aprobežojama tikai ar atsevišķiem datu avotiem, bet ietver plašāku valsts informācijas sistēmu un reģistru kopumu, kas nepieciešams klientu identifikācijai, patiesā labuma guvēju noskaidrošanai, dokumentu pārbaudei, sankciju un riska faktoru izvērtēšanai, kā arī klienta darījumu uzraudzībai.

[15] Tādēļ Asociācijas ieskatā nav pietiekami konstatēt, ka daļa informācijas jau šobrīd ir pieejama bez maksas vai ka nākotnē varētu tikt izveidots vienots tehniskais risinājums. Būtiskais jautājums ir, vai visiem finanšu sektora dalībniekiem, kuriem ir līdzvērtīgi AML/CFT pienākumi, jau šobrīd tiek nodrošināti līdzvērtīgi, ekonomiski samērīgi un praktiski izmantojami instrumenti šo pienākumu izpildei. Asociācijas ieskatā šāda vienlīdzība pašreizējā regulējumā nav nodrošināta.

[16] Asociācija arī vērš uzmanību, ka atsauce uz slēgto un atvērto kopīgo klienta izpētes rīku neatrisina jautājumu par vienlīdzīgu piekļuvi valsts reģistru datiem. Šie rīki pēc savas būtības ir klienta izpētes informācijas apmaiņas mehānismi, bet tie neaizstāj nepieciešamību pēc tiešas, vienlīdzīgas un izmaksu ziņā samērīgas piekļuves primārajiem valsts datu avotiem, kas nepieciešami AML/CFT pienākumu izpildei.

[17] Turklāt plānotais risinājums valsts datu apstrādes platformā, ciktāl tas vēl nav pilnībā ieviests un normatīvi nostiprināts, nevar tikt uzskatīts par pietiekamu garantiju tiesiskās noteiktības un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanai. Finanšu iestādēm ir nepieciešama skaidra normatīvā tiesība saņemt attiecīgos datus bez maksas un praktiski izmantojamā veidā, nevis vispārīga norāde uz nākotnē plānotu tehnoloģisku risinājumu.

[18] Asociācijas ieskatā, ja valsts vienlaikus stiprina uzraudzību un paplašina prasības attiecībā uz AML/CFT pienākumu izpildi, tai ir jānodrošina arī vienlīdzīgi instrumenti šo pienākumu izpildei. Pretējā gadījumā veidojas nesamērīga situācija, kurā tirgus dalībniekiem tiek prasīta augsta atbilstības kvalitāte, bet nepieciešamā datu pieejamība tiek nodrošināta nevienlīdzīgi vai ar papildu izmaksām.

[19] Ievērojot minēto, Asociācija uztur iepriekš izteikto priekšlikumu jau šī likumprojekta ietvaros normatīvi nostiprināt finanšu iestāžu tiesības bez maksas saņemt AML/CFT pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju no valsts informācijas sistēmām un reģistriem, tostarp paredzot iespēju šādu informāciju saņemt arī ar kredītinformācijas biroju starpniecību. Šāds risinājums nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret finanšu sektora dalībniekiem, stiprinātu AML/CFT sistēmas praktisko efektivitāti un mazinātu nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu.

-