Atzinums

Aicinām aizpildīt sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma 5.sadaļu, ietverot tajā atsauces uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (turpmāk – ECK) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām (turpmāk – ANO Konvencija par bērna tiesībām). Projektā paredzētie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā efektīvi pilnveido Latvijas Republikas normatīvo regulējumu atbilstoši starptautiskajām saistībām cilvēktiesību un bērnu tiesību aizsardzības jomās.

Projektā paredzētie grozījumi attiecībā uz ārvalstu adopcijas tiesisko regulējumu ietilpst ECK 8.panta (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) un ANO Konvencijas par bērna tiesībām 21.panta (dalībvalsts, kas atzīst un/vai atļauj adopciju, pienākums nodrošināt, lai bērna intereses būtu pats svarīgākais apsvērums) tvērumā. Proti, nolūkā nodrošināt bērna labākās intereses (ģimenes saišu, identitātes saglabāšanu) minētie grozījumi paredz, ka izņēmuma gadījumā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai nav saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos un ANO Konvencija par bērna tiesībām, un ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā, ja bērnu adoptē viņa radinieks vai tiek adoptēts otra laulātā bērns. Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai ECK 8.pantā garantētajās tiesībās uz ģimenes dzīves neaizskaramību ietilpst arī ģimenes saites ar radiniekiem, kuri nav bērna vecāki, piemēram ar vecvecākiem, vecāku brāļiem un māsām u.c. (skatīt, piemēram, Boyle pret Lielbritāniju (iesniegums Nr.16580/90), 1993.gada 9.februāra ziņojums, 41.-47.rindkopas; Marckx pret Beļģiju (iesniegums Nr.6833/74), 1979.gada 13.jūnija spriedums, 45.rindkopa; Bronda pret Itāliju (iesniegums Nr.22430/93), 1998.gada 9.jūnija spriedums, 51.rindkopa).

Tāpat ECK 8.panta tvērumā ietilpst projektā paredzētie grozījumi, kas, ievērojot Satversmes tiesas secinājumus 2021.gada 4.novembra spriedumā lietā Nr.2021-05-01, aizstāj iepriekš noteikto absolūto aizliegumu personai, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, kļūt par viesģimeni, nosakot, ka persona, kura sodīta par šādu noziedzīgu nodarījumu, nedrīkst būt par viesģimeni līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta.

Savukārt attiecībā uz projektā paredzētajiem grozījumiem, kas nostiprina Bērnu tiesību aizsardzības likumā Bērnu mājas institūtu un regulē ar tā darbību saistītos jautājumus, aicinām norādīt, ka šie grozījumi atspoguļo vienu no pasākumiem, kas vērsts uz ANO Konvencijas par bērna tiesībām 39.pantā (dalībvalsts pienākums veikt pasākumus, lai veicinātu to bērnu fizisko un psihisko atlabšanu un sociālo reintegrāciju, kuri ir kļuvuši par upuri jebkādām necieņas, ekspluatācijas vai vardarbības izpausmēm, spīdzināšanai vai citām nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda formām) garantēto tiesību veicināšanu.
 

-