Atzinums

Iepazīstoties ar MK noteikumu projektu “Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām’’ (Projekta ID 23-TA-1455), izsakām sekojošas piezīmes, iebildumus vai priekšlikumus:

2. Nodaļa - Patversmes un viesnīcas reģistrācija, apstiprināšana, darbības apturēšana un anulēšana

5.1. patversmes vai viesnīcas darbībai paredzētās telpas vai teritorijas īpašnieka rakstveida atļauju par šādas vietas ierīkošanu, ja tā nav patversmes vai viesnīcas īpašnieka īpašums, kā arī dokumenta kopiju, kas apliecina personas tiesības veikt komercdarbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, ja īpašuma vai lietošanas tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda;
Ar kādu mērķi noteikumos izvēlēts nepieciešamais apliecinājums par personas tiesībām veikt komercdarbību attiecīgajā nekustamā īpašumā, ja zināms, ka lielāko daļu pašreiz esošo patversmju apsaimnieko NVO, kuras nedrīkst veikt komercdarbību.

-

9. Dienests patversmi apstiprina atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma  39.1 panta ceturtajā daļā noteiktajam.
Kāda pievienotā vērtība ir šim MK noteikumu punktam, kas ir vienkārši norāde uz Dzīvnieku aizsardzības likuma pantu. Kā tas palīdz patversmēm saprast nepieciešamo rīcību šajos gadījumos?

-

3. Nodaļa - Labturības prasības dzīvnieku turēšanai, prasības personālam, telpām, aprīkojumam un inventāram

37. Kaķi drīkst turēt tikai telpā, nodrošinot:
37.1. platību, kas nav mazāka par 4,5 kvadrātmetriem;
37.2. guļamvietu vismaz 90 centimetru augstumā no zemes;
37.2. vismaz 1,8 metrus augstus griestus.

Nav loģiska skaidrojuma kāpēc suņiem līdz 5 kg svara ir paredzēti min 2m2 platības, bet kaķim, kurš ir līdzīgā svarā jānodrošina vismaz 4,5 m2 uz vienu kaķi. Lūdzam kaķu turēšanu telpās pielīdzināt 5 kg suņu svara platībai 2m2. Nav loģiska skaidrojuma kāpēc kaķa guļvieta jāizvieto vismaz 90 cm augstumā. Mūsuprāt, labturības normām atbilstoša ir 20 m2 telpa, kurās kaķiem guļvietas ir paredzētas/iekārtotas klubkrēslu/dīvānu augstumā, kas ir ērti, lai tos varētu izmantot arī gados vecāki dzīvnieki, kuriem grūtības uzlekt augstāk. Tāpat nav saprotams, kāpēc, piemēram, 20 m2 telpā drīkst turēt 10 neliela auguma (5 kg) suņus, bet nedrīkst turēt 10 kaķus, kuri ir tadā pašā svarā kā iepriekš minētie suņi. 20m2 telpa tikai 4 kaķiem patversmē, mūsuprāt, ir nepamatota ekstra.
Lielākā daļa patversmju karantīnas periodā un līdz brīdim, kad kaķi ir sterilizēti, kaķus tur individuālos sprostos. Noteikumu projektā šāda iespēja vairs nav paredzēta. Kāds tam būtu racionāls un dzīvnieku labturībai atbilstošs skaidrojums?

-

4. Nodaļa - Prasības veterinārmedicīniskai aprūpei, praktizējoša veterinārārsta pienākumi, dzīvnieku uzņemšana, apzīmēšana un dzīvnieku atsavināšana patversmē

Tā kā patversme ir īpaša dzīvnieku turēšanas vieta, kuras personāls ir apmācīts dzīvnieku aizsardzības, labturības, higiēnas jomā (12.3.punkts) un pārliecinoši ir pieredzējušāks un zinošāks par virkni dzīvnieku īpašnieku, nav saprotams, kāpēc virkni pakalpojumu patversmē nodrošina tikai veterinārārsts (patversmei jāpērk šie pakalpojumi no veterinārārsta) kamēr citi dzīvnieku īpašnieki šīs manipulācijas vai darbības var veikt paši.

41.4. Praktizējošs veterinārārsts veic dzīvnieku apstrādi pret ārējiem un iekšējiem parazītiem;
Lūdzam izteikt 41.4.p. šādi: Praktizējošs veterinārārsts nosaka dzīvnieku apstrādi pret ārējiem un iekšējiem parazītiem (līdzīgi kā 41.5. ja nepieciešams, nosaka dzīvniekam individuālu diētu)

-

43. Patversme diennakts laikā pēc savvaļas medījamā dzīvnieka ievietošanas patversmē par to informē Valsts meža dienestu, bet par savvaļas nemedījamā dzīvnieka uzņemšanu — Dabas aizsardzības pārvaldi.

Kāds pamatojums diennakts steidzamībai ziņot? 

-

Piedāvājam svītrot:

44.3. ja 24 stundu laikā pēc paziņošanas īpašnieks neierodas pēc mājas (istabas) dzīvnieka, praktizējošs veterinārārsts datubāzē reģistrē mājas (istabas) dzīvnieka atrašanās vietu, nemainot mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas vietu, un norāda patversmes adresi, datumu un laiku, kad dzīvnieks ievietots patversmē;

-

44.3. ja 24 stundu laikā pēc paziņošanas īpašnieks neierodas pēc mājas (istabas) dzīvnieka, praktizējošs veterinārārsts datubāzē reģistrē mājas (istabas) dzīvnieka atrašanās vietu, nemainot mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas vietu, un norāda patversmes adresi, datumu un laiku, kad dzīvnieks ievietots patversmē;
Kāds pamatojums ir uzstādījumam, ka virkne notikumu reģistrācijas, atsavināšanas, pārreģistrācijas (nejaukt ar pirmreizējo reģistrāciju) patversmē var veikt tikai veterinārārsts. Kāda būtu pievienotā vērtība šādu administratīvu pakalpojumu pirkšanai no veterinārārsta un kāds tai sakars ar veterināro palīdzību patversmē nokļuvušiem dzīvniekiem. Skatīt arī 48.punktu (48. Praktizējošs veterinārārsts nekavējoties reģistrē datubāzē notikumu ar dzīvnieku, ja saskaņā ar šo noteikumu 44. punktu reģistrētajam mājas (istabas) dzīvniekam 14 dienu laikā ir atradies īpašnieks vai turētājs.)

LDC datu bāzē dzīvnieku īpašnieki paši reģistrē dzīvnieku atsavināšanas faktu un notikumus, kuri saistīti ar pazušanu/atrašanu vai turēšanas vietas maiņu.
Noteikumu projekts satur virkni birokrātiskas normas, kas rada papildus noslodzi un kam nav pamatojuma steidzamībai, jo visticamāk izmantojamas tikai statistikai. Šādu nepamatoti stundās terminētu notikumu reģistrācija nekādi neveicina dzīvnieku labturību vai veselību, bet rada patversmēm papildu slogu un izdevumus.

-

Piedāvājam svītrot:

44.5. ja suns vai kaķis nav apzīmēts ar mikroshēmu un reģistrēts datubāzē, praktizējošs veterinārārsts 72 stundu laikā to apzīmē ar mikroshēmu, vakcinē pret trakumsērgu, reģistrē datubāzē, norādot patversmi kā suņa vai kaķa turētāju, un noformē tam mājas (istabas) dzīvnieka pasi;

-

Piedāvājam svītrot:

44.6. ja Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir nodevusi glabāšanā patversmē suni vai kaķi, kurš nav apzīmēts ar mikroshēmu un nav reģistrēts datubāzē, praktizējošs veterinārārsts 72 stundu laikā to apzīmē ar mikroshēmu, vakcinē pret trakumsērgu un reģistrē datubāzē, norādot patversmi kā dzīvnieka glabāšanas vietu līdz turpmākā lēmuma pieņemšanai par dzīvnieku;

-

Piedāvājam svītrot:

44.7. ja aģentūra nodevusi glabāšanā patversmē suni vai kaķi, kas ir apzīmēts ar mikroshēmu un reģistrēts datubāzē, praktizējošs veterinārārsts 72 stundu laikā datubāzē norāda patversmi kā dzīvnieka glabāšanas vietu līdz turpmākā lēmuma pieņemšanai par dzīvnieku.

-

Par patversmē uzņemto dzīvnieku sterilizāciju noteikumu projektā paredzēts: 

46. Patversmes drīkst atsavināt suni vai kaķi citai personai vai citai dienestā reģistrētai patversmei tikai tad, ja suns vai kaķis ir sterilizēts un šis notikums ir reģistrēts datubāzē.

49. Ja 14 dienu laikā sunim vai kaķim nav atradies īpašnieks vai turētājs, piecpadsmitajā dienā pēc suņa vai kaķa ievietošanas patversmē to sterilizē, šo notikumu reģistrē datubāzē un kā īpašnieku norāda patversmi, izņemot šo noteikumu 44.6. un 44.7. apakšpunktā minētajā gadījumā.

Esam veikuši patversmju aptauju un noskaidrojuši, ka neviena aptaujātā patversme nespēs nodrošināt uzņemtā dzīvnieka sterilizāciju tieši 15.dienā, kā arī patversmes nepiekrīt pakļaut sterilizācijai mazuļus 2-3 mēnešu vecumā. Atdodot adopcijā kaķēnus un kucēnus, vairums patversmju praktizē noteikumu par dzīvnieka sterilizāciju ierakstīt adopcijas līgumā, šādi nodrošinot jaunā īpašnieka pienākumu kastrēt dzīvnieku, kad viņš sasniedzis piemērotu vecumu sterilizācijai atkarībā no sugas, šķirnes u.c. individuālajām izaugšanas un veselības pazīmēm.

-

No 47.punkta svītrot palīgteikumu “...kā arī datubāzē reģistrējot mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas vietas maiņu,’’

-

48. Praktizējošs veterinārārsts nekavējoties reģistrē datubāzē notikumu ar dzīvnieku, ja saskaņā ar šo noteikumu 44. punktu reģistrētajam mājas (istabas) dzīvniekam 14 dienu laikā ir atradies īpašnieks vai turētājs.

Informējam, ka saskaņā ar no PVD pieprasīto statistiku par dzīvnieku apriti 2023.gadā PVD 25 reģistrētās un uzraudzītās patversmēs kopā uzņemti 2274 suņi, no kuriem miruši/eitanazēti 183 suņi (8%), 5077 kaķi, no kuriem miruši/eitanazēti 1166 kaķi (23%) (apkopojums "Aprites patversmēs 2023" nosūtīts e-pastā Ģirtam Stenderam).
Mūsuprāt, nav nekādas lietderības ne labturības, ne dzīvnieku aizsardzības ziņā uzlikt par obligātu pienākumu čipēt, reģistrēt, izsniegt ES pases sasirgušiem dzīvniekiem vai dzīvniekiem, kurus patversmes pēc likumā noteiktajām 14 turēšanas dienām ir tiesīgas eitanizēt. Mūsuprāt, šajās noteikumu projekta normās saskatāms nepamatots lobijs veterināro pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi jāpērk patversmēm.
 

-

Par patversmē uzņemto dzīvnieku sterilizāciju noteikumu projektā paredzēts: 

46. Patversmes drīkst atsavināt suni vai kaķi citai personai vai citai dienestā reģistrētai patversmei tikai tad, ja suns vai kaķis ir sterilizēts un šis notikums ir reģistrēts datubāzē.

49. Ja 14 dienu laikā sunim vai kaķim nav atradies īpašnieks vai turētājs, piecpadsmitajā dienā pēc suņa vai kaķa ievietošanas patversmē to sterilizē, šo notikumu reģistrē datubāzē un kā īpašnieku norāda patversmi, izņemot šo noteikumu 44.6. un 44.7. apakšpunktā minētajā gadījumā.

Esam veikuši patversmju aptauju un noskaidrojuši, ka neviena aptaujātā patversme nespēs nodrošināt uzņemtā dzīvnieka sterilizāciju tieši 15.dienā, kā arī patversmes nepiekrīt pakļaut sterilizācijai mazuļus 2-3 mēnešu vecumā. Atdodot adopcijā kaķēnus un kucēnus, vairums patversmju praktizē noteikumu par dzīvnieka sterilizāciju ierakstīt adopcijas līgumā, šādi nodrošinot jaunā īpašnieka pienākumu kastrēt dzīvnieku, kad viņš sasniedzis piemērotu vecumu sterilizācijai atkarībā no sugas, šķirnes u.c. individuālajām izaugšanas un veselības pazīmēm.

-

Tāpat informējam, ka no kill patversmes, lai nodrošinātu mazuļu, kuri ir bez mātes izbarošanu, izmanto darbinieku vai brīvprātīgo palīgu palīdzību, kuri ņem mazuļu metienu pie sevis uz mājām nodrošina 24/7 auklītes funkciju. Tad, kad mazuļi spēj patstāvīgi ēst, viņi atgriežas patversmē, kur tiek sagatavoti adopcijai: (vakcinēti, čipēti, reģistrēti, izsniegti vakcinācijas dokumenti). Neviena patversme mazuļu auklīšu pakalpojumu jaundzimušiem kaķēniem vai kucēniem nenoformēs kā dzīvnieku atsavināšanu, jo mazuļu izbarošana nav un nevar būt īpašnieka maiņa, kam jāformē atsavināšana.

Vēršam uzmanību, ka 2023.gada 5.septembrī nodibinājums “dzivniekupolicija.lv” sniedza atzinumu Projekta ID 23-TA-1455 sākotnējai versijai, neatbalstot tās tālāku virzību līdz paralēli netiek izstrādāti normatīvi mīļdzīvnieku pārprodukcijas mazināšanai, kontrolējot šo dzīvnieku ražotājus. Saeima nepārprotami Dzīvnieku Aizsardzības likuma 18.2. pantā (Pants stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2025.) ir norādījusi šo audzētāju/pavairotāju kontroles rāmi. Tāpēc lūdzam nekavējoši izstrādāt 18.2. pantā noteikto MK noteikumu projektu, lai vienlaikus tiktu skatītas un pieņemtas normas, kas regulē pienākumus un atbildību vietās, kur ir liela dzīvnieku aprite vai skaits, neatkarīgi no tā vai viņus kāds audzē vai izglābj, lai pēc tam atsavinātu.

Informējam, ka suņu reģistrēšanai LDC, patversmēm ir noteikts atbrīvojums no reģistrācijas maksas, taču kādas kaķu kategorijas un vai paredzēti reģistrācijas maksas atbrīvojumi vēl nav lemts. Tāpēc iesakām vispirms pieņemt grozījumus mīļdzīvnieku reģistrācijas kārtībā un tikai tad skatīt patversmju grozījumus un audzētāju/pavairotāju noteikumu izstrādi. 
Normām par pavairošanas un glābšanas kontroli likumdevējs ir noteicis vienādu spēkā stāšanās termiņu 01.01.2025.

-