Atzinums

Projekta ID
23-TA-1437
Atzinuma sniedzējs
Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija
Atzinums iesniegts
22.06.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
2.Risinājuma variants (atbalstāms): veikt turpmākos piecus pasākumus:
Atbalstām daļēji

Pirmais pasākums - samazināt PVN likmi recepšu zālēm no 12% uz 5% 
Atbalstām
 
Sākotnējais ietekmes izvērtējums:

Ieguvumi: samazinot PVN, tiks samazinātas zāļu cenas un rezultātā pacientu līdzmaksājumi par zāļu iegādi. 
 
Riski: uz samazinātā PVN rēķina ražotāji var celt zāļu cenas un pacients finansiāli pozitīvu ietekmi no samazinātās PVN likmes var neizjust. 
 
Otrais pasākums - pārskatīt zāļu cenas veidošanas principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem: 
 
Otrā pasākuma pirmā daļa  - noteikt, ka kompensējamo zāļu aptiekas cena ārpus kompensācijas sistēmas ir tāda pati kā (nav augstāka  par šo zāļu aptiekas cenu) kompensācijas sistēmā; 
Neatbalstām. Aicinām valsti iekļaut KZS tās diagnozes, kurām zāles šobrīd netiek apmaksāts, bet Lietuvā un Igaunijā tiek apmaksātas no valsts budžeta. Aicinām iekļaut KZS sarakstā visas tās pašas zāles, kas ir iekļautas Igaunijas un Lietuvas KZS sarakstā.
 

Sākotnējais ietekmes izvērtējums:

Ieguvumi: pacienti par kompensējamām zālēm ārpus kompensācijas sistēmas maksās mazāk. 
 
Riski: iespējama kompensējamo zāļu cenu palielināšanās. 
 
Otrā pasākuma otrā daļa - noteikt, ka nekompensējamo recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā; 
Neatbalstām, kamēr Latvijas nodokļu sistēma un KZS apjoms nebūs analogs Igaunijas un Lietuvas  KZS. Tāpat būtu jāievieš pasākumi, lai darbaspēka izmaksas Latvijā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.
 
Sākotnējais ietekmes izvērtējums:

Ieguvumi: iespēja ieviest citu valstu labi īstenoto regulējumu un nodrošināt, ka par zālēm kopumā netiek pārmaksāts; 
 
Riski: iespējama medikamentu neienākšana zāļu tirgū par valstī noteikto pieļaujamo zāļu cenu. 
Otrā pasākuma trešā daļa - noteikt, ka bezrecepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā; 

Ja ražotājs nesamazinās cenu, svītros no zāļu reģistra?
 
Sākotnējais ietekmes izvērtējums:

Ieguvumi: iespēja ieviest citu valstu labi īstenoto regulējumu un nodrošināt, ka par zālēm kopumā netiek pārmaksāts; 
 
Riski: iespējama medikamentu neienākšana zāļu tirgū par valstī noteikto pieļaujamo zāļu cenu. 
 
Otrā pasākuma ceturtā daļa  - noteikt, ka zāļu uzcenojumi Latvijā nav augstāki par uzcenojumiem Lietuvā vai Igaunijā 
Neatbalstām, kamēr Latvijas nodokļu sistēma un KZS apjoms nebūs analogs Igaunijas un Lietuvas  KZS. Piemēram, Igaunijā ir receptes apkalpošanas maksa EUR 2 apmērā, bet Latvijā šādas receptes apkalpošanas maksas nav. Situācijas nav salīdzināmas 1:1.


Sākotnējais ietekmes izvērtējums:
 
Ieguvumi: iespējams noteikt samērīgu un ar Lietuvu un Igauniju salīdzināmu maksu par starpnieku pakalpojumiem zāļu aprites ķēdē; 
 
Riski: iespējami zāļu loģistikas traucējumi. 
 
Otrā pasākuma piektā daļa  - viena SNN zālēm aptiekas cenas starpība nedrīkst pārsniegt 60%, rēķinot atbilstoši definētajai diennakts devai ATC/DDD klasifikācijā. 
Neiebilstam
Sākotnējais ietekmes izvērtējums:
 
Ieguvumi: iespējams samazināt zāļu cenu 33 zālēm, līdz ar to arī pacientu maksājumus par šīm zālēm; 
 
Riski: zāļu izslēgšanas risks no KZS. 
 
Otrā pasākuma sestā daļa  - A sarakstā iekļaujamo kombinēta sastāva perorālo zāļu formas zāļu aptiekas cena nedrīkst pārsniegt 60% cenu starpības slieksni no lētāko atsevišķi lietojamo zāļu lietošanas izmaksu summu. 
Neiebilstam

Sākotnējais ietekmes izvērtējums:
 
Ieguvumi: iespējams samazināt zāļu cenu 15 zālēm, līdz ar to arī pacientu maksājumus par šīm zālēm; 
 
Riski: zāļu izslēgšanas risks no KZS. 
 
Trešais pasākums - samazināt pacientu tiešos maksājumus par zāļu iegādi, nosakot maksimāli pieļaujamo kopējo pacienta veikto līdzmaksājuma summu par kompensējamām zālēm Eur 250,00 kalendārajā gadā, un ieviešot SNN izrakstīšanas principu receptēs nekompensējamām recepšu zālēm; 
Atbalstām
 
Sākotnējais ietekmes izvērtējums:

Ieguvumi: samazināts pacienta līdzmaksājums par kompensējamām zālēm, uzlabota zāļu finansiālā pieejamība pacientiem; 
 
Riski: ietekme uz valsts budžetu. 
 
Ceturtais pasākums - uzlabot kompensējamo zāļu, t.sk. onkoloģijā un hematoloģijā, finansiālo pieejamību pacientiem, tādejādi  sasniedzot Pamatnostādnēs izvirzītos sabiedrības veselības mērķus.   
Šis ir principā neskaidrs – kā? Lūdzam papildināt ziņojumu ar skaidru aprakstu, kā šis mērķis tiks sasniegts.
Sākotnējais ietekmes izvērtējums:

Ieguvumi: 
samazināta mirstība no sirds un asinsvadu slimībām līdz 64 g.v.; 
palielināta novērotā piecu gadu izdzīvotība onkoloģijas pacientiem; 
samazināta mirstība no ļaundabīgiem audzējiem līdz 64 g.v.; 
palielināts pacientu skaits, kas saņem medikamentus no KZS reto slimību ārstēšanai; 
samazinās mājsaimniecību tiešo maksājumu īpatsvars no kopējiem veselības izdevumiem; 
samazināti profilaktiski novēršamās mirstības rādītāji uz 100 000 iedz.; 
samazināti medicīniski novēršamās mirstības rādītāji uz 100 000 iedz.. 
 
Riski: ietekme uz valsts budžetu. 
 
Piektais pasākums - veikt pasākumus zāļu un uztura bagātinātāju racionālas lietošanas veicināšanai, īpašu uzmanību veltot bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju racionālai lietošanai. Palielināt farmaceita lomu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un veicināt profesijas neatkarību, tai skaitā neatkarību profesionālo pienākumu veikšanā.
Atbalstām, taču nav skaidrs kādā veidā šī neatkarība tiks nodrošināta – aptiekas ir komercdarbības forma un ja tās nav rentablas, to pastāvēšana ir apdraudēta. Lūdzam sniegt detalizētu informāciju, kā ir paredzēts apmaksāt farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu.

Sākotnējais ietekmes izvērtējums:

Ieguvumi: Sabiedrības labāka izpratne par racionālu zāļu lietošanu samazinās kopējos pacientu un mājsaimniecību izdevumus par tādu zāļu lietošanu, kuras nedod pozitīvu efektu pacientu veselībai.
Riski: Ņemot vērā lielo aptieku skaitu un ekonomisko nepieciešamību nodrošināt to darbības rentabilitāti, aptieku īpašnieki ir ieinteresēti pēc iespējas vairāk pārdot bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus, kas var negatīvi ietekmēt farmaceita profesionālo neatkarību veselības pakalpojumu (farmaceitiskās aprūpes) sniegšanā. 

 
Piedāvātā redakcija
Sk. augšminēto.