Atzinums

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma "Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ieviešanu Latvijas Republikā 2014.-2019.gadā" sadaļas "Pakta 26. un 27.pants" apakšsadaļu "Latviešu valodas apguve pieaugušajiem –21.rekomendācija" ar 148.punktu.

"148. Kultūras ministrija ir Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (turpmāk – PMIF) 2014.-2020.gada plānošanas periodā deleģētā iestāde integrācijas jomā. PMIF ietvaros tiek īstenotas aktivitātes „Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām (bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss)” (aktivitāte tiek īstenota kopš 2016.gada, latviešu valodas kursi aktivitātes ietvaros tiek nodrošināti kopš 2018.gada) un „Latviešu valodas lietošanas publiskajā telpā, tai skaitā daudzveidīgu pieeju latviešu valodas apguvē, attīstīšana” (aktivitāte tiek īstenota kopš 2017.gada), kuru viens no mērķiem ir nodrošināt latviešu valodas mācību kursus trešo valstu pilsoņiem, patvēruma meklētājiem, kā arī bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Aktivitātes „Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām (bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss)” ietvaros līdz 2019.gada beigām latviešu valodas kursus ir beigušas 106 personas (bēgļi, patvēruma meklētāji un personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss). Savukārt aktivitātes „Latviešu valodas lietošanas publiskajā telpā, tai skaitā daudzveidīgu pieeju latviešu valodas apguvē, attīstīšana” ietvaros latviešu valodas kursus ir beiguši 1982 trešo valstu pilsoņi."

Lūdzam precizēt un papildināt informatīvā ziņojuma "Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ieviešanu Latvijas Republikā 2014.-2019.gadā" sadaļas "Pakta 26. un 27.pants" apakšsadaļas "Mazākumtautību līdzdalība un to veicinošie pasākumi –21.rekomendācija" 161.punktu.

"161. Lielākās mazākumtautību kopienas apvienojušās biedrībās un veido aktīvu iedzīvotāju daļu, kas rūpējas par savas kultūras saglabāšanu un attīstību. Pētījums par mazākumtautību līdzdalību[1] liecina, ka biedrībās iesaistītie mazākumtautību pārstāvji ir labāk informēti un lojālāki Latvijas valstij. Atbalsts mazākumtautību biedrībām ir ļāvis nozīmīgi uzlabot piederības rādītājus. Salīdzinot ar 2015. gadu, ievērojami palielinājusies mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta Latvijai. Saskaņā ar 2017. gadā veikto pētījumu 84% mazākumtautību pārstāvju jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju. Mazākumtautību atbalstam ik gadu nodrošināti vismaz 20% no KM valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti sabiedrības integrācijai. 2012.-2018.gadā dažāda veida mazākumtautību pasākumos iesaistījušies ap 30000 dalībnieku. Regulāri atbalstīti dažādi pasākumi, kas veicina mazākumtautību līdzdalību pilsoniskās sabiedrības attīstības procesā, kultūras savpatnības saglabāšanu un starpkultūru dialogu. Laika periodā no 2013.-2018.gadam Kultūras ministrija regulāri organizēja mazākumtautību forumus, kuros katru gadu piedalījās vismaz 200 mazākumtautību biedrību pārstāvju. 2018.gada 22. un 23.novembrī Rīgā norisinājās VI Mazākumtautību forums „No integrācijas uz saliedētu sabiedrību”. Īstenota programma „Latvijas kultūras vēstnieki” un skolēnu un jauniešu līdzdalības un sadarbības programma „Eiropas pēdas Latvijā”, kurā ik gadu piedalās ap 1000 jauniešu no mazākumtautību skolām. Regulāri atbalstīti Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas mazākumtautību kultūras pasākumi, festivāls „Vienoti dažādībā”. Kultūras ministrija no 2014.-2019.gadam īstenoja „NVO reģionu programmu”, kas aptvēra visus Latvijas reģionus. Tās ietvaros noteiktu finansējumu varēja saņemt biedrības un nodibinājumi, kas īsteno projektus pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un mazākumtautību biedrību un nodibinājumu atbalstam. ,,NVO reģionu programmas” ietvaros ir nodrošinātas mācības mazākumtautību, tai skaitā romu, biedrībām un nodibinājumiem par pilsonisko līdzdalību un starpkultūru dialogu, kā arī par kapacitātes stiprināšanu, nodrošināti starpkultūru dialoga, tai skaitā romu, pasākumi dažādām mērķauditorijām. . Tāpat atbalstīta mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu dalība Starptautiskajā Folkloras festivālā „Baltica 2018” un Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos. Nodrošināts atbalsts mazākumtautību nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, piemēram, profesionālās pilnveides kursi, semināri, nometnes un radošās dienas mazākumtautību kultūras dalībniekiem


[1] Nodibinājums „Baltijas Sociālo zinātņu institūts” (2015.) Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā, Rīgā."

Lūdzam precizēt un papildināt informatīvā ziņojuma "Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ieviešanu Latvijas Republikā 2014.-2019.gadā" sadaļas "Pakta 26. un 27.pants" apakšsadaļas "Romu integrācija sabiedrībā –21.rekomendācija" 159.punktu.

"159. KM vadībā 2011. gadā izstrādāts nacionālās politikas pasākumu kopums romu integrācijai, kas ir iekļauts „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam”, bet 2018. gadā MK apstiprināja “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānu 2019.-2020.gadam”. Abos dokumentos ir iekļauti pasākumi romu bērnu izglītības veicināšanai, attīstot romu skolotāju palīgu praksi pirmskolu un vispārizglītojošajās iestādēs un Latvijas romu integrāciju un līdzdalību veicinošas aktivitātes, sekmējot sadarbību starp romu kopienu un pašvaldību/-ām un/vai sociālajiem partneriem un attīstot starpkultūru dialogu. 2016./2017. mācību gadā IZM veica romu skolēnu mācību sasniegumu monitoringu, apkopojot datus par romu skolēniem, kas apgūst vispārējās pirmsskolas, pamatskolas, vidējās un profesionālās izglītības programmas, nav ieguvuši dokumentu par obligātās pamatizglītības apguvi un kuriem ar izglītības iestādes pedagoģiskās padomes ieteikumu ir noteikti atbalsta pasākumi mācību sasniegumu uzlabošanai (skatīt 16.pielikuma 17.tabulu). Apkopoti dati par romu tautības skolotāja palīgiem, kuri strādā vispārējās izglītības iestādēs. Nemainīgs rādītājs pēdējo 3 gadu laikā ir attiecībā uz izglītības iestāžu piedāvātājiem atbalsta pasākumiem, kas sniegti romu tautības skolēniem mācību priekšmetu “Matemātika”, “Dabaszinības”, “Svešvalodas”, “Latviešu valoda” utt. apguvei. Latvijā nav segregētu klašu. 42% romu tautības skolēnu mācās izglītības programmās, kas īstenotas latviešu valodā, 50% – programmās, kas īstenotas mazākumtautības valodā, un 8% – programmās, kas īstenotas citā valodā. Kopš 2015. gada KM sadarbībā ar biedrību „Latvijas Cilvēktiesību centrs” īsteno dažādas aktivitātes, kas vērstas uz sabiedrības iecietības veicināšanu un negatīvo stereotipu mazināšanu pret romiem, kā arī romu kultūras popularizēšanu."

Lūdzam precizēt un papildināt informatīvā ziņojuma "Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ieviešanu Latvijas Republikā 2014.-2019.gadā" sadaļas "Pakta 26. un 27.pants" apakšsadaļas "Romu integrācija sabiedrībā –21.rekomendācija" 156.punktu.

"156. Uz romu mērķa grupu ir attiecināmi arī citi atbalsta pasākumi izglītības, nodarbinātības un veselības aprūpes jomā, kas īstenoti ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros. Etniskā minoritāte „romi” ir iekļauta starp sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, uz kurām attiecas MK noteikumi Nr.173 „Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību”. Lai veicinātu dialogu starp romu ģimenēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un attīstītu efektīvu romu integrācijas politikas koordinācijas procesu nacionālajā līmenī, Kultūras ministrija ar Eiropas Komisijas atbalstu kopš 2016.gada īsteno projektu „Latvijas romu platforma”. Projekta ietvaros ir īstenoti pasākumi, lai mazinātu antičigānismu sabiedrībā, popularizētu romu pozitīvo tēlu un kultūru, kā arī attīstītu dialogu starp romu kopienas un valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem."

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma "Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ieviešanu Latvijas Republikā 2014.-2019.gadā" sadaļas "Pakta 26. un 27.pants" apakšsadaļas "Romu integrācija sabiedrībā –21.rekomendācija" 155.punktu.

"155. Ar mērķi veicināt sabiedrības saliedētību un kultūras dialogu un mainīt sabiedrības aizspriedumaino attieksmi pret romiem regulāri tiek īstenoti sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumi par romu kultūru, vēsturi un sociālo situāciju. Kopš 2015. gada biedrība „Romu Kultūras centrs” organizē piemiņas un informatīvos pasākumus par Otrā pasaules kara romu genocīda upuriem, starptautiskos romu kultūras koncertus „Roma World” un iespēju robežās sniedz individuālās konsultācijas par romu tautības pārstāvju tiesību aizstāvību. Valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros ir nodrošināts atbalsts Romu vēstures un mākslas muzeja darbības nodrošināšanai. 2016. un 2017. gadā biedrība „Romu Kultūras Centrs” ES programmas „Eiropa pilsoņiem” (2014-2020) ietvaros īstenoja apjomīgus projektus par romu genocīda upuru piemiņu, atcerēšanos un godināšanu."

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma "Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ieviešanu Latvijas Republikā 2014.-2019.gadā" sadaļas "Pakta 26. un 27.pants" apakšsadaļas "Romu integrācija sabiedrībā –21.rekomendācija" 154.punktu.

"154. Kā īpašs atbalsta pasākums romu integrācijas politikas koordinācijas jomā ir jāizceļ projekts „Latvijas romu platforma”, kas tiek īstenots ES programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” ietvaros ar mērķi veicināt dialogu starp romu kopienu un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un attīstīt efektīvu romu integrācijas politikas koordinācijas procesu nacionālajā līmenī.[1] Kopš 2016. gada projekta pasākumos iesaistījušies vairāk nekā 930 dalībnieku (16. pielikuma 3. diagramma). Kopš 2017. gada piecās Latvijas pašvaldībās kā starpnieki darbojas romu mediatori, palīdzot veicināt dialogu un sadarbību starp sociāli nelabvēlīgajām romu ģimenēm un pašvaldības iestādēm un valsts aģentūru speciālistiem izglītībā, sociālajos jautājumos, nodarbinātībā, bērnu tiesībās u.c. Mediatori pārstāv romu kopienu, ir motivēti aktīvi sadarboties ar pašvaldības iestādēm un palīdzēt romiem uzlabot savu sociālo stāvokli un vairāk iesaistīties pilsētas vai novada atbalsta un kultūras aktivitātēs. Mediatori nodrošina romu ģimenēm „uzticības personas” atbalstu, savlaicīgi reaģējot uz problemātiskām situācijām, lai kopā ar pašvaldības speciālistiem rastu tām piemērotus risinājumus.


[1] Detalizēta informācija par projekta „Latvijas romu platforma” īstenotājiem pasākumiem un rezultātiem ir pieejama KM mājas lapā: https://www.km.gov.lv/lv/integracija-un-sabiedriba/romi/projekti-un-pasakumi/latvijas-romu-platforma."

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma "Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ieviešanu Latvijas Republikā 2014.-2019.gadā" sadaļas "Pakta 26. un 27.pants" apakšsadaļas "Romu integrācija sabiedrībā –21.rekomendācija" 152.punktu.

"152. KM paspārnē darbojas 2012. gadā izveidotā Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvā padome, kuras mērķis ir veicināt Latvijas romu integrāciju un novērtēt tās īstenošanu, stiprināt romu kopienas un valsts pārvaldes institūciju sadarbību un aktivizēt romu kopienas pilsonisko līdzdalību. Pašlaik padomes sastāvā darbojas valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, romu NVO pārstāvji un aktīvie ne-romu NVO eksperti, kas darbojas romu integrācijas jomā. Padome savās sēdēs regulāri apspriež aktuālos jautājumus par romu integrāciju un sociālo iekļaušanu, kas ir ietverti politikas pasākumu kopumā, izvērtē projektu un pētījumu sasniegtos rezultātus, sniedz rekomendācijas politikas efektivizācijai. Lai veicinātu regulāru informācijas un pieredzes apmaiņu starp pašvaldību speciālistiem romu integrācijas jautājumos un attīstītu sadarbību starp atbildīgo ministriju un romu kopienu efektīvākai integrācijas politikas īstenošanai, KM 2014. gadā izveidoja Reģionālo ekspertu tīklu romu integrācijas jautājumos, kurā darbojas deleģētie pārstāvji no 19 Latvijas pašvaldībām. Izmantojot reģionālo ekspertu tīklu, regulāri ir īstenoti sadarbības pasākumi, piemēram, organizētas reģionālo ekspertu tikšanās pašvaldībās un labās prakses vizītes vietējā līmenī un veikta aktīvo romu pārstāvju konsultēšana, t.sk. par interešu aizstāvības jautājumiem."

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma "Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ieviešanu Latvijas Republikā 2014.-2019.gadā" sadaļas "Pakta 26. un 27.pants" apakšsadaļas "Romu integrācija sabiedrībā –21.rekomendācija" 151.punktu, "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu” nosaukumā ietverot skaitļus un vārdus: "2012.-2018.gadam".

"[..] “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam” [..]"