Atzinums

Latvijas Dabas fonds uztur savus iebildumus un kategoriski iebilst pret noteikumu projekta tālāku virzību:

1) Noteikumu projekta izstrāde neatbilst labas pārvaldības principiem
Mainot būtiskas prasības (piemēram, cirsmu platība, nosacījumi cirtei pēc caurmēra, prasības sanitārajai cirtei egļu mežos) nav rīkota visu ieinteresēto pušu diskusija un argumentu izvērtēšana.
Iespēja paust viedokli TAP portālā publiskās apspriešanas laikā, nesaņemot pat savlaicīgas (līdz atzinuma sniegšanas termiņa beigām 26.02.2025.) atbildes , kā arī pašlaik atkārtotajā saskaņošanā nepieejamie izziņā minētie “papildu dokumenti” nenodrošina pietiekamas iespēja sabiedrībai piedalīties noteikumu projekta izstrādē. Savukārt Meža konsultatīvās padomes sēdē 23.04.2024. netika apspriests šis noteikumu projekts, bet tikai noteikumu punkti par caurmēriem, ekoloģisko koku un atstājamo sauso koku skaitu, kas saistīti ar Satversmes tiesas spriedumu (skat. sēdes protokolu https://www.zm.gov.lv/lv/media/14733/download?attachment). Tādējādi anotācijas 6.1.-6.3. punkts nesniedz patiesu informāciju par sabiedrības līdzdalību noteikumu projekta izstrādē un iespēja sniegt viedokli TAP portālā nevar aizstāt diskusiju darba grupā.
Satversmes tiesa 2024. gada 8. aprīļa spriedumā (lieta Nr. 2023-01-03) ne tikai konstatēja nepieciešamību pēc ietekmes uz vidi izvērtējuma, bet arī norādīja uz kvalitatīvas sabiedrības līdzdalības nepieciešamību.
.
2) Noteikumu projekts neatbilst anotācijā minētajam izstrādes mērķim “samazināt administratīvo slogu meža nozarē, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas”, jo vairumā gadījumu netiek vis vienkāršots prasību izpildes ceļš, bet gan mainītas pašas prasības (piemēram, cirsmu platība, atvēruma lielums).
Pēc Satversmes tiesa sprieduma un plašām sabiedrības diskusijām par caurmēra jautājumu, šie grozījumi, kas pēc būtības atvieglo ciršanu, tiek uztverti kā mēģinājums apiet noteiktās vides aizsardzības prasības, nevis kā pamatota administratīvā sloga mazināšana.

3) Noteikumu projektā iekļautie grozījumi faktiski ir vērsti uz meža ciršanas intensificēšanu (piemēram, lielākas cirsmu platības (noteikumu 15.1. un 15.2. apakšpunkts), plaši pielietojama sanitārā cirte egļu audzēs (38.1 punkts), vairāk kā 2 reizes lielāki atvērumi izlases cirtēs jebkurās audzēs (26. punkts)), iespēja nocirst apšu mežaudzi pēc 30 gadu vecuma, kurā ir sakņu trupes pazīmes (29.6. punkts), būtiski paplašināts augspēju zaudējušo koku jēdziens (36.4. punkts), taču anotācijas 8.1.6. punktā nav dots grozījumu (konkrētu grozīto prasību!) ietekmes uz vidi izvērtējums. Publiski nav pieejami izziņā minētie “papildu dokumenti” par ietekmes izvērtējumu. Zemkopības ministrijas izvēlēto plašo vērienu “problēmu risināšanai” atspoguļo anotācijas 1.3. nodaļā minētais “Ņemot vērā to, ka Latvijas apstākļos augošajās apšu audzēs pēc 30 gadu vecuma būtiski palielinās ar stumbra trupi inficēto apšu īpatsvars, kas izraisa koksnes krājas nepietiekamu pieaugumu, par neproduktīvām nepieciešams atzīt tās apšu audzes, kas pārsniegušas 31 gada vecumu.” Ietekme anotācijas 8.1.7. un 8.1.8. punktos ir norādīta kā neesoša, kas ir apšaubāms pieņēmums. Spēkā esošās Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes neparedz izmaiņas Noteikumos par koku ciršanu mežā. Savukārt Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. 2023-01-03 citas starpā nosaka, ka “tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses." Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka caurmēra samazināšana veicina ciršanas intensifikāciju, un jebkāda līdzīga norma var tikt izmantota līdzīgiem mērķiem – neatkarīgi no sākotnēji deklarētā mērķa.

4) Bioloģiskā daudzveidība un citas iespējamās kaitēkļu apkarošanas alternatīvas nav ņemtas vērā.
Pastiprināta ciršana, pat ja mērķēta uz bojātām eglēm, var iznīcināt biotopus, kuros šie koki ir daļa no sarežģītas ekosistēmas. Grozījumi neparedz kompensējošus pasākumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Tāpat grozījumi neapsver vai neuzsver alternatīvas, piemēram, meža mozaīkveida struktūras veidošanu vai preventīvo mežkopību. To vietā tiek izvēlēts vienkāršākais risinājums – ciršana.

Sagatavoja:
M. Merle: madara.merle@ldf.lv
L. Eņģele: lelde.engele@ldf.lv

-