Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) kopumā atbalsta noteikumu projekta mērķi stiprināt valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību, veidot saskaņotu valsts IKT arhitektūru, paaugstināt kiberdrošības un darbības nepārtrauktības līmeni, kā arī uzlabot IKT investīciju plānošanu un uzraudzību.

Vienlaikus LTRK ieskatā noteikumu projektā nav pietiekami skaidri noteikts izvērtēšanas procesa ilgums, tā pabeigšanas nosacījumi, izmantojamie dati un vienoti vērtēšanas principi. Ilgstoša vai atkārtota saskaņošana var palielināt administratīvo slogu, kavēt iepirkumu procedūras un finansējuma izmantošanu, kā arī radīt situācijas, kurās tehnoloģiskie risinājumi vai to izmaksu pieņēmumi izvērtēšanas laikā zaudē aktualitāti.

LTRK aicina noteikumu projektu precizēt šādos jautājumos.

[1.] Vienota IKT investīciju izvērtēšanas metodika
Noteikumu projekts paredz VARAM izstrādāt izvērtēšanas metodiku, taču nav pietiekami noteikti izmantojamie datu avoti, aprēķinu principi, minimālais iesniedzamo pierādījumu apjoms un rīcība gadījumos, kad ticami dati nav pieejami. Tas var radīt nevienādu izvērtēšanas praksi un atkārtotus informācijas pieprasījumus. Institūcijai jau pieteikuma sagatavošanas laikā jābūt skaidram, kādi dati un pierādījumi tai jāiesniedz un pēc kādiem principiem tie tiks vērtēti.

LTRK priekšlikums: 8.3. apakšpunktā noteikt, ka VARAM izstrādā un apstiprina vienotu metodiku lietderības, efektivitātes, risku, arhitektūras un ieguvumu izvērtēšanai. Metodikā nosakāmi vērtējamie rādītāji un to definīcijas, datu avoti, aprēķina vai novērtēšanas kārtība, pieļaujamie pieņēmumi un minimālās prasības pierādījumiem. Metodikas projektu un būtiskus tās grozījumus pirms apstiprināšanas nodod apspriešanai IKT nozari pārstāvošajām organizācijām. Savukārt 61. punktā paredzams vismaz 30 kalendāra dienu laikposms starp metodikas, standartizētās VIRSIS veidlapas un tās aizpildīšanas piemēru publicēšanu un jaunās kārtības obligātu piemērošanu.

[2.] Aktivitāšu robežvērtības un investīciju izmaksu tvērums
Projektā otrā līmeņa aktivitātes robežvērtība noteikta no 140 000 euro bez PVN, vienlaikus investīcijas vērtējot kumulatīvi vismaz triju gadu periodā. Tas vidēji atbilst mazāk nekā 50 000 euro gadā un vidēja apjoma informācijas sistēmām var aptvert arī kārtējus funkcionālus uzlabojumus, tādējādi radot nesamērīgu administratīvo slogu. Robežvērtības paaugstināšana neatceltu uzraudzību, jo attiecīgās aktivitātes joprojām tiktu reģistrētas VIRSIS un tām tiktu piemērotas pirmā līmeņa prasības.

Vienlaikus nepieciešams precizēt investīciju apmērā ieskaitāmo izmaksu tvērumu, lai konkrētās aktivitātes robežvērtība netiktu sasniegta ar darbvietu, kopīgās infrastruktūras vai citu horizontālo izmaksu palīdzību, kas nav tieši saistītas ar attiecīgo aktivitāti.

LTRK priekšlikums: noteikt pirmā līmeņa aktivitātes plānoto investīciju apmēru līdz 300 000 euro bez PVN, otrā līmeņa aktivitātei – no 300 000 līdz 3 000 000 euro bez PVN, saglabājot trešā līmeņa robežvērtību virs 3 000 000 euro bez PVN, kā arī stratēģiskajām aktivitātēm. VARAM ne retāk kā reizi trijos gados būtu jāizvērtē robežvērtību atbilstība. Savukārt 31. punktā nosakāms, ka aktivitātes investīciju apmērā neiekļauj izdevumus, kuru primārais izmantošanas mērķis ir patstāvīgs un nodalāms no attiecīgās aktivitātes. Standarta darbvietu aprīkojuma, vispārlietojamas programmatūras un vairākiem IKT resursiem kopīgas infrastruktūras izmaksas iekļauj tikai tādā apmērā, kādā tās tieši nepieciešamas konkrētās aktivitātes īstenošanai.

[3.] Atkārtota izvērtēšana tikai būtisku izmaiņu gadījumā
Projektā nav pietiekami skaidri noteikts, vai pēc aktivitātes saskaņošanas atkārtoti jāizvērtē katrs turpmākais iepirkums, līgums vai pasūtījums un vai prasību vai tehniskā risinājuma detalizēšana rada atkārtotas izvērtēšanas pienākumu. Iteratīvā programmatūras izstrādē šādi precizējumi ir regulāri, tādēļ atkārtota izvērtēšana būtu attiecināma tikai uz izmaiņām, kas skar iepriekšējā saskaņojuma būtību.

LTRK priekšlikums: papildināt noteikumus ar 31.1 punktu, paredzot, ka pēc aktivitātes saskaņošanas atsevišķu iepirkumu, līgumu vai pasūtījumu atkārtoti neizvērtē, ja tas atbilst saskaņotajam aktivitātes mērķim, būtiskajai funkcionalitātei, arhitektūrai un risku novērtējumam un nav iestājies neviens no 46. punktā minētajiem apstākļiem. Vienlaikus 46.2. un 46.3. apakšpunktā atkārtotu izvērtēšanu paredzēt tikai tad, ja funkcionalitāte vai arhitektūra mainās būtiski. Par būtiskām izmaiņām nebūtu uzskatāma darbu prioritāšu un secības precizēšana, prasību vai tehniskā risinājuma detalizēšana un versiju atjauninājumi, ja nemainās aktivitātes mērķis, būtiskā arhitektūra, risku novērtējums un apstiprinātais finansējuma apmērs.

[4.] Skaidri un maksimāli izvērtēšanas termiņi
Projektā nav noteikts kopējais maksimālais izvērtēšanas ilgums un sekas termiņu neievērošanai. Vairāki secīgi papildu informācijas pieprasījumi var padarīt procesu neprognozējamu un kavēt iepirkumu, finansējuma izmantošanu un projektu īstenošanu. Trešā līmeņa aktivitātēm maksimālajam termiņam jāaptver arī izskatīšana Valsts digitālo investīciju komisijā.

LTRK priekšlikums: noteikt, ka VARAM piecu darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas pārbauda tā pilnīgumu un izvērtēšanas sanāksmi organizē ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no pilnīga pieteikuma saņemšanas. Otrā un trešā līmeņa aktivitātes vienoto atzinumu sniedz attiecīgi ne vēlāk kā 25 un 40 darbdienu laikā. Objektīvi sarežģītā gadījumā termiņu var vienreiz pagarināt ne vairāk kā par 10 darbdienām.

Pēc pieteikuma atzīšanas par pilnīgu papildu informācijas pieprasījumu dēļ termiņa skaitījumu kopumā aptur ne ilgāk kā uz 10 darbdienām. Informāciju, kas jau pieejama VIRSIS, EIS vai citā valsts informācijas sistēmā, atkārtoti nepieprasa, izņemot gadījumus, kad tā jāprecizē.

Kopējam izvērtēšanas ilgumam no pilnīga pieteikuma saņemšanas nevajadzētu pārsniegt 45 darbdienas otrā līmeņa aktivitātei un 60 darbdienas trešā līmeņa aktivitātei, pēdējā gadījumā ietverot arī izskatīšanu Valsts digitālo investīciju komisijā. Ja noteiktajā termiņā nav sniegts attiecīgais atzinums vai trešā līmeņa aktivitātei nav pieņemts Valsts digitālo investīciju komisijas lēmums, aktivitāti uzskata par saskaņotu.

[5.] Iepirkuma procedūras uzsākšana pirms galīgās saskaņošanas
Prasība visos gadījumos sagaidīt galīgo saskaņojumu pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas var nepamatoti pagarināt projektu īstenošanu. Daļu saskaņošanas procesa iespējams veikt paralēli iepirkuma procedūrai, saglabājot kontroli pār galīgo risinājuma izvēli. Galīgais saskaņojums būtu nepieciešams pirms piedāvājumu satura un cenu atklāšanas, nevis obligāti pirms pašas procedūras uzsākšanas.

LTRK priekšlikums: otrā līmeņa aktivitātes iepirkuma procedūru atļaut uzsākt pirms galīgās saskaņošanas, ja izvērtēšanas sanāksmē vai triju darbdienu laikā pēc tās VARAM nav paziņojusi motivētu atteikumu. Trešā līmeņa aktivitātei šādu iespēju paredzēt pēc pozitīva VARAM vienotā atzinuma saņemšanas. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš nedrīkst beigties pirms aktivitātes galīgās saskaņošanas, bet, ja saskaņojums vēl nav saņemts, termiņu pagarina. Pēc maksimālā izvērtēšanas termiņa beigām aktivitāti uzskata par saskaņotu un iepirkuma procedūru turpina, nepieļaujot tās pārtraukšanu tikai tādēļ, ka izvērtēšana nav pabeigta noteiktajā termiņā.

[6.] Tirgus risinājumu līdzvērtīga izvērtēšana
Projektā prioritāri paredzēts izvērtēt valsts un Eiropas Savienības koplietošanas IKT resursus, taču tirgū pieejamiem risinājumiem (gataviem programmatūras produktiem, programmatūrai kā pakalpojumam, mākoņpakalpojumiem un pārvaldītiem IKT pakalpojumiem) nav paredzēts līdzvērtīgs izvērtēšanas pienākums. Bez vienotas kopējo dzīves cikla izmaksu metodikas pastāv risks, ka valsts un tirgus risinājumu izmaksas tiek salīdzinātas pēc atšķirīgiem principiem.

LTRK priekšlikums: 38. punktā paredzēt pienākumu izvērtēt arī tirgū pieejamus risinājumus, ja tie pēc būtības var nodrošināt noteiktās prasības. Savukārt 39. punktā noteikt, ka visas faktiski salīdzināmās alternatīvas vērtē pēc vienotas metodikas, kopējās dzīves cikla izmaksās ietverot attiecināmās personāla, infrastruktūras, licenču, drošības, uzturēšanas, migrācijas, integrācijas, nomaiņas un darbības izbeigšanas izmaksas. Septiņu gadu laikposmu izmantot kā alternatīvu salīdzināšanas periodu, nevis kā pamatu prasībai noteikt vienu fiksētu nākotnes cenu.

[7.] Valsts IKT pakalpojumu paplašināšana un konkurence
Projektā nav paredzēts atsevišķs izvērtēšanas princips gadījumiem, kad valsts pārvaldes institūcija sāk sniegt vai būtiski paplašina tirgū plaši pieejamu IKT pakalpojumu. LTRK neapšauba centralizētas valsts koplietošanas IKT infrastruktūras pārvaldību vai funkcijas, kuru centralizētu izpildi nosaka normatīvie akti vai objektīvi pamato valsts drošības, kritiskās infrastruktūras aizsardzības vai darbības nepārtrauktības apsvērumi. Savukārt tirgū plaši pieejamu specializētu pakalpojumu pārņemšana valsts pārvaldē var nepamatoti mazināt konkurenci un palielināt valsts iekšējo kapacitāti jomās, kurās pakalpojumus efektīvi nodrošina tirgus.

LTRK priekšlikums: papildināt noteikumus ar 39.¹ punktu, paredzot, ka, uzsākot vai būtiski paplašinot tirgū plaši pieejama IKT pakalpojuma sniegšanu, aktivitātes pamatojumā salīdzina tā nodrošināšanu valsts pārvaldes ietvaros ar iegādi tirgū, vērtējot kvalitāti, drošību, darbības nepārtrauktību, kapacitāti, kopējās dzīves cikla izmaksas un ietekmi uz konkurenci. Šo prasību nepiemēro, ja pakalpojuma centralizētu nodrošināšanu nosaka normatīvie akti vai objektīvi pamato valsts drošības, kritiskās infrastruktūras aizsardzības vai darbības nepārtrauktības apsvērumi.

[8.] Tehnoloģiskā neitralitāte un piegādātāju konkurence
LTRK atbalsta projektā ietverto tehnoloģiskās neitralitātes un piegādātāja atkarības mazināšanas principu. Vienlaikus arī konkrētas platformas, tehnoloģiju kopuma vai arhitektūras izvēle var radīt faktisku atkarību, ja risinājumu spēj piegādāt, uzturēt vai pārņemt tikai ierobežots tirgus dalībnieku loks. Šādas izvēles ietekme var izpausties ne tikai sākotnējā, bet arī turpmākajos iepirkumos.

LTRK priekšlikums: 20. punktā noteikt, ka piegādātāja atkarības izvērtējumā ņem vērā arī izvēlētās platformas, tehnoloģiju kopuma vai arhitektūras ietekmi uz piegādātāju loku, datu un konfigurāciju pārnesamību, pārņemšanas iespējām, atvērto standartu izmantošanu, sadarbspēju un risinājuma nomaiņas izmaksām. Platformas, tehnoloģiju kopuma vai arhitektūras izvēli, kas būtiski sašaurina piegādātāju loku, pieļaut tikai tad, ja šāds ierobežojums ir objektīvi nepieciešams un samērīgs un ir izvērtētas mazāk ierobežojošas alternatīvas.
 

-