Atzinums

Asociācija vērš uzmanību uz šādiem apsvērumiem, kas nav ņemti vērā nedz izstrādājot Grozījumus, nedz arī tos papildinot.
Pirmkārt, kā tas jau ir norādīts Grozījumu anotācijā, attiecībā uz meža biomasu nacionālās shēmas nav apstiprinātas. Tādējādi vienīgais veids, kā komersanti varētu izpildīt savu ar MK noteikumiem Nr. 686 uzlikto pienākumu nodrošināt atbilstību ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem, ir izmantojot vienu no piedāvātajiem mehānismiem: (i) brīvprātīgās shēmas, kur komersantu sertificē brīvprātīgās shēmas sertificēšanas institūcijas (privāto tiesību subjekti – sertifikācijas institūcijas, kas ir akreditētas Latvijā vai citā ES dalībvalstī); (ii) komersanta shēmas, kuru darbības nosacījumus izstrādā dalībvalsts, lai nodrošinātu REDII 30. panta 3. punktā noteiktos nosacījumus.
Šobrīd Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos tiesību aktos nav noteikti komersantu shēmu darbības nosacījumi. Ar Grozījumiem šo kārtību tiek paredzēts ieviest, taču tai pašā laikā Grozījumu anotācijā tiek skaidrots, ka pastāv risks, ka Eiropas Komisija, izvērtējot Grozījumos iekļauto nacionālo procedūru atbilstību REDII noteikumiem, var sniegt negatīvu novērtējumu, ka Latvijas izstrādātā nacionālā procedūra neatbilst REDII nosacījumiem, būtībai un jēgai.
Tādējādi faktiski ar Grozījumiem tiek plānots ieviest personām (komersantiem) vispārsaistošu regulējumu, par kura tiesiskumu un atbilstību augstāka ranga tiesību aktam (REDII) šobrīd nav jebkādas pārliecības. Asociācijas ieskatā ar Grozījumiem paredzētais tiesiskais regulējums un Grozījumu anotācijā paustā piebilde nerada tiesisko paļāvību, ka komersantu izstrādātās shēmas, kas nenoliedzami pieprasa ievērojamo finanšu un cilvēkresursu ieguldījumu, būs atbilstošas un piemērotas ar MK noteikumiem Nr. 686 noteikto pienākumu izpildei.
Tā Asociācijas ieskatā nav pieļaujama situācija, kur valstī ir spēkā esošs tiesiskais regulējums, par kura atbilstību augstāka ranga normatīvajam tiesību aktam (REDII) nav gūta pārliecība un jo vairāk ir izteikta iespējamība par iespējamo neatbilstību. Tādējādi, lai izvairītos no situācijām, kur komersantiem tiek uzlikti juridiski saistoši pienākumi rīkoties saskaņā ar regulējumu, kurš var būt neatbilstošs, būtu paredzams ne vien noteikt saprātīgu pārejas periodu, bet arī nodrošināt atbalsta mehānismu komersantiem gadījumā, ja to izveidotās komersanta shēmas izrādīsies par neatbilstošām, kā tas skaidrots turpmāk.
Jo vairāk, ir jānorāda, ka arī ar MK noteikumiem Nr. 686 uzliktais atbilstības apliecināšanas pienākums tika noteikts, neievērojot pienācīgu pārejas periodu, lai komersanti spētu pielāgot savu saimniecisko darbību konkrētā pienākuma izpildei. Proti, jebkurā gadījumā potenciālas komersanta shēmas izveide un komersanta iekšējās dokumentācijas sistēma izveides sagatavošanas posms vien aizņemtu 3 līdz 4 mēnešus.
Tādējādi būtu ieteicams ar Grozījumiem noteikt pārejas periodu līdz brīdim, kad tiek izstrādāta nacionālā shēma, kuras ietvaros izmantotās biomasas ilgtspēja tiek prezumēta vai tiek definēti minimālie kritēriji, kas komersantiem ir jāievēro un kādi dokumenti būtu glabājami, lai pierādītu biomasas atbilstību ilgtspējas kritērijiem, kā tas, piemēram, šobrīd ir noteikts Igaunijā līdz 01.07.2023. Turklāt, ievērojot MK noteikumu Nr. 686 novēloto pieņemšanu un ņemot vērā Igaunijā piemērojamo risinājumu, kas Asociācija ieskatā sasniedz ar REDII definēto mērķi, Asociācija ieskatā valstij būtu jākompensē to komersantu izdevumi par CO2 emisiju kvotu iegādi attiecībā uz neilgtspējīgo biomasu jeb biomasu, kas varētu tikt neatzīta par ilgtspējīgi iegūtu, kuri, ievērojot no tiem sagaidāmo rūpību, būs izpildījuši visas noteiktās prasības, tostarp ievākuši un glabājuši dokumentāciju par biomasas izcelsmi, pavadzīmes, rēķinus, u.c. dokumentus, kā arī izmantojoši masas bilances metodi, kā to pieprasa Grozījumi.
Otrkārt, ar Grozījumiem tiek paredzēts notiek, ka komersantu shēmas ietvaros īstenotā atbilstības apliecināšana, kuras ietvaros komersants ir sniedzis atbilstošos pierādījumus un SEG emisiju aprēķinus, tiks atzīta par pietiekamu tikai tad, ja tiks nodrošināts, ka iesniegtā informācija ir atbilstoši auditēta. Proti, ar Grozījumiem tiek noteikts pienākums katru gadu nodrošināt komersanta shēmas ietvaros iesniegtās informācijas neatkarīgu auditu, kas izrietoši nodrošinās aprēķina pārbaudi.
Grozījumu papildinājumi šobrīd nosaka, ka pirmreizējo auditu komersanti nodrošina līdz 2023. gada 1. jūnijam, kur pirmreizējam auditam ir jāaptver viss biomasas kurināmais, kas tiek izmantots sākot ar 2023. gada 1. janvāri, tai skaitā arī to cietās biomasas meža biomasas izejvielu apjomu, kas ir iegūts līdz 2023. gada 1. janvārim, un to cietā biomasas kurināmā apjomu, kas ir saražots vai iegādāts līdz 2023. gada 1. janvārim.
Nedz MK noteikumi Nr. 686 šā brīža redakcijā, nedz arī Grozījumi neparedz jebkādus noteikumus, procedūru, kārtību vai vadlīnijas auditoriem, kas veiks komersanta izstrādāto piegādes ķēdes izsekojamības procedūru un ieviestās masas bilances sistēmas neatkarīgu auditu. Proti, potenciālajiem auditoriem nav sniegtas jebkādas norādes, instrukcijas vai ieteikumi, kā šādus auditus veikt. Izrietoši, konkrēto komersantu vidū ir identificējama pamatota atturēšanās no līgumattiecību par komersanta shēmas auditēšanu izveides ar komersantiem. Turklāt Asociācija ieskatā šādu auditu īstenošana prasa specifiskas zināšanas jautājumos, par kuriem zināmai daļai potenciālo auditoru uz šo brīdi nav pietiekamu zināšanu. Grozījumu papildinājumos ietvertais audita īstenošanas termiņa pagarinājums par vienu mēnesi situāciju būtiski nemainīs.
Izrietoši Asociācija norāda, ka līdz 2023. gada 1. jūnijam nav iespējams īstenot pirmreizējo auditu, kā to pieprasa paredzētie Grozījumi, ņemot vērā, ka tirgū faktiski nav komersantu, kas šāda veida pakalpojumu varētu sniegt. Asociācija ieskatā šis apsvērums nav ņemts vērā vispār.
Treškārt, ir jānorāda, ka ar Grozījumiem cita starpā tiek precizēts, ka ar komersanta shēmu var aptvert tikai un vienīgi atbilstības apliecināšanu cietajai biomasas kurināmā meža biomasas izejvielām, kuru izcelsmes valsts ir Latvijas Republika. Proti, gadījumā, ja meža biomasas izejvielas ir iegūtas ārpus Latvijas Republikas, piemēram, no tuvējām kaimiņvalstīm, atbilstības apliecināšana komersanta shēmas ietvaros nav pieļaujama un ir izmantojamas brīvprātīgas shēmas.[1] Tādējādi faktiski, lai izpildītu MK noteikumu Nr. 686 prasības attiecībā uz Latvijā izmantojamo, taču no citām valstīm importēto meža biomasu, atbilstības ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem ir jāveic brīvprātīgās shēmas ietvaros, kas attiecībā uz meža biomasu faktiski ir vien divas: (i) Sustainable Resources (SURE) brīvprātīga shēma; vai (ii) Sustainable Biomass Program (SBP).
Nedz MK noteikumos Nr. 686, nedz arī Grozījumos nav ietverts regulējums, kas paskaidro, kā tiks konstatēta komersanta darbības atbilstība MK noteikumos Nr. 686 ietvertajiem kritērijiem, brīvprātīgās shēmas ietvaros. Jo vairāk, no publiski pieejamās informācijas izriet[2], ka Latvijā atbilstību pēc SURE standarta nodrošina viena sertifikācijas institūcija.
MK noteikumu Nr. 686 anotācijā skaidrots, ka MK noteikumi Nr. 686 attieksies uz vairāk kā 100 komersantiem. Asociācija ieskatā Ekonomikas ministrija nav ņēmusi vērā, ka, novēloti pieņemot regulējumu, kura noteikumi tiek faktiski piemēroti ar 2023. gada 1. janvāri, un nosakot pienākumu komersantiem nodrošināt to izmantoto resursu atbilstību noteiktajiem ilgtspējas vai SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem, komersantiem tiks uzlikts ievērojams administratīvai slogs, kas neizbēgami radīs ievērojamu kavēšanos MK noteikumu Nr. 686 izpildei.
Visbeidzot, Asociācija ieskatā ar MK noteikumiem Nr. 686 noteiktais un ar Grozījumiem paredzētais regulējums, ņemot vērā identificējamos praktiskos un tiesiskos šķēršļus un apgrūtinājumus, nav faktiski izpildāms. Tādējādi Ekonomikas ministrijai, lai tā ievērotu pienākumus, ko tai cita starpā uzliek tiesiskuma princips, tiesiskās paļāvības princips un ES tiesību pārākuma princips, ir jāparedz pārejas periods, kura ietvaros atbilstība ilgtspējas kritērijiem tiek prezumēta, vai jānosaka minimālo prasību kopums (skaidri definējot konkrētu procedūru un glabājamos dokumentus), kurš komersantiem ir jāievēro, līdz tiek izstrādāta nacionālā shēma, kompensējot to komersantu izdevumus par CO2 emisiju kvotu iegādi attiecībā uz neilgtspējīgo biomasu, kuri būs izpildījuši visas noteiktās prasības.
It īpaši šāds regulējums būtu jāparedz, ievērojot, ka 2022.gada 14. jūnija Komisijas īstenošanas regulas par ilgtspējas kritēriju siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem prasībām,  kritēriju piemērošana jāuzsāk 18 mēnešu laikā kopš publicēšanas, t.i. līdz 2023.gada decembra vidum. Ņemot vērā šo pārejas periodu, Asociācija uzskata, ka ilgtspējas atbilstības kritēriju piemērošana no 2023.gada 1.janvāra ir sasteigta, nav nepieciešama, un tā var tikt uzsākta arī pēc apkures sezonas beigām, t.i. 2023.gada maijā. Ja, izvērtējot Nacionālās procedūras izveides un ieviešanas riskus, uzskatāms, ka to nav iespējams ieviest līdz 2023. gada 1. maijam, tad, ņemot vērā 18 mēnešu periodu, lūdzam atlikt direktīvas piemērošanas termiņu uz 2024. gada 1. janvāri.

[1] Ekonomikas ministrija. Komersanta shēmas darbības nosacījumi un shēmas ietvaros izpildāmās procedūras atbilstības kritērijiem apliecināšanai. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/15825/download?attachment, 7. lpp.
[2] European Commission. Voluntary Schemes. Pieejams: https://energy.ec.europa.eu/topics/renewable-energy/bioenergy/voluntary-schemes_en

-