Atzinums

Lūdzam 6.1. sadaļā pie apakšsadaļas "Prasības pašvaldības dzīvokļa kvalitātei un pieejamībai"  3.rindkopā precizēt minēto likumu', ņemot vērā, ka.likums “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām” ir zaudējis spēku.

 

"Latvijas situācijā  pēc satura un mērķa tas atbilstu likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” reglamentētajam sociālajam dzīvoklim."

Lūdzam 6.1. sadaļā, pie apakšsadaļas "Mājoklis kā sociālais pakalpojums" atlikt atpakaļ dzēsto teikumu "Vienlaikus jānorāda, ka šīm personām ir problēmas atrast sev piemērotu mājokli un deklarēt savu dzīves vietu, kas, savukārt, ir pamatā būtiskiem ierobežojumiem īstenot tiesības pašvaldības obligāto sociālās palīdzības pabalstu saņemšanai vai palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā".

-

Lūdzam Pamatnostādņu projekta 5.2. daļā "Mājokļu pieejamības raksturojums" precizēt teikumu:

"Pašvaldības īres mājokļus un pašvaldības  sniegto sociālo palīdzību mājokļa pabalsta veidā saņem tā daļa no [...]
[...] taču, ņemot vērā zemos maznodrošinātas vai trūcīgas personas mājsaimniecības ienākumu sliekšņus [...]"

Lūdzam papildināt Pamatnostādņu projekta 6.1. sadaļas "Atbalsts vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām" apakšsadaļu “Sociālie dzīvokļi un sociālās mājas” ar situāciju raksturojošajiem statistikas datiem - personām, kurām izīrēts sociālais dzīvoklis.

-

Diemžēl ne 5.2. sadaļā, ne 6.1. sadaļā nav informācijas par visiem spēkā esošajiem atbalsta instrumentiem mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām – par aizsargāto lietotāju, parādsaistībām u.c. Arī, ja Pamatnostādņu ietvaros netiks plānoti pasākumi saistībā ar minētiem pasākumiem, tie ir būtiski atbalsta instrumenti mājokļu pieejamības kontekstā, tāpēc šai informācijai ir jābūt iekļautai pie situācijas raksturojuma, lai tādējādi lasītājs no malas spētu redzēt kopainu nevis tikai atsevišķus tās elementus.

-

5.1. sadaļā “Esošais dzīvojamais fonds”, apakšsadaļā “Sadzīves apstākļi” 2.rindkopai nav norādīts datu avots. Lūdzam precizēt. 

-

Informācijai par mājokļa pabalsta atvieglojumiem 6.1. sadaļā lūdzam ielikt atsauci uz informācijas avotu, kā arī precizēt ievietoto informāciju, ņemot vērā, ka ir sniegta tikai daļa no izvērtējumā uzskaitītajiem atvieglojumiem.

-

Ņemot vērā energoresursu cenu ārkārtējo pieaugumu un dažādus plānotos pasākumus to ietekmes mazināšanai 2021.-2023.gadu periodā, kā ar to, ka  energoresursu cenu pieaugums ietekmēs mājsaimniecību (un ne tikai) ienākumus, spēju nomaksāt komunālos maksājumus, iespējamo apkures paradumu maiņu, uzskatām, ka šim jautājuma ir jābūt iekļautam Pamatnostādņu projektā. Turklāt šis aspekts ir tiešā veidā saistīts ar mājokļu finansiālo pieejamību un var ietekmēt mājokļa kvalitāti, iedzīvotāju lēmumu pārcelties uz mazāku un lētāku mājokli (radot augstākus pārapdzīvotības riskus), palielināt mājsaimniecību parādsaistības par mājokli, kā arī paaugstināt iedzīvotāju nespēju uzturēt mājokli pietiekamu siltu. Tāpat šo pasākumu analīze ir saistīta un tieši ietekmē Pamatnostādņu projektā iekļautā 1.2.politikas rezultāta rādītāja “Mājsaimniecību īpatsvars, kurām kopējie ar mājokli saistītie izdevumi sagādā finansiālas grūtības (ļoti apgrūtinoši/nedaudz apgrūtinoši)” un 1.3.politikas rezultāta rādītāja “Mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt atsevišķas izmaksas - Segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu (%)” sasniegšanu. Norādām, ka mājsaimniecības, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties uzturēt siltu mājokli (%), ir noteikts arī kā viens no enerģētisko nabadzību raksturojošiem rādītājiem un iekļauts Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam.

-

Lūdzam Pamatnostādņu projektu papildināt ar atsevišķu jaunu sadaļu par datu pieejamību mājokļu attīstības politikas plānošanai, ieviešanas monitoringam un novērtēšanai. Regulārs politikas novērtējums un analīze nav iespējama bez statistikas datiem, kuri raksturo situāciju attiecīgajā jomā. Ņemot vērā, ka par vairākiem mājokļa pieejamības aspektiem statistikas dati netiek vākti (ne valsts, ne pašvaldību līmenī) vai tie tiek iegūti, pieprasot šo informāciju no pašvaldībām, uzskatām, ka bez šādu datu esamības nav iespējams veikt politikas izvērtējumu. Tāpēc lūdzam Pamatnostādņu projektu papildināt ar informāciju par datu pieejamības jautājumu – trūkstošajiem datiem, datiem pēc pieprasījuma, kā arī norādot iespējamos risinājumus trūkstošo datu ieguvei. Arī gadījumā, ja datu pieejamības problēma netiks risināta šī Pamatnostādņu projekta ietvarā, ir būtiski norādīt, kādi dati ir pieejami un kādi dati nav pieejami, norādot, vai jautājumus plānots risināt vai nē. 

-

Uzturam iebildumu par to, ka Pamatnostādņu projektā būtu jāiekļauj arī analīze par Eiropas bezpajumtniecības un mājokļu trūkuma tipoloģijas ieviešanas iespējām, esošajiem ierobežojumiem un trūkumiem datu vākšanā un uzkrāšanā, plānojot atbilstošus pasākumus. Šādu datu pieejamība ļautu vispusīgāk raksturot mājokļu pieejamības un mājokļu atstumtības jēdzienus un sniegtu pierādījumus kvalitatīvai politikas plānošanai un novērtēšanai.

-

Ņemot vērā, ka ar kvalitatīva mājokļa nodrošinājumu saistītie energoefektivitātes aspekti ir aptverti arī Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam, lūdzam  Pamatnostādņu projektā papildināt analīzi ar informāciju par šo abu plānošanas dokumentu saistību, plānoto pasākumu papildinātību un savstarpējo ietekmi.

Nav saprotams, kāpēc Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija ir saistoša Pamatnostādņu projektam, bet Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam nav savstarpēji saistošs. Abos šajos dokumentos ir analizēta situācija energoefektivitātes uzlabošanai, piedāvājot konkrētus pasākumus.

Pamatnostādņu projektā ir noteikta kvalitatīva mājokļa definīcija, kas cita starpā ietver arī energoefektivitāti. Tāpat  Pamatnostādņu projektā ir minēts, ka viens no izaicinājumiem Latvijā ir mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām atbilstošu un par pieejamu cenu mājokļu pieejamības nodrošināšana, kā arī 6.1. sadaļā ir norādīts, ka līdz ar ēku fonda novecošanos un salīdzinoši slikto tehnisko stāvokli, paralēli zūd arī esošā dzīvojamā fonda energoefektivitāte. Attiecīgi Pamatnostādņu projektā tiek sniegta informācija par vairākiem pasākumiem ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Savukārt Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam ēku energoefektivitātes uzlabošana ir viens no pirmajiem Plāna mērķu sasniegšanai noteiktajiem rīcības virzieniem, kā arī definēta enerģētiskā nabadzība, kas vistiešākajā mērā ir attiecināma uz mājokļa finansiālo pieejamību. 
 

-

6.4. sadaļā "Vides piekļūstamība" informācija informāciju par Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā paredzētajiem ieguldījumiem vides piekļūstamības uzlabošanai mājokļos dublējās, tāpēc lūdzam svītrot šo rindkopu:
“ANM plāna pasākums  3.1.2.1.i. (otrā kārta) “Atbalsta pasākumi  cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai” paredz nodrošināt atbalstu personām ar invaliditāti viena mājokļa pielāgošanai - pieaugušām personām no 18 – 63 gadu vecumam (ieskaitot), kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa un kurām ir gaitas un pārvietošanās traucējumi, -  bērniem no 15 – 17 gadu vecumam (ieskaitot), kuriem ir gaitas un pārvietošanās traucējumi, piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi sekmējot cilvēktiesības un dzīves kvalitāti. Pasākuma kopējais attiecināmais ANM finansējums ir 3 400 000 EUR.”

Vienlaicīgi saglabāto rindkopu lūdz izteikt šādā redakcijā (precizējumi boldā):

Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.komponentes “Nevienlīdzības mazināšana” 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.2.r. reformas “Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam” 3.1.2.1.i. investīcijas “Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem” otrās kārtas “Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai” (turpmāk – pasākums) ietvaros ir  paredzēts  nodrošināt atbalsta pasākumus 259 cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai. Atbalsta pasākuma ietvaros var tikt nodrošināta uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošana, dzīvojamo un koplietošanas telpu pielāgošana, automatizēta vārtu atvēršana, cietā seguma ierīkošana no īpašuma robežas līdz mājokļa durvīm u.c. ANM pasākuma mērķis ir uzlabot personu ar invaliditāti (personas ar I vai II invaliditātes grupu, 18 – 63 gadu vecumā (ieskaitot) un bērni ar invaliditāti 15 – 17 gadu vecumā (ieskaitot), kurām ir būtiski gaitas un pārvietošanās traucējumi) dzīves kvalitāti un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas piekļūšanai darba tirgum, kā arī veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem. Pasākums tiks īstenots no 2023. līdz 2024.gadam un kopā tam paredzēti 3,4 milj. euro, jeb 13 127 euro viena mājokļa pielāgošanai.”
 

Lūdzam 4. rīcības virziena 4.5. uzdevumu izteikt šādā redakcijā:


 

4.5. Izstrādāt atbalsta programmu atsevišķu mājokļu piemērošanai personām ar kustību traucējumiem*

* Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.komponentes “Nevienlīdzības mazināšana” 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.2.r. reformas “Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam” 3.1.2.1.i. investīcijas “Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem” otrās kārtas “Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai” ietvaros