Atzinums

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 3. pantā ietvertā Aizsardzības un drošības jomas iepirkuma likuma (turpmāk - likums) 10. panta 1.¹ daļa daļēji dublē likumprojekta 6. pantā ietvertā likuma 21. panta pirmo un 1.¹ daļu. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.3. apakšpunktu atbilstoši precizēt minētās vienības.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojekta 6. pantā vai tā anotācijā skaidrot, kas saprotams ar līgumprojektu (līgumu) un vai ar to saprotams iepirkuma līguma projekts (līgums). Attiecīgā gadījumā lūdzam nodrošināt vienveidīgu un konsekventu terminoloģiju likumprojektā (likumā).

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka ar likumprojektu vairs netiek paredzēta iespēja izveidot iepirkuma komisiju kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju. Vienlaikus norādīts, ka, neskatoties uz to, ka likuma 28. pantā netiek ierobežots maksimālais termiņš, uz kādu ir tiesīga darboties uz noteiktu laikposmu izveidota iepirkuma komisija, pasūtītāja vadošajām amatpersonām (kuras atbild par iepirkuma komisijas izveidi un apstiprināšanu) jebkurā gadījumā arī pēc komisijas izveides ir pienākums pastāvīgi sekot līdzi tam, lai iepirkuma komisija būtu kompetenta attiecīgo iepirkumu veikšanā, kā arī - vai nav identificējami interešu konflikta riski. Ievērojot, ka teorētiski pastāv iespēja iepirkuma komisiju izveidot uz noteiktu laikposmu, kas pārsniedz pat vairākus gadus, institūciju iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas ietvaros ir nepieciešams paredzēt, ka pasūtītājs ne retāk kā reizi 12 mēnešos pārvērtē uz noteiktu laikposmu, kas pārsniedz 12 mēnešus, izveidotu iepirkuma komisiju kompetences atbilstības jautājumus un potenciālus interešu konflikta riskus. Saistībā ar minēto paužam bažas, ka ar likumprojekta 9. pantu netiek sasniegts likumprojekta anotācijā minētais mērķis. Proti, jau šobrīd pasūtītāja vadošajām amatpersonām (kuras atbild par iepirkuma komisijas izveidi un apstiprināšanu) pēc komisijas izveides ir pienākums pastāvīgi sekot līdzi tam, lai iepirkuma komisija būtu kompetenta attiecīgo iepirkumu veikšanā. Attiecīgi secināms, ka, paredzot iespēju iepirkuma komisiju izveidot uz brīvi nosakāmu laikposmu no likumprojekta neizriet konkrēti līdzekļi, kā nodrošināt regulāru iepirkuma komisijas locekļu atbilstības, kompetences izvērtējumu, kā arī izvērtējumu, vai nav nepieciešams, lai mazinātu korupcijas riskus, veikt iepirkuma komisijas locekļu nomaiņu (rotāciju).
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un, piemēram, likumprojektā paredzēt konkrētus līdzekļus (mehānismus), kā nodrošināt to, ka tiek veikti iepriekš minētie iepirkuma komisijas locekļu atbilstības un kompetences izvērtējumi, piemēram, paredzot konkrētu un samērīgu termiņu, uz kādu minēto komisiju var izveidot, paredzot prasības attiecībā uz iepirkuma komisijas locekļu sastāvu v.tml. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu likumprojekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Vēršam uzmanību, ka, sākot no likumprojekta 9. panta, likumprojektā ir lietoti vairāki apzīmējumi - iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs, iepirkuma dokumentu sagatavotājs un iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs -, par kuriem katrā gadījumā nav gūstama pārliecība, vai ar to saprotams viens un tas pats tiesību subjekts. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā vienveidot likumprojektā lietotos terminus vai papildināt likumprojekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu par likumprojektā lietoto atšķirīgo terminoloģiju. Uzsveram, ka viena jēdziena izteikšanai jāizmanto vieni un tie paši termini. Iekšējā terminoloģiskā konsekvence veicina normatīvā akta skaidrību, novēršot pretrunīgus viedokļus vai šaubas par dažādu terminu saturu.

 

-

Lūdzam likumprojekta 12. pantā vai likumprojekta anotācijā skaidrot, kādā termiņā jābūt saņemtam dokumentu pieprasījumam, lai tas tiktu novērtēts kā laikus saņemts. Norādām, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās piemērotāji un lietotāju gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.

-

Ar likumprojekta 14. pantā izteikto likuma 44. panta piektās daļas 1. punkta "c" apakšpunktu paredzēts saīsināt laiku pierādījumu iesniegšanai (no 10 dienām uz 3 darbdienām) par nodokļu saistību izpildi Latvijā reģistrētiem piegādātājiem. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka informācija no datubāzēm un izziņas no Elektroniskās deklarēšanās sistēmas iegūstamas īsā laikā, kā arī dati par nodokļu parādiem tiek aktualizēti katru dienu, samazinot neprecīzu datu iespēju. Saistībā ar minēto paužam bažas, ka atsevišķos gadījumos saīsinātais laiks pierādījumu iesniegšanai varētu būt nesamērīgs, tai skaitā ņemot vērā, ka pierādījumu veidi likumprojektā netiek izsmeļoši noteikti (likumprojekta 44. panta sestā daļa paredz, ka iesniegt var arī citus objektīvus pierādījumus par nodokļu parādu neesību vai nodokļu saistību izpildi), kā rezultātā nav gūstama pārliecība, ka visos gadījumos trīs darba dienas būs pietiekams termiņš pierādījumu iesniegšanai. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt likumprojektu, piemēram, paredzot, ka noteiktos gadījumos (apstākļos) attiecīgais termiņš var tikt pagarināts. Alternatīvi lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt pamatotu skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 14. pantā izteiktā likuma 44. panta otrās daļas 3. punkts neatbilst 44. panta septītajai daļai, jo no 3. punkta neizriet, ka būtu vērtējams arī konkrētās personas pārkāpuma nozīmīgums. Papildus vēršam uzmanību, ka minētajās likuma vienībās ietvertie kritēriji neatbilst likumprojekta anotācijā minētajam, kas paredz, ka vērtējami arī citi kritēriji, piemēram, samērīgums. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt iepriekš minētās normas, salāgojot tās ar likumprojekta anotāciju. Norādām, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās piemērotājs un lietotājs gūtu skaidru priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka izslēgšanas nosacījumi turpmāk tiek attiecināti arī uz visiem kandidāta vai pretendenta piesaistītajiem vai atlasītajiem apakšuzņēmējiem. Anotācijā skaidrots, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā  līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (turpmāk - direktīva Nr. 2009/81/EK) preambulas 65., 66. un 67. apsvērumā, analizējot kandidāta un pretendenta izslēgšanas iemeslus, vairākkārt tiek lietots formulējums "uzņēmējs", kas faktiski liecina, ka direktīvas mērķis ir nodrošināt šādu sensitīvo iepirkumu aizsardzību un mazināt visus iespējamos riskus, attiecīgi pārbaudot jebkura līguma izpildē iesaistītā subjekta atbilstību izslēgšanas iemesliem. Atbilstība kādam no izslēgšanas iemesliem ir rādītājs, kas liecina par uzņēmēja riskantumu, kas var apdraudēt šāda sensitīva iepirkuma līguma izpildi vai citus ar to saistītus aspektus. Lai arī direktīvas 39. pantā, kas reglamentē kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumus, nav ietvertas tiešas atsauces uz apakšuzņēmējiem, tomēr, ievērojot direktīvas kopējo saturu, t.sk. vairākkārtējas norādes par uzņēmēju vai apakšuzņēmēju lomu šādu līgumu atbilstošā izpildē, kā arī ievērojot faktu, ka direktīva tika pieņemta 2009. gada 13. jūlijā un kopš tā laika ir būtiski attīstījusies gan kopējā publisko iepirkumu prakse, gan ir notikušas izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, nav pamata uzskatīt, ka likumprojektā ietvertie nosacījumi attiecībā uz apakšuzņēmējiem būtu vērtējami kā nepamatoti vai nesamērīgi. Saistībā ar minēto paužam bažas, ka no minētā likumprojekta anotācijas skaidrojuma nav gūstama pārliecība par to, ka izslēgšanas nosacījumu attiecināšana uz apakšuzņēmējiem atbilst direktīvai Nr. 2009/81/EK, tai skaitā tās 39. pantam. Proti, norādām, ka minētās preambulas 65., 66. un 67. apsvērumā lietotā norāde uz uzņēmējiem pati par sevi nav pamatojums uz apakšuzņēmējiem attiecināt visas 39. pantā minētās prasības, kuras diferencētā veidā tiešā tekstā minētajā pantā attiecinātas uz kandidātiem un pretendentiem vai uzņēmējiem. Turklāt skaidrojam, lai gan ES (Eiropas Savienības) tiesību normu satura atklāšanai var tik izmantota direktīvas preambula, gadījumā, ja pastāv atšķirības starp ES tiesību aktu un tā preambulu, priekšroka vienmēr ir pašā ES tiesību aktā noteiktajam. Savukārt likumprojekta anotācijā norādītais par direktīvas kopējo saturu un apstākļu izmaiņām (izmaiņām iepirkumu attīstībā u.c.) nav vērtējams viennozīmīgi un šādu secinājumu, pārsniedzot direktīvas Nr. 2009/81/EK tekstuālās robežas, varētu izdarīt vienīgi Eiropas Savienības Tiesa, kam saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu ir tiesības sniegt juridiski saistošu Eiropas Savienības tiesību normu iztulkojumu.
Ņemot vērā minēto un to, ka likumprojektā vairākos gadījumos sniegta direktīvas Nr. 2009/81/EK normu interpretācija, kura pirmšķietami vērtējama kā progresīva (sk. arī tālāk šajā atzinumā iebildumu saistībā ar uzticamības nodrošināšanas regulējumu likumprojekta 15. pantā), un, iespējams, pārsniedz direktīvā Nr. 2009/81/EK šobrīd izvirzīto mērķi, kā arī to, ka par attiecīgajiem jautājumiem nav izveidojusies Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, Tieslietu ministrija paredzētos attiecīgos grozījumus likumprojektā šobrīd vērtē piesardzīgi. Attiecīgi, lai izvairītos no iespējamas pārkāpuma procedūras uzsākšanas pret Latviju, ja direktīvas Nr. 2009/81/EK prasības tiek neatbilstoši pārņemtas, lūdzam Finanšu ministriju (atbildīgo ministriju par direktīvas Nr. 2009/81/EK prasību pārņemšanu) izvērtēt un nepieciešamības gadījumā vērsties atbildīgajā Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātā ar lūgumu sniegt skaidrojumu par attiecīgo direktīvas Nr. 2009/81/EK normu interpretāciju, kā arī lūdzam likumprojekta anotācijā minēto interpretāciju balstīt, atsaucoties arī uz konkrētiem Eiropas Savienības līmenī pieņemtiem dokumentiem (piem., skaidrojumiem, vadlīnijām, sanāksmju protokoliem konkrētās interpretācijas sakarā u.tml.), kas šādu intepretāciju pamato. Uzsveram, ja atbilstošu pamatojumu nav iespējams sniegt, Tieslietu ministrija nevar atbalstīt attiecīgos likumprojekta grozījumus, kas neatbilst direktīvai Nr. 2009/81/EK.
 

-

 Likumprojekta 14. pantā izteiktā likuma 44. panta desmitās daļas 2. punkts paredz Ministru kabinetam noteikt šā panta piektās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā minētās pārbaudāmās informācijas apstrādes mērķi un apjomu, kā arī tos normatīvos aktus un to pantus, kuri atbilst šā panta otrajā daļā noteiktajiem kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesliem un par kuros paredzētajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem veicama šā panta piektās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktā pārbaude. Saistībā ar minēto norādām, ka nav skaidrs, kas saprotams ar norādi uz pantiem, ja šī norāde lietota līdztekus normatīvajiem aktiem (kas var saturēt pantus vai citas vienības), kā arī nav skaidri saprotams pamatojums Ministru kabinetam noteikt normatīvos aktus, ja likumprojekts jau pēc būtības norāda konkrētus pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu un sniegt atbilstošu skaidrojumu likumprojekta anotācijā.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 14. pantā izteiktā likuma 44. panta otrās daļas 2. punkta un tā anotācijas skaidri neizriet, kā izpaužas kandidāta vai pretendents saistība ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām, jo īpaši, ņemot vērā, ka likumprojekta 14. pantā izteiktā likuma 44. panta otrās daļas 1. punkts jau paredz kandidāta vai pretendenta sasaisti ar vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, t.i., ja minētais subjekts atzīts par vainīgu vai tam  piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par cita starpā noziedzīgas organizācijas izveidošanu, vadīšanu, iesaistīšanos tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos u.c. noziedzīgiem nodarījumiem. Attiecīgi lūdzam sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā. Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam izslēgt likumprojekta 14. pantā izteiktajā likuma 44. panta otrās daļas 2. punktā vārdus "kandidāts vai pretendents ir saistīts ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām".

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Krimināllikuma 79.³ pantam par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar teroristu grupu uzskatāma arī cita starpā šādas grupas vadīšana, iesaistīšanās šādā grupā un piedalīšanās šādas grupas izdarītajos 79.³ panta pirmajā daļā minētajos noziegumos. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā atbilstoši papildināt likumprojektu vai sniegt atbilstošu skaidrojumu likumprojekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 15. pantā ietvertais regulējums vairākos gadījumos ir neskaidrs, kādēļ lūdzam to atbilstoši precizēt. Tai skaitā norādām, ka:
pirmkārt, nav skaidra saikne starp likumprojekta 14. pantā izteiktā likuma 44. panta otrās daļas 1., 3., 5., 6., 7. un 8. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem un to, kāds skaidrojums un pierādījumi pretendentam vai kandidātam jāsniedz, kā arī to, kādi kritēriji pasūtītājam būs jāizvērtē. Piemēram, bet ne tikai, 44. panta otrās daļas 6. punkts paredz, ka ir pasludināts kandidāta vai pretendenta maksātnespējas process, apturēta kandidāta vai pretendenta saimnieciskā darbība, kandidāts vai pretendents tiek likvidēts, tomēr šādā gadījumā nav skaidri saprotams pamatojums kandidātam vai pretendentam skaidrot vai pierādīt nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē, tāpat nav skaidri šādos gadījumos atbilstoši 44.¹ panta trešajai daļai vērtēt pārkāpuma smagumu;
otrkārt, no 44.¹ panta pirmās un sestās daļas nav skaidri saprotams, kādā termiņā skaidrojums un pierādījumi ir jāsniedz, jo minētais regulējums attiecībā uz termiņu ir pretrunīgs;
treškārt, nav skaidrs, kāda veida pierādījumi ir jāiesniedz, proti, nav saprotams, vai atbilstoši 44.¹ panta sestajai daļai jāiesniedz dokumenti vai var tikt iesniegti arī citi pierādījumi. Nepieciešamības gadījumā atbilstošu skaidrojumu par minēto lūdzam sniegt likumprojekta anotācijā.

-

Lūdzam salāgot likumprojekta 15. pantu ar likumprojekta anotāciju. Proti, norādām, ka likumprojekta anotācijā minēts, ka jaunajā [likuma] 44.¹panta regulējumā tiek noteikts, ka, konstatējot, ka pastāv likumā minētie izslēgšanas iemesli (izņemot saistībā ar valsts drošības iestāžu atzinumos norādītajiem gadījumiem, nodokļu parādiem un nepatiesi sniegtu informāciju), pasūtītājs dod kandidātam vai pretendentam termiņu, vismaz 10 dienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas, skaidrojumu un pierādījumu iesniegšanai, kas apliecinātu kandidāta vai pretendenta uzticamību, tomēr 44.¹pants pēc būtības atbilstoši tā pirmajai daļai attiecināms arī uz gadījumiem, ja pasūtītājs konstatē, ka kandidāts vai pretendents būtu izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā, cita starpā pamatojoties uz šā likuma 44. panta otrās daļas 8. punktā minēto izslēgšanas iemeslu (kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību šā panta noteikumiem vai saskaņā ar šo likumu noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai nav sniedzis prasīto informāciju).

-

Paužam bažas, ka no likumprojekta 15. pantā ietvertā likuma 44.¹ panta un likumprojekta anotācijas neizriet pienācīgs pamatojums direktīvas Nr. 2009/81/EK 39. panta satura noskaidrošanai izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar kuru atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – direktīva Nr. 2014/24/ES) 57. panta 6. un 7. punktā ietverto izņēmumu no izslēgšanas no dalības iepirkuma procedūrā, kas paredz ekonomikas dalībnieka tiesības pierādīt savu uzticamību. Norādām, ka direktīvas Nr. 2009/81/EK 39. pantā minētie izņēmumi vairākos gadījumos ir konstruēti strikti, paredzot, ka, piemēram, dalībvalstis var paredzēt atkāpi no 39. panta 1. punkta pirmajā daļā minētās prasības, lai ievērotu sevišķi svarīgas vispārējas intereses (sk. 39. panta 1. punkta otro daļu). Turklāt iepretim direktīvas Nr. 2014/24/ES 57. panta 6. un 7. punktam direktīva Nr. 2009/81/EK neparedz attiecīgu izņēmumu no izslēgšanas no dalības iepirkuma procedūrā (attiecīgi secināms, ja direktīvā Nr. 2009/81/EK tas būtu paredzēts, tas tiešā tekstā direktīvā būtu noteikts), bet paredz vienīgi konkretizēt izslēgšanas noteikumu ieviešanas nosacījumus saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem un ievērojot Kopienas tiesību aktus (no direktīvas angļu valodas versijas - "Member States shall specify, in accordance with their national law and having regard for Community law, the implementing conditions for this paragraph"), kam pamatā varētu būt direktīvas Nr. 2009/81/EK specifiskā piemērošanas joma (aizsardzības un drošības joma) un slēgto iepirkuma līgumu sensitīvais un militārais raksturs, kas varētu pamatot striktākus ierobežojumus, nekā tie paredzēti direktīvā Nr.2014/24/ES. Attiecīgi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par iepriekš minētajiem apsvērumiem (ņemot vērā arī iepriekš šajā atzinumā norādīto par direktīvā Nr.2014/24/ES ietverto prasību interpretāciju). Ja attiecīgu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam izslēgt vai atbilstoši precizēt likumprojekta 15. pantu.

-

Likumprojekta anotācijā ietvertās informācijas nepārprotamam un vispusīgam atspoguļojumam lūdzam gadījumos, ja noteikts tiesiskais regulējums no likuma tiek ar likumprojektu izslēgts vai precizēts, lai nedublētu citu normatīvo tiesību aktu normas (sk. likuma 36. panta trešo daļu un 45. panta pirmo daļu), anotācijā atspoguļot attiecīgo normatīvo aktu normas, kuras likums šobrīd dublē, kā arī nepieciešamības gadījumā, ja ar likuma normām, kuras tiek izslēgtas no likuma, tikušas pārņemtas ES tiesību aktu prasības, atbilstoši papildināt likumprojekta anotācijas 5. sadaļu ar attiecīgu skaidrojumu.

-

Saskaņā ar noteikumu Nr. 617 9.1. apakšpunktu lūdzam:
pirmkārt, pārskatīt likumprojekta anotāciju un sniegt pamatotu skaidrojumu par visu likumprojektā paredzēto būtisko izmaiņu likumā būtību, nepieciešamību un mērķi. Norādām, ka attiecīgs skaidrojums nav sniegts, piemēram, bet ne tikai, par izmaiņām:
1) likuma 21. panta pirmajā daļā, ceturtās daļas 3. un 4. punktā, precizējot aizsargājamās informācijas apstrādes veidus;
2) likuma 23. panta astotajā daļā, izslēdzot norādi par to, ka paziņojumā par līgumu (t.i., ne tikai iepirkuma procedūras dokumentos) var paredzēt sev tiesības noraidīt iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta saskaņā ar šā likuma 60.panta noteikumiem izvēlētos apakšuzņēmējus, pamatojoties uz tām pašām prasībām, ko pasūtītājs paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteicis piegādātājiem. Saistībā ar minēto norādām, ka attiecīgas informācijas ietveršana paziņojumā par līguma izriet no direktīvas Nr. 2009/81/EK 21. panta 6. punkta;
3) likuma 29. panta trešajā daļā, izslēdzot regulējumu par brīdi, kurā parakstāms apliecinājums;
4) likuma 44. panta otrajā daļā, izslēdzot pasūtītāja tiesības noteiktos gadījumos, izvērtējot iespējamos ekonomiskos riskus un ņemot vērā līguma priekšmetu, lemt par attiecīgā kandidāta vai pretendenta neizslēgšanu no iepirkuma procedūras saskaņā ar šā panta pirmās daļas 6. punktu [ir pasludināts kandidāta vai pretendenta maksātnespējas process, apturēta kandidāta vai pretendenta saimnieciskā darbība, kandidāts vai pretendents tiek likvidēts];
5) likuma 57. panta otrās daļas 3. punktā, neparedzot, ka tiek ievēroti šā likuma 44. panta pārējo daļu (kas paredz cita starpā izņēmumus no izslēgšanas) noteikumi u.c.;
otrkārt, sasaistīt konkrētas likumprojekta vienības ar attiecīgo skaidrojumu likumprojekta anotācijā;
treškārt, nodrošināt, ka likumprojekta anotācijā visos gadījumos tiek sniegts pamatojums konkrēti likumprojektā paredzētajam risinājumam attiecīgajam problēmjautājumam. Piemēram, šobrīd attiecīgs skaidrojums nav atrodams par to, uz kuriem likumā 44. pantā minētajiem izslēgšanas gadījumiem nav attiecināms likumprojekta 15. pantā izteiktais likuma 44.1 panta regulējums par uzticamības nodrošināšanu u.c. 
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot attiecīgā likumprojekta 14. pantā izteiktā likuma 44. panta desmitajā daļā ietvertā pilnvarojuma būtību un nepieciešamību, proti, attiecībā uz izmaiņām likuma 44. panta trīspadsmitajā daļā ietvertajā pilnvarojumā, kā arī attiecībā uz likumprojekta 14. pantā izteiktā likuma 44. panta desmitās daļas 4. punktā minēto pilnvarojumu. Proti, lūdzam visupirms izvērtēt, vai attiecīgs pilnvarojums vispār ir vajadzīgs un vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likuma tekstā. Savukārt, ja tiek nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus (norādām, ja grozījumi nepieciešami likuma vienībā, kura satur pilnvarojumu izdot normatīvos aktus, jāņem vērā, izsakot jaunā redakcijā pilnvarojuma normu, būs nepieciešams izdot no jauna arī uz šī pilnvarojuma pamata izdodamo normatīvo aktu. Kā nosaka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piektā daļa – ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa), lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu šādai izvēlei, kā arī izvērstāk aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru, tādējadi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz deleģējuma saturiskais tvērums, kā arī deleģējumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši. Norādām, ka šobrīd anotācijas 4. sadaļā ietvertais skaidrojums ir vispārīgs un neaptver visas veiktās izmaiņas pilnvarojumā, tai skaitā minētais skaidrojums neatbilst likumprojekta saturam, jo likumprojekta 14. pants neparedz atsevišķu Ministru kabineta pilnvarojumu noteikt attiecīgo izslēgšanas noteikumu pārbaudes kārtību informācijas sistēmā, t.sk. pārbaudāmās informācijas apjomu.
 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.19. apakšpunktu lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā sniegto informāciju par direktīvas Nr. 2009/81/EK prasību pārņemšanu likumprojektā, kas šobrīd vairākos gadījumos nav precīza. Tai skaitā norādām, ka:
pirmkārt, direktīvas Nr. 2009/81/EK 21. panta 4. punkts (tāpat arī, piemēram, 56. panta 10. punkts) nav iedalīts daļās, kādēļ lūdzam precīzi atspoguļot, kurš 21. panta 4. punkta (arī 56. panta 10. punkta) teikums tiek pārņemts;
otrkārt, direktīvas 22. panta pirmā daļa varētu būt pārņemta arī ar likumprojekta 3. pantā ietverto likuma 10. panta 1.¹ daļu, par ko 1. tabulā nav sniegts attiecīgs skaidrojums;
treškārt, informācija par direktīvas Nr. 2009/81/EK 39. panta vienību pārņemšanu nav skaidra un precīza, tai skaitā:
1) minētā panta 1. punkts pretēji 1. tabulā minētajam nav iedalīts trīs vai četrās daļās (tas iedalīts divās daļās un otrā daļa sastāv no vairākiem teikumiem);
2) nav skaidrs, kā ar likumprojekta 14. pantā izteikto likuma 44. panta otrās daļas 1. punktu tiek pārņemtas direktīvas Nr. 2009/81/EK 39. panta 2. punkta prasības,
3) nav sniegta precīza informācija par direktīvas Nr. 2009/81/EK 39. panta otrās daļas pārņemšanu;
treškārt, 1. tabulā norādīts uz direktīvas Nr. 2009/81/EK 52. panta 4. punkta pārņemšanu likuma 58. panta sestās daļas 1. punktā, tomēr ar likumprojektu tiek grozīta likuma 58. panta sestās daļas ievaddaļa, kas neskar 58. panta sestās daļas 1. punktā ietverto tiesisko regulējumu;
visbeidzot, nav norādītas konkrētas Administratīvā procesa likuma vienības, cita starpā ar kurām tiek pārņemta direktīvas Nr. 2009/81/EK 56.panta 10. punktā ietvertās prasības.
Kā arī aicinām likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā norādīt arī uz likumprojekta (t.i., ne tikai likuma) vienībām, ar kurām tiek pārņemtas direktīvas Nr. 2009/81/EK prasības.

-

Vēršam uzmanību, ka cita starpā direktīvas Nr. 2009/81/EK 21. panta 2., 3., un 4. punkts, 23. panta trešā daļa, 39. panta 1. punkta otrā daļa, 42. panta 1. punkta "j" apakšpunkta otrā daļa, 56. panta 10. punkts paredz dalībvalstīm rīcības brīvību. Attiecīgi lūdzam atbilstoši papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļu, papildinot aili (sniedzot pamatojumu) par dalībvalsts rīcības brīvības izmantošanu, norādot konkrētās direktīvas normas, kas paredz rīcības brīvību, kādā veidā minētā rīcības brīvība ir izmantota likumprojektā, un to, kādēļ ir vai nav izmantota direktīvā Nr. 2009/81/EK paredzētā rīcības brīvība.

 

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam likumprojektā (t.sk. 3. pantā) lietot konsekventu terminoloģiju un norādīt uz iepirkuma dokumentiem (kura skaidrojums atrunāts likumprojektā), nevis iepirkuma dokumentāciju.

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši likumprojekta anotācijā minētajam ar likumprojektu tiek pārņemtas arī juridiski nesaistošu dokumentu prasības (tai skaitā Eiropas Komisijas ieteikumi), lūdzam atbilstoši papildināt likumprojekta 5. sadaļu, aizpildot ailīti "Cita informācija" un sniedzot attiecīgu skaidrojumu.

-