23-TA-2264
Dabas lieguma "Mežole" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma ''Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām'' 13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
dabas lieguma ''Mežole'' (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;
1.2.
dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;
1.3.
dabas liegumā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.
2.
Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu teritorijā sastopamo īpaši aizsargājamo biotopu: Purvaini meži, Neskarti augstie purvi, Pārejas purvi un slīkšņas, Veci vai dabiski boreāli meži, Staignāju meži, Minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi, kā arī īpaši aizsargājamo sugu: zeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus, platlapu cinna Cinna latifolia, spīdīgā āķīte Hamatocaulis vernicosus, Lapzemes āķīte Hamatocaulis lapponicus, zirgskābeņu zilenītis Lycaena dispar, divjoslu airvabole Graphoderus bilineatus, biezā perlamutrene Unio crassus, strauta nēģis Lampetra planieri, kā arī Eirāzijas ūdrs Lutra lutra aizsardzību.
3.
Dabas lieguma platība ir 2842.66 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā .
4.
Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā .
5.
Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:
5.1.
regulējamā režīma zona;
5.2.
ainavu aizsardzības zona;
5.3.
neitrālā zona.
6.
Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
7.
Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem dabas lieguma teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz dabas liegumu, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem.
8.
Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.
9.
Sugu dzīvotņu un biotopu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai dabas lieguma teritorijā, kā arī galvenās cirtes, kopšanas cirtes un rekonstruktīvās cirtes veikšanai šajos noteikumos noteiktajos gadījumos ainavu aizsardzības zonā tiek sagatavots meža apsaimniekošanas plāns. Meža apsaimniekošanas plānu var izstrādāt visai dabas lieguma teritorijai, zemes vienībai vai meža nogabalam, vai meža nogabalu grupai, pamatojoties uz aktuāliem meža inventarizācijas datiem, kā arī uz īpaši aizsargājamo sugu, īpaši aizsargājamo biotopu un dabas pieminekļu inventarizācijas datiem. Meža apsaimniekošanas plānu saskaņo Dabas aizsardzības pārvalde.
II.Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā
10.
Šajos noteikumos minētos ierobežojumus nepiemēro, ja tas ir nepieciešams ugunsdzēsības pasākumu īstenošanai un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošos infrastruktūras objektus un dabiskās brauktuves) ciršanai un novākšanu;
11.
Visā dabas liegumā aizliegts:
11.1.
uzstādīt vēja elektrostacijas;
11.2.
izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;
11.3.
lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa;
11.4.
pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, pajūgiem un zirgiem ārpus ceļiem, izņemot neitrālo zonu un gadījumu, ja pārvietošanās (arī apstāšanās un stāvēšana) ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, ugunsdrošības pasākumiem vai glābšanas un meklēšanas darbiem, un ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai;
11.5.
rīkot sacensības, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un velosipēdiem, izņemot neitrālajā zonā;
11.6.
kurināt ugunskurus ārpus zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
11.7.
dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
11.8.
lai samazinātu dzīvnieku bojāeju – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes) uz krūmāju vai mežu;
11.9.
medīt putnus, izņemot ūdensputnu medības, kuru medībās jāizmanto bezsvina munīcija;
11.10.
nosusināt purvus un mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;
11.11.
ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;
11.12.
rīkot orientēšanās sacensības putnu ligzdošanas sezonas laikā no 15. marta līdz 31. jūlijam;
11.13.
bojāt vai iznīcināt pļavas un ganības (arī uzarot vai kultivējot), kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā ir reģistrēts kā īpaši aizsargājami biotopi vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes;
11.14.
iegūt derīgos izrakteņus, izņemot derīgo izrakteņu atradnē "Kapusils I";
11.15.
veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību;
11.16.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot:
11.16.1.
darbības īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;
11.16.2.
dabiski applūdušās vai apmežojušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju.
11.17.
cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetru, izņemot bīstamos kokus un ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības pasākumu veikšanai nepieciešamos kokus;
11.18.
iegūt sūnas un ķērpjus, lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;
11.19.
brīvā dabā novietot (deponēt) lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot pagalmos un dārzos;
11.20.
ierīkot jaunas medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces, ievest un izgāzt dabas lieguma teritorijā lauksaimniecības un pārtikas produktus. Pieļaujama piebarošana dozētā veidā no mucām, piltuvveida barotavām vai automātiskām barotavām vietās, kur tas neapdraud dabisko biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu, ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai;
11.21.
ierīkot iežogotas platības dzīvnieku turēšanai meža zemēs, izņemot meža ganību ierīkošanu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu uzturēšanai vai atjaunošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.
11.22.
sadalīt zemes vienības (tai skaitā dalot kopīpašumu), ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem, izņemot:
11.22.1.
zemes vienības, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
11.22.2.
zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu.
12.
Visā dabas lieguma teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:
12.1.
veikt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanu, kopšanu un atjaunošanu, izņemot, ja īpaši aizsargājamao sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas, kopšanas un atjaunošanas pasākumi paredzēti meža apsaimniekošanas plānā. Plānojot sausās zāles, virsāju un niedru platību, kā arī meža zemsedzes dedzināšanu, par to rakstiski jāinformē par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
12.2.
ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus (tai skaitā digitālos maršrutus), skatu torņus, atpūtas vietas, informācijas stendus, norādes zīmes, stāvlaukumus);
12.3.
veikt inženiertīklu un citu inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošanu vai pārbūvi, tos paplašinot, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;
12.4.
veikt darbības , kuru rezultātā tiek mainīta upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanu;
12.5.
veikt zinātniskos pētījumus, arheoloģiskās un ģeoloģiskās izpētes darbus;
12.6.
organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības, kurās piedalās vairāk nekā 60 cilvēku.
III.Regulējamā režīma zona
13.
Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu aizsargājamo meža un purvu biotopu, jo īpaši minerālvielām bagātu avotu un avotu purvu, kā arī upju straujteču, un tajos sastopamo aizsargājamo un reto sugu, aizsardzību.
14.
Regulējamā režīma zonā aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības:
14.1.
aizsardzības režīma ievērošanas kontroli un teritorijas apsaimniekošanu;
14.2.
ugunsdrošības pasākumu īstenošana, tajā skaitā meža stigu tīrīšana laikā no 1. augusta līdz 14. martam, kā arī cilvēku glābšana un meklēšana;
14.3.
pārvietošanās pa ceļiem un dabā norādītiem maršrutiem, tai skaitā orientēšanās sacensību norise, rakstveidā saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi;
14.4.
ceļu ikdienas un periodiskā uzturēšana, kā arī uzlabošana, ja tas nepieciešams biotopu apsaimniekošanas un kopšanas pasākumu veikšanai, nemainot trases platumu un novietojumu;
14.5.
būvju un infrastruktūras objektu uzturēšana, kā arī atjaunošana būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā laikā no 1. augusta līdz 14. martam;
14.6.
savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšana un iegūšana. Ogu ievākšanā aizliegts izmantot speciālās vākšanas palīgierīces;
14.7.
makšķerēšana.
IV.Ainavu aizsardzības zona
15.
Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu dabas lieguma teritorijai raksturīgo mežaines ainavu.
16.
Meža zemēs aizliegts:
16.1.
veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:
16.1.1.
meža nekoksens vērtību ieguvi;
16.1.2.
meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;
16.1.3.
jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;
16.1.4.
bīstamo koku ciršanu un izvešanu;
16.1.5.
koku ciršanu un izvešanu vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanu gadījumos, kad kaitēkļu savairošanās vējgāžu, vējlaužu vai snieglaužu platībās var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus ainavu aizsardzības zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo koku izvākšanai. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus, kā arī kritalas un stāvošus kokus vai tādus bojātus kokus, kuri nevar veicināt konkrētas slimības vai kaitēkļu savairošanos;
16.1.6.
kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas.
16.2.
cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē (izņemot neproduktīvu egļu tīraudžu dabiskošanu un sugu sastāva dažādošanu, kā arī mežaudzē, kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu);
16.3.
veikt kailcirti, izņemot, ja tas nepieciešams aizsargājamo sugu dzīvotņu vai biotopu apsaimniekošanas vai atjaunošanas pasākumu īstenošanai;
16.4.
lai samazinātu dzīvnieku bojāeju – ierīkot sietveida nožogojumus mežā, kuri nav apzīmēti redzamības palielināšanai (piemēram, izmantojot zarus, lentes vai citus dzīvniekiem pamanāmus materiālus);
16.5.
atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;
16.6.
ierīkot jaunus mežsaimniecības (komersantu) ceļus;
16.7.
atjaunot mežu stādot vai sējot;
16.8.
veikt mežsaimniecisko darbību īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs, kas reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā "Ozols", izņemot aizsargājamo biotopu vai aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas vai apsaimniekošanas pasākumus.
17.
Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus, kas var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma un Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas saņemšanas, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai.
18.
Veicot meža apsaimniekošanas pasākumus, mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.
19.
Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 18. punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.
20.
Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.
21.
Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.
22.
Ainavu aizsardzības zonā ceļu ikdienas un periodiskā uzturēšana, kā arī uzlabošana ir atļauta būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nemainot trases platumu un novietojumu. Laikā no 14. marta līdz 1. augustam ne biežāk kā vienu reizi mēnesī, pārējā laikā – pēc nepieciešamības.
V.Neitrālā zona
23.
Neitrālā zona ir izveidota, lai nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu un attīstību.
24.
Neitrālajā zonā ir ietverti valsts nozīmes autoceļi.
VI.Dabas pieminekļi
25.
Šīs nodaļas prasības attiecas uz šādiem dabas pieminekļiem - aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā – sausi koki un koku stumbeņi) un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).
26.
Dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:
26.1.
veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;
26.2.
veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija.
27.
Bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas dabas pieminekļa teritorijā aizliegts veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu.
28.
Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).
29.
Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Šādā gadījumā Dabas aizsardzības pārvalde rakstisku atļauju izsniedz pēc kokkopja (arborista) pozitīva atzinuma saņemšanas.
30.
Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.
VII.Noslēguma jautājums
31.
Līdz šo noteikumu 9. punktā minēto mežu apsaimniekošanas plānu izstrādei un saskaņošanai, meža apsaimniekošana pasākumi pieļaujami atbilstoši šo noteikumu vispārējiem noteikumiem attiecīgajā zonā.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[23-TA-2264 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-2264 Nr]
Dabas lieguma ''Mežole'' funkcionālo zonu shēma
2.
pielikumsMinistru kabineta
[23-TA-2264 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-2264 Nr]
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība
3.
pielikumsMinistru kabineta
[23-TA-2264 Dt]
noteikumiem Nr.[23-TA-2264 Nr]
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)