Ministru kabinets ir saņēmis Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama (turpmāk – Tiesa) 2023. gada 16. novembra lēmumu par administratīvās lietas Nr. 420242123 ierosināšanu pēc SIA ''Jūrmalas sporta un atpūtas centrs'' (turpmāk – Pieteicēja) pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Ministru kabinetam izdot Pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru valsts nekustamais īpašums ''Bulduri 1117'', Jūrmalā, tiktu nodots atsavināšanai (turpmāk – pieteikums). Vienlaikus ar minēto Tiesas lēmumu lūgts līdz ar paskaidrojumu iesniegt Tiesā visus dokumentus, ar kuriem pamatots pārsūdzētais rīkojums (t. i., Ministru kabineta 2023. gada 10. oktobra rīkojums Nr. 657 ''Par atteikumu nodot atsavināšanai valsts nekustamo īpašumu ''Bulduri 1117'' Jūrmalā'') un sniegtajā paskaidrojumā norādītais, atkārtoti neiesniedzot tos dokumentus, kas pievienoti pieteikumam.
Ministru kabinets ir iepazinies ar Pieteicējas pieteikumu un ievērojot Administratīvā procesa likuma 203. panta otrajā daļā noteikto, sniedz Tiesai rakstveida paskaidrojumu. Ministru kabinets informē Tiesu, ka pilnībā neatzīst Pieteicējas pieteikumu, uzskata to par nepamatotu un noraidāmu, norādot šādus iebildumus.
[1] Ministru kabineta 2023. gada 10. oktobra rīkojuma Nr. 657 ''Par atteikumu nodot atsavināšanai valsts nekustamo īpašumu ''Bulduri 1117'' Jūrmalā'' (turpmāk – MK rīkojums) būtība.
Ar MK rīkojumu tika atteikts Pieteicējai nodot atsavināšanā valsts nekustamo īpašumu ''Bulduri 1117'', Jūrmalā, zemes vienību 15784 m2, kadastra Nr.1300 007 1117 (turpmāk arī – Zemesgabals), tai skaitā meža zemi 13984 m2 platībā.
MK rīkojumā ietvertā atteikuma tiesisko pamatu veido tas, ka uz brīvprātīgā dalītā īpašuma attiecībām attiecas Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punkta liegums atsavināt valsts īpašumā esošo zemi, tai skaitā meža zemi, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.
Kā tas norādīts MK rīkojuma anotācijā (https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/e08ffd50-ab86-4fd7-adb1-d6ec7f22fb42), Zemesgabals atrodas Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības ''Valsts nekustamie īpašumi'' (turpmāk – VNĪ) pārvaldīšanā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Zemesgabalam noteikti šādi lietošanas mērķi:
-0501 – dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādītā lietošanas mērķa 1,4851 ha platībā;
-0801– komercdarbības objektu apbūve 0,0933 ha platībā.
Saskaņā ar Meža likuma 1. panta pirmās daļas 29. punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Meža likuma 3. panta pirmā daļa noteic, kāda zeme ir šā likuma objekts. Saskaņā ar Meža likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktu Meža likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs. Atbilstoši NĪVKIS datiem par zemes vienības platības sadalījumu pa lietošanas veidiem Zemesgabala zemes vienības 1,3984 ha platībā noteiktais lietošanas veids ir mežs, zeme zem ēkām sastāda 0,0868 ha un zeme zem ceļiem 0,0932 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS un zemesgrāmatas datiem zemes vienībai ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- zemesgabals atrodas "dabas pamatnes" teritorijā – 1,5784 ha;
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija – 1,5784 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija – 0,0932 ha.
Uz zemesgabala atrodas būve (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1117 001) – ''tirdzniecības/pakalpojumu objekts-kafejnīcas, nomas, dušas un publiskās tualetes ēka'' ar kopējo platību 1012,2 m2, kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 507 1107) "Bulduri 1117 k-1", Jūrmalā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz būvju īpašumu nostiprinātas Pieteicējai Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000427952, lēmuma datums: 2008. gada 11. marts (pamats: 2008. gada 14. februāra Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr. 130; 2007. gada 12. novembra Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes izziņa Nr. 14-12/5693).
Saskaņā ar informāciju no NĪVKIS ar Zemesgabalu saistīta arī daļa no būves (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1114 002) – ''jūras ūdens pārsūknēšanas ēka'', kas ietilpst patstāvīgā būvju īpašuma "Bulduri 1114" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 507 1106), Jūrmalā, sastāvā. Īpašuma tiesības uz būvju īpašumu nostiprinātas Baltkrievijas Republikai, Baltkrievijas Republikas Prezidenta lietu pārvaldes personā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000317194, lēmuma datums: 2007. gada 23. janvāris (pamats: 1980. gada 31. decembra akts par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā).
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta ''b'' apakšpunktā noteikto zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju pilsētās var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot, kā arī atsavinot zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk – pašvaldība) ar 2020. gada 19. februāra vēstuli Nr. 1.1-19/20N-1066 un atkārtoti ar 2021. gada 20. oktobra vēstuli
Nr. 1.1-37/21N-5808 informēja, ka saskaņā ar pašvaldības 2004. gada 1. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 22 "Par detālplānojuma projekta "Bulduri 1001" saistošās daļas apstiprināšanu" apstiprināto detālplānojumu (turpmāk – Detālplānojums) paredzēta Zemesgabala sadale, izveidojot zemes vienības ar platībām 9456 m2, 5646 m2 un atsevišķi izdalot teritoriju ielu sarkanajās līnijās – 682 m2.
Zemesgabala daļa 9456 m2 platībā, uz kuras atrodas apbūve, turpmāka sadalīšana Detālplānojumā nav paredzēta. Zemesgabala daļa 9456 m2 platībā saskaņā ar Detālplānojumu atrodas Piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā bez apbūves (Detālplānojuma grafiskajā daļā atzīmēta kā PK-2). Teritorija PK-2: Parks kā dabiska un cilvēku veidota teritorija, kuru veido dabas elementu un mazo arhitektūras formu daudzveidība, kurām ir liela estētiska, sanitāri higiēniska un rekreācijas nozīme un kuru uzturēšanai nepieciešams augsts labiekārtojuma līmenis, mākslīga audžu kopšana un atjaunošana. Plānojumā noteiktajās un attēlotajās kā "teritorijas apbūves izvietojumam" vietās atļauta apbūve, tostarp pie 1. līnijas austrumu pusē – tirdzniecības/pakalpojumu objekts (kafejnīca, noma, dušas, publiskās tualetes).
Pašvaldība 2021. gada 20. oktobra vēstulē Nr. 1.1-37/21N-5808 informējusi, ka atbilstoši Detālplānojuma risinājumiem zemes vienība primāri nav paredzēta apbūvei, bet kā parka teritorija ar sabiedrības rekreācijas nozīmi. Parka teritorijā apbūve paredzēta pakalpojumu funkciju nodrošināšanai parka apmeklētājiem, līdz ar to nav nosakāma funkcionāli nepieciešamā zemes vienības daļa esošās ēkas uzturēšanai un attīstībai.
Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumu, kas apstiprināts ar pašvaldības 2012. gada 11. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 42 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu", kurā veikti grozījumi ar pašvaldības 2016. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8 ''Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 8), Zemesgabals atrodas Dabas un apstādījumu teritorijā (DA3) un daļēji – transporta infrastruktūras teritorijā (TR1). Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr. 8 teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 20.4. punktu zemes vienību aizliegts sadalīt, ja tā atrodas dabas teritorijā, tostarp DA3 teritorijā.
Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000079524 III daļas 2. iedaļas 1.1. apakšpunktu Pieteicējai nostiprinātas nomas tiesības uz zemesgabalu 15784 m2 platībā līdz 2031.gada 14.septembrim (pamats: 2000. gada 15. septembrī noslēgtā nomas līguma Nr. 11/400Z (reģ. Nr. 2064-Z) 2006. gada 18. janvāra pārjaunojums daļā par atdalītā zemesgabala Jūrmalā, Bulduri 1117 15784 m²).
Atbilstoši MK rīkojumā norādītajam attiecībā uz Zemesgabalu ir konstatēts, ka tas visā 1,5784 ha platībā atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorijā un uz Zemesgabala atrodas valsts meža zeme 1,3984 ha platībā. Vienlaikus nav konstatēti apstākļi, kas ļautu piemērot Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktā vai Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta ''b'' apakšpunktā noteiktos izņēmumus un pieļautu Ministru kabinetam atļaut atsavināt zemesgabalu, jo starp valsti un Pieteicēju pastāv brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskās attiecības.
Likumdevējs ir noteicis tiesiskus kritērijus (izņēmumus), pēc kuriem nosaka, vai meža zemi/Rīgas līča aizsargjoslā esošu zemi var atsavināt, t. i., kuros gadījumos primāras ir sabiedrības intereses un kuros primāras ir privātas intereses, tādēļ Ministru kabinetam bija jāvērtē zemes atsavināšanas pieļaujamība pēc likumdevēja noteiktajiem kritērijiem.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65. panta pirmo daļu Ministru kabinetam nav jāvērtē, vai atteikums nodot atsavināšanai Zemesgabalu, tai skaitā valsts meža zemi, ir lietderīgs, jo iestādei šajā gadījumā nav piešķirta rīcības brīvība, jo nekustamais īpašums atrodas teritorijā, kurā atsavināšana ir aizliegta ar likumu. Šāda paša iemesla dēļ nav nepieciešams noskaidrot arī atsavināšanas ierosinātāja viedokli.
Izstrādājot Ministru kabineta rīkojuma projektu, ir ievērots Administratīvā procesa likuma 13. pantā noteiktais samērīguma princips, proti, labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu. Konkrētajā gadījumā ierobežojums atsavināt nekustamo īpašumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā noteikts likumā, tādējādi likumdevējs sabiedrības interešu aizsardzībai tieši ir pieņēmis šādu tiesību normu un izdarījis lietderības apsvērumus.
[2] Nomas līguma ar Pieteicēju noslēgšanas apstākļi un piemērojamais tiesiskais regulējums.
VNĪ un Pieteicēja 2000. gada 15. septembrī noslēdza Zemesgabala nomas līgumu Nr. 11/400z (reģ. Nr. 2064z, zemes kadastra Nr. 1300 007 1001). Zemesgabala iznomātās daļas platība – 14492 m2, līgums noslēgts uz desmit gadiem. Noslēgtā zemesgabala nomas līguma 5.9. punkts nosaka – Pieteicēja var veikt jaunus būvniecības darbus ar VNĪ rakstisku piekrišanu pēc to saskaņošanas ar attiecīgām pašvaldību un valsts institūcijām saskaņā ar būvnoteikumiem.
2001. gada 20. jūlijā tika noslēgta papildu vienošanās Nr. 457, precizējot līguma priekšmetu, iznomājot valstij piederoša zemesgabala daļu "Bulduri 1001", Jūrmalā, no 1. līnijas līdz 2. līnijai, sporta laukumu ierīkošanai, apsaimniekošanai un labiekārtošanai 2000 m2 platībā, teritorijas sakopšanai un izmantošanai pēc Jūrmalas pilsētas attīstības plānā noteiktās funkcijas – parkmežs 15848 m2 platībā. Zemesgabala iznomātās daļas platība ir 17848 m2.
2002. gada 19. decembrī tika noslēgta vienošanās Nr. 1483, precizējot līguma priekšmetu, iznomājot valstij piederošo Zemesgabalu un daļu no zemesgabala "Bulduri 1115", Jūrmalā. Iznomātā zemesgabala kopējā platība ir 17848 m2, tai skaitā "Bulduri 1117" platība ir 15784 m2 un "Bulduri 1115" daļas platība ir 2064 m2. Noslēgtā zemesgabala nomas līguma vienošanās 5.9. punkts tika papildināts, nosakot, ka Pieteicēja ir tiesīga veikt būvniecības darbus detālplānojumā paredzētās vietās un par saviem līdzekļiem uzbūvētās ēkas reģistrēt zemesgrāmatā kā patstāvīgus īpašuma objektus.
2006. gada 18. janvārī tika noslēgts 2000. gada 15. septembrī noslēgtā nomas līguma Nr. 11/400Z (reģ. Nr. 2064-z) pārjaunojums Nr. 2791 daļā par atdalītā Zemesgabala nomu (reģ. Nr. J-1958-z/9). Zemesgabals iznomāts uz 30 gadiem – līdz 2031. gada 14. septembrim, lai nomnieks saskaņā ar Jūrmalas pilsētas detālplānojuma prasībām zemes vienību izmantotu parka iekārtošanai un sporta laukumu ierīkošanai. Pārjaunojuma līguma 5.9. punkts nosaka – Pieteicēja detālplānojumā paredzētās vietās par saviem līdzekļiem var veikt jaunus būvniecības darbus ar VNĪ rakstisku piekrišanu un saskaņojot ar attiecīgām pašvaldību un valsts institūcijām saskaņā ar būvnoteikumiem. Par saviem līdzekļiem uzbūvētās ēkas Pieteicēja ir tiesīga reģistrēt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma objektu.
Kaut arī zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000427952 nav atzīmes, ka īpašumtiesības uz būvi (būves kadastra apzīmējums 1300 007 1117 001) nostiprinātas zemesgrāmatā uz zemes nomas laiku, Pieteicējas īpašuma tiesības uz būvi ir aprobežotas ar nomas līguma termiņu, jo tas izriet no likuma ''Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību'' 14. panta pirmās daļas 5. punkta.
Minētais fakts nemaina pušu savstarpējās tiesiskās attiecības.
Piespiedu dalītais īpašums un brīvprātīgs dalītais īpašums ir divi dažādi dalītā īpašuma veidi. Pirmais tika izveidots vēsturisko notikumu rezultātā un ir pastāvīgs līdz īpašumu apvienošanai vienotā īpašumā. Lai to panāktu un tiktu realizēts Civillikumā nostiprinātais ēkas un zemes vienotības princips, tiesiskajā regulējumā ir paredzēti risinājumi (piemēram, viens no veidiem, kā šādu apvienošanu veicināt, ir Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā paredzētās tiesības ēkas īpašniekam ierosināt zemes atsavināšanu par labu sev un aizliegums publiskai personai atsavināt šādā īpašumā esošu zemi). Savukārt brīvprātīgs dalītais īpašums nav zemes reformas un privatizācijas procesu rezultātā radīts pastāvīgs stāvoklis (kā vēsturisko notikumu rezultātā veidotie dalītie īpašumi). Brīvprātīgs dalītais īpašums ir ar skaidru tiesisko ietvaru un termiņu, pēc kura tas beidzas, kas visiem iesaistītajiem ir zināms un ir radīts ar to pašu gribu. Proti, uz nomas pamata uzceltas būves patstāvība ir aprobežota ar nosacījumu (nomas līgumu spēkā esamību). Brīvprātīgs dalītais īpašums izbeidzas pats, tiklīdz izbeidzas nomas līgums, uz kā pamata tas ir izveidots.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā, kā arī gadījumos, kad valstij piederošo zemi nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā un pašvaldībai piederošo zemi nodod bez atlīdzības valstij, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteikto kārtību nekustamā īpašuma nodošanai bez atlīdzības vai maiņai.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 17. decembra spriedumā lietā Nr. A420684911, SKA-1/2019, ir konstatēts, ka Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punkta plašākais mērķis ir aizsargāt un saglabāt piekrastes aizsargjoslā esošās dabas un ar to saistītās vērtības un vienlaikus nodrošināt, ka visa sabiedrība tās ilgtermiņā var baudīt. Tādēļ vienlaikus normas mērķis ir arī nodrošināt, ka zeme piekrastes aizsargjoslā tiek saglabāta valsts vai pašvaldības īpašumā. Tādējādi, nosakot ierobežojumu šajā teritorijā atsavināt valsts vai pašvaldības zemi, tiek nodrošināts, ka šī teritorija tiek saglabāta valsts un pašvaldības īpašumā un līdz ar to – pilnīgā pārziņā. Likumdevējs ir atzinis, ka tādā veidā visefektīvāk ir nodrošināma aizsargājamo vērtību saglabāšana un pieejamība sabiedrībai ilgtermiņā. Analizējot vēsturiskos apstākļus, kādēļ Aizsargjoslu likuma 36. pantā tika paredzēta izņēmuma tiesība atsavināt zemi būvju īpašniekiem, iepriekš minētajā spriedumā tiek secināts, ka, veidojot attiecīgu izņēmumu, privātpersonām varēja piederēt ēkas, kuras tās ieguvušas (uzbūvējušas vai citādi ieguvušas) jau pirms īpašuma reformas, kā arī tieši reformas laikā privatizācijas vai citā kārtībā, aktuāls palika jautājums tieši par zemes zem ēkām privatizāciju vai atsavināšanu. Attiecīgi izņēmums no atsavināšanas aizlieguma ir tulkojams šauri, pakārtojot to normas galvenajam mērķim – aizsargāt piekrastes teritoriju. Tādējādi no sprieduma ir secināms, ka Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punkta normas mērķis ir izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības, lai nodrošinātu Civillikumā nostiprināto zemes un ēkas vienotības principu. Savukārt brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumā zemes un ēkas vienotības princips tiek nodrošināts pats par sevi, jo pēc nomas līguma termiņa notecējuma ēkas (būves) kļūst par zemesgabala būtisku daļu, ja nav atrunāts citādāk. Tādējādi uz brīvprātīgā dalītā īpašuma attiecībām attiecas Aizsargjoslu likumā minētais liegums atsavināt valsts īpašumā esošo zemi.
Vienlaikus arī saskaņā ar Meža likuma 1. panta 13. punktu un 2. panta pirmo daļu Meža likuma un tajā iekļauto normu mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē. Likumdevējs ir noteicis aizliegumu atsavināt zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī atsavināt valsts meža zemi, lai sasniegtu sabiedrības interesēm atbilstošu mērķi un nodrošinātu, ka šī zeme tiek saglabāta valsts īpašumā. Atsavināšanas aizlieguma mērķis ir nodrošināt šīs zemes izmantošanu sabiedrības interesēs, lai tā saimnieciskā darbība, kas, ievērojot likumā paredzētos ierobežojumus, tiktu veikta, kalpotu publiskām, nevis privātām interesēm. Saskaņā ar 1998. gada 28. aprīlī Ministru kabinetā apstiprināto Meža politiku (protokols Nr. 22 44. §) valsts meža īpašums ir valsts kapitāls un garants Latvijas cilvēku ekoloģisko un sociālo interešu realizācijai. Tātad pastāv leģitīmas sabiedrības intereses, kas ir prioritāras attiecībā pret atsevišķu privātpersonu interesēm.
Meža likuma 44.panta trešā daļa aizliedz valsts meža zemi atsavināt vai privatizēt, un tikai konkrētos un šauri interpretējamos gadījumos to var atsavināt privātpersonām kā būvju īpašniekiem. Minētos atsavināšanas izņēmumus paredz Meža likuma 44. panta ceturtā daļa. Tomēr minētie izņēmumi ir šauri interpretējami, ņemot vērā panta būtību un mērķi. Minētais attiecas arī uz Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta ''b'' apakšpunktu.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 13. februāra spriedumā lietā Nr. A420257615, SKA-154/2019, Senāts ir atzinis, ka Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta ''b'' apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka šis izņēmums no vispārējā aizlieguma atsavināt valstij piederošu meža zemi ir pieļaujams vienīgi ar nolūku novērst ēkas un tai piesaistītās zemes atrašanos dažādu personu īpašumā (t. s. dalīto īpašumu). Turklāt nepietiek, ka valsts meža zeme ir ēkas (būvju) īpašnieka likumīgā lietošanā, jo konkrētajai valsts meža zemei ir jābūt tieši saistītai ar apbūvi, lai pastāvētu tiesības tās atsavināšanai. Likumdevējs apzināti ir uzsvēris, ka konkrētais izņēmums attiecas uz tādu meža zemi, kas ēkas īpašnieka lietošanā ir tieši saistībā ar apbūvi, līdz ar to likumdevēja mērķis nav nodot atsavināšanai pilsētās jebkuru zemesgabalā esošo valsts meža zemi, attiecībā uz kuru izpildās platības kritērijs (līdz 0,12 ha), bet kas nav tieši saistīta ar apbūvi (Senāta 2016. gada 24. februāra sprieduma Nr. SKA-508/2016 (A420393413) 9. punkts un 2017. gada 30. jūnija sprieduma Nr. SKA-576/2017 (A420393413) 6. punkts).
Ievērojot iepriekš minēto, minētās normas mērķis ir novērst piespiedu dalīto īpašumu un, ņemot vērā normas būtību un mērķi, tā nav attiecināma uz brīvprātīgā dalītā īpašuma izbeigšanu nomas līguma spēkā esamības laikā. Lai nerastos pārpratumi ar Meža likuma piemērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, tiesību normas redakcijā, kas ir spēkā no 2021. gada 19. maija, ņemot vērā anotācijā norādīto un brīvprātīgi dalītā īpašuma būtību un izbeigšanās tiesiskās sekas, secināms, ka Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta ''b'' apakšpunkts nav piemērojams minētajā gadījumā. Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punktā paredzētie grozījumi nav attiecināmi uz valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, jo zemes atsavināšanas gadījumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā reglamentē Aizsargjoslu likums.
Aizsargjoslu likums ir speciālais likums attiecībā pret Meža likumu. Ierobežojumi attiecībā uz valsts zemes atsavināšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā ir noteikti speciālajā tiesību normā, proti, Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktā. Līdz ar to tiesiski nav iespējama Zemesgabala sastāvā esošās meža zemes krasta kāpu aizsargjoslā nodalīšana un atsavināšana apbūves īpašniekam.
[3] Pieteicējas Zemesgabala atsavināšanas ierosināšanas tiesiskie aspekti.
VNĪ ir saņēmusi 2006. gada 27. jūlija Pieteicējas atsavināšanas ierosinājumu Nr. 105/iz, kas reģistrēts atsavināšanas ierosinājumu reģistrā 2006. gada 27. jūlijā un VNĪ lietvedībā ar Nr. 6136. Pieteicēja ierosināja atsavināt apbūvētu valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 007 1117) ''Bulduri 1117'', Jūrmalā.
Pieteicēja saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 3. punkta nosacījumiem ir persona, kas var ierosināt valsts zemesgabala atsavināšanu. Minētā likuma norma noteic, ka līdz pabeigšanas datumam (2006. gada 31. augustam) nomnieks ir tiesīgs šajā likumā paredzētajā kārtībā iesniegt atsavināšanu veicošajai institūcijai tāda neapbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, kurš ir iznomāts līdz šā likuma pieņemšanas dienai (2005. gada 16. jūnijam) un kura: 1) nomas termiņš ir vismaz 10 gadi; 2) nomas līgums ir nostiprināts zemesgrāmatā; 3) nomas līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības būvēt uz iznomātā zemesgabala ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Pārejas noteikumu 3. punktā minēto zemesgabalu privatizē vai atsavina saskaņā ar šā likuma noteikumiem par apbūvēta zemesgabala privatizāciju vai atsavināšanu, ja ne vēlāk kā līdz 2008. gada 31. decembrim zemesgrāmatā tiek nostiprinātas nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz zemesgabala. Konkrētajā gadījumā var secināt, ka izpildās Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma pārejas noteikumu 3.–4.punktā minētie nosacījumi, lai zemesgabalu atsavinātu kā apbūvētu zemesgabalu saskaņā ar minēto likumu.
Vienlaikus, lai piemērotu minēto likumu nekustamā īpašuma atsavināšanā, tāpat būtu saņemama iepriekšējā Ministru kabineta atļauja atsavināt būvju īpašniekam, atsavinot zemes vienības ar kopējo platību 15 784 m2 (kadastra vienības apzīmējums 1300 007 1117) daļu 9456 m2 platībā, atsavināt arī zemes vienības daļā esošo meža zemi 8656 m2 platībā, kas nepieciešama uz zemes esošā būvju nekustamā īpašuma uzturēšanai, ievērojot Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu.
Paskaidrojam, ka 2006. gada 27. jūlija atsavināšanas ierosinājumu VNĪ liedza izskatīt ātrāk faktiskie apstākļi, jo Pieteicēja bija uzsākusi meža zemes transformācijas procesu. Atbilstoši Jūrmalas pilsētas būvvaldes 2006. gada 8. jūnija arhitektūras un plānošanas uzdevumam Nr. 14/10/342 Zemesgabalā tika atļauts izstrādāt parka labiekārtošanas projektu. Tā rezultātā meža zeme tiktu transformēta par parka teritoriju un uz to neattiektos Meža likumā noteiktais atsavināšanas aizliegums. Nomnieks izstrādāja un saskaņoja parka labiekārtošanas projektu.
Informējam, ka Zemkopības ministrija 2010. gadā izskatīšanai Ministru kabinetā virzīja Ministra kabineta rīkojumu projektu "Par meža zemes transformāciju nekustamajā īpašumā "Bulduri 1117", Jūrmalā" ((VSS-1646, TA-1424) https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=401539100).
Rīkojums paredzēja atļaut transformēt meža zemi teritorijas labiekārtošanai – parka ierīkošanai – valstij VNĪ personā piederošajā nekustamajā īpašumā Bulduri 1117, Jūrmalā (Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, 1. kvartāla 2. nogabalā), 9168 m2 platībā zemesgabalā ar kopējo platību 9456 m2 (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 007 1117), papildus izvirzot nosacījumu – pienākumu saglabāt īpaši aizsargājamo biotopu – mežainās jūrmalas kāpas. Rīkojuma projekta virzība netika turpināta, jo tika ņemta vērā aktuālā tiesu prakse – 2011. gada 12. septembra Augstākās tiesas Senāta lēmums par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību administratīvajā lietā Nr. A42554307 un stājās spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2011. gada 11. marta spriedums, ar kuru atcelts Ministru kabineta 2007. gada 6. jūnija rīkojums Nr. 344 un Nr. 345 no to pieņemšanas brīža, ar kuriem tika atļauts transformēt meža zemi Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā teritorijas labiekārtošanai – parka izveidei un koplietošanas ceļa izveidei.
Ņemot vērā, ka Zemesgabala sastāvā esošās meža zemes atmežošana (transformācija) nav veikta, tad saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta ''b'' apakšpunktu zemesgabals Bulduri 1117, Jūrmalā, nebija atsavināms līdz grozījumiem Meža likumā.
Pirms apstrīdētā administratīvā akta par Ministru kabineta rīkojuma projektu ''Par valsts meža zemes ''Bulduri 1117'', Jūrmalā, atsavināšanu" izdošanas tika saņemti arī citu institūciju (Tieslietu ministrija, Zemkopības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) viedokļi, par to, ka zemes vienības daļas tālāka sadalīšana, atdalot daļu, uz kuras atrodas mežs, nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, taču pats būtiskākais – ņemot vērā Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas pirmā punkta būtību un mērķi, kā arī tiesu praksi (Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 17. decembra spriedumu lietā Nr. A420684911, SKA-1/2019), jo minētā norma nav attiecināma uz brīvprātīgā dalītā īpašuma izbeigšanu.
Turklāt valsts meža zemes krasta kāpu aizsargjoslā, faktiski pie pludmales, Jūrmalā atsavināšanu nepieļauj neviens tiesību akts. Lai izbeigtu brīvprātīgā dalītā īpašuma attiecības, valsts zemes atsavināšana krasta kāpu aizsargjoslā 9456 m2 platībā, uz kuras ir valsts meža zeme 8656 m2 platībā un viena būve, nevar būt sabiedrības un valsts interesēs. Apmierinot Pieteicējas pieteikumu, faktiski ar labvēlīgu administratīvo aktu tiktu atsavināts liels ekskluzīvs zemesgabals privātpersonai par nosacīto cenu (t. i., nerīkot publisku izsoli), turklāt apdraudot sabiedrības intereses, kuras aizsargā Latvijas Republikas Satversme, Meža likums un Aizsargjoslu likums.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, secināms, ka pie šādiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem Ministru kabinetam nebija tiesību pieņemt citu, no MK rīkojumā ietvertā lēmuma atšķirīgu lēmumu par zemesgabala atsavināšanu, tādēļ lūdzam tiesu Pieteicējas pieteikumu noraidīt un MK rīkojumu atzīt par tiesisku un pamatotu.
Pielikumā: