MK vēstules projekts

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija (turpmāk - Apakškomisija) 2026. gada 9. jūnija sēdē izskatīja jautājumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - VSAOI) piemērošanu nepilna un īslaicīga darba veicējiem un aicināja Ministru kabinetu izvērtēt vairākus priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai un administratīvā sloga samazināšanai īslaicīgas nodarbinātības jomā, kā arī līdz 2026. gada 10. jūlijam informēt Apakškomisiju par uzdevumu izpildi. Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (turpmāk - FM), Labklājības ministriju (turpmāk -LM) un Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk - VID) ir izvērtējusi Apakškomisijas vēstulē ietvertos priekšlikumus un informē Ministru kabinetu par potenciālo risinājumu un turpmāko rīcību.

Risinājuma izstrādei EM 2026. gada 18. jūnijā organizēja sanāksmi, kurā piedalījās FM, LM un VID pārstāvji, kā arī sociālie partneri un nozaru organizācijas, tostarp uzņēmēju pārstāvji. Sanāksmē tika izvērtēti iespējamie risinājumu varianti, un tajā paustie viedokļi ir ņemti vērā, izstrādājot turpmāk izklāstīto risinājumu.

Apakškomisijas sēdē tika pausta nostāja, ka spēkā esošais minimālo VSAOI regulējums rada nesamērīgu administratīvo slogu darba devējiem, jo īpaši nozarēs ar izteiktu sezonalitāti un īstermiņa darbaspēka pieprasījumu, un ka tas var veicināt ēnu ekonomikas riskus. EM vērš uzmanību, ka risinājums veidojams uz faktiski nostrādātā darba laika uzskaites, vienkāršotas darba attiecību reģistrācijas un nodokļu nomaksas atbilstoši faktiskajam nodarbinātības apjomam pamata.

Informējam, ka EM jau ir veikusi izvērtējumu par vienkāršota nepilna un īslaicīga darba laika nodarbinātības režīma ieviešanu un šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu "Par vienkāršotu nepilna un īslaicīga darba laika nodarbinātības režīmu un tā uzskaiti" (turpmāk – Informatīvais ziņojums), kas tieši risina Apakškomisijas izvirzītos jautājumus. Attiecībā uz Apakškomisijas aicinājumiem EM sniedz šādu informāciju.

1) Attiecībā uz aicinājumu izvērtēt iespēju atteikties no ceturkšņa minimālo VSAOI piemērošanas vai to būtiski pārskatīt, nodrošinot fiskāli neitrālu vai pozitīvu ietekmi uz budžetu.

EM piedāvā risinājumu, kas paredz, ka darba devējam, kurš izmanto Ministru kabineta prasībām atbilstošu elektronisko darba laika uzskaites sistēmu un tādējādi nodrošina pilnīgu un pārbaudāmu faktiskā darba laika uzskaiti, netiek piemērotas ceturkšņa minimālo VSAOI piemaksas. Risinājums nemaina nodokļu likmes un neatceļ VSAOI no faktiski izmaksātās darba samaksas. EM uzsver, ka, ņemot vērā FM pausto, risinājuma izstrādē par būtisku priekšnoteikumu izvirzīta fiskālā neitralitāte: nesamērīgo piemaksu vietā stājas legalizētās nodarbinātības radīta papildu VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāze, tādējādi nepieļaujot valsts budžeta ieņēmumu samazināšanos. Vienlaikus risinājums neskar likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" jau noteiktās personu grupas, par kurām minimālās obligātās iemaksas nav jāveic (tostarp pensionārus, personas ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenes, studentus un citas jutīgās grupas), – tās var turpināt piemērot esošo kārtību, un tām nav pienākuma izmantot elektronisko darba laika uzskaites sistēmu. Detalizēts fiskālās ietekmes novērtējums tiks sagatavots normatīvo aktu projektu izstrādes gaitā sadarbībā ar FM un VID.

2) Attiecībā uz aicinājumu paredzēt vienkāršotu regulējumu īslaicīgām un neregulārām darba attiecībām.

EM piedāvātais risinājums paredz, ka darba līgums pirms darba attiecību uzsākšanas tiek noslēgts elektroniski vienotā digitālā plūsmā, ziņas par darba ņēmēju automātiski tiek nodotas VID, bet darba gaitā tiek uzskaitīts faktiski nostrādātais darba laiks. Tādējādi vairāku atsevišķu administratīvo darbību vietā tiek nodrošināta vienkārša darbība vienā digitālā vidē, pilnībā saglabājot darba līguma noslēgšanas prasību un darba ņēmēju sociālo aizsardzību.

3) Attiecībā uz aicinājumu izstrādāt tiesisko ietvaru elektroniskai darba attiecību reģistrācijai reāllaikā ar datu integrāciju VID sistēmās.

Informatīvajā ziņojumā tiks ietverts priekšlikums papildināt likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī uzdevums izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas prasībām un izmantošanas kārtību un nodrošināt sistēmas integrāciju ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Risinājuma izstrādē tiek izmantota būvniecības nozarē gūtā pieredze, ieviešot elektronisko darba laika uzskaites sistēmu.

Risinājuma īstenošanai paredzēti grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrāde par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas prasībām un izmantošanas kārtību. Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" attiecībā uz elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas izmantošanu stāsies spēkā vienlaikus ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, tādējādi nodrošinot, ka regulējums tiek piemērots tikai pēc pilnvērtīga sistēmas tiesiskā un tehniskā ietvara izveides.

EM vērš uzmanību, ka pēc sarunām ar LM  likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" šobrīd jau ir noteiktas 11 personu kategorijas (tostarp visu triju grupu personas ar invaliditāti), par kurām minimālās VSAOI nav jāveic. Piedāvātais risinājums šo loku papildina ar vēl vienu personu kategoriju - darbiniekiem, par kuriem darba devējs veic elektronisko darba laika uzskaiti un par kuriem turpmāk minimālās VSAOI nebūtu jāveic. Ņemot vērā izņēmumu loka paplašināšanos, EM ieskatā ir vērtējams, vai minimālās VSAOI nebūtu jāatceļ vispār. Vienlaikus jāņem vērā, ka, paplašinot atbrīvoto personu kategoriju loku, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai būs jāveic arī papildu informācijas sistēmu izmaiņas, kas savukārt saistītas ar papildu finanšu izmaksām.

EM vērš uzmanību, ka piedāvātais risinājums ņem vērā LM diskusijās pausto nostāju, ka darba attiecībām jābūt noformētām ar darba līgumu. Risinājums saglabā darba līguma noslēgšanas prasību, un atbrīvojums no ceturkšņa minimālajām piemaksām tiek saistīts ar objektīvi pārbaudāmu faktu – pilnīgu faktiskā darba laika uzskaiti. Darba ņēmēju sociālā aizsardzība netiek mazināta, jo VSAOI no faktiski izmaksātās darba samaksas tiek veiktas pilnā apmērā. Turklāt risinājums sociālo aizsardzību faktiski paplašina, jo daļa šo nodarbināto šobrīd atrodas ēnu ekonomikā un par tiem netiek maksāti nodokļi vispār – sistēmas ieviešana šīs personas iekļauj legālajā nodarbinātībā un sociālās apdrošināšanas sistēmā. 

Vienlaikus EM sadarbībā ar FM, LM un VID turpina darbu pie risinājuma tālākas izpētes, tostarp sistēmas funkcionalitātes, sasniedzamo mērķu un fiskālās ietekmes pamatojuma izstrādes. Šajā nolūkā EM 2026. gada 3. jūlijā ir paredzējusi tikšanos ar Lauku atbalsta dienestu, lai izvērtētu sezonas laukstrādnieku nodarbinātības sistēmas pieredzi un tās iespējamo pielāgošanu citām nozarēm.