22-TA-697
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15. nr.; 2000, 8., 12. nr.; 2001, 24. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 12. nr.; 2004, 12. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 22. nr.; 2007, 9. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 14., 23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193. nr.; 2010, 47., 205. nr.; 2011, 112., 132. nr.; 2013, 118. nr.; 2014, 51., 60. nr.; 2015, 245. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 54., 242. nr.; 2018, 97., 240. nr.; 2019, 257A. nr.; 2020, 119C., 199. nr.; 2021, 42. nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt likumu ar 26.1 pantu šādā redakcijā:
“26.1 Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēma
(1) Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēma (turpmāk – informācijas sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj datus par šā likuma 26.panta sestajā daļā minētajām goda ģimenes apliecībām, tostarp personas datus. Informācijas sistēmas pārzinis ir Sabiedrības integrācijas fonds.
(2) Informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas uzskaiti par personām, kuras iesniegušas iesniegumu par goda ģimenes apliecības piešķiršanu, piešķirtajām un anulētajām apliecībām, Sabiedrības integrācijas fonda lēmumiem par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, vai apliecības anulēšanu, kā arī nodrošināt standartizētu informācijas izgūšanu un veidot statistikas analīzi, lai novērtētu valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" efektivitāti.
(3)Tiesības apstrādāt informācijas sistēmā iekļauto informāciju par goda ģimenes apliecībām, tostarp personas datus, ir šādām institūcijām un personām to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildei:
1) Sabiedrības integrācijas fondam;
2) valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija";
3) valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija";
4) Būvniecības valsts kontroles birojam;
5) citām valsts un pašvaldību iestādēm, kuras nodrošina pakalpojumus vai nodokļu un nodevu atlaides personām no daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai noteikta I vai II invaliditātes grupa, kuras izmanto valstī īstenotās programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" ietvaros piešķirto goda ģimenes apliecību.
(4) Ministru kabinets nosaka informācijas sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus."
“26.1 Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēma
(1) Latvijas Goda ģimenes apliecības informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēma (turpmāk – informācijas sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj datus par šā likuma 26.panta sestajā daļā minētajām goda ģimenes apliecībām, tostarp personas datus. Informācijas sistēmas pārzinis ir Sabiedrības integrācijas fonds.
(2) Informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas uzskaiti par personām, kuras iesniegušas iesniegumu par goda ģimenes apliecības piešķiršanu, piešķirtajām un anulētajām apliecībām, Sabiedrības integrācijas fonda lēmumiem par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, vai apliecības anulēšanu, kā arī nodrošināt standartizētu informācijas izgūšanu un veidot statistikas analīzi, lai novērtētu valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" efektivitāti.
(3)Tiesības apstrādāt informācijas sistēmā iekļauto informāciju par goda ģimenes apliecībām, tostarp personas datus, ir šādām institūcijām un personām to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildei:
1) Sabiedrības integrācijas fondam;
2) valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija";
3) valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija";
4) Būvniecības valsts kontroles birojam;
5) citām valsts un pašvaldību iestādēm, kuras nodrošina pakalpojumus vai nodokļu un nodevu atlaides personām no daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai noteikta I vai II invaliditātes grupa, kuras izmanto valstī īstenotās programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" ietvaros piešķirto goda ģimenes apliecību.
(4) Ministru kabinets nosaka informācijas sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus."
2.
Papildināt likumu ar 52.1 un 52.2 pantu šādā redakcijā:
"52.1 pants. Bērnu māja
(1) Bērna māja ir starpdisciplinārs un starpinstitucionāls centrs, kas koordinē un vada sadarbību starp dažādu jomu profesionāļiem, lai saudzīgi iegūtu nepieciešamo informāciju situācijas izpētei, nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības, kā arī sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem.
(2) Bērna mājas mērķis ir:
1) vienuviet nodrošināt vardarbībā cietušā bērna labākajām interesēm atbilstošus intervences pasākumus, tajā skaitā izpētes intervijas, bērna vajadzību un risku izvērtēšanu, medicīnisko, psiholoģisko un sociālo atbalstu bērnam un tā nevardarbīgajam tuviniekam;
2) nodrošināt iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības bērniem, kuri cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī Krimināllikuma 125.panta otrās daļas 9.punktā, 126.panta otrās daļas 7.punktā, 130.panta trešās daļas 6.punktā un 174.pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;
3) koordinēt, lai kompetentās institūcijas savu pilnvaru īstenošanas nolūkā apmainās ar informāciju, kas nepieciešama vardarbības pret bērnu gadījuma vadīšanā, neveicot atkārtotu vienas un tās pašas informācijas iegūšanu no bērna, piemēram, neveicot atkārtotu bērna iztaujāšanu u.c., kā arī nodrošināt saņemtās informācijas uzkrāšanu un veidot statistikas analīzi.
52.2 pants. Bērna mājas darbības pamatprincipi
(1) Bērna māja savā darbībā ievēro bērna labākās intereses, nodrošina pienācīgu bērna uzklausīšanu, gādā par to, lai vardarbībā cietušā bērna lietas virzība notiktu bez nepamatotas kavēšanās un visas darbības, kurās nepieciešama bērna iesaiste, notiktu bērnam piemērotā vidē, institūcijām proaktīvi sadarbojoties, atbilstoši fiksējot un apmainoties ar nepieciešamo informāciju.
(2) Bērna māja:
1) atbalsta kompetentos dienestus un pakalpojumu sniedzējus bērna vajadzību pēc palīdzības identificēšanā;
2) nodrošina iespēju bērnam draudzīgā veidā veikt kriminālprocesuālās darbības atbilstoši Kriminālprocesa likumam;
3) nodrošina vai koordinē vardarbībā cietušajam bērnam nepieciešamo atbalstu, tostarp medicīnisko, psiholoģisko palīdzību, sociālo rehabilitāciju, citus attiecīgos sociālos pakalpojumus, kā arī citu palīdzību saskaņā ar bērna vajadzībām;
4) sadarbojas, sniedz konsultācijas un atbalsta atbildīgos speciālistus un iesaistītās institūcijas jautājumos par vardarbībā cietušā bērna gadījuma vadību.
5) organizē speciālo zināšanu par vardarbības pret bērnu gadījumu izpratni, tajā skaitā par šādu gadījumu vadību un starpdisciplināro un starpinstitucionālo sadarbību, pilnveides pasākumus.
(5) Kārtību, kādā tiek organizēta Bērna mājas darbība, sniegtie pakalpojumi un starpdisciplinārās un starpinstitucionālās sadarbības procedūras, nosaka Ministru kabinets."
"52.1 pants. Bērnu māja
(1) Bērna māja ir starpdisciplinārs un starpinstitucionāls centrs, kas koordinē un vada sadarbību starp dažādu jomu profesionāļiem, lai saudzīgi iegūtu nepieciešamo informāciju situācijas izpētei, nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības, kā arī sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem.
(2) Bērna mājas mērķis ir:
1) vienuviet nodrošināt vardarbībā cietušā bērna labākajām interesēm atbilstošus intervences pasākumus, tajā skaitā izpētes intervijas, bērna vajadzību un risku izvērtēšanu, medicīnisko, psiholoģisko un sociālo atbalstu bērnam un tā nevardarbīgajam tuviniekam;
2) nodrošināt iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības bērniem, kuri cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī Krimināllikuma 125.panta otrās daļas 9.punktā, 126.panta otrās daļas 7.punktā, 130.panta trešās daļas 6.punktā un 174.pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;
3) koordinēt, lai kompetentās institūcijas savu pilnvaru īstenošanas nolūkā apmainās ar informāciju, kas nepieciešama vardarbības pret bērnu gadījuma vadīšanā, neveicot atkārtotu vienas un tās pašas informācijas iegūšanu no bērna, piemēram, neveicot atkārtotu bērna iztaujāšanu u.c., kā arī nodrošināt saņemtās informācijas uzkrāšanu un veidot statistikas analīzi.
52.2 pants. Bērna mājas darbības pamatprincipi
(1) Bērna māja savā darbībā ievēro bērna labākās intereses, nodrošina pienācīgu bērna uzklausīšanu, gādā par to, lai vardarbībā cietušā bērna lietas virzība notiktu bez nepamatotas kavēšanās un visas darbības, kurās nepieciešama bērna iesaiste, notiktu bērnam piemērotā vidē, institūcijām proaktīvi sadarbojoties, atbilstoši fiksējot un apmainoties ar nepieciešamo informāciju.
(2) Bērna māja:
1) atbalsta kompetentos dienestus un pakalpojumu sniedzējus bērna vajadzību pēc palīdzības identificēšanā;
2) nodrošina iespēju bērnam draudzīgā veidā veikt kriminālprocesuālās darbības atbilstoši Kriminālprocesa likumam;
3) nodrošina vai koordinē vardarbībā cietušajam bērnam nepieciešamo atbalstu, tostarp medicīnisko, psiholoģisko palīdzību, sociālo rehabilitāciju, citus attiecīgos sociālos pakalpojumus, kā arī citu palīdzību saskaņā ar bērna vajadzībām;
4) sadarbojas, sniedz konsultācijas un atbalsta atbildīgos speciālistus un iesaistītās institūcijas jautājumos par vardarbībā cietušā bērna gadījuma vadību.
5) organizē speciālo zināšanu par vardarbības pret bērnu gadījumu izpratni, tajā skaitā par šādu gadījumu vadību un starpdisciplināro un starpinstitucionālo sadarbību, pilnveides pasākumus.
(5) Kārtību, kādā tiek organizēta Bērna mājas darbība, sniegtie pakalpojumi un starpdisciplinārās un starpinstitucionālās sadarbības procedūras, nosaka Ministru kabinets."
Pārejas noteikumi
Papildināt pārejas noteikumus ar 49.un 50.punktu šādā redakcijā:
" 49. Grozījumi likuma 26.1 ceturtajā daļā, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka goda Latvijas ģimenes apliecības informācijas sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus, stājas spēkā 2022.gada 31.decembrī.
50. Likuma 52.1 un 52.2 pants, kuri paredz likumā ietvert Bērna mājas definīciju, darbības mērķus un pamatprincipus, kā arī nosaka pilnvarojumu Ministru kabinetam, stājas spēkā 2022.gada 1.septembrī."
" 49. Grozījumi likuma 26.1 ceturtajā daļā, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka goda Latvijas ģimenes apliecības informācijas sistēmā iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus, stājas spēkā 2022.gada 31.decembrī.
50. Likuma 52.1 un 52.2 pants, kuri paredz likumā ietvert Bērna mājas definīciju, darbības mērķus un pamatprincipus, kā arī nosaka pilnvarojumu Ministru kabinetam, stājas spēkā 2022.gada 1.septembrī."
Likums stājas spēkā
Ministrs V. Uzvārds