Ministru kabinets ir iepazinies ar Tiesībsarga biroja 2024. gada 18. septembra vēstuli Nr. 1-8/18 ''Par bērnu paliatīvās aprūpes normatīvo regulējumu'' un sniedz šādu skaidrojumu.
Informējam, ka normatīvais regulējums šobrīd paredz bērniem vienlīdzīgus paliatīvās aprūpes pakalpojumus visā Latvijā. Paliatīvās aprūpes pakalpojumu veselības aprūpes komponente bērniem ir iekļauta un tiek finansēta saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 ''Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība'', paredzot dažādu veselības aprūpes speciālistu mājas vizītes visā Latvijā pie bērniem, kas reģistrēti valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību ''Bērnu klīniskā universitātes slimnīca'' (turpmāk – BKUS) paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē. Savukārt paliatīvās aprūpes pakalpojumu sociālā komponente BKUS paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē reģistrētiem bērniem tiek nodrošināta saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu un Ministru kabineta 2017. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 766 ''Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem''.
Kā minēts 2020. gada 15. decembra konceptuālajā ziņojumā ''Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā'', faktiskā situācija liecina, ka paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamība bērniem Rīgā un reģionos atšķiras, un tas nav saistāms ar nepilnībām normatīvajā regulējumā.
Veselības ministrija, atsaucoties uz ekspertu sniegto informāciju, ir norādījusi, ka bērnu un pieaugušo paliatīvajā aprūpē ir kopīgi pamatprincipi, bet pastāv arī nozīmīgas atšķirības. Bērnu paliatīvā aprūpe ir individuāla – tā tiek pielāgota katram konkrētajam gadījumam un ietver specifiskas diagnozes tikai pediatrijā, tāpat atbalsts tiek nodrošināts visai ģimenei. Bērnu paliatīvo aprūpi ietekmē arī bērna straujā attīstība – fiziskā, emocionālā un kognitīvā – īpaši agrīnā vecumā. Paliatīvā aprūpe bērniem tiek uzsākta uzreiz pēc slimības diagnosticēšanas un turpinās neatkarīgi no tā, vai bērns saņem ārstēšanu, var būt nepieciešama ilgstoši, bet, veselības stāvoklim uzlabojoties, var arī nebūt vairs nepieciešama [1], [2]. Līdz ar to tiek secināts, ka Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumos Nr. 112 ''Paliatīvās aprūpes noteikumi'' (turpmāk – Noteikumi Nr. 112) ietverto un kopš 2024. gada pieaugušajiem pacientiem pieejamo mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā nevar tiešā veidā pārnest uz bērnu paliatīvās aprūpes jomu.
Lai pilnveidotu bērnu paliatīvās aprūpes pakalpojumus, nodrošinot visā Latvijā bērniem vienlīdzīgu paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību un līdzvērtīgu pakalpojumu klāstu neatkarīgi no bērna dzīvesvietas, Veselības ministrija 2024. gadā vairākkārt tikusies ar BKUS un Nacionālā veselības dienesta pārstāvjiem, diskutējot par pakalpojumu attīstību, aptverot gan bērnu paliatīvās aprūpes statusa piešķiršanu, gan reģionos nodrošināmo paliatīvās aprūpes pakalpojumu klāstu, cilvēkresursus un pakalpojumu attīstības iespējas. Vienlaikus nepilnības paliatīvās aprūpes kabinetu darbā tika konstatētas gan Valsts kontroles veiktajā revīzijā [3], gan Nacionālā veselības dienesta veiktajā analīzē, kas rosināja uzsākt darbu pie šo kabinetu reorganizācijas. Tāpat arī BKUS pārstāvji pārrunāja paliatīvās aprūpes pakalpojumu attīstības iespējas ar reģionālajām ārstniecības iestādēm. Diskusiju rezultātā, ņemot vērā reģionālo ārstniecības iestāžu atsaucību un interesi iesaistīties, kā arī līdzšinējo pieredzi darbā ar paliatīvās aprūpes pacientiem un BKUS paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē reģistrēto pacientu skaitu katrā reģionā [4], plānots īstenot divus izmēģinājumprojektus paliatīvās aprūpes kabinetu darbības pilnveidei, kas paplašinātu bērniem pieejamos paliatīvās aprūpes pakalpojumus ārpus Rīgas.
Minēto projektu ietvaros Latgalē paredzēts pārstrukturēt esošo paliatīvās aprūpes kabinetu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību ''Daugavpils reģionālā slimnīca'', kas līdz šim nodrošināja ambulatorus pakalpojumus onkoloģisku saslimšanu gadījumā pieaugušajiem sāpju mazināšanai, – izmēģinājumprojekta ietvaros paredzēts papildus nodrošināt paliatīvās aprūpes veselības aprūpes komponenti (konsultācijas un aprūpi) bērniem 24/7 režīmā. Savukārt Kurzemē plānots, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību ''Liepājas reģionālā slimnīca'', sadarbojoties ar biedrību ''Dižvanagi'', izveidos mobilās paliatīvās aprūpes komandu bērniem, nodrošinot visaptverošu aprūpi un atbalstu pacientiem gan slimnīcā, gan dzīvesvietā. Pakalpojumi dzīvesvietā abās izmēģinājumprojekta īstenošanas vietās tiks sniegti ciešā sasaistē ar paliatīvās aprūpes kabinetiem reģionālajās slimnīcās, savukārt BKUS nodrošinās speciālistu apmācību un metodisko atbalstu. Minēto pakalpojumu sniegšanu plānots īstenot izmēģinājumprojektu veidā, regulāri izvērtējot rezultatīvos rādītājus, kas ļaus prognozēt pakalpojumu attīstību nākotnē – pakalpojumu attīstību atkarībā no reģistrēto pacientu skaita, kā arī novērtēt modeļu ilgtspēju un darbības efektivitāti. Projektus plānots uzsākt 2025. gada februārī, tos īstenojot esošā valsts budžeta ietvaros un atbilstoši Nacionālā veselības dienesta noslēgtajiem līgumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministru kabinets informē, ka grozījumi Noteikumos Nr. 112 tiks virzīti pēc minēto izmēģinājumprojektu rezultatīvo rādītāju izvērtēšanas, kas indikatīvi plānota 2026. gadā. Šāda pieeja atklās optimālos paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļus un sadarbības mehānismus reģionos, kā arī novērsīs konstatētās nepilnības. Noteikumi Nr. 112 tiks pilnveidoti, Veselības ministrijai sadarbojoties ar Labklājības ministriju.
[1] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC10245447/ The adult and pediatric palliative care: differences and shared issues. ( Published online 2023 Jan 12.)
[2] Nederlandse Vereniging voor Kindergeneeskunde. Richtlijn palliatieve zorg voor kinderen. 2022. Updated 2022, November 28; cited 2023, October 26.
[3] Valsts kontroles veiktās lietderības revīzijas ziņojums ''Paliatīvā aprūpe Latvijā – ir vai nav?'' par veikto revīziju ''Vai paliatīvā aprūpe ir pilnvērtīga veselības aprūpes sastāvdaļa?''
[4] Saskaņā ar BKUS sniegto informāciju Kurzemē reģistrēti ap 160 paliatīvajā aprūpē esoši bērni, bet Latgalē – ap 25 bērniem
Pielikumā: