Noteikumu (grozījumu) projekts

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14. panta 19. punktu
un Vispārējās izglītības likuma
4. panta 11., 11.¹ un 13. punktu
un 30. panta septīto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 249. nr.; 2020, 136., 181. nr.; 2021, 60., 189. nr.) šādus grozījumus:

1.1.

izteikt 11.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.1. sistēmiskuma princips – mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru un pamatotu, noteiktā secībā veidotu darbību kopums:
11.1.1. pedagogs izstrādā summatīvo pārbaudes darbu plānojumu atbilstoši mācību priekšmeta satura specifikai, lielāku svaru piešķirot tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kas aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu;
11.1.2. pedagogs skolēna pēdējam demonstrētajam mācību sniegumam par vieniem un tiem pašiem sasniedzamiem rezultātiem piešķir lielāku svaru salīdzinājumā ar agrāk iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem mācību gada ietvaros;
11.1.3. izsakot mācību gada noslēguma summatīvo vērtējumu, pedagogs ņem vērā visus skolēna iegūtos summatīvos vērtējumus mācību gada ietvaros;
11.1.4. pedagogs nodrošina papildu iespējas skolēnam demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt skolēna sniegumu pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem, un mācību gada noslēgumā gadījumā, kad vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu;
11.1.5. ja pedagogam nav iespējams objektīvi novērtēt skolēna sniegumu, tad izglītības iestādes dokumentācijā šādu gadījumu fiksēšanai tiek lietots apzīmējums "nv" (nav vērtējuma).";

1.2.

izteikt 11.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.5. objektivitātes princips – mācību snieguma vērtējums atspoguļo skolēna sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena skolēna sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus:
11.5.1. izglītības iestāde papildu mācību snieguma vērtēšanai var vērtēt skolēnu mācīšanās ieradumus un attieksmes;
11.5.2. vērtējumu var apstrīdēt mācīšanās posma noslēgumā, piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā, ja tas tieši ietekmē skolēna tiesības un intereses.";

1.3.

papildināt ar 11.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.6. vērtējuma obligātuma princips - skolēnam nepieciešams iegūt vērtējumu visos attiecīgās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

1.4.

izteikt 12.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.1. formatīvā vērtēšana, kas ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Formatīvo vērtēšanu īsteno:
12.1.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu skolēnam, plānotu un uzlabotu mācīšanu;
12.1.2. skolēns, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu;"

1.5.

izteikt 12.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.2. diagnosticējošā vērtēšana, lai izvērtētu skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu nepieciešamo atbalstu. Diagnosticējošie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Dignosticējošo vērtēšanu īsteno:
12.2.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu;
12.2.2. Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – centrs), lai pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu, veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci;"

1.6.

izteikt 12.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.3. monitoringa vērtēšana, lai izvērtētu skolēnu sniegumu un mācību procesa kvalitāti atbilstoši izglītības rīcībpolitikas pilnveides mērķiem. Monitoringa darbu vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Monitoringa vērtēšanu īsteno:
12.3.1. centrs, lai pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu, veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci. Izglītības iestādes dalība centra īstenotajos monitoringa darbos ir obligāta;
12.3.2. izglītības iestāde un izglītības iestādes dibinātājs, lai pilnveidotu pedagogu profesionālo kompetenci, īstenotu atbalsta pasākumus skolēniem un izglītības iestādēm kvalitatīva mācību procesa īstenošanai;"

1.7.

papildināt ar 12.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"12.4. summatīvā vērtēšana, ko organizē mācīšanās posma noslēgumā (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā), lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Summatīvo vērtēšanu īsteno:
12.4.1. pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu mācīšanās posma noslēgumā;
12.4.2. centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns apguvis šo noteikumu 8. punktā skolēnam noteiktos sasniedzamos rezultātus izglītības pakāpes noslēgumā.";

1.8.

izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

"13. Summatīvo vērtējumu šo noteikumu 12.4.1. apakšpunktā minētajā gadījumā izsaka:
13.1. 1.–3. klasē – apguves līmeņos (9. pielikums);
13.2. 4.–9. klasē – 10 ballu skalā (10. pielikums).";

1.9.

svītrot 14. punktu;

1.10.

izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

"15. Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu 11.punktā minētajiem vērtēšanas pamatprincipiem un šo noteikumu 12.punktā minētajiem vērtēšanas veidiem.";

1.11.

izteikt 17. punktu šādā redakcijā:

"17. Valsts noteiktajā pārbaudes darbā skolēna mācību sasnieguma vērtējumu izsaka procentos no maksimāli iespējamā punktu skaita attiecīgajā pārbaudes darbā. Centrs nosaka, kuri valsts pārbaudes darbi tiek vērtēti centralizēti.";

1.12.

izteikt 9. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);

1.13.

izteikt 10. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums);

1.14.

izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums);

1.15.

izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums);

1.16.

izteikt 13. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums);

1.17.

izteikt 14. pielikumu jaunā redakcijā (6. pielikums);

1.18.

izteikt 15. pielikumu jaunā redakcijā (7. pielikums);

1.19.

izteikt 16. pielikumu jaunā redakcijā (8. pielikums).

Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī.

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds

pielikums

Ministru kabineta

[22-TA-1604 Dt]

noteikumiem Nr.

[22-TA-1604 Nr]

"9. pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 27. novembra

noteikumiem Nr. 747

Skolēna mācību snieguma vērtēšana 1.-3. klasē apguves līmeņos

1. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam vērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem:

1.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā, caurviju prasmju apjoms un kvalitāte;

1.2. atbalsta nepieciešamība;

1.3. spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā.

2. Skolēna mācību sniegumu 1.-3.klasē vērtē atbilstoši šā pielikuma 1. tabulā noteiktajiem snieguma līmeņu aprakstiem.

Snieguma līmeņu apraksti skolēna mācību snieguma vērtēšanai 1.-3.klasē.

1.tabula

	Kritērijs	Sācis apgūt (S)	Turpina apgūt (T)	Apguvis (A)	Apguvis padziļināti (P)
1.	Demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā, caurviju prasmju apjoms un kvalitāte	Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes liecina, ka ir uzsākta plānotā sasniedzamā rezultāta apguve.	Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts daļēji un tas nav noturīgs.	Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts pilnībā un tas ir noturīgs.	Skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts padziļināti un tas ir noturīgs.
2.	Atbalsta nepieciešamība	Skolēnam nepieciešams atbalsts un regulāri pedagoga apstiprinājumi uzdevuma izpildei.	Dažkārt nepieciešams pamudinājums, lai sekotu uzdevuma izpildei.	Uzdevumu izpilda patstāvīgi.	Uzdevumu izpilda patstāvīgi. Spēj pamatot atbilstošās stratēģijas izvēli.
3.	Spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā.	Skolēns demonstrē sniegumu ar pedagoga atbalstu zināmā tipveida situācijā.	Skolēns demonstrē sniegumu pārsvarā patstāvīgi tipveida situācijā, atsevišķā gadījumā arī mazāk zināmā situācijā, ja nepieciešams, izmanto atbalsta materiālus.	Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā.	Skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā, nepazīstamā un starpdisciplinārā situācijā.

pielikums

Ministru kabineta

[22-TA-1604 Dt]

noteikumiem Nr.

[22-TA-1604 Nr]

"10. pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 27. novembra

noteikumiem Nr. 747

Skolēna mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā

1. Skolēna mācību sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam vērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem:

1.1. demonstrēto zināšanu, izpratnes, prasmju mācību jomā, caurviju prasmju apjoms un kvalitāte;

1.2. atbalsta nepieciešamība;

1.3. spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā.

2. Skolēna sniegumu vērtē četros līmeņos atbilstoši šā pielikuma 1. punktā minētajiem kritērijiem un izsaka 10 ballu skalā.

3. 10 ballu skalas atbilstība katram no četriem snieguma līmeņiem notiekta šā pielikuma 1.tabulā. Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā. Lielāks vērtējums viena līmeņa ietvaros tiek noteikts, gadījumos, kad skolēna sniegums atbilst visiem attiecīgā līmeņa kritērijiem.

10 ballu skalas, apguves procentu, snieguma līmeņu atbilstība un apraksti

1.tabula

	Snieguma līmenis	Sācis apgūt		Turpina apgūt	Apguvis	Apguvis padziļināti
	Balles	1 - 2	3 - 4	5 - 6	7 - 8	9 - 10
	Apguves procenti	10% -20%	21% -40%	41-74%	75 -89%	90-100%
	Kritēriji
1.	Demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā, caurviju prasmju apjoms un kvalitāte	Skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vienu atbilstošu ideju vai prasmi situācijā, kurā ir šaurs disciplinārs/mācību jomas konteksts.		Skolēns, demonstrējot sniegumu, izmanto vairākas savstarpēji nesaistītās idejas vai prasmes šaurā disciplinārā/mācību jomas kontekstā.	Skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas idejas vai prasmes, veido savstarpējās sakarības disciplinārā/mācību jomas kontekstā.	Skolēns, demonstrējot sniegumu, kurā izmanto vairākas atbilstošas idejas vai prasmes no dažādām disciplīnām/mācību jomām, veido savstarpējās sakarības un vispārina.
2.	Atbalsta nepieciešamība	Skolēns, demonstrējot sniegumu, lieto doto vai jau zināmu paņēmienu ar pieejamo atbalstu.		Skolēns, demonstrējot sniegumu, patstāvīgi lieto zināmu paņēmienu.	Skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošo paņēmienu vai pierakstu	Skolēns, demonstrējot sniegumu, izvēlas un patstāvīgi lieto atbilstošo paņēmienu un nepieciešamības gadījumā pielāgo/ paņēmienu.
3.	Apgūtā lietošana tipveida un nepazīstamā situācijā	Skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā.		Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan mazāk zināmā situācijā.	Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā.	Skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā, gan starpdisciplinārā situācijā.

4. Pedagogs 10 ballu skalu piemēro summatīvās vērtēšanas darbiem, ko veido saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

4.1. summatīvie vērtēšanas darbam ir jābūt tādam, lai iegūtu drošu (atkārtojot mērījumu, iegūst tādus pašus rezultātus) un ticamu rezultātu (vērtē to, sasniedzamo rezultātu apguvi, kuri tika mācīti proporcionāli mācību procesā veltītajam laikam);

4.2. skolēnam ir iespēja demonstrēt sniegumu, kas atbilst vērtējumam 10 ballu skalā;

4.3. summatīvās vērtēšanas darbā kopumā ir sabalansētas iespējas demonstrēt prasmes gan tipveida, gan nepazīstamā situācijā, dažādos kontekstos un skolēna izziņas darbības līmeņos;

4.4. lielāks punktu skaits tiek piešķirts būtiskiem sasniedzamiem rezultātiem un kritērijiem.

5. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, skolēnam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.

pielikums

Ministru kabineta

[22-TA-1604 Dt]

noteikumiem Nr.

[22-TA-1604 Nr]

"11. pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 27. novembra

noteikumiem Nr. 747

Pamatizglītības programmas paraugs

(izglītības programmas kodi 21011111, 11011111, 21011113, 21011114, 23011111, 23011113, 23011114)

I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi

1. Pamatizglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.

II. Izglītības saturs

2. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

3. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)

4. Pamatizglītības ieguvi var organizēt klātienes, neklātienes un tālmācības formā.

5. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde atkarībā no izglītības ieguves formas veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot 1. vai 2. tabulā noteikto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā¹

1. tabula

Nr. p.k.	Mācību joma un mācību priekšmets	1.–3. klase	4.–6. klase	7.–9. klase
1.	Valodu mācību joma
1.1.	latviešu valoda²	624 (18)	490 (14)	315 (9)
1.2.	svešvaloda 1, svešvaloda 2³	208 (6)	385 (11)	525 (15)
2.	Sociālā un pilsoniskā mācību joma
2.1.	sociālās zinības	104 (3)		105 (3)
2.2.	sociālās zinības un vēsture		245 (7)
2.3.	Latvijas un pasaules vēsture			210 (6)
3.	Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
3.1.	vizuālā māksla	174 (5)	105 (3)	105 (3)
3.2.	mūzika	208 (6)	210 (6)	105 (3)
3.3.	literatūra		140 (4)	210 (6)
3.4.	teātra māksla		35 (1)	35 (1)
4.	Dabaszinātņu mācību joma
4.1.	dabaszinības	208 (6)	210 (6)
4.2.	ķīmija			140 (4)
4.3.	fizika			140 (4)
4.4.	bioloģija			210 (6)
4.5.	ģeogrāfija			210 (6)
5.	Matemātikas mācību joma
5.	matemātika	416 (12)	560 (16)	525 (15)
6.	Tehnoloģiju mācību joma
6.1.	dizains un tehnoloģijas	173 (5)	140 (4)	140 (4)
6.2.	datorika		105 (3)	175 (5)
6.3.	inženierzinības			35 (1)
7.	Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
7.	sports un veselība⁴	278 (8)	315 (9)	315 (9)

Piezīmes.
¹ Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
² 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.
³ Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 4. klasē.
⁴ Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā¹, organizējot pamatizglītības ieguvi neklātienes vai tālmācības formā

2. tabula

Nr. p.k.	Mācību joma un mācību priekšmets	1.–3. klase	4.–6. klase	7.–9. klase
1.	Valodu mācību joma
1.1.	latviešu valoda²	312 (9)	315 (9)	315 (9)
1.2.	svešvaloda 1, svešvaloda 2³	104 (3)	210 (6)	210 (6)
2.	Sociālā un pilsoniskā mācību joma
2.1.	sociālās zinības	35 (1)		105 (3)
2.2.	sociālās zinības un vēsture		175 (5)
2.3.	Latvijas un pasaules vēsture			210 (6)
3.	Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
3.1.	vizuālā māksla⁴	104 (3)	105 (3)	105 (3)
3.2.	mūzika⁴	104 (3)	105 (3)	105 (3)
3.3.	literatūra		105 (3)	105 (3)
3.4.	teātra māksla⁴		35 (1)	35 (1)
4.	Dabaszinātņu mācību joma
4.1.	dabaszinības	104 (3)	105 (3)
4.2.	ķīmija			70 (2)
4.3.	fizika			70 (2)
4.4.	bioloģija			105 (3)
4.5.	ģeogrāfija			105 (3)
5.	Matemātikas mācību joma
5.	matemātika	243 (7)	315 (9)	315 (9)
6.	Tehnoloģiju mācību joma
6.1.	dizains un tehnoloģijas⁴	104 (3)	105 (3)	105 (3)
6.2.	datorika		105 (3)	105 (3)
6.3.	inženierzinības			35 (1)
7.	Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
7.	sports un veselība⁴	104 (3)	104 (3)	104 (3)

Piezīmes.
¹ Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
² 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.
³ Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 4. klasē.
⁴ Mācību priekšmetos Teātra māksla, Mūzika, Vizuālā māksla, Dizains un tehnoloģijas, Sports un veselība skolēni var apgūt mācību satura teorētisko daļu.

6. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.

7. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6. klase un 7.–9. klase.

8. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados, mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts, izņemot valsts ģimnāziju, kura atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm 7.–9. klasē var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 25 % no kopējā stundu skaita trijos gados, mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.

9. Izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ievērojot valsts izglītības standarta nosacījumus.

10. Apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.

11. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.

12. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes tiek iekļautas:

12.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;

12.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku iesniegums);

12.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;

12.4. pasākumi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

13. Izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, ja skolēns atgriezies vai ieradies no citas valsts vai ilgstoši slimojis, vai skolēnam ir citas mācīšanās vajadzības.

14. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.

15. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.

V. Mācību vides raksturojums

16. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo, sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi, kas atbilst skolēnu vecumposma fiziskās un garīgās attīstības vajadzībām un universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās.

17. Izglītības iestāde, piedāvājot pamatizglītības programmas īstenošanu tālmācības formā un sasniedzot valsts pamatizglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus, nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un tehnisko nodrošinājumu, piemēram, videolekciju un individuālu tiešsaistes konsultāciju organizēšanai, saziņai izglītības iestādes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai paredzēto mācību materiālu izstrādei.

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

18. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

19. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:

19.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;

19.2. kādā veidā izglītības iestādē iztsaka formatīvos vērtējumus;

19.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;

19.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā neplānojot vairāk kā divus summatīvos darbus; 

19.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;  

19.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;

19.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;

19.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.

20. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

21. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

22. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

23. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:

23.1. valsts dibinātajā izglītības iestādē – no valsts budžeta;

23.2. pašvaldības dibinātajā izglītības iestādē – no valsts un pašvaldības budžeta;

23.3. privātpersonas dibinātajā izglītības iestādē – no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.

24. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam.

25. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.

26. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu."

pielikums

Ministru kabineta

[22-TA-1604 Dt]

noteikumiem Nr.

[22-TA-1604 Nr]

"12. pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 27. novembra

noteikumiem Nr. 747

Pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs

(izglītības programmas kodi 21011121, 11011121, 21011123, 21011124, 23011121, 23011123, 23011124)

I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi

1. Pamatizglītības mazākumtautību programmas (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un valsts valodā varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.

2. Īstenojot mazākumtautību izglītības programmu, tiek:

2.1. nodrošināta etniskās kultūras apguve;

2.2. veicināta valsts valodas un mācību satura integrēta apguve;

2.3. sekmēta skolēna integrācija Latvijas sabiedrībā.

II. Izglītības saturs

3. Pamatizglītības obligāto saturu, tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

4. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)

5. Pamatizglītības ieguvi var organizēt klātienes, neklātienes un tālmācības formā.

6. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde atkarībā no izglītības ieguves formas veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. vai 2. tabulā noteikto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.

Mācību stundu skaits trīs gados mācību priekšmetā¹

1. tabula

Nr. p.k.	Mācību joma un mācību priekšmets	1.–3. klase	4.–6. klase	7.–9. klase
1.	Valodu mācību joma
1.1.	latviešu valoda un literatūra	520 (15)	525 (15)	525 (15)
1.2.	svešvalodas	174 (5)	245 (7)	315 (9)
1.3.	mazākumtautības valoda un literatūra	312 (9)	315 (9)	315 (9)
2.	Sociālā un pilsoniskā mācību joma
2.1.	sociālās zinības	104 (3)		105 (3)
2.2.	sociālās zinības un vēsture		245 (7)
2.3.	Latvijas un pasaules vēsture			210 (6)
3.	Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
3.1.	vizuālā māksla	104 (3)	105 (3)	105 (3)
3.2.	mūzika	104 (3)	105 (3)	105 (3)
3.3.	teātra māksla		70 (2)
4.	Dabaszinātņu mācību joma
4.1.	dabaszinības	208 (6)	210 (6)
4.2.	ķīmija			140 (4)
4.3.	fizika			140 (4)
4.4.	bioloģija			210 (6)
4.5.	ģeogrāfija			140 (4)
5.	Matemātikas mācību joma
5.	matemātika	416 (12)	560 (16)	525 (15)
6.	Tehnoloģiju mācību joma
6.1.	dizains un tehnoloģijas	173 (5)	140 (4)	140 (4)
6.2.	datorika		105 (3)	175 (5)
6.3.	inženierzinības			35 (1)
7.	Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
7.	sports un veselība²	278 (8)	315 (9)	315 (9)

Piezīmes.
¹ Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
² Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā¹, organizējot pamatizglītības ieguvi neklātienes vai tālmācības formā

2. tabula

Nr. p.k.	Mācību joma un mācību priekšmets	1.–3. klase	4.–6. klase	7.–9. klase
1.	Valodu mācību joma
1.1.	latviešu valoda un literatūra	312 (9)	350 (10)	455 (13)
1.2.	svešvalodas	139 (4)	140 (4)	140 (4)
1.3.	mazākumtautības valoda un literatūra	104 (3)	210 (6)	210 (6)
2.	Sociālā un pilsoniskā mācību joma
2.1.	sociālās zinības	70 (2)		105 (3)
2.2.	sociālās zinības un vēsture		105 (3)
2.3.	Latvijas un pasaules vēsture			210 (6)
3.	Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
3.1.	vizuālā māksla²	104 (3)	105 (3)	105 (3)
3.2.	mūzika²	104 (3)	105 (3)	105 (3)
3.3.	teātra māksla²		35 (1)
4.	Dabaszinātņu mācību joma
4.1.	dabaszinības	104 (3)	105 (3)
4.2.	ķīmija			105 (3)
4.3.	fizika			105 (3)
4.4.	bioloģija			105 (3)
4.5.	ģeogrāfija			140 (4)
5.	Matemātikas mācību joma
5.	matemātika	243 (7)	350 (10)	385 (11)
6.	Tehnoloģiju mācību joma
6.1.	dizains un tehnoloģijas²	104 (3)	105 (3)	105 (3)
6.2.	datorika		105 (3)	105 (3)
6.3.	inženierzinības			35 (1)
7.	Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
7.	sports un veselība²	104 (3)	105 (3)	105 (3)

Piezīmes.
¹ Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
² Mācību priekšmetos Teātra māksla, Mūzika, Vizuālā māksla, Dizains un tehnoloģijas, Sports un veselība skolēni var apgūt mācību satura teorētisko daļu.

7. Izglītības iestāde pedagoģiskā procesa īstenošanai izvēlas vienu no šādām valodas lietojuma proporcijām mācību satura apguvei:

7.1. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli;

7.2. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.–6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli, 7.–9. klasē latviešu valodā apgūstami ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli;

7.3. izstrādājot savu izglītības programmu un iekļaujot mācību priekšmetus, kas nav ietverti pamatizglītības programmas paraugā, izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.–6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli, 7.–9. klasē latviešu valodā apgūstami ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli.

8. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.

9. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts, izņemot valsts ģimnāziju, kura atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm 7.–9. klasē var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 25 % no kopējā stundu skaita trijos gados, mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.

10. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6. klase un 7.–9. klase.

11. Izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ievērojot valsts izglītības standarta nosacījumus.

12. Pirmo apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.

13. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.

14. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:

14.1. klases stundas, kuras tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;

14.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats – vecāku iesniegums);

14.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;

14.4. pasākumus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

15. Izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālu izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, ja skolēns atgriezies vai ieradies no citas valsts vai ilgstoši slimojis, vai skolēnam ir citas mācīšanās vajadzības.

16. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.

17. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.

V. Mācību vides raksturojums

18. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās.

19. Izglītības iestāde, piedāvājot pamatizglītības programmas īstenošanu tālmācības formā un sasniedzot valsts pamatizglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus, nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un tehnisko nodrošinājumu, piemēram, videolekciju un individuālu tiešsaistes konsultāciju organizēšanai, saziņai izglītības iestādes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai paredzēto mācību materiālu izstrādei.

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

20. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

21. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:

21.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;

21.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;

21.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;

21.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā neplānojot vairāk kā divus summatīvos darbus; 

21.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;  

21.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;

21.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;

21.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.

22. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

23. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

24. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

25. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:

25.1. valsts dibinātajā izglītības iestādē – no valsts budžeta;

25.2. pašvaldības dibinātajā izglītības iestādē – no valsts un pašvaldības budžeta;

25.3. privātpersonas dibinātajā izglītības iestādē – no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.

26. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam.

27. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.

28. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu skolēnus atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu."

pielikums

Ministru kabineta

[22-TA-1604 Dt]

noteikumiem Nr.

[22-TA-1604 Nr]

"13. pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 27. novembra

noteikumiem Nr. 747

Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs

(izglītības programmas kodi 23011911, 11011911, 21011911)

I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi

1. Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un sagatavošanu izglītības turpināšanai, darbam un dzīvei sabiedrībā, dodot iespēju apgūt sociālajā pieredzē vispārpieņemtas uzvedības normas un saskarsmes kultūru. Izglītības programmas uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.

2. Izglītības programma ir pamatizglītības programmas īpašais veids, kuru īsteno sociālās korekcijas izglītības iestādē.

II. Izglītības saturs

3. Pamatizglītības obligāto saturu, tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.

4. Sociālās korekcijas darba saturs noteikts izglītības programmas īstenošanas plānā.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

5. Sociālās korekcijas izglītības iestādē skolēni tiek ievietoti tikai ar tiesas (tiesneša) nolēmumu.

6. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā bērnu ievieto sociālās korekcijas izglītības iestādē.

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)

7. Pedagoģiskā procesa īstenošanai izglītības iestāde veido mācību priekšmetu un stundu plānu, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā noteikto mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā¹

1. tabula

Nr. p.k.	Mācību joma un mācību priekšmets	1.–3. klase	4.–6. klase	7.–9. klase
1.	Valodu mācību joma
1.1.	latviešu valoda²	624 (18)	490 (14)	315 (9)
1.2.	svešvaloda 1, svešvaloda 2³	208 (6)	385 (11)	525 (15)
2.	Sociālā un pilsoniskā mācību joma
2.1.	sociālās zinības	104 (3)		105 (3)
2.2.	sociālās zinības un vēsture		245 (7)
2.3.	Latvijas un pasaules vēsture			210 (6)
3.	Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
3.1.	vizuālā māksla	174 (5)	105 (3)	105 (3)
3.2.	mūzika	208 (6)	210 (6)	105 (3)
3.3.	literatūra		140 (4)	210 (6)
3.4.	teātra māksla		35 (1)	35 (1)
4.	Dabaszinātņu mācību joma
4.1.	dabaszinības	208 (6)	210 (6)
4.2.	ķīmija			140 (4)
4.3.	fizika			140 (4)
4.4.	boloģija			210 (6)
4.5.	ģeogrāfija			210 (6)
5.	Matemātikas mācību joma
5.	matemātika	416 (12)	560 (16)	525 (15)
6.	Tehnoloģiju mācību joma
6.1.	dizains un tehnoloģijas	173 (5)	140 (4)	140 (4)
6.2.	datorika		105 (3)	175 (5)
6.3.	inženierzinības			35 (1)
7.	Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
7.	sports un veselība⁴	278 (8)	315 (9)	315 (9)

11. Pirmo apgūstamo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā definētajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.

12. Ja sociālās korekcijas izglītības iestādē mācās skolēns, kuram ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums ar ieteikumu apgūt speciālo izglītības programmu, tad šim skolēnam mācību satura apguvē tiek nodrošināts ārējos normatīvajos aktos noteiktais nodrošinājums un atbalsta pasākumi atbilstoši viņa speciālajām vajadzībām.

13. Lai palīdzētu skolēnam ar speciālajām vajadzībām vai skolēnam, kurš ilgstoši nav apmeklējis izglītības iestādi, iekļauties kopējā mācību procesā, izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālu izglītības programmas apguves plānu, ja nepieciešams, nodrošinot individuālas mācību stundas vai cita veida atbalstu.

14. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.

15. Mācību satura īstenošanai un sociālās korekcijas nodarbībām izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.

16. Skolēna sociālā korekcija notiek nepārtraukti visu uzturēšanās laiku sociālās korekcijas izglītības iestādē grupā un individuāli. Sociālās korekcijas grupu un individuālās nodarbības, pārrunas ar izglītības iestādes pedagogiem un speciālistiem nodrošina skolēna sociālo korekciju un sekmē reintegrāciju.

17. Sociālās korekcijas darbu individuāli katram skolēnam plāno saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus:

17.1. skolēna uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādē, iepazīstināšana ar izglītības programmu, sociālās korekcijas izglītības iestādes darbu, iekšējās kārtības un drošības noteikumiem;

17.2. adaptācija (līdz sešām kalendāra nedēļām) – skolēna personības izpēte, individuālā sociālās korekcijas plāna izstrāde, skolēna pastiprināta novērošana, tikšanās un nodarbības ar sociālo pedagogu un psihologu;

17.3. sociālā korekcija (grupā un individuāli):

17.3.1. darba prasmju, informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība;

17.3.2. vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā;

17.3.3. individuālās/grupu nodarbības;

17.4. reintegrācijas veicināšana – sociālās korekcijas izglītības iestādes darbinieka vadībā skolēns izzina savas iespējas saņemt atbalstu dzīvesvietā pēc sociālās korekcijas izglītības iestādes atstāšanas. Skolēna reintegrācijas veicināšana tiek īstenota, balstoties uz trīspusējo vienošanos starp skolēna dzīvesvietas pašvaldības pārstāvi, vecākiem vai personām, kas realizē aizgādību, un sociālās korekcijas izglītības iestādes deleģētu darbinieku.

18. Katram skolēnam iekārto individuālo sociālās korekcijas lietu un izstrādā individuālo sociālās korekcijas plānu. Pēc katra mācību semestra izvērtē skolēna izaugsmes dinamiku un veic nepieciešamās izmaiņas individuālajā sociālās korekcijas plānā.

19. Sociālās korekcijas grupu darba organizācijas pamatforma ir sociālās korekcijas nodarbība, kas tiek reglamentēta sociālās korekcijas nodarbību sarakstā. Sociālās korekcijas nodarbības sociālās korekcijas izglītības iestādē notiek visa kalendāra gada laikā un minēto nodarbību sarakstus apstiprina atsevišķi mācību laikam un brīvlaikam.

20. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas un to apguves ilgumu paredz sociālās korekcijas nodarbību plānā. Minētās nodarbības atbilstoša speciālista vadībā organizē, izmantojot tam nepieciešamo materiālo bāzi.

21. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas izvēlas atbilstoši skolēnu interesēm un vajadzībām, ievērojot tematiskajā jomu sadalījumā noteikto nodarbību sadalījumu. Minētajās nodarbībās skolēnus var dalīt grupās, ievērojot viņu intereses un dzimumu, kā arī var apvienot vairāku klašu skolēnus.

22. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai izglītības iestādē mācību gada laikā noteikts šā pielikuma 2. tabulā.

2. tabula

Nodarbība/klase	Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm
Nodarbība/klase	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Darba prasmju, informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība	2–6	2–6	2–6	2–6	4–8	4–8	4–8	4–8	4–8
Vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā	2–6	2–6	2–6	2–6	2–6	2–6	2–6	2–6	2–6
Individuālās/grupu nodarbības	0–6	0–6	0–6	0–6	0–8	0–8	0–8	0–8	0–8
Maksimālā nodarbību stundu slodze nedēļā	12	12	12	12	14	14	14	14	14

23. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai sociālās korekcijas izglītības iestādē brīvlaikā noteikts šā pielikuma 3. tabulā.

3. tabula

Klase	Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm
Klase	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās/grupu nodarbības	6	6	6	6	8	8	8	8	8

24. Papildnosacījumi un paskaidrojumi sociālās korekcijas nodarbību saraksta izveidei:

24.1. nodarbības darba prasmju, informācijas tehnoloģiju apguvei un karjeras izglītībai paredzētas motivēšanai darbam vai mācībām, dažādu arodu iemaņu apgūšanai, piemēram, šūšana, kulinārija, kokapstrāde, dārzkopība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, karjeras izglītība, tajā skaitā iepazīšanās ar iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem;

24.2. nodarbības vērtībizglītībā un sagatavošanā dzīvei sabiedrībā paredzētas skolēna vērtību sistēmas veidošanai, viņa sagatavošanai dzīvei sabiedrībā pēc izglītības iestādes atstāšanas un motivēšanai ievērot veselīgu dzīvesveidu;

24.3. individuālās/grupu nodarbības izglītības iestāde organizē pēc izglītības iestādes psihologa, medicīnas darbinieka vai pedagoģisko darbinieku ieteikuma un atbilstoši skolēnu interesēm un vajadzībām. Nodarbības var paredzēt arī skolēniem, kuri pirms tam ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi un nepietiekamā līmenī apguvuši izglītības programmu, tādējādi ir nepieciešamas papildu konsultācijas mācību vielas apguvei.

V. Mācību vides raksturojums

25. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās.

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

26. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

27. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:

27.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;

27.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;

27.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;

27.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā neplānojot vairāk kā divus summatīvos darbus; 

27.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;  

27.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;

27.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;

27.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.

28. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

29. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

30. Par izglītības programmas apguvi skolēns saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.

VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

31. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

32. Izdevumus, kas saistīti ar izglītības programmas īstenošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, piešķir no valsts budžeta saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.

33. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un sociālās korekcijas nodarbību plānam.

34. Sociālās korekcijas nodarbības apmaksā saskaņā ar sociālās korekcijas nodarbību plānu.

35. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.

36. Maksimālais skolēnu skaits sociālās korekcijas izglītības iestādes vienā klasē – 10 skolēni, minimālais skolēnu skaits vienā klasē – 6 skolēni. Ja skolēnu skaits klasē ir mazāks, klases apvieno.

37. Ieteicamās sociālās korekcijas izglītības iestādes pedagogu amatu vienības un to skaits norādīts šā pielikuma 4. tabulā, un tas atbilst sociālās korekcijas izglītības iestādes finansiālajām iespējām.

4. tabula

Amats	Skolēnu skaits
Amats	līdz 24	25 un vairāk
1. Direktors	1
2. Direktora vietnieks izglītības jomā	0,5	1
3. Izglītības psihologs	0,5	1
4. Sporta organizators		0,5
5. Bibliotekārs	0,2	0,25
6. Sociālais pedagogs	Izzina skolēna problēmu loku. Izvirza mērķus un uzdevumus problēmu mazināšanai vai novēršanai. Izstrādā individuālo skolēna sociālās korekcijas plānu un uzdevumus/darāmos darbus saistībā ar to. Izvērtē un dokumentē sociālās korekcijas darba norisi. Reizi mēnesī 30–40 minūtes tiekas individuālā sarunā ar katru skolēnu
7. Internāta skolotājs	Skolēnu skaits internāta grupā no 6 līdz 10. Noteikta stundu samaksa atbilstoši darba laika grafikam, nodrošinot sabalansētu skolēnu mācību un sociālās korekcijas procesa organizāciju, darba un atpūtas režīmu. Atbild par skolēna ikdienas dzīves organizēšanu – pašapkalpošanās, dežūras, nodarbību apmeklēšana, mājas darbu izpilde
8. Speciālais pedagogs	Ja iestādē ir ievietots bērns ar speciālām vajadzībām

pielikums

Ministru kabineta

[22-TA-1604 Dt]

noteikumiem Nr.

[22-TA-1604 Nr]

"14. pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 27. novembra

noteikumiem Nr. 747

Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs

(izglītības programmas kodi 21015111, 21015121, 21015211, 21015221, 21015311, 21015321, 21015411, 21015421, 21015511, 21015521, 21015611, 21015621, 21015711, 21015721)

I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi

1. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem (turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.

2. Izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē skolēniem ar speciālajām vajadzībām.

3. Īstenojot mazākumtautību izglītības programmu, tiek:

3.1. nodrošināta etniskās kultūras apguve;

3.2. veicināta valsts valodas un mācību satura integrēta apguve;

3.3. sekmēta skolēna integrācija Latvijas sabiedrībā.

II. Izglītības saturs

4. Pamatizglītības obligāto saturu, tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

5. Skolēnus 1.–9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

6. Skolēnus speciālās izglītības programmās uzņem ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)

7. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde atkarībā no izglītības programmas īstenošanas valodas veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. vai 2. tabulā noteikto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā¹

1. tabula

Nr. p.k.	Mācību joma un mācību priekšmets	1.–3. klase	4.–6. klase	7.–9. klase
1.	Valodu mācību joma
1.1.	latviešu valoda²	624 (18)	490 (14)	315 (9)
1.2.	svešvaloda 1, svešvaloda 2³	208 (6)	385 (11)	525 (15)
2.	Sociālā un pilsoniskā mācību joma
2.1.	sociālās zinības	104 (3)		105 (3)
2.2.	sociālās zinības un vēsture		245 (7)
2.3.	Latvijas un pasaules vēsture			210 (6)
3.	Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
3.1.	vizuālā māksla	174 (5)	105 (3)	105 (3)
3.2.	mūzika	208 (6)	210 (6)	105 (3)
3.3.	literatūra		140 (4)	210 (6)
3.4.	teātra māksla		35 (1)	35 (1)
4.	Dabaszinātņu mācību joma
4.1.	dabaszinības	208 (6)	210 (6)
4.2.	ķīmija			140 (4)
4.3.	fizika			140 (4)
4.4.	bioloģija			210 (6)
4.5.	ģeogrāfija			210 (6)
5.	Matemātikas mācību joma
5.	Matemātika	416 (12)	560 (16)	525 (15)
6.	Tehnoloģiju mācību joma
	Dizains un tehnoloģijas	173 (5)	140 (4)	140 (4)
	Datorika		105 (3)	175 (5)
	Inženierzinības			35 (1)
7.	Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
7.	Sports un veselība⁴	278 (8)	315 (9)	315 (9)

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā¹ mazākumtautību izglītības programmā

2. tabula

Nr. p.k.	Mācību joma un mācību priekšmets	1.–3. klase	4.–6. klase	7.–9. klase
1.	Valodu mācību joma
1.1.	latviešu valoda un literatūra	520 (15)	525 (15)	525 (15)
1.2.	svešvalodas	174 (5)	245 (7)	315 (9)
1.3.	mazākumtautības valoda un literatūra	312 (9)	315 (9)	315 (9)
2.	Sociālā un pilsoniskā mācību joma
2.1.	sociālās zinības	104 (3)		105 (3)
2.2.	sociālās zinības un vēsture		245 (7)
2.3.	Latvijas un pasaules vēsture			210 (6)
3.	Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
3.1.	vizuālā māksla	104 (3)	105 (3)	105 (3)
3.2.	mūzika	104 (3)	105 (3)	105 (3)
3.3.	teātra māksla		70 (2)
4.	Dabaszinātņu mācību joma
4.1.	dabaszinības	208 (6)	210 (6)
4.2.	ķīmija			140 (4)
4.3.	fizika			140 (4)
4.4.	bioloģija			210 (6)
4.5.	ģeogrāfija			140 (4)
5.	Matemātikas mācību joma
5.	matemātika	416 (12)	560 (16)	525 (15)
6.	Tehnoloģiju mācību joma
6.1.	dizains un tehnoloģijas	173 (5)	140 (4)	140 (4)
6.2.	datorika		105 (3)	175(5)
6.3.	inženierzinības			35 (1)
7.	Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
7.	sports un veselība²	278 (8)	315 (9)	315 (9)

10. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu sarakstu un kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.–3. klase, 4.–6. klase un 7.–9. klase.

11. Izglītības programma katrai speciālo vajadzību grupai tiek īstenota atbilstoši Vispārējās izglītības likumā noteiktajam ilgumam.

12. Izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ievērojot valsts izglītības standarta nosacījumus.

13. Mazākumtautību izglītības iestādes pedagoģiskā procesa īstenošanai izvēlas vienu no šādām valodas lietojuma proporcijām mācību satura apguvei:

13.1. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli;

13.2. izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.–6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli, 7.–9. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un mācību priekšmetus, kas apgūstami mazākumtautības valodā un bilingvāli no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā;

13.3. izstrādājot savu izglītības programmu un iekļaujot mācību priekšmetus, kas nav ietverti pamatizglītības programmas paraugā, izglītības iestāde nosaka mācību priekšmetus, kas 1.–6. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 50 % apjomā, 7.–9. klasē apgūstami latviešu valodā ne mazāk kā 80 % apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

14. Apgūstamo pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izglītības iestāde nosaka saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus.

15. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar speciālajām vajadzībām, izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai sekmētu skolēna iekļaušanos kopējā mācību procesā.

16. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi, tai skaitā Braila rakstā, un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību, tai skaitā latviešu zīmju valodā.

17. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.

18. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:

18.1. klases stundas, kuras tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;

18.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.–3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un brīvprātības principu (pamats – vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegums);

18.3. stundas individuālajam darbam atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām un attīstības dinamikai;

18.4. pasākumus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

19. Mācību stundās var iekļaut 2–3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.

20. Nodarbības ārpus kopējās mācību stundu slodzes plāno atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām tā, lai tās sniegtu atbalstu mācību procesam, kas notiek mācību stundu ietvaros, līdzsvarojot mācību formu dažādību, kuru izvēli nosaka skolēnam plānotais sasniedzamais rezultāts.

21. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.

22. Speciālās izglītības iestāde vai vispārējās izglītības iestāde, kurā ir speciālās klases, nodrošina individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēna speciālajām vajadzībām, ievērojot šā pielikuma 3.–9. tabulā noteikto nodarbību skaitu:

Nodarbību skaits skolēniem ar redzes traucējumiem

3. tabula

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	6	5	5	5	6	6	5	4	4
Individuālās vai grupu nodarbības orientēšanās, mobilitātes un redzes attīstīšanā	6	5	5	5	4	4	4	3	3
Kopā	12	10	10	10	10	10	9	7	7

Nodarbību skaits skolēniem ar dzirdes traucējumiem

4. tabula

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības dzirdes attīstīšanai un izrunas veidošanai	18	18	18	18	8	6	6	6	6
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	4	5	5	3	3	3	3	3	3
Kopā	22	23	23	21	11	9	9	9	9

Nodarbību skaits skolēniem ar fiziskās attīstības traucējumiem

5. tabula

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	12	12	14	14	15	15	15	14	14

Nodarbību skaits skolēniem ar somatiskām saslimšanām

6. tabula

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	5	5	5	5	4	4	3	3	4

Nodarbību skaits skolēniem ar valodas traucējumiem

7. tabula

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	12	12	12	12	10	8	8	8	8

Nodarbību skaits skolēniem ar mācīšanās traucējumiem

8. tabula

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	8	8	8	8	5	5	3	3	2

Nodarbību skaits skolēniem ar garīgās veselības traucējumiem

9. tabula

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	5	6	6	6	6	6	2	2	2

23. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem ar speciālajām vajadzībām nodrošina izglītības iestādes finansējuma ietvaros.

24. Individuālajās un grupu nodarbībās var apvienot vairāku klašu skolēnus.

V. Mācību vides raksturojums

25. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās.

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

26. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.