24-TA-2620
Noteikumi par augsnes kartēšanas, zemes kvalitātes vērtēšanas un iegūtās informācijas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību un Augšņu informācijas sistēmas izveidošanu
Izdoti saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 7. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
augsnes kartēšanas kārtību;
1.2.
zemes kvalitātes vērtēšanas kārtību;
1.3.
iegūtās informācijas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību;
1.4.
augšņu informācijas sistēmas izveidošanu.
2.
Augsnes kartēšana ir process, kurā balstoties uz augsnes dziļrakumiem, augsnes zondējumiem, kartogrāfiskajiem materiāliem, tālizpētes datiem un lauku novērojumiem izdala augsnes kartēšanas vienību kontūras ar viendabīgām augsnes īpašībām ar noteiktu ģeogrāfisko izplatību un kurā tiek aprakstītas katras augsnes īpašības.
3.
Augsnes kartēšanu nodrošina Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk - dienests).
4.
Augšņu informācijas sistēma ir daļa no dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas.
II.Augsnes kartēšanas kārtība
5.
Augsnes kartēšanu veic mērogā 1:10 000 saskaņā ar dienesta tīmekļa vietnē publicēto metodiku par augsnes kartēšanu un aprakstīšanu, kas iekļauj informāciju par kamerālajiem darbiem, augsnes dziļrakumu un zondējumu veikšanu, kartēšanas vienību izdalīšanu, augsnes paraugu ņemšanu un laboratorijas analīzi.
6.
Augsnes kartēšanas procesā iegūto informāciju par augsnes īpašībām izmanto augsnes klasificēšanai, zemes kvalitātes vērtības noteikšanai un šo noteikumu 18. punktā minēto tematisko karšu sagatavošanai.
7.
Augsnes kartēšanas procesa rezultātā izdala augsnes kontūras ar viendabīgām augsnes īpašībām, kuras nav mazākas par 0,3 ha.
8.
Augsnes kartēšanu veic 20 gadu ciklos, katrā ciklā nokartējot visu uz kartēšanas cikla sākuma datumu esošo lauksaimniecībā izmantojamo zemi saskaņā ar kartēšanas cikla sākuma datumā spēkā esošo administratīvi teritoriālo iedalījumu.
9.
Augsnes kartēšanu veic, secībā no administratīvās teritorijas vai novada teritoriālās vienības ar vislielāko lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību. Ja attiecīgo teritoriju pilnībā nenokartē kalendārā gada laikā, tās kartēšanu turpina nākošajā gadā.
10.
Dienests līdz kalendārā gada 15.martam oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē sarakstu ar administratīvajām teritorijām vai novadu teritoriju vienībām, kurās kalendārajā gadā ir plānots veikt augsnes kartēšanu.
III.Zemes kvalitātes vērtēšanas kārtība
11.
Zemes kvalitātes novērtējumu nosaka lauksaimniecībā izmantojamai zemei kā zemes dabiskās auglības savstarpēji salīdzinošu rādītāju, izmantojot augsnes kartēšanā iegūtos augsnes apraksta datus un tālizpētes rezultātā iegūstamo informāciju.
12.
Zemes kvalitatīvās vērtības tematisko karti sagatavo katrai izdalītajai augsnes kontūrai piešķirot skaitlisku zemes kvalitātes vērtību 100 baļļu skalā, kur augstāka vērtība atbilst auglīgākai lauksaimniecībā izmantojamai zemei un to aprēķina balstoties uz augsnes īpašībām, piemēram, augsnes auglību, augsnes iekultivēšanas pakāpi, augsnes akmeņainību, topogrāfiju, augsnes eroziju.
13.
Dienests savā tīmekļvietnē publicē Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku.
IV.Iegūtās informācijas uzturēšana un aktualizēšana
14.
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas kartēšanas cikla ietvaros jau ir kartēta, netiek kartēta vēlreiz līdz nākošajam kartēšanas ciklam.
15.
Augsnes kartēšanas procesā iegūtos datus un kontūras izmanto, lai sagatavotu tematiskās kartes, kā piemēram, augsnes tipu, augsnes apakštipu, zemes kvalitātes vērtības, viena vai vairākas augsnes īpašības vai no augsnes īpašībām atvasinātu vai modelētu datu tematiskās kartes mērogā 1:10 000.
16.
Augsnes tipu tematisko karti sagatavo klasificējot katru izdalīto augsnes kontūru saskaņā ar noteikumiem par augsnes klasifikāciju. Augsnes kontūra pieder pirmajam augsnes tipam, kura kritērijiem tā atbilst.
17.
Augsnes apakštipu tematisko karti sagatavo klasificējot katru izdalīto augsnes kontūru saskaņā ar noteikumiem par augsnes klasifikāciju. Augsnes kontūra pieder pirmajam augsnes apakštipam, kura tipa un apakštipa kritērijiem tā atbilst.
18.
Dienests līdz kalendārā gada 31. martam Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā publicē sekojošas tematiskās kartes, iekļaujot tajās visas līdz iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrim kartētās teritorijas. Tematiskās kartes ģeoportālā tiek attēlotas kopā ar aktuālajām ģeoportālā pieejamām ģeotelpisko datu kopām:
18.1.
augsnes tipu tematisko karti;
18.2.
kūdraugsnes tematisko karti;
18.3.
augsnes grupu tematisko karti saskaņā ar 2022. gada Pasaules augsnes klasifikāciju;
18.4.
augsnes apakštipu tematisko karti;
18.5.
augsnes virskārtas granulometriskā sastāva tematisko karti;
18.6.
zemes kvalitātes vērtību tematisko karti;
18.7.
citos normatīvajos aktos noteiktu tematisko karti.
19.
Tematiskās kartes ģeoportālā pieejamas bez maksas, izmantojot lejupielādes un skatīšanās pakalpes.
20.
Dienests pēc nepieciešamības un saskaņā ar dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi var sagatavot arī citas tematiskās kartes, kas nav minētas šo noteikumu 18. punktā, ņemot vērā augsnes kartēšanas procesā iegūto datu apjomu.
V.Augšņu informācijas sistēma
21.
Augšņu informācijas sistēmu veido:
21.1.
augsnes kartēšanas ģeotelpiskās informācijas un teksta dati;
21.2.
no augsnes kartēšanas datiem atvasināta informācija (tematiskās kartes un cita saistīta informācija);
21.3.
vēsturiskās augsnes kartēšanas dati;
21.4.
citos normatīvajos aktos noteikti dati par augsni, augsnes degradāciju un zemes kvalitāti raksturojošiem rādītājiem.
22.
Augšņu informācijas sistēmā uztur šādu informāciju par augsnes kartēšanas procesā iegūtajiem datiem:
22.1.
dati, kas iegūti kā augsnes kartēšanas procesa rezultāts;
22.2.
dziļrakumu un zondējumu punktu slānis;
22.3.
viendabīgu augsnes kontūru slānis;
22.4.
teksta dati, kas satur augsnes dziļrakuma vai zondējuma informāciju, piemērām, atrašanās vietu, apkārtni, topogrāfiju, cilvēka ietekmi, hidroloģiskās īpašības;
22.5.
teksta dati, kas satur katras augsnes dziļrakuma vai zondējuma horizonta informāciju, piemērām, robežas, krāsu, skeletu, plankumus, struktūru, konsistenci, virsmas īpašībām, jaunveidojumiem, bioloģiskajām pazīmēm un analīzēm.
23.
Augšņu informācijas sistēmā uztur šādu informāciju par tematiskajām kartēm:
23.1.
kartes slāņi;
23.2.
kartes metadati un informāciju par kartes izveidošanai izmantotajiem datiem.
24.
Augšņu informācijas sistēmā uztur šādu informāciju par vēsturiskajiem augsnes kartēšanas datiem:
24.1.
no 1959. līdz 1991. gadam īstenotās augsnes kartēšanas augsnes kartes slānis;
24.2.
no 1959. līdz 1991. gadam īstenotās augsnes kartēšanas augsnes dziļrakumu punktu slānis;
24.3.
no 1959. līdz 1991. gadam īstenotās augsnes kartēšanas lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvā novērtējuma kartes slānis.
VI.Noslēguma jautājumi
25.
Šo noteikumu 13. punkta minēto Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku dienests publicē līdz 2028. gada 1. janvārim.
26.
Šo noteikumu 18. punktā minētās tematiskās kartes pirmo reizi publicē līdz 2029. gada 1. janvārim.
27.
Jelgavas novada Platones pagasts un Cēsu novada Taurenes pagasts, kuri tika kartēti saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumiem Nr. 93 "Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanas noteikumi" projektu "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā", uzskatāmi par kartētiem pirmā kartēšanas cikla ietvaros.
28.
Šo noteikumu 20. punkts stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī.
29.
Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds