info@saeima.lv
Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (turpmāk – komisija) 2023. gada 19. jūnija vēstuli Nr. 142.1.9/6-35-14/23, kurā aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmas "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma" (ekspluatācijā ieviesta 2013. gadā, turpmāk – NPAIS) darbību, kā arī citi saistīti jautājumi bērnu noziedzības novēršanai un bērnu aizsardzībai pret noziedzīgu nodarījumu.
Izsakām pateicību par komisijas akcentētajiem problēmjautājumiem saistībā ar trūkumu novēršanu NPAIS darbībā un pielietojamībā, kā arī norādēm par nepieciešamajām konkrētajām darbībām minēto problēmjautājumu risināšanai.
Atbildot uz komisijas vēstuli, Ministru kabinets sniedz Labklājības ministrijas sagatavotu šādu informāciju:
1. Vēstulē komisija norāda, ka, analizējot atbildīgo institūciju konstatējumus par bērnu tiesību aizsardzību noziedzības novēršanas kontekstā kopsakarā ar normatīvā regulējuma efektivitāti, tika identificēts, ka vēl joprojām pilnvērtīgi nedarbojas NPAIS.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.2 panta otro daļu NPAIS mērķis ir veicināt bērnu tiesību un interešu aizsardzību, nodrošinot nepieciešamās informācijas apstrādi un sekmējot starpinstitūciju sadarbību.
Informējam, ka NPAIS pārzinis – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs – sadarbībā ar citām atbildīgajām un iesaistītajām nozaru institūcijām pastāvīgi seko līdzi tam, lai NPAIS atbilstoši funkcionētu, kā arī tām pieejamo resursu ietvaros veic konstatēto trūkumu novēršanu NPAIS darbībā, kā arī nodrošina citas Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktās valsts informācijas sistēmas pārziņa funkcijas.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kompetence pamatā saistīta ar NPAIS tehnisko nodrošinājumu. Lai risinātu NPAIS konstatētās tehniskā nodrošinājuma problēmas, ir nepieciešams izprast arī attiecīgo NPAIS lietotāju kompetences bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tādēļ Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs NPAIS tehnisko problēmu risināšanā iesaista arī tās institūcijas, kas atbildīgas par attiecīgajām Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.2 panta otrajā daļā noteiktajām NPAIS darbības jomām. Piemēram, par bērnu tiesību un interešu aizstāvību, par sociālajiem pakalpojumiem, par darbu ar bērniem, kuri izdarījuši likumpārkāpumus, par noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanu un atklāšanu, bērnu meklēšanu, administratīvo sodu, kriminālsodu, drošības līdzekļu un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes nodrošināšanu, izlīgumu īstenošanu un izvērtēšanas ziņojumu sagatavošanu par probācijas klientu u. tml. Ja jautājums ir saistīts ar bāriņtiesu sniegtās informācijas apstrādi NPAIS, problēmas risināšanā tiek pieaicinātas bāriņtiesas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk – VBTAI) un Labklājības ministrija. Ja problēma ir saistīta ar Valsts policijas sniegtās informācijas apstrādi, problēmas risināšana notiek, konsultējoties ar Valsts policiju u. tml.
Tāpat jāpiebilst, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centram ir iespējams sniegt NPAIS lietotājiem palīdzību tādu ar NPAIS lietošanu saistītu problēmu novēršanā, par kurām NPAIS lietotāji ir informējuši Iekšlietu ministrijas Informācijas centru. Savukārt situācijās, kad informācijas sistēmas lietotāji pauž neapmierinātību par NPAIS konstatētu problēmu, taču par to Iekšlietu ministrijas Informācijas centru nav informējuši, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram nav iespējams iesaistīties NPAIS problēmas risināšanā.
Lai sekmētu NPAIS izmantošanu, Valsts policijas koledžā ir izstrādāta un tiek realizēta profesionālās izglītības pilnveides programma "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma", kuras ietvaros programmas klausītājiem ir iespējams apgūt un pilnveidot praktiskās prasmes darbam ar NPAIS. Savukārt iekšējo kontroles mehānismu nodrošina attiecīgo struktūrvienību vadītāji. Valsts policijas koledža 2017. gadā minēto programmu īstenoja 1 reizi, apmācītas 7 Valsts policijas amatpersonas, 2019. gadā – 1 reizi, apmācītas 8 Valsts policijas amatpersonas, 2022. gadā – 2 reizes un apmācītas 24 Valsts policijas amatpersonas. Valsts policijas koledžas studiju kursā "Informācijas sistēmas" apakšsistēmā "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma" par šo tēmu pilna laika klātienes kadetiem ir novadītas 20 kontaktstundas un nepilna laika neklātienes kadetiem 6 kontaktstundas.
VBTAI ir sagatavojusi aktualizētu bāriņtiesu lietu paraugnomenklatūru, atbilstoši kurai ir ticis aktualizēts bāriņtiesu lēmumu tēmu klasifikators NPAIS (tajā skaitā aizstāti neaktuālie termini ar aktuālo terminoloģiju). VBTAI ir sagatavojusi arī aktualizētus metodiskos ieteikumus par bāriņtiesu lietvedības organizēšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi".
2021. gadā tika uzsākts darbs pie datu apmaiņas par bāriņtiesu lietām starp NPAIS un pašvaldību pārziņā esošās Vienotās pašvaldību sistēmas Bāriņtiesas informācijas sistēmu (turpmāk – BARIS). Tā rezultātā 2022. gadā no NPAIS tika nodota informācija par bāriņtiesu pieņemtajiem lēmumiem iekļaušanai BARIS, tādējādi bāriņtiesas veic ievadi par bāriņtiesas lietām BARIS, no kuras informācija tiek nodota NPAIS.
Tāpat veikti tehniski pilnveidojumi, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA) varētu pilnvērtīgi saņemt no NPAIS aktuālu informāciju par noteiktiem bāriņtiesu pieņemtajiem lēmumiem, lēmumu rezolutīvajām daļām.
Vienlaikus norādāms, ka ilgtermiņā esošās informācijas sistēmas tehniskais izpildījums nav savienojams ar valsts un pašvaldības institūcijām funkciju īstenošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā nepieciešamo informācijas apmaiņu par bērnu, kuram nepieciešama palīdzība. Esošie NPAIS pieejamie tehniskie līdzekļi un sistēmā definētie risinājumi nav pietiekami minēto vajadzību apmierināšanai.
Izvērtējot esošo NPAIS, konstatējams, ka esošais NPAIS ietvars neļauj agrīni (preventīvi) pamanīt un risināt bērnu vajadzības. Šobrīd sistēma lietojama ļoti ierobežotos gadījumos un nesasniedz tās izveides mērķi – agrīnu bērna vajadzību pamanīšanu un risināšanu. NPAIS dati sāk atspoguļoties tikai tad, kad bērns jau ir piedzīvojis būtisku traumu, piemēram, vardarbību vai novārtā pamešanu. Pietrūkst būtisku pamatdatu, kas ļautu sistēmu lietot gadījumu vadībā, kā arī agrīnās prevencijas vai bērnu politikas analīzes nolūkos.
Sistēmas lietotāji pārsvarā ir institūcijas, kuras nodrošina sekundāro un terciāro prevenciju: valsts un pašvaldības policija, bāriņtiesa, sociālais dienests, Valsts probācijas dienests u. c. Informācijas sniedzēju un sistēmas lietotāju vidū nav iestāžu, kas bērna problēmas var pamanīt pirmās, – iestāžu no izglītības un veselības jomām.
Šobrīd NPAIS ir informācija par aptuveni 28 000 no 360 000 Latvijas bērniem, kas ir aptuveni 8 % no visiem bērniem Latvijā. Šie pārsvarā ir pusaudži vecumā virs 12 gadiem (57 % bērnu no NPAIS esošo bērnu kopskaita). Šāds relatīvi šaurs tvērums ir saistīts ar to, ka līdzšinējā informācijas sistēmas darbība bijusi vērsta uz smagu un ilgstoši nepietiekami risinātu gadījumu uzskaitīšanu (nevis prevenciju), kad bērnam jau ir iestājušās negatīvās sekas, piemēram, bērns ir nonācis ārpusģimenes aprūpē, ir cietis no prettiesiskām darbībām vai pats ir izdarījis likumpārkāpumus.
Saskaņā ar jaunās NPAIS stratēģisko redzējumu, kas ietverts nodibinājuma "Fonds Plecs" sadarbībā ar NPAIS līdzšinējās darbības un efektivizēšanas iespēju izvērtēšanas darba grupu (darba grupa izveidota ar labklājības ministra 2019. gada 17. jūnija rīkojumu Nr. 67) 2021. gada februārī sagatavotajā dokumentā "NPAIS jaunā stratēģija: ceļā uz mūsdienīgu atbalsta sistēmu katram bērnam" (https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/nepilngadigo-personu-atbalsta-procesu-izpete-un-ikt-attistibas-priekslikumu-izstrade/), NPAIS būtu pārveidojama par agrīnu gadījumu vadības sistēmu, lai NPAIS nodrošinātu iespēju gadījuma vadītājam ērtāk un pārskatāmāk redzēt visas tā pārziņā esošās lietas un to aktuālos notikumus, iestādes vadītājam dotu iespēju pārraudzīt un efektīvāk vadīt viņa rīcībā esošos resursus, savukārt pārraudzības līmenī – izmantot datus, lai veidotu datos balstītas rīcībpolitikas izmaiņas. Būtībā paredzēts veidot pilnīgi jaunu sistēmu, nevis tikai veikt atsevišķu esošās informācijas sistēmas jautājumu pilnveidi.
Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka jaunās bērnu tiesību aizsardzības informācijas sistēmas ieviešanas jautājums ir aplūkojams kopsakarā ar Valsts kancelejas īstenoto projektu, kura ietvaros Latvijā tiek ieviesta agrīna preventīva atbalsta pakalpojumu sistēma (APAS) bērniem, tajā skaitā tiek veidota vienota informācijas sistēma attīstības risku agrīnai identificēšanai un reaģēšanai, balstoties uz Bērnu agrīnās attīstības skrīninga (novērtēšanas) instrumentu komplekta (BAASIK) lietošanu un tā rezultātā īstenotajiem tālākajiem preventīvā atbalsta pakalpojumu nodrošināšanas lēmumiem konkrētam bērnam. BAASIK veido:
1) vecāku aptauja (par bērniem vecumā no 1 līdz 6 gadiem);
2) pirmsskolas pedagoga aptauja (par bērniem vecumā no 3 līdz 6 gadiem);
3) bērnu spēju un prasmju tests (par bērniem vecumā no 3 līdz 6 gadiem);
4) ārsta aptauja ar oriģinālu saturu (par bērniem vecumā no 1 līdz 6 gadiem).
2. Komisija norāda, ka, lai gan NPAIS izveidota jau 2013. gadā, tajā vēl joprojām atbildīgās institūcijas neveic regulāru datu ievadi, līdz ar to NPAIS nav pilnvērtīgi izmantojama.
Paskaidrojam, ka sākotnējo informācijas iekļaušanu NPAIS par bērniem veic bāriņtiesa, Valsts policija, pašvaldības policija, sociālais dienests, VBTAI un Valsts probācijas dienests. Iestādes, kuras neveic sākotnējo informācijas iekļaušanu, iekļauj sistēmā papildu informāciju (ja tāda ir pieejama), veicot darbu ar attiecīgu bērnu. Informācija no saistītajām informācijas sistēmām tiek nodota atspoguļošanai sistēmā automātiski par tiem bērniem, kuru dati jau ir iekļauti sistēmā.
Informāciju par bērnu NPAIS apstrādā (iekļauj) manuāli vai arī ar sistēmas sasaistes līdzekļu palīdzību šādas institūcijas (aktuālais institūciju uzskaitījums, gan tās, kurām iespējams iniciēt sākotnēji informācijas par bērnu iekļaušanu NPAIS, gan tās, kuras pēc tam var sniegt papildinošu informāciju, ja NPAIS jau ir iekļauta sākotnējā informācija par bērnu jeb izveidota bērna kartiņa):
1) Valsts policija (ievada manuāli, jo Valsts policijai nav pašai savas informācijas sistēmas);
2) bāriņtiesa (ievada ar sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību; bāriņtiesas veic manuālu datu ievadi par to kompetencē esošajām administratīvajām lietām BARIS, no kuras dati tiek nodoti NPAIS);
3) pašvaldības policija (ievada manuāli, jo patlaban pašvaldības policijai nav pašai savas informācijas sistēmas);
4) sociālie dienesti (visi sociālie dienesti lieto Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu, bet tikai daļu informācijas iespējams nodot NPAIS ar sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību, pārējo informāciju sociālie dienesti ievada NPAIS manuāli);
5) Valsts probācijas dienests (ir pašam sava informācijas sistēma, informācija NPAIS tiek nodota ar sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību);
6) Ieslodzījuma vietu pārvalde (ir pašai sava informācijas sistēma, informācija NPAIS tiek nodota ar sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību);
7) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (informācija tiek nodota uz NPAIS ar sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību starp NPAIS un Fizisko personu reģistru);
8) VSAA (informācija tiek nodota uz NPAIS ar sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību starp NPAIS un Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmu);
9) bērnu aprūpes iestādes (daļa bērnu aprūpes iestāžu nodod informāciju uz NPAIS ar sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību starp bērnu aprūpes iestādes izmantoto informācijas sistēmu un NPAIS; pārējās bērnu aprūpes iestādes informāciju ievada manuāli);
10) Izglītības un zinātnes ministrija (informācija uz NPAIS tiek nodota ar sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību starp NPAIS un Valsts izglītības informācijas sistēmu; pašām izglītības iestādēm nav izveidota piekļuves un ievades iespēja NPAIS);
11) Nacionālais veselības dienests (ar sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību tiek nodota informācija NPAIS par bērna ģimenes ārstu);
12) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (informācija par bērniem ar invaliditāti NPAIS tiek sniegta ar sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību; komisijai ir pašai sava informācijas sistēma).
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra rīcībā esošajiem datiem NPAIS lietošanas intensitāte dažādiem NPAIS lietotājiem, dažādām atbildīgajām institūcijām ir atšķirīga. Kopumā vērtējams, ka atbildīgās institūcijas informāciju NPAIS sniedz, ievērojot Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumos Nr. 157 "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 157) noteiktās prasības. Turklāt atbildīgās institūcijas regulāri tiek mudinātas nodrošināt datu ievadi NPAIS noteikumos Nr. 157 noteiktajā kārtībā un apjomā. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošina NPAIS lietotājiem tehnisku atbalstu saistībā ar informācijas sistēmas lietošanu, datu ievadi.
Ir divi galvenie iemesli tam, ka ne vienmēr atbildīgās institūcijas veic manuālu datu ievadi NPAIS. Proti, NPAIS ietvertās funkcionalitātes neatbilst aktuālajām institūciju vajadzībām bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanai. Ne mazāk svarīgs faktors ir tas, ka esošā sistēma ir novecojusi no tehnoloģiskā viedokļa un nav lietotājam draudzīga. Minēto NPAIS trūkumu dēļ daudzas iestādes praksē neievada NPAIS informāciju, bet tā vietā lieto citas informācijas sistēmas vai citus datu apstrādes risinājumus. NPAIS izmantotās tehnoloģijas nav mainījušās kopš NPAIS ieviešanas pirms vairāk nekā 10 gadiem, tāpēc ir akūti nepieciešams atrast risinājumus, lai varētu pāriet uz lietotājam ērtāku un mūsdienīgāku jaunās paaudzes informācijas sistēmu.
Ņemot vērā, ka ir paredzēta NPAIS pārziņa maiņa (informācijas sistēmas pārzinis vairs nebūs Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs; informācijas sistēmas pārziņa lomu paredzēts uzticēt par bērnu tiesību aizsardzības nozari atbildīgai institūcijai), kā arī būtiska satura un funkcionalitātes pilnveide un pārveide, ņemot vērā atbilstīgo institūciju aktuālās vajadzības bērnu aizsardzības nodrošināšanai, esošajai NPAIS, kas ir daļa no vecās paaudzes Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas, būtiskus tehniskus problēmjautājumus ar lielu finansiālu ietekmi nav plānots risināt. Tādējādi būtiskas tehniskas problēmas, kas saistītas ar regulāru informācijas neievadīšanu, esošajā NPAIS (vecās paaudzes informācijas sistēmā) nebūtu risināmas, atstājot šo jautājumu jaunajam informācijas sistēmas pārzinim risināšanai jaunās paaudzes NPAIS tehniskajā risinājumā jeb jaunveidojamajā bērnu tiesību aizsardzības informācijas sistēmā.
3. Komisija norāda, ka atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.2 panta pirmajai daļai NPAIS ievadāma ārstniecības personu informācija par nepilngadīgajiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, bet komisijas sēdē tika identificēts, ka tas netiek veikts.
Esošajā NPAIS risinājumā, saskaņā ar kuru paredzēta iespēja ārstniecības personām ziņot par iespējamu vardarbību pret bērnu, ir paredzēts, ka katrai ārstniecības personai ir jānoslēdz līgums ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru par iespēju veikt datu ievadi NPAIS. Minētais rada papildu administratīvo slogu gan ārstniecības personām, gan arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centram. Tāpat jāņem vērā, ka ziņošanas gadījumi no ārstniecības personu puses vērtējami kā vienreizēji gadījumi, nevis ikdienas darbs konkrētajā informācijas sistēmā (NPAIS), tā kā ārstniecības personas ikdienas darbu tomēr veic citās tam paredzētās informācijas sistēmās.
Vienlaikus norādāms, ka tas, ka ārstniecības personas neizmanto NPAIS ziņošanai par vardarbību pret bērnu, nenozīmē, ka ārstniecības personas neziņo Valsts policijai par vardarbību pret bērnu. Ārstniecības personas to patlaban dara telefoniski vai rakstiski, kas ir mazāk apgrūtinošs process, vienlaikus arī nodrošinot, ka ziņojums policijā tiks savlaicīgi saņemts un izskatīts. Minētais vienlaikus nav arī šķērslis tālākai institūcijai (Valsts policijai) nepieciešamības gadījumā veikt datu ievadi NPAIS par konkrēto gadījumu, tādējādi nodrošinot informācijas pēctecību.
Saskaņā ar Ārstniecības likuma 56.1 panta otro daļu, ja ārstniecības iestāde sniedz palīdzību nepilngadīgam pacientam un ir pamats uzskatīt, ka pacients cietis no pienācīgas aprūpes un uzraudzības trūkuma vai cita bērnu tiesību pārkāpuma, ārstniecības iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā paziņo par to Valsts policijai.
Iespēju ārstniecības personai ziņot policijai par vardarbību pret bērnu, aizstājot patlaban pastāvošo telefoniskas un rakstiskas ziņošanas kārtību Valsts policijai, paredzēts veidot kā informācijas sistēmu sasaisti starp vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu (informācijas sistēma, kurā ziņu par vardarbību pret bērnu ievada ārstniecības persona) un jaunveidojamo NPAIS (informācijas sistēma, kurā policija saņem ārstniecības personas sūtīto ziņu par vardarbību pret bērnu). Pamatojoties uz Plānā nepilngadīgo aizsardzībai no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2019.–2020. gadam (Ministru kabineta 2019. gada 2. jūlija rīkojums Nr. 328 (prot. Nr. 31 45. §)) ietverto 1.3.7. apakšpunkta pasākumu, jau tika uzsākts darbs pie tehniskā risinājuma izstrādes vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (e-veselības sistēmā), lai ārstniecības personas varētu elektroniski sniegt informāciju par iespējamu pret bērnu vērstu tiesību pārkāpumu attiecīgās informācijas tālākai nodošanai pašvaldību sociālajiem dienestiem un policijai. Taču diskusiju laikā par iespējamo risinājumu, piedaloties Nacionālā veselības dienesta, Tieslietu ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārstāvjiem, tika secināts, ka nav iespējams NPAIS salāgot ar e-veselības sistēmu, kamēr nav veikta NPAIS modernizācija. Institūcijas vienojās sadarboties jaunās NPAIS izstrādē, lai nodrošinātu efektīvu veidu, kā ārstiem ziņot par vardarbības gadījumiem. Tika nolemts, ka veikt izmaiņas esošajā NPAIS un e-veselības sistēmā ir neracionāli un tehniski neiespējami, līdz ar to darbu pie tehniskā risinājuma izstrādes e-veselības sistēmā tika nolemts atlikt uz laiku līdz jaunās NPAIS ieviešanai. Tādējādi darbs pie risinājuma izstrādes, lai ārstniecības personas varētu ērti ziņot par aizdomām par vardarbību pret bērnu, vienlaikus nodrošinot efektīvu starpinstitūciju informācijas apmaiņu informācijas sistēmu veidā, turpināms, izstrādājot NPAIS tehniskos uzlabojumus jaunas sistēmas izstrādes veidā.
4. Vēstulē komisija norāda, ka izglītības iestādēm nav pieejas NPAIS, kaut gan Izglītības un zinātnes ministrija kopumā ir datu apstrādes subjekts un dati par izglītojamo problēmām skolās tiek ievadīti ar pašvaldību sociālo dienestu starpniecību. Atbilstoši šādam regulējumam izglītības iestādēm nav piekļuves ļoti nozīmīgai bērnu raksturojošai informācijai, kas apgrūtina starpinstitucionālo sadarbību un traucē primāri sniegt atbalsta pasākumus atbilstoši identificētajiem riska faktoriem. Komisija arī norāda, ka situācijā, kad izglītības iestādēm nav šo datu par bērnu, nav iespējams identificēt riskus un ziņot atbildīgajām iestādēm par saviem novērojumiem šajā sakarā.
Vēlamies uzsvērt, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmo daļu katrai personai ir pienākums nekavējoties ziņot policijai, VBTAI, bāriņtiesai vai sociālajam dienestam par likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli vai pastāv apstākļi, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.
Apstāklis, ka izglītības iestādei patlaban nav piekļuves NPAIS esošajiem datiem par bērnu, nevar kalpot par argumentu, lai izglītības iestāde neziņotu kompetentajām institūcijām par iespējamu apdraudējumu bērnam vai nesniegtu bērnam nepieciešamo atbalstu. Informācijas sistēma neaizstāj cilvēcisko kontaktu starp dažādu iestāžu darbiniekiem, tā var tikai veicināt un atbalstīt to.
Vienlaikus piekrītam, ka jaunās paaudzes bērnu tiesību aizsardzības informācijas sistēmas (jaunās NPAIS) lietotāju loks jāpaplašina, iekļaujot izglītības iestāžu pārstāvjus, jo viņi ir galvenie primārās prevencijas nodrošinātāji (t. i., pirmie, kas var pamanīt un risināt problēmas). Dokumentā "NPAIS jaunā stratēģija: ceļā uz mūsdienīgu atbalsta sistēmu katram bērnam" (20. lpp.) secināts, ka tas, ka informācijas sistēmā trūkst informācijas no izglītības iestādēm, uzskatāms par problēmu, jo, ja izglītības iestāžu kā universālās un agrīnās prevencijas īstenotāju sniegtā informācija būtu pieejama NPAIS, tas ļautu bērnu problēmas identificēt agrīni.
5. Komisijas vēstulē ietverta atsauce uz Oficiālās statistikas analīzi par bāriņtiesu darbu 2022. gadā, kurā secināts, ka, bērniem nonākot izglītības iestādē, palielinās iespēja pieaugušajiem, kuri ikdienā ir saskarē ar bērniem, pamanīt nelabvēlīgas situācijas ģimenē un par tām ziņot bāriņtiesai vai sociālajam dienestam. Līdz ar to pašvaldībās svarīgi attīstīt savstarpējo sadarbību starp visiem speciālistiem un institūcijām, kuras strādā ar bērniem, lai veicinātu arī agrīnu vardarbības vai citu nelabvēlīgu apstākļu pamanīšanu ģimenēs, kurās aug maza vecuma bērni, kuri neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi. Tāpat attīstāma speciālistu izpratne par sadarbību ar jauniešiem, lai viņi justos droši atklāt savu ģimeņu problēmsituācijas un saņemtu nepieciešamo atbalstu.
Informējam, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta trešo daļu bērna tiesību aizsardzība īstenojama, sadarbojoties ar ģimeni, valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām fiziskajām un juridiskajām personām. Institūciju sadarbības organizēšanu un kārtību, kādā īstenojama bērnu tiesību aizsardzība, nosaka Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumi Nr. 545 "Noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā" (turpmāk – noteikumi Nr. 545).
Saskaņā ar noteikumu Nr. 545 2. punktu pašvaldības līmenī institūcijas atbilstoši to kompetencē esošajiem bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem un darbības mērķiem īsteno bērnu tiesību aizsardzību bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas (turpmāk – sadarbības grupa) ietvaros, kura ir konsultatīva koleģiāla institūcija, kuru izveido pašvaldība. Sadarbības grupas sastāvā iekļauj pārstāvjus no pašvaldības policijas vai Valsts policijas, pašvaldības sociālā dienesta, pašvaldības izglītības pārvaldes vai izglītības speciālistu un bāriņtiesas. Pēc sadarbības grupas locekļu iniciatīvas sadarbības grupā var pieaicināt pārstāvjus no izglītības iestādēm, bērnu aprūpes iestādēm, ieslodzījuma vietām, pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas, pašvaldības administratīvās komisijas, Valsts probācijas dienesta, Valsts policijas un nevalstiskajām organizācijām.
Sadarbības grupa:
izskata individuālus gadījumus saistībā ar iespējamiem bērna tiesību pārkāpumiem, ja ir nepieciešama ātra rīcība un vairāku institūciju sadarbība, kā arī ja radušos situāciju nav iespējams atrisināt vienas institūcijas ietvaros vai to nav izdevies atrisināt ilgstošā laikposmā;
analizē situāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā un sniedz pašvaldībai priekšlikumus novada vai republikas pilsētas bērnu tiesību aizsardzības programmas izstrādei, tostarp par nepieciešamajiem pasākumiem institūciju sadarbības sistēmas pilnveidošanai un saskaņotai un koordinētai institūciju sadarbībai;
sniedz Labklājības ministrijai priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidei un sadarbības uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā. Labklājības ministrija minētos priekšlikumus virza izskatīšanai Bērnu lietu sadarbības padomē;
informē sabiedrību par aktuāliem bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.
Lai sniegtu informatīvu un izglītojošu atbalstu sadarbības grupām un tajās pārstāvētajām institūcijām, VBTAI organizē izglītojošus un informatīvus pasākumus, kā arī ir sagatavojusi metodiskus materiālus.
Nodibinājums "Latvijas Tiesnešu mācību centrs" pēc VBTAI pasūtījuma veica pētījumu un izstrādāja vadlīnijas "Starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzībai pašvaldībās" (https://www.bti.gov.lv/lv/media/953/download?attachment). Metodiskajās vadlīnijās sniegtas atbildes uz dažādiem jautājumiem, kas ir aktuāli, strādājot bērnu tiesību aizsardzības jomā, sniedzot praktisku izpratni par spēkā esošo tiesību normu piemērošanu, rīcības modeļus starpinstitūciju sadarbības grupu izveidei, darba organizācijai un pilnveidei, praktiskus padomus sadarbības grupas nolikuma izstrādei, informāciju par Latvijas novados un citās valstīs aprobētajām pieejām bērnu tiesību aizsardzības jomā, saites papildu informācijas avotiem utt.
Lai pilnveidotu sadarbības grupu darbību, Labklājības ministrija plāno sagatavot priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos, ieviešot divu līmeņu sadarbības grupu darbību, proti, sadarbības grupas, kuras piedalās individuāla bērna gadījuma risināšanā (noteikumu Nr. 545 8.1. apakšpunkts) un sadarbības grupas, kuras analizē situāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā kopumā un sniedz priekšlikumus sistēmas uzlabošanā (noteikumu Nr. 545 8.2., 8.3. un 8.4. apakšpunkts).
Papildus informējam, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests, pamatojoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.1 pantā un Ministru kabineta 2009. gada 4. augusta noteikumu Nr. 871 "Obligātā izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība" 5. punktā noteikto, regulāri apkopo datus un informē par obligātā izglītības vecuma bērniem, kuri attiecīgajā mācību gadā nav reģistrēti nevienā Latvijas Republikas izglītības iestādē.
Pildot Ministru kabineta 2009. gada 4. augusta noteikumu Nr. 871 "Obligātā izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība" 4. un 5. punktā noteikto, Izglītības kvalitātes valsts dienests četras reizes gadā (līdz 30. janvārim, 30. aprīlim, 30. jūlijam, 30. oktobrim) aktualizē informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā par Latvijā deklarētiem izglītības iestādēs nereģistrētiem obligātā izglītības vecuma bērniem un, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 4. augusta noteikumu Nr. 871 "Obligātā izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība" 6. punktā un Ministru kabineta 2012. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums" 4.2. apakšpunktā noteikto, aicina pašvaldības noskaidrot un norādīt Valsts izglītības informācijas sistēmā attiecīgajā pašvaldībā deklarēto bērnu meklēšanas statusu, kā arī ievadīt komentāru par pašvaldības rīcību obligātās izglītības ieguves nodrošināšanai.
Pašvaldības noskaidro informāciju, ņemot vērā izglītības iestāžu ievadītos datus, datus pašvaldībai pieejamos reģistros, zvanot uz pašvaldības rīcībā esošajiem bērna vecāku tālruņu numuriem, nosūtot vēstules uz bērna deklarētās vai faktiskās dzīvesvietas adresi, kā arī sadarbojoties ar pašvaldības sociālo dienestu, pašvaldības policiju, citām institūcijām un apsekojot bērnu deklarētās vai faktiskās dzīvesvietas.
6. Komisijas vēstulē norādīts, ka saskaņā ar bāriņtiesu sniegto informāciju 2022. gadā bāriņtiesas pašvaldību sociālajiem dienestiem sniedza informāciju par 1 350 ģimenēm, kurās konstatēti riski 2 581 bērna pienācīgai aprūpei un audzināšanai, savukārt NPAIS reģistrēto personu skaits gadījumos, kur bērna dzīvība, veselība vai attīstība ir apdraudēta vardarbības vai aprūpes trūkuma, sociālās vides dēļ, 2022. gadā bija tikai 439.
Informējam, ka saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra rīcībā esošo informāciju šāda veida atšķirības starp bāriņtiesu statistikas datiem un NPAIS statistikas datiem ir saistītas ar atšķirīgu datu ievades kārību. Proti, NPAIS par katru bērnu netiek veidots jauns pamatojums, ja bērns jau iepriekš ir bijis reģistrēts NPAIS. Kad bērnam NPAIS tiek izveidota kartiņa (par bērnu pirmo reizi tiek ievadīta informācija NPAIS), tiek norādīts kāds no noteikumu Nr. 157 4. punktā norādītajiem pamatojumiem. Ja amatpersona bērnu jau ir ņēmusi uzskaitē jeb izveidojusi bērna kartiņu, piemēram, ar noteikumu Nr. 157 4.1. apakšpunktā minēto pamatojumu "nepilngadīgā dzīvība, veselība vai attīstība ir apdraudēta vardarbības dēļ vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību, kā arī aprūpes trūkuma vai mājas apstākļu (sociālās vides) dēļ", un pēc kāda laika saņem jaunas ziņas, kas vairāk atbilst citam noteikumu Nr. 157 4. punktā minētajam pamatojumam, piemēram, 4.2. apakšpunktā minētajam pamatojumam "nepilngadīgais ir pamests vai atrodas tādos apstākļos, kas ir bīstami nepilngadīgajam, var kaitēt viņa dzīvībai, veselībai vai attīstībai", tad ne vienmēr šis cits pamatojums tiek norādīts. NPAIS lietotājiem citu jaunu noteikumu Nr. 157 4. punktā minētu pamatojumu norādīšana nav obligāts nosacījums. Galvenais, lai pastāvētu vismaz viens no noteikumu Nr. 157 4. punktā minētajiem pamatojumiem, saskaņā ar kuru rodas tiesisks pamats apstrādāt datus par bērnu NPAIS.
Vienlaikus informējam, ka BARIS uzturētāja SIA "ZZ Dats" sadarbībā ar VBTAI, Labklājības ministriju un bāriņtiesu pārstāvjiem patlaban aktualizē oficiālās statistikas veidlapas paraugu bāriņtiesas darbības jomā. Plānots, ka turpmāk bāriņtiesas ikgadējos statistikas pārskatus VBTAI varēs iesniegt daļēji automatizētā veidā, izmantojot BARIS ievadīto informāciju. Oficiālās statistikas veidlapas parauga aktualizēšanas darbu plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām.
7. Komisijas vēstulē arī ietverta atsauce uz Latvijas Republikas tiesībsarga 2022. gada ziņojumu, kurā norādīts, ka uzlabojumi NPAIS lietošanā nav konstatēti, kā arī norādīts, ka Labklājības ministrija, kura Ministru kabineta atbildes vēstulē tiesībsargam (par atzinumu pārbaudes lietā "Par Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu") paudusi apņemšanos uzņemties vadošo lomu NPAIS funkcionalitātes pārvērtēšanā, datu kvalitātes izvērtēšanā un iesaistīto institūciju sadarbības nodrošināšanā, koncentrējoties uz konkrētām darbībām NPAIS pārveidei un uzsākot praktiskas darbības tās pilnveidei (atbildes vēstules projekts atbalstīts Ministru kabineta 2019. gada 9. aprīļa sēdē (prot. Nr. 18 37. §)), kavējot NPAIS funkcionalitātes uzlabošanu.
Nevaram piekrist Latvijas Republikas tiesībsarga 2022. gada ziņojumā norādītajam, ka uzlabojumi NPAIS lietošanā nav konstatēti. Uzskatām, ka tas ir Latvijas Republikas tiesībsarga kā NPAIS lietotāja atsevišķais viedoklis, kas neatspoguļo visu citu NPAIS lietotāju novērtējumu.
Vienlaikus norādām, ka NPAIS lietotāju aktivitāte un informācijas sistēmas novērtējums ir cēloniskā sakarā ar to, kādas vajadzības iestāžu funkciju nodrošināšanā esošā NPAIS faktiski var nodrošināt un cik lietotājam draudzīga ir informācijas sistēma kā tāda. Uzsveram, ka šie ir jautājumi, kuri ir jārisina un kurus paredzēts risināt jaunās paaudzes bērnu tiesību aizsardzības informācijas sistēmā, ne vairs tehnoloģiski novecojušajā Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā NPAIS.
Kamēr jaunās informācijas sistēmas vēl nav, orientējoši līdz 2026. gadam Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs atbilstoši savai kompetencei sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām un NPAIS līdzšinējās darbības un efektivizēšanas iespēju izvērtēšanas darba grupu savu iespēju robežās ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai uzlabotu esošās NPAIS lietošanu tādā mērā, kādā uzlabojumus ir iespējams veikt. Papildu informācija par to, kādus pilnveidojumus Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs NPAIS veicis, sniegta atbildes vēstules 1. punktā.
Atbildot uz komisijas vēstulē ietverto norādi, citējot Latvijas Republikas tiesībsarga 2022. gada ziņojumu, ka "Labklājības ministrija kavējot NPAIS funkcionalitātes uzlabošanu", paskaidrojam, ka uzdevums, kuru Labklājības ministrija ir uzņēmusies saskaņā ar Ministru kabineta atbildes vēstuli tiesībsargam par tiesībsarga 2018. gada 11. decembra atzinumu Nr. 6-6/32 pārbaudes lietā Nr. 2017-42-27K par NPAIS (atbildes vēstules projekts atbalstīts Ministru kabineta 2019. gada 9. aprīļa sēdē (prot. Nr. 18 37. §)), nav tikai NPAIS funkcionalitātes uzlabošana. Proti, ņemot vērā NPAIS līdzšinējās darbības un efektivizēšanas iespēju izvērtēšanas darba grupā nolemto, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās NPAIS vietā ir plānots izveidot un ieviest būtībā jaunu un unikālu starpdisciplināru risinājumu (orientējoši līdz 2026. gadam (ieskaitot)), kurā tiks iestrādāti starpdisciplināras sadarbības mehānismi, kādā tiek nodrošināta bērnu aizsardzība valstī kopumā, vienlīdz lielā mērā aptverot labklājības, izglītības, veselības, tieslietu un iekšlietu jomas, ieviešot vienotu metodoloģiju, kādā tiek vērtēti bērna un ģimenes riski un vajadzības, plānotas nepieciešamās intervences.
Ņemot vērā dokumentu "NPAIS jaunā stratēģija: ceļā uz mūsdienīgu atbalsta sistēmu katram bērnam", Labklājības ministrija ir izstrādājusi informatīvā ziņojuma projektu "Par Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas pārveidi" (tiesību akta lietas ID: 21-TA-929). Informatīvā ziņojuma saskaņošanas procesā NPAIS līdzšinējās darbības un efektivizēšanas iespēju izvērtēšanas darba grupas locekļi pauda viedokli, ka informatīvajā ziņojumā būtu jākonkretizē dokumentā "NPAIS jaunā stratēģija: ceļā uz mūsdienīgu atbalsta sistēmu katram bērnam" ietvertā vīzija par jauno bērnu tiesību aizsardzības informācijas sistēmu. Piemēram, jāiezīmē skaidrāk NPAIS turpmākā satura attīstības vīzija. Nepieciešams definēt, kādas konkrētas institūcijas, kādas to kompetences un kādu apstrādājamo datu apjomu ir plānots ietvert jaunajā informācijas sistēmā, kādas darbības (uzdevumi un laika plāns) būtu jāveic katrai no sistēmā iesaistāmajām institūcijām, uzsākot sadarboties sistēmas pilnveidē. Tāpat arī darba grupas locekļi rosina apsvērt starpnozaru projekta pieejas īstenošanu jaunā NPAIS projekta izstrādē, sākot jau no pasūtītāju prasību definēšanas attiecībā uz saturu, juridisko nodrošinājumu, funkcionalitāti u. c., izveidojot starpnozaru projekta vadības grupu, kura strādātu atbilstoši lielu projektu vadības tehnoloģijai, kas paredz horizontālu un daudzprofesionāli integrētu pieeju sistēmiski sarežģītu projektu plānošanā un ieviešanā. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka tieši šajā posmā, izlemjot par NPAIS pilnveides procesa tālāko darbu organizāciju, informēta lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams izstrādāt un piedāvāt pietiekami izvērstus un izvērtētus risinājumus stratēģiska lēmuma pieņemšanai par šāda procesa pārvaldību kopumā, lai jau jaunās NPAIS izstrādes sākumā netiktu atkārtotas sistēmiskas kļūdas šādu lielu un tehnoloģiski komplicētu daudzprofila projektu plānošanā.
Ievērojot minēto, informējam, ka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam Eiropas Sociālā fonda Plus pasākuma 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.1. pasākumā "Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros" tiks paredzēta atbalstāmā darbība "Informācijas sistēmas koncepta pilnveide bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nodrošināšanai", kas paredz veikt dokumenta "NPAIS jaunā stratēģija: ceļā uz mūsdienīgu atbalsta sistēmu katram bērnam" izvērtējumu un pilnveidot informācijas sistēmas konceptu atbilstoši aktuālai situācijai, tajā skaitā biznesa procesu aprakstus. Minētā atbalstāmā darbība ietverta Labklājības ministrijas izstrādātājā Ministru kabineta noteikumu projektā "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.1. pasākuma "Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros" īstenošanas noteikumi". Patlaban turpinās minētā Ministru kabineta noteikumu projekta saskaņošana Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP) (projekta ID: 23-TA-167).
Prognozējams, ka dokumenta "NPAIS jaunā stratēģija: ceļā uz mūsdienīgu atbalsta sistēmu katram bērnam" izvērtējumu un jaunās informācijas sistēmas koncepta pilnveidošanu atbilstoši aktuālajai situācijai, tajā skaitā biznesa procesu aprakstu sagatavošanu, plānots veikt līdz 2024. gada beigām. Jaunās informācijas sistēmas koncepta ieviešanai nepieciešamā finansējuma apmēru būs iespējams noteikt pēc koncepta izstrādes. Gadījumā, ja jaunās informācijas sistēmas koncepta ieviešanai būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, tad jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
8. Komisijas vēstulē izcelta NPAIS funkcionēšana kā esenciāli svarīgs atbalsta pasākumu īstenošanas un likumpārkāpumu prevencijas elements un lūgts garantēt tās pienācīgu funkcionēšanu, kā arī atbilstoši komisijas š. g. 14. jūnija sēdē pieņemtajam lēmumam aicināts izdarīt grozījumus normatīvajos aktos un Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumos Nr. 157 "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi", paplašinot NPAIS lietotāju loku ar izglītības iestādēm.
Par Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un citu atbildīgo institūciju veiktiem pasākumiem, lai nodrošinātu NPAIS pienācīgu funkcionēšanu, sniegta informācija šīs Ministru kabineta atbildes vēstules 1. punktā.
Savukārt jautājumā par komisijas aicinājumu izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, tajā skaitā noteikumos Nr. 157, paplašinot NPAIS lietotāju loku ar izglītības iestādēm, informējam, ka esošajā NPAIS jaunu lietotāju kategoriju, tajā skaitā izglītības iestāžu, ieviešana, kurām esošajā NPAIS būtu jāveido jaunas NPAIS lietotāju lomas (personas datu kategorijas, kādas noteiktam NPAIS lietotājam ir tiesības apstrādāt NPAIS), nav praktiski izpildāms uzdevums, jo esošais NPAIS tehnoloģiskais risinājums ir novecojis un tajā nav iespējams veikt nekāda veida ar lietojamību un lietotāja vidi saistītas izmaiņas, ieskaitot dizaina uzlabošanu, lietotāja veicamo darbību (pogu, ievades lauku) izmaiņu veikšanu. Ņemot vērā minēto, uzlabojumu veikšana sistēmā nav lietderīga. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs attiecīgi neplāno ieguldīt valsts budžeta līdzekļus NPAIS funkcionālajā attīstībā. Taču bez finansiāliem ieguldījumiem esošās NPAIS papildināšana ar jaunu lietotāju kategoriju – izglītības iestādēm – nav iespējama.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs uztur esošo NPAIS tādā tehniskajā stāvoklī, kāds tas patlaban ir, līdz laikam, kad ekspluatācijā tiks nodota jaunā bērnu tiesību aizsardzības informācijas sistēma. Tādējādi komisijas aicinājums veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai izglītības iestādes varētu lietot esošo NPAIS, nesasniedz cerēto rezultātu – iespēju izglītības iestādēm piekļūt NPAIS datiem praksē nebūs iespējams nodrošināt.
Vienlaikus piekrītam, ka tiesiskā regulējuma izstrāde ir nepieciešama un tā arī tiek plānota, lai nodrošinātu jaunās bērnu tiesību aizsardzības informācijas sistēmas ieviešanu.
Informējam, ka jaunās bērnu tiesību aizsardzības informācijas sistēmas ieviešanas jautājums ir iekļauts ar Ministru kabineta 2022. gada 21. decembra rīkojumu Nr. 967 apstiprinātajās Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes). Atbilstoši pamatnostādnēs minētajam, pārjaunojot NPAIS, veidojama vienota risku analīzes un vadības informācijas sistēma, lai veicinātu risku pieejā bāzētu bērnu tiesību un interešu aizsardzību, nodrošinot nepieciešamās informācijas apstrādi, sekmējot starpinstitucionālo sadarbību, sistēmām sniedzot integrētu pārskatu par svarīgākajiem bērna riskiem, ģimenes situāciju, notikumiem un sniegto atbalstu, tādējādi nodrošinot bērnam sniegto atbalsta pakalpojumu izsekojamību un iespēju laikus identificēt citus nepieciešamos pakalpojumus. Papildus norādāms, ka pamatnostādņu īstenošanas ietvaros arī paredzēts veikt grozījumus tiesību aktos saistībā ar jaunās bērnu tiesību aizsardzības informācijas sistēmas ieviešanu (4.4.3. pasākums, īstenošanas termiņš 2024. gada 2. pusgads).
Pielikumā: