Likumprojekts (grozījumi)

23-TA-2205
Grozījumi Šķīrējtiesu likumā
Izdarīt Šķīrējtiesu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2014, 238. nr.; 2016, 204. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 2. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Civiltiesiskus strīdus šajā likumā noteiktajā kārtībā var izskatīt šķīrējtiesa, kuras process tiek organizēts un administrēts atbilstoši šķīrējtiesas noteikumiem, kurus pieņēmusi šķīrējtiesas institūcija (turpmāk – pastāvīgā šķīrējtiesa), vai šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai (turpmāk – ad hoc šķīrējtiesa)."
2.
Izteikt 12. panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus, vai apmainoties ar prasības pieteikumu un paskaidrojumiem par prasību, kuros viena puse apgalvo šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu un otra puse to nenoliedz."
3.
14. pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kas rakstveidā piekritusi būt par šķīrējtiesnesi un atbilst šādām prasībām:
1) tai nav nodibināta aizgādnība;
2) tai ir nevainojuma reputācija;
3) tai ir augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību).";
papildināt piekto daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:
"Pirms persona izsaka piekrišanu tikt ieceltai par šķīrējtiesnesi, tā rakstiski atklāj pusēm, pastāvīgajai šķīrējtiesai vai citiem šķīrējtiesnešiem, ja tādi lietā ir, vai rajona (pilsētas) tiesai jebkādus faktus un apstākļus, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm."
4.
Aizstāt 15. pantā vārdus "Par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu" ar vārdiem "Pastāvīgā šķīrējtiesa šķīrējtiesnešu sarakstā nevar iekļaut un rajona (pilsētas) tiesa par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu".
5.
17. pantā:
svītrot otro daļu;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību, to nosaka saskaņā ar šo likumu.";
papildināt sesto daļu pēc vārda "dienas" ar vārdiem "pieņemot motivētu lēmumu";
papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:
"(8) Ja puse pieteikusi šķīrējtiesnesim noraidījumu un tas saskaņā ar kārtību, par kādu puses ir vienojušās, vai saskaņā ar šā panta piektajā un sestajā daļā minēto kārtību netiek pieņemts, puse var lūgt rajona (pilsētas) tiesu lemt par šķīrējtiesneša noraidīšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(9) Pieteikuma iesniegšana rajona (pilsētas) tiesā par šķīrējtiesneša noraidīšanu nav šķērslis šķīrējtiesas procesa turpināšanai."
6.
18. pantā:
papildināt pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:
"7) ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu par šķīrējtiesneša noraidīšanu vai atcelšanu.";
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Puse var lūgt rajona (pilsētas) tiesu lemt par šķīrējtiesneša atcelšanu, ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanas kārtību šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā un ja šķīrējtiesnesis nespēj veikt savus pienākumus vai citu iemeslu dēļ nerīkojas savlaicīgi."
7.
Papildināt 24. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(3) Šķīrējtiesas sastāvs jautājumu par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai var izlemt, pieņemot lēmumu vai taisot spriedumu. Puse var lūgt rajona (pilsētas) tiesai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā lemt par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai, ja šķīrējtiesa par strīda pakļautību šķīrējtiesai pieņēmusi lēmumu.
(4) Pieteikuma iesniegšana rajona (pilsētas) tiesā par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai nav šķērslis šķīrējtiesas procesa turpināšanai."
8.
30. pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja puses vienojušās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā un nav vienojušās par šķīrējtiesneša iecelšanu šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību.";
papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:
"(6) Puse var lūgt rajona (pilsētas) tiesu iecelt šķīrējtiesnesi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša iecelšanas kārtību vai ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, bet otra puse, pušu ieceltie šķīrējtiesneši, šķīrējtiesas institūcija vai cita persona nerīkojas saskaņā ar kārtību, par kuru puses vienojušās.  
(7) Latvijas Zvērinātu advokātu padome izveido un uztur sarakstu ar zvērinātiem advokātiem, kas var tikt iecelti par šķīrējtiesnešiem Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos. Zvērinātu advokātu sarakstā iekļauj, saņemot viņa rakstisku piekrišanu."
9.
32. panta ceturtajā daļā aizstāt vārdus "piecu gadu" ar vārdiem "divu gadu".
10.
33. pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"33. pants. Prasības nodrošinājums un pagaidu aizsardzība strīdos, kas pakļauti izšķiršanai šķīrējtiesā";
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Par prasības nodrošinājumu un pagaidu aizsardzību strīdos, kas pakļauti izšķiršanai šķīrējtiesā, lemj rajona (pilsētas) tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tā pati rajona (pilsētas) tiesa pēc puses motivēta lūguma lemj par prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības atcelšanu vai grozīšanu."
11.
Papildināt 41. panta trešo daļu pēc vārdiem "lietiskie pierādījumi" ar vārdiem "liecinieku liecības".
12.
Papildināt likumu ar 41.1 pantu šādā redakcijā:
"41.1 pants. Sadarbība ar tiesu pierādījumu iegūšanā
(1) Šķīrējtiesa var lūgt rajona (pilsētas) tiesu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā veikt nepieciešamās procesuālās darbības pierādījumu nodrošināšanai, ja šķīrējtiesai, kura izskata lietu, nav iespējams iegūt lietā nepieciešamos pierādījumus.
(2) Pieteikumā par pierādījumu nodrošināšanu īsi izklāstāma izskatāmās lietas būtība un norādāmi apstākļi, kuri jānoskaidro, kā arī norādāmi konkrēti pierādījumi, kas jāsavāc tiesai, kura izpilda lūgumu. Ja lūgts nopratināt liecinieku, norāda lieciniekam uzdodamos jautājumus.
(3) Civilprocesa likumā noteiktos izdevumus, kas saistīti ar pieteikuma iesniegšanu un pierādījumu nodrošināšanu šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos šķīrējtiesā iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgo lūgumu šķīrējtiesai. Ja minēto lūgumu izteikušas abas puses, tās iemaksā ar pierādījumu nodrošināšanu saistītās summas vienādā apmērā."
13.
Papildināt 51. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Šķīrējtiesas spriedumu var apstrīdēt Civilprocesa likuma 66. nodaļā noteiktajā kārtībā."
14.
58. pantā:
papildināt panta nosaukumu pēc vārda "sprieduma" ar vārdiem "apstrīdēšanas un";
izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Puse var Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu vai, ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.
(3) Pastāvīgā šķīrējtiesa pēc rajona (pilsētas) tiesas pieprasījuma izsniedz tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama pieteikuma izskatīšanai par pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu vai izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei."
Likums stājas spēkā 2024. gada 1. martā.
Tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere