Ministru kabinets ir iepazinies ar tiesībsarga 2025. gada 25. marta atzinumu pārbaudes lietā Nr. 2024-25-27J par starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošanu (turpmāk – tiesībsarga atzinums) un, pamatojoties uz Labklājības ministrijas sniegto informāciju, sniedz šādu viedokli.
Ministru kabinets izsaka pateicību par tiesībsarga skatījumu un ieteikumiem starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" īstenošanā. Starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja" ir būtiska bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidē Latvijā. Atbilstoši labas pārvaldības principiem cieša, koordinēta sadarbība starp atbildīgajām iestādēm un nozares speciālistiem nodrošina efektīvu vardarbībā cietušo bērnu interešu un vajadzību garantēšanu, kā arī tiesību aizsardzību. Apvienojot institucionālās zināšanas, profesionālo kompetenci un atbildību, starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" iespējams nodrošināt tiesisku un drošu vidi, kurā katram bērnam ir garantētas tā pamattiesības un nepieciešamais atbalsts. Šādas starpinstitucionālās sadarbības stiprināšana un starpinstitucionālās programmas attīstība, pakāpeniski to ieviešot arī Latvijas reģionos, uzlabos vardarbībā cietušu bērnu interešu aizsardzību un psiholoģisku atlabšanu.
Tiesībsarga atzinumā Ministru kabinets tiek aicināts izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumos Nr. 608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" (turpmāk – noteikumi Nr. 608), kas paredzētu, ka bērnu, kas ir cietuši no seksuālas izmantošanas, pratināšanu veic juridiskajā psiholoģijā sertificēti psihologi, kuri ir ieguvuši īpašas zināšanas par bērnu saudzējošu pratināšanu.
Labklājības ministrija, ņemot vērā tiesībsarga atzinumā sniegtos ieteikumus, ir uzsākusi Ministru kabineta instrukcijas projekta izstrādi par Kriminālprocesa likuma 152. un 153. pantā minētā psihologa, ar kura starpniecību notiek nepilngadīgā pratināšana, lomu un izvirzāmajām pamatprasībām (tiesību akta lietas ID 25-TA-1705).
Lai izanalizētu tiesībsarga atzinumā sniegtos ieteikumus un turpmāko rīcību, kā arī lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar vienotu prasību noteikšanu speciālistiem, ar kuru starpniecību notiek nepilngadīgā pratināšana kriminālprocesā, Labklājības ministrija izveidoja neformālu darba grupu. Minētajā darba grupā kompetento institūciju pārstāvji, nozares eksperti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji diskutēja par to, kādas prasības būtu izvirzāmas Kriminālprocesa likuma 152. un 153. pantā minētajam psihologam, ar kura starpniecību notiek nepilngadīgā pratināšana (proti, kādai vajadzētu būt psihologa izglītībai, kādām jābūt iegūtajām papildprasmēm un to regulārai atjaunošanai).
Minētajā darba grupā piedalījās Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas prokuratūras, Valsts policijas, Bērnu aizsardzības centra, Psihologu sertifikācijas padomes, biedrības "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" pārstāvji.
Lai sekmētu tiesībsarga atzinumā sniegto ieteikumu ieviešanu, Bērnu aizsardzības centrs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā organizēja profesionāļu dialogu un kopdarba sesiju. Tikšanās laikā tika pārskatīts, kā līdzsvarot vardarbībā cietušā bērna vajadzības un kriminālprocesa prasības, kā arī sagatavotas iestrādes vienotiem profesionāliem kritērijiem nepilngadīgā pratināšanā kriminālprocesā. Minētajā profesionāļu dialogā un kopdarba sesijā piedalījās Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Latvijas Republikas prokuratūras, Valsts policijas, Nacionālā psihiskās veselības centra, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", Psihologu sertifikācijas padomes, biedrības "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" un Bērnu aizsardzības centra pārstāvji.
Tiesībsarga atzinumā aktualizētās problēmas un ieteikumi tika apspriesti arī starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzraudzības padomē. Darba grupā konceptuāli tika atbalstīti Bērnu aizsardzības centra izstrādātie kritēriji, kādiem jāatbilst Kriminālprocesa likuma 152. un 153. pantā minētajam psihologam, ar kura starpniecību notiek nepilngadīgā pratināšana.
Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzraudzības padomes locekļi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas profesionāļu dialoga un kopdarba sesijas dalībnieki un Labklājības ministrijas izveidotās darba grupas pārstāvji uzsvēra, ka būtiskākais, kas speciālistam, kurš atbilst Psihologu likuma 3. panta pirmajai vai otrajai daļai, kā arī 4. panta 1., 3., 4. vai 5. punktam, ļauj sasniegt izcilību kā nepilngadīgā pratināšanas starpniekam kriminālprocesā (darbība, kas nav psihologa profesionālā darbība), ir tieši īpašas zināšanas un prasmes par nepilngadīgā pratināšanas starpniecību kriminālprocesā, proti:
1) zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā (programma psihologiem saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmās daļas 12. punktu);
2) zināšanas nepilngadīgā pratināšanas juridiskajos jautājumos Latvijas tiesību sistēmas kontekstā;
3) zināšanas par pētījumos balstītu nepilngadīgo pratināšanas tehniku (nepilngadīgo pratināšanas protokoli, t. sk. Bērnu veselības un attīstības nacionālā institūta (NICHD) izmeklēšanas intervijas protokols, Nacionālā bērnu tiesību aizsardzības centra Strukturētais bērnu izmeklēšanas interviju protokols (NCAC), Baltā grāmata bērnu nopratināšanā (intervēšanā): uz pētījumiem balstītas Eiropas Psiholoģijas un tiesību asociācijas (EAPL) rekomendējošās vadlīnijas, "Barnahus" sadarbības tīkla "Bērna mājas" kvalitātes standarti);
4) prakse pētījumos balstītas nepilngadīgo pratināšanas jomā supervizora vadībā (prakse ir ar bērna avatāru, ne ar cietušajiem bērniem).
Vienlaikus darba grupas pārstāvji atzina, ka kompetentās institūcijas, kuras organizē nepilngadīgā pratināšanu kriminālprocesā ar psihologa starpniecību (Bērnu aizsardzības centrs, Valsts policija, Latvijas Republikas prokuratūra u. c.), pēc saviem ieskatiem papildus šīm obligātajām Ministru kabineta instrukcijā izvirzītajām pamatprasībām psihologiem, kuri ir starpnieki nepilngadīgā pratināšanā kriminālprocesā, varēs izvirzīt arī papildu prasības saviem nolīgtajiem psihologiem, piemēram, pieprasīt, lai psihologiem būtu iegūts sertifikāts noteiktā profesionālās darbības jomā. Tomēr šādu prasību izvirzīšana nav uzskatāma par augstākas kvalifikācijas prasībām, jo, kā jau uzsvērts iepriekš, izcilību bērna pratināšanas procesa starpniecībā var sasniegt tad, ja ir iegūtas īpašas zināšanas un prasmes par nepilngadīgā pratināšanas starpniecību kriminālprocesā, kas ir pamatprasība speciālistam. Papildu prasību izvirzīšana pratināšanas starpniekam var būt saistīta ar konkrētās izmeklēšanas iestādes darbības specifiku.
Tāpat minētajā darba grupā tika secināts, ka būtu pārskatāms Kriminālprocesa likumā ietvertais priekšraksts par to, ka starpnieks nepilngadīgā pratināšanā ir psihologs, jo, piemēram, saskaņā ar citu Eiropas valstu praksi starpnieks nepilngadīgā pratināšanā kriminālprocesā var būt arī citas profesijas pārstāvis, ja tam piemīt noteiktas un īpašas prasmes un zināšanas.
Tiesībsarga atzinumā Ministru kabinets tiek aicināts izdarīt grozījumus noteikumos Nr. 608, kas paredzētu, ka Bērna mājā psiholoģiskā atbalsta sistēmu uzrauga klīniskajā un veselības psiholoģijā, juridiskajā psiholoģijā vai konsultatīvajā psiholoģijā sertificēts psihologs ar vismaz triju gadu darba pieredzi vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijā.
Lai nodrošinātu un pārliecinātos par pakalpojuma kvalitāti un regulāru psihologu kompetences celšanu, starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" psihologu komandai tiek nodrošināta divu veidu pārraudzība:
1) katru otro nedēļu juridiskajā psiholoģijā ir supervīzija pie sertificētas psiholoģes pārraudzes Kristas Skaras, kurai ir atbilstoša pieredze un kura veic pārrauga funkcijas juridiskās psiholoģijas jomā. Pārraudzības laikā tiek analizēta nopratināšanas pakalpojuma kvalitāte;
2) katru otro nedēļu klīniskajā un veselības psiholoģijā ir supervīzija pie sertificētas psiholoģes pārraudzes Lauras Pirsko, kurai ir atbilstoša pieredze, lai analizētu un uzlabotu rehabilitācijas pakalpojuma kvalitāti.
Tādējādi starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" psihologi jau patlaban strādā stingrā savas jomas ekspertu pārraudzībā, saņemot regulāras supervīzijas ne retāk kā reizi nedēļā. Tas ir vairāk un biežāk, nekā noteikts normatīvajos aktos.
Līdz ar to saistībā ar tiesībsarga atzinumā minēto ieteikumu Ministru kabinets neplāno izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumos Nr. 608, jo starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" psiholoģiskā atbalsta sistēmas uzraudzība ir organizējama programmas ietvaros.
Tiesībsarga atzinumā Ministru kabinets tiek aicināts izdarīt grozījumus noteikumos Nr. 608, kas paredzētu, ka saskaņā ar šo noteikumu 25. punktu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ja to sniedz nesertificēts psihologs, pārrauga starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" nodarbināts klīniskajā un veselības psiholoģijā, juridiskajā psiholoģijā vai konsultatīvajā psiholoģijā sertificēts psihologs ar vismaz triju gadu darba pieredzi vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijā.
Starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" strādā seši psihologi nepilnu slodzi – viens pārraugs un pieci psihologi, kas strādā pārrauga vadībā. Kopš tiesībsarga atzinuma saņemšanas dienas divi programmas psihologi ir veikuši sertifikāciju klīniskajā un veselības jomā un viens gaida sertifikācijas interviju. Kā iepriekš minēts, programmas psihologi strādā regulārā un ciešā sadarbībā ar psihologiem pārraugiem. Lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kvalitāti, trīs programmas psihologi 2023. un 2024. gadā ir jau apguvuši, bet divi programmas nesertificētie psihologi šajā pusgadā apmeklē un pabeigs nodibinājuma "Centrs Dardedze" specializētās mācības par darbu ar seksuālā vardarbībā cietušiem bērniem. Šo mācību laikā tiek nodrošinātas arī papildu supervīzijas. Lai nodrošinātu kvalitatīvu psiholoģiskās rehabilitācijas pakalpojumu, psihologa pārrauga funkcijas klīniskās un veselības jomā programmas psihologiem saskaņā ar pakalpojuma līgumu nodrošina viena no respektablākajām jomas ekspertēm Dr. psych. L. Pirsko.
Līdz ar to saistībā ar šo tiesībsarga atzinumā minēto ieteikumu Ministru kabinets neplāno izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumos Nr. 608, jo starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" sociālās rehabilitācijas pakalpojuma, ja to sniedz nesertificēts psihologs, pārraudzība arī turpmāk ir organizējama programmas ietvaros.
Tiesībsarga atzinumā Ministru kabinets tiek aicināts izdarīt grozījumus noteikumos Nr. 608, kas paredzētu, ka saskaņā ar šo noteikumu 16.1. apakšpunktu intervijas, ja tās veic nesertificēts psihologs, pārrauga starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" nodarbināts klīniskajā un veselības psiholoģijā, juridiskajā psiholoģijā vai konsultatīvajā psiholoģijā sertificēts psihologs ar vismaz triju gadu darba pieredzi vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijā.
Saskaņā ar noteikumu Nr. 608 16.1. apakšpunktu intervijas, ja tās veic psihologs, kurš vēl nav ieguvis sertifikātu, tiek veiktas psihologa pārraudzībā. Pārraudzību starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" nodrošina psihologi, kuriem ir atbilstoša sertifikācija un profesionālā pieredze darbā ar vardarbībā cietušiem bērniem.
Intervijas starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" šobrīd nodrošina četri psihologi, kuri ir reģistrēti Psihologu reģistrā gan klīniskās un veselības psiholoģijas, gan juridiskās psiholoģijas jomā:
1) klīniskajā psiholoģijā pārraudzību nodrošina L. Pirsko (pārrauga sertifikāts Nr. 1300023), pamatojoties uz līgumu ar Bērnu aizsardzības centru;
2) juridiskajā psiholoģijā pārraudzību nodrošina K. Skara (pārrauga sertifikāts Nr. 1400070), pamatojoties uz noslēgto darba līgumu. K. Skaras pienākumos ietilpst nesertificēto psihologu pārraudzība tajos gadījumos, kad intervijas notiek juridiskās psiholoģijas kompetences ietvaros. Šāda pārraudzība atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Līdz ar to saistībā ar šo tiesībsarga atzinumā minēto ieteikumu Ministru kabinets neplāno izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumos Nr. 608. Starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" saskaņā ar noteikumu Nr. 608 16.1. apakšpunktu tādu interviju, kuras veic nesertificēts psihologs, pārraudzība arī turpmāk ir organizējama programmas ietvaros.
Tiesībsarga atzinumā Ministru kabinets tiek aicināts veicināt tādu juridiskajā psiholoģijā sertificētu psihologu pieejamību, kuri var īstenot kriminālprocesuālās darbības darbā ar vardarbībā cietušiem bērniem.
Juridiskajā psiholoģijā sertificētu psihologu pieejamība ir saistīta ar objektīvu un ilgstošu speciālistu trūkumu valstī. Psihologa profesionālā darbība rehabilitācijas jomā Psihologu likumā ir skaidri definēta, turpretim bērnu nopratināšana ar psihologa starpniecību (Kriminālprocesa likuma 152. un 153. pants) un intervēšana noteikumu Nr. 608 16.1. apakšpunkta izpratnē Psihologu likumā netiek klasificēta kā psihologa profesionālā darbība. Līdz ar to minētās jomas netiek aptvertas ar esošo psihologu sertifikācijas sistēmu. Neviena no sešām psihologu specializācijas jomām nenodrošina kompetences, kas nepieciešamas bērnu nopratināšanai vai intervēšanai.
Latvijā darbojas tikai viena starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" struktūrvienība (Rīgā), un visiem cietušajiem bērniem nav pieejama nopratināšana starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja". Lai visiem cietušajiem bērniem būtu pieejama starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja", nepieciešami vairāki gadi. Tādēļ daļu cietušo bērnu joprojām pratina policijas telpās ar policijas piesaistīto psihologu starpniecību. Pašlaik Valsts policijā visā Latvijā cietušo bērnu pratināšanā ir piesaistīti kopumā astoņi psihologi un to sagatavotība nopratināšanas jomā ir dažāda: aptaujā viens speciālists norāda, ka ir ieguvis padziļinātas zināšanas par nopratināšanu (FIB, CEPOL), četri speciālisti norāda, ka ir ieguvuši prasmes semināros (piemēram, "Centra Dardedze" mācības izmeklētājiem "Barnahus" projekta ietvaros 2023. gadā), un divi speciālisti norāda, ka zināšanas nav ieguvuši vispār. Minētā situācija var ietekmēt gan kriminālprocesuālo darbību kvalitāti, gan vienotus standartus praksē.
Līdz ar starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzsākšanu būtiski bija nodrošināt bērnu nopratināšanu un intervēšanu atbilstoši starptautiskajā praksē noteiktajiem standartiem. Šim nolūkam visi starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" psihologi ir apguvuši trīs pakāpju mācību modeli, kas ietver:
1) padziļinātu teorētisko kursu par pētījumos balstītām nopratināšanas metodēm;
2) praktiskus treniņus, lomu spēles un praktikumu pieredzējušu speciālistu uzraudzībā;
3) pratināšanas juridisko aspektu apguvi Latvijas tiesību sistēmas kontekstā.
Minētās mācības īstenotas sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Nacionālo bērnu tiesību aizsardzības centru (NCAC), kas nodrošina mācības arī "Barnahus" sadarbības tīkla speciālistiem Eiropā un kam ir vairāk nekā 40 gadu pieredze bērnu pratināšanas metodikā, kā arī piesaistot ekspertus no Islandes.
Šāda starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" jauno speciālistu sagatavošanas un kvalifikācijas pilnveides sistēma atbilst Eiropas Psiholoģijas un tiesību asociācijas (EAPL) 2024. gada Baltās grāmatas bērnu nopratināšanā (intervēšanā) rekomendācijām.
Lai izlīdzinātu zināšanas un prasmes dažādos sektoros un veicinātu kvalitatīvu praksi, Bērnu aizsardzības centrs sadarbībā ar "Barnahus" sadarbības tīklu 2025. gadā nodrošina 40 stundu pētījumos balstītu mācību programmu par bērnu pratināšanu Amerikas Savienoto Valstu ekspertu vadībā, izmantojot pētījumos balstītas bērnu pratināšanas tehnikas, kurās piedalās astoņi Valsts policijas piesaistītie psihologi, kas pratina bērnus, kā arī 11 Bērnu aizsardzības centra eksperti, kas uzklausa bērnus administratīvo pārkāpumu lietās.
Ņemot vērā minēto, jāuzsver, ka juridiskajā psiholoģijā sertificētu psihologu skaita palielināšana un kvalificēta profesionālā sagatavošana bērnu nopratināšanas un intervēšanas jomā ir sistēmisks un starpnozaru politikas plānošanas līmeņa jautājums.
Starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" ir nodrošināta pētījumos balstīta speciālistu sagatavošana un kvalitātes uzraudzība, taču psihologu sertifikācijas jomas attīstība un normatīvā regulējuma pilnveide ir veicama valsts līmenī, izsverot valstī pastāvošās vajadzības kopumā (juridiskie psihologi ir nepieciešami arī citu valsts pakalpojumu nodrošināšanā, piemēram, ieslodzījuma vietās).
Papildus vēršam uzmanību, ka trīspakāpju pieeja jauno speciālistu sagatavošanā (padziļinātas mācības, praktikums un juridiskie aspekti) šobrīd ir iekļauta Ministru kabineta instrukcijas projektā par Kriminālprocesa likuma 152. un 153. pantā minētā psihologa, ar kura starpniecību notiek nepilngadīgā pratināšana, lomu un izvirzāmajām pamatprasībām (tiesību akta lietas ID 25-TA-1705), kuru patlaban izstrādā Labklājības ministrija.
Tiesībsarga atzinumā Ministru kabinets tiek aicināts veicināt tiesu psihiatrijas un tiesu psiholoģijas ekspertu pieejamību.
Kad bērns cietis no vardarbības, īpaši seksuālas vardarbības, un kriminālprocess balstās tikai uz bērna sniegtajām ziņām iepretī iespējamā pāridarītāja sniegtajām liecībām, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes nozīme pierādījumu nostiprināšanā ir ļoti liela. Šādas ekspertīzes ir būtiskas, lai tiesai sniegtu profesionālu vērtējumu par bērna spēju uztvert, atcerēties un sniegt informāciju, par iespējamiem ietekmējošiem faktoriem un par liecības ticamību, ņemot vērā bērna vecumu, attīstības pakāpi un piedzīvoto.
Atsevišķos gadījumos, īpaši tad, ja pastāv jautājumi par bērna psihisko veselību vai attīstības traucējumiem, var būt nepieciešama arī tiesu psihiatriskā ekspertīze vai kompleksā tiesu psiholoģiskā un psihiatriskā ekspertīze. Šādos gadījumos ir būtiski, lai speciālisti varētu sniegt integrētu un savstarpēji saskaņotu profesionālo vērtējumu par bērna psiholoģisko stāvokli, kognitīvajām spējām un iespējamiem medicīniskiem faktoriem, kas var ietekmēt bērna spēju sniegt liecību un notikušā uztveri.
Latvijā ir tikai seši tiesu psiholoģijas eksperti, no tiem ekspertīzes faktiski veic pieci. Tiesu psihiatrisko ekspertīzi kopumā veic 14 speciālisti, kuri drīkst strādāt arī ar bērniem. Visi šie eksperti veic arī ekspertīzes pieaugušajiem, t. sk. personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, tādēļ kopējā kapacitāte bērnu lietām nav pietiekama. Ņemot vērā, ka gada laikā kriminālprocesos iesaistīti aptuveni 500 bērnu, gaidīšana uz tiesu psiholoģisko ekspertīzi var sasniegt pat sešus mēnešus pēc nopratināšanas. Tas nozīmē bērnam atkārtoti stāstīt piedzīvoto, palielinot psiholoģiskas traumas iespējamību.
Tas, ka ekspertu skaits nav pietiekams, pamatā ir saistīts ar to, ka tiesu psiholoģijas ekspertīze nav iekļauta nevienā valsts regulētā izglītības programmā, apmācība notiek individuāli pie ekspertiem, kuri jau patlaban ir pārslogoti. Šāds tā saucamais mācekļa modelis nav efektīvs un nenodrošina jaunu ekspertu pieplūdumu. Pēdējo 10 gadu laikā pirmreizējo sertifikātu tiesu psiholoģijas ekspertīzē bērniem ir ieguvis tikai viens speciālists. Salīdzinājumam tiesu psihiatrijas ekspertiem ir Rīgas Stradiņa universitātes divu gadu rezidentūras programma, un pēdējo 10 gadu laikā sertifikātu šajā jomā ieguvuši četri speciālisti.
Divi no sešiem tiesu psiholoģijas ekspertiem vienlaikus veic arī Valsts policijas galveno nopratinātāju lomu (ar vislielāko nopratināšanu skaitu gada laikā). Šāds eksperta un psihologa nopratinātāja lomu pārklājums norāda uz izteiktu speciālistu deficītu un praksē rada situācijas, kur viens un tas pats speciālists veic gan nopratināšanu, gan ekspertīzi, kas apdraud tiesu eksperta neatkarības principu.
Esošā situācija liecina par akūtu nepieciešamību valsts līmenī izstrādāt tiesu psiholoģijas ekspertu sagatavošanas sistēmu, piemēram, augstskolas apmācību programmu ar skaidru sertifikācijas kārtību un ilgtermiņa finansējuma modeli no sektoriem, kuri praktiski izmanto šos pakalpojumus, veicinot jaunu speciālistu piesaisti.
Lai arī Bērnu aizsardzības centrs kā starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" nodrošinātājs savas kompetences ietvaros var identificēt pastāvošās starpresoru grūtības un meklēt risinājumus speciālistu piesaistē starpinstitucionālās sadarbības programmai "Bērna māja", jautājums ir risināms kompleksi un valsts politikas līmenī, aptverot labklājības nozari bērnu tiesību aizsardzības jomā, veselības nozari tiesu ekspertu sagatavošanas un mācību nodrošināšanas jomā, kā arī iekšlietu un tieslietu nozares, kur nepieciešamas tiesu psiholoģiskās un psihiatriskās ekspertīzes, lai nodrošinātu kvalitatīvu pirmstiesas izmeklēšanu un kriminālprocesu iztiesāšanu.
Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ieviešana izgaismoja minētās problēmas un ekspertu trūkumu, vienlaikus valsts līmenī nākamajos gados būs nepieciešams nodrošināt pietiekama speciālistu skaita sagatavošanu.
Tiesībsarga atzinumā Ministru kabinets tiek aicināts nodrošināt tiesu psihiatrijas ekspertu piesaisti darbam starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja", lai vardarbībā cietušajam bērnam var vienuviet veikt kriminālprocesā nozīmētās ekspertīzes.
Starpinstitucionālās sadarbības programmai "Bērna māja" ir izdevies piesaistīt vienu no sešiem valsts tiesu psiholoģijas ekspertiem. Tas 2025. gadā programmā ir nodrošinājis 120 ekspertīzes bērniem. Tomēr nav izdevies piesaistīt nevienu tiesu psihiatrisko ekspertu, tādēļ Bērnu aizsardzības centrs turpinās meklēt iespējas šādu ekspertu piesaistīt.
Tiesībsarga atzinumā Labklājības ministrija un Bērnu aizsardzības centrs aicināts nodrošināt visu starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" nonākušo bērnu iespējamas seksuālās izmantošanas gadījumu vadību, šim nolūkam piesaistot papildu sociālā darbinieka amata vietas.
Starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" patlaban strādā divi sociālie darbinieki, viens vadošais sociālais darbinieks un vadītāja vietnieks ar sociālā darba izglītību, kas veic gadījumu vadību. Tas ir par vienu amata vienību vairāk nekā tiesībsarga atzinumā minētajā ieteikumā.
Visiem starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" nonākušajiem bērniem gadījuma vadīšanas ietvarā tiek izvērtētas bērna un ģimenes vajadzības, riski un resursi, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no bērna likumiskā pārstāvja un bērna, kā arī citiem speciālistiem, kas piedalās procesuālajās darbībās vai intervijās ar bērnu par bāriņtiesu un sociālā dienesta kompetences jautājumiem, ja nepieciešams, iegūstot papildu informāciju no citām institūcijām.
Atbalsta nodrošināšanai tiek izmantoti starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" pieejamie resursi (psihologa un sociālā darbinieka konsultācijas) un piesaistīti citu institūciju resursi (sociālais dienests, bāriņtiesas, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri u. c.), piemēram, gadījumos, kad ģimene saskaras ar ilgstošām sociālās funkcionēšanas grūtībām un nepieciešams piesaistīt dažādus speciālistus un atbalsta pakalpojumus gan bērniem, gan bērnu aprūpētājiem.
Attiecīgi notiek saziņa ar iesaistītajām institūcijām, tiek nosūtīti ieteikumi vai citas norādes ar mērķi uzsākt vai turpināt sociālo darbu ar ģimeni, lai veicinātu sociālās funkcionēšanas grūtību risināšanu. Tiek nodrošināta informatīva saziņa starp sociālā dienesta gadījuma vadītāju un starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" sociālo darbinieku, lai atbalsts ģimenei tiktu nodrošināts, ņemot vērā visu iesaistīto institūciju rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama ģimenes sociālo funkcionēšanas grūtību efektīvākai risināšanai.
Tiesībsarga atzinumā Labklājības ministrija un Bērnu aizsardzības centrs aicināts nodrošināt starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" psihologiem mācības darbam ar pirmsskolas vecuma bērniem un bērniem ar garīga rakstura traucējumiem.
Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" psihologi padziļinātas zināšanas darbam ar pirmsskolas vecuma bērniem un bērniem ar garīga rakstura traucējumiem daļēji iegūst mācībās par cietušo bērnu pratināšanu un supervīzijās ar Amerikas Savienoto Valstu ekspertiem, kuriem ir praktiska pieredze šādu bērnu pratināšanā un rehabilitācijā. Darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem un bērniem ar garīga rakstura traucējumiem iekļauts kā apakštēma arī specializētajās mācībās, kas izveidotas un tiek nodrošinātas sadarbībā ar nodibinājumu "Centrs Dardedze". Minētās mācības apguvuši vai apgūst visi starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" psihologi. Psihologi zināšanas papildinājuši arī starptautiskajā juridiskās psiholoģijas konferencē un Starptautiskās Bērnu aizsardzības pret ļaunprātīgu izmantošanu un atstāšanu novārtā asociācijas (ISPCAN) konferencē.
Darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem un bērniem ar garīga rakstura traucējumiem ir regulāri pilnveidojamas kompetences. Lai arī Latvijā ir ierobežots speciālistu loks, kas varētu sniegt specifiskas zināšanas, kas būtu noderīgas darbam ar cietušajiem bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, Bērnu aizsardzības centrs ir apzinājis iespējamos lektorus un plāno šādas mācības 2026. gadā nodrošināt starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" speciālistiem.
Tiesībsarga atzinumā Labklājības ministrija un Bērnu aizsardzības centrs aicināts uzlabot starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" sadarbību ar ginekologiem – ginekologam nebūtu atkārtoti jāuzdod jautājumi, kas jau ir noskaidroti izpētes intervijās vai kas skar piedzīvoto seksuālo vardarbību, kā arī nebūtu pieļaujams, ka tiek veikta pilna ginekoloģiska apskate, ja meitenēm nav ginekoloģisku sūdzību un ir aizdomas par seksuālu izmantošanu.
Starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" ir uzlabota sadarbība ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" ginekologiem, lai informācija tiktu iegūta tikai no speciālistiem gadījumos, kad tiek noskaidrota informācija no bērna par bāriņtiesas un sociālā dienesta kompetences jautājumiem. Ginekologa konsultācija tiek saskaņota ar bērna likumisko pārstāvi un bērnu, balstoties uz bērna vajadzībām. Ginekologa konsultācijas laikā saruna ar bērnu un viņa likumisko pārstāvi notiek ginekologa kompetences ietvaros, lai nodrošinātu tādu risinājumu, kas atbilst bērna vajadzībām.
Tiesībsarga atzinumā Labklājības ministrija un Bērnu aizsardzības centrs aicināts paplašināt bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības, sniegto rehabilitācijas pakalpojumu klāstu, piedāvājot ne tikai psiholoģiskās konsultācijas, bet arī citus pakalpojumus.
Starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir specializēts un koncentrēts primāri uz seksuālās vardarbības gadījumiem, jo to ietekme, riski un klīniskā dinamika ir komplicēta un prasa īpašu profesionālo sagatavotību. Šī joma ir starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" padziļinātā kompetence, un speciālisti regulāri pilnveido zināšanas un profesionālo praksi.
Visi starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" psihologi ir apguvuši traumu fokusēto kognitīvi biheiviorālo terapiju (TF-KBT), kas ir starptautiski ieteikta metode seksuālās vardarbības gadījumos. Paralēli daļa psihologu jau ir apguvuši, bet divi vēl turpina apgūt "Centra Dardedze" 120 stundu specializētās mācības psihologiem darbam ar seksuālās izmantošanas upuriem, kas šobrīd ir vienīgā tik apjomīgā un padziļinātā mācību programma šajā jomā Latvijā. Divi psihologi ir apguvuši EMDR (Eye Movement Desensitization and Reprocessing) terapijas pamatlīmeni, un daļa speciālistu padziļināti apgūst TF-KBT nākamo metodes līmeni – Acceptance Therapy.
2025. gadā starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" speciālisti ir apmeklējuši vairākas starptautiskas konferences (Starptautiskās Bērnu aizsardzības pret ļaunprātīgu izmantošanu un atstāšanu novārtā asociācijas (ISPCAN) konferenci, Eiropas Psiholoģijas un tiesību asociācijas konferenci, "Barnahus" sadarbības tīkla konferenci).
Minētās mācības un profesionālā pilnveide nodrošina, ka rehabilitācijas procesā starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" speciālistu rīcībā ir dažādas metodes, t. sk. pierādījumos balstīti rīki, kurus var izmantot atbilstoši bērna vajadzībām un attīstības posmam.
Starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja" nodrošina specializētu atbalstu ne tikai bērnam, bet arī tā nevardarbīgajam vecākam, kas ir galvenais resurss bērna atveseļošanās procesā. Lai paplašinātu šo atbalstu, trīs programmas speciālisti 2025. gada rudenī apguva licencētas mācības You’re Enough pie Somijas ekspertiem par atbalsta grupu vadīšanu vecākiem, kuru bērni piedzīvojuši seksuālu izmantošanu, ar mērķi šo pakalpojumu 2026. gada sākumā ieviest praksē.
Vienlaikus saskaņā ar starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" 2024.–2025. gada datiem aptuveni 50 procenti bērnu, kas tiek uzņemti programmā, ir no Rīgas un 50 procenti – no citiem reģioniem. Tādējādi praktiski nav iespējams nodrošināt, lai visi saņemtu rehabilitāciju tieši programmas ietvaros.
Tiesībsarga atzinumā minētais aicinājums rehabilitāciju nodrošināt visiem bērniem programmas ietvaros neatbilst cietušo bērnu labākajām interesēm saņemt kvalitatīvu palīdzību tuvāk savai dzīvesvietai. Tādēļ būtiski celt speciālistu kompetences līmeni arī ārpus Rīgas.
Šim nolūkam starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja" jau trešo gadu sadarbībā ar "Centru Dardedze" īsteno padziļinātas 120 stundu mācības psihologiem reģionos rehabilitācijas darbam tieši ar bērniem, kas piedzīvojuši seksuālu izmantošanu. Līdz 2024. gada beigām apmācīti 40 psihologi, līdz 2025. gada beigām tiks apmācīti 60.
Informācija par apmācītajiem speciālistiem ir publiski pieejama starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" tīmekļvietnē. Pēc bērna nopratināšanas starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja", ja rehabilitācijas pakalpojumu bērns saņems dzīvesvietā, starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja" sagatavo ieteikumus par nepieciešamo atbalstu un nosūta pašvaldības sociālajam dienestam kopā ar informāciju par reģionā pieejamiem apmācītajiem speciālistiem. Pēc rehabilitācijas saņemšanas dzīvesvietā sociālais dienests sniedz starpinstitucionālās sadarbības programmai "Bērna māja" atgriezenisko saiti par bērnu, un šī informācija tiek pievienota bērna lietai.
Ministru kabineta ieskatā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu paplašināšana cietušajiem bērniem nenozīmē jaunu pakalpojumu veidu izveidi starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros, bet gan koordinētu un efektīvu jau esošo sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu atbilstoši bērna individuālajām vajadzībām.
Ja bērnam nepieciešams cits speciālists, piemēram, atkarību profilakses speciālists, ģimenes asistents vai ārsts speciālists, šo pakalpojumu nodrošina attiecīgā pašvaldība kā gadījuma vadītājs un starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros funkcijas netiek dublētas.
Ar starpinstitucionālās sadarbības programmu "Bērna māja" tiek mēģināts nodrošināt specializēto atbalstu un kvalificētus speciālistus ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Šajā nolūkā paralēli rehabilitācijas jomas psihologu specializētajām apmācībām reģionos 2025. gada rudenī starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" sadarbībā ar Tieslietu akadēmiju ir apmācīti 80 tiesneši, prokurori, advokāti un izmeklētāji par bērnu nopratināšanu starpinstitucionālās sadarbības programmā "Bērna māja" un NICHD protokolu, tādējādi veicinot vienotu profesionālo praksi valstī.
Pielikumā: