Likumprojekts

21-TA-62
Klimata likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
(1)
Likumā lietoti šādi termini:
1)
apsaimniekota meža zemes elastības vienība – viena tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta no maksimālā kompensācijas apjoma, kas Eiropas Savienības dalībvalstīm pieejams 2021.–2025. gadā saskaņā ar elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi, kura noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza regulu (ES) Nr. 525/2013 un lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk – regula 2018/841), VII pielikumā;
2)
aviācijas ietekme, kas nav oglekļa dioksīda ietekme – ietekme uz klimatu, ko rada degvielas sadegšanā emitētie slāpekļa oksīdi, kvēpu daļiņas un oksidēti sēra savienojumi, un ietekme, ko rada ūdens tvaiks, tostarp kondensācijas takas, ko emitē gaisa kuģis, kurš veic kādu no šā likuma 2. pielikuma I daļā minētajām aviācijas darbībām;
3)
degviela – naftas izcelsmes degviela (ieskaitot maisījumus ar biodegvielu) vai cita šķidra vai gāzveida viela, ko var izmantot par transporta enerģiju;
4)
degvielas un kurināmā operators – jebkura fiziska vai juridiska persona (izņemot degvielas un kurināmā galapatērētājus), kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
a)
ir saņēmusi speciālo atļauju (licenci) darbībām ar naftas produktiem vai dabasgāzi vai maksā akcīzes nodokli par naftas produktiem vai dabasgāzi, kas tiek izmantota par degvielu vai kurināmo, vai par citiem produktiem, kas tiek realizēti vai paredzēti realizācijai, izmantoti vai paredzēti izmantošanai par degvielu vai kurināmo šā likuma 4. pielikumā minētajām darbībām,
b)
realizē patēriņam Latvijā ogles, kūdru vai cita veida produktus, kas tiek izmantoti par degvielu vai kurināmo un nav apliekami ar akcīzes nodokli saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 5. panta ceturto daļu;
5)
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības – operatora, degvielas un kurināmā operatora vai gaisa kuģa operatora veiktās šā likuma 1. un 2. pielikumā minētās darbības un šā likuma 4. pielikuma 1. punktā minētās darbības degvielas un kurināmā patēriņam;
6)
emisija – siltumnīcefekta gāzu izplūde no šā likuma 1., 2.3. un 4. pielikumā minētajām darbībām un avotiem;
7)
emisijas kvota – atļauja noteiktā laikposmā emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas siltumnīcefekta gāzes, izteiktu oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu;
8)
emisijas kvotu izsolīšana – emisijas kvotu realizēšana primārajā tirgū atbilstoši Eiropas Komisijas 2023. gada 17. oktobra deleģētajai regulai 2023/2830, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK, nosakot noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanas laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem;
9)
gada emisiju sadales apjoms – Eiropas Savienības dalībvalstij maksimālās pieļaujamās siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms gadā no šā likuma 3. pielikuma I daļā minētajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – regula 2018/842), 4. panta 3. punktu;
10)
gada emisijas sadales vienība – viena tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta, kas veido gada emisiju sadales apjomu;
11)
gaisa kuģa operators – fiziska vai juridiska persona, kas veic gaisa pārvadājumus un ekspluatē gaisa kuģi laikā, kad tas veic šā likuma 2. pielikuma I daļā noteikto aviācijas darbību, vai arī, ja šī persona nav zināma vai gaisa kuģa īpašnieks to nav norādījis, – gaisa kuģa īpašnieks;
12)
globālās sasilšanas potenciāls – vērtības metriskais rādītājs 100 gadu laikposmam, kas tiek izmantots, lai kvantitatīvi izteiktu dažādu siltumnīcefekta gāzu ietekmi uz klimata pārmaiņām, salīdzinot to ar oglekļa dioksīdu, kura globālais sasilšanas potenciāls ir vienāds ar 1;
13)
iekārta – stacionāra tehnoloģiska vienība, kurā tiek veikta viena vai vairākas šā likuma 1. pielikumā minētās darbības, kā arī citas ar tām tehniski saistītas darbības, ja tās veiktas tajā pašā teritorijā un var ietekmēt emisijas;
14)
Kioto vienības – noteiktā daudzuma vienības, emisiju samazināšanas vienības, sertificētie emisiju samazinājumi, piesaistes vienības, ilglaicīgi sertificētie emisiju samazinājumi un pagaidu sertificētie emisiju samazinājumi Eiropas Komisijas 2013. gada 2. maija regulas (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 280/2004/EK un lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas regulu Nr. 920/2010 un regulu Nr. 1193/2011, 3. panta 12. punkta izpratnē;
15)
klimata pārmaiņas – izmaiņas klimata stāvoklī, kas veidojas saistībā ar izmaiņām zemeslodes atmosfērā, ko izraisa tieša vai netieša antropogēnā ietekme un kas pārsniedz dabīgās klimata svārstības salīdzināmos laikposmos;
16)
klimata pārmaiņu finanšu instruments – valsts budžeta programma, kurā līdzekļi iegūti, pārdodot valstij piederošās noteiktā daudzuma vienības Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – Konvencija) Kioto protokola 17. pantā noteiktajā kārtībā, un izmantoti saskaņā ar šā likuma nosacījumiem;
17)
klimatneitralitāte – stāvoklis, kurā visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas radušās šā likuma 1., 2., 3. un 4. pielikumā minētajās darbībās un avotos, tiek pilnā apmērā kompensētas ar oglekļa dioksīda piesaisti un (vai) oglekļa dioksīda uztveršanu;
18)
klimatnoturība – sociāla, ekonomiska un vides sistēmu spēja pārvarēt bīstamus klimata pārmaiņu izraisītus notikumus vai tendences, reaģējot vai pārkārtojoties tā, ka tiek saglabātas to pamatfunkcijas un struktūra, vienlaikus saglabājot spēju pielāgoties, pilnveidoties un pārveidoties;
19)
klimats – ilggadējs laikapstākļu režīms, kas veidojas Saules radiācijas, Zemes virsmas rakstura un ar to saistīto atmosfēras cirkulācijas procesu rezultātā. Klimatu raksturo vidējas un ilglaicīgas (vismaz 30 gadu) atmosfēras fizikālo rādītāju vērtības, kas piemīt Zemei kopumā vai noteiktai tās teritorijai (valstij vai reģionam);
20)
komerciāls gaisa transporta operators – operators, kas par atlīdzību sniedz regulārus vai neregulārus gaisa transporta pakalpojumus, veicot pasažieru, kravas vai pasta sūtījumu pārvadājumus;
21)
kuģošanas sabiedrība – kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona (piemēram, vadītājs vai berbouta fraktētājs), kas atbildību par kuģa ekspluatāciju pārņēmusi no kuģa īpašnieka un, uzņemdamās šādu atbildību, ir piekritusi pārņemt visus pienākumus un atbildību, ko uzliek Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra regulas (EK) Nr. 336/2006 par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu I pielikumā;
22)
nodošana patēriņam – definēta likuma "Par akcīzes nodokli" 2. panta 1.3 daļā;
23)
oglekļa dioksīda ekvivalents – metriskais rādītājs, ko izmanto, lai salīdzinātu dažādu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pamatojoties uz to globālās sasilšanas potenciālu. Oglekļa dioksīda ekvivalentu gāzei iegūst, reizinot gāzes apjomu ar attiecīgo gāzes globālās sasilšanas potenciālu;
24)
oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšana – process, kurā notiek oglekļa dioksīda plūsmu iesūknēšana ģeoloģiskajās struktūrās, nodrošinot to pilnīgu un pastāvīgu ietveršanu;
25)
oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšanas vieta – noteikta tilpuma apgabals ģeoloģiskā struktūrā, ko izmanto oglekļa dioksīda ģeoloģiskajai noglabāšanai, un ar to saistītā virsma un iesūknēšanas iekārtas;
26)
oglekļa dioksīda ķīmiska piesaiste produktā – oglekļa dioksīda pastāvīga ķīmiska piesaiste produktā, nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju nenokļūšanu atmosfērā produkta ierastas lietošanas laikā, tostarp pēc jebkura ierastā produkta pārstrādes vai noglabāšanas procesa, kas notiek pēc produkta lietošanas laika beigām;
27)
oglekļa dioksīda lietošana – process, kurā uztvertais oglekļa dioksīds tiek lietots kā izejviela rūpnieciskās produkcijas vai energoresursu ražošanā;
28)
oglekļa dioksīda piesaiste – process, kura rezultātā no atmosfēras kādā no šā likuma 3. pielikuma II vai III daļā minētajām kategorijām tiek absorbēts oglekļa dioksīds;
29)
oglekļa dioksīda plūsma – vielu plūsma, kas rodas oglekļa dioksīda uztveršanas procesos;
30)
oglekļa dioksīda uzglabāšana – process, kurā notiek oglekļa dioksīda plūsmu īslaicīga uzglabāšana speciāli piemērotās un aprīkotās vietās;
31)
oglekļa dioksīda uztveršana – process, kurā tiek novērsta oglekļa dioksīda emitēšana atmosfērā pēc siltumnīcefekta gāzu emisijas radīšanas, uztverot to;
32)
operators – fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē iekārtu, vai fiziska vai juridiska persona, kam ir ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas tehnisko funkcionēšanu;
33)
pielāgošanās klimata pārmaiņām – piemērošanās faktiskajam vai gaidāmajam klimatam un tā ietekmei ar mērķi mazināt vai novērst kaitējumu un izmantot labvēlīgās iespējas, tādējādi veicinot virzību uz klimatnoturību;
34)
piesaistes vienība – regulas 2018/841 4. pantā noteiktais pārsnieguma piesaistījums Eiropas Savienības dalībvalstī, vienāds ar vienu tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta;
35)
piestāšanas osta – osta, kurā kuģis ienāk, lai iekrautu vai izkrautu kravu vai uzņemtu vai izsēdinātu pasažierus, vai osta, kurā ārzonas kuģis piestāj, lai nomainītu komandu. Tas neietver piestāšanu vienīgi ar mērķi uzpildīt degvielu, papildināt krājumus, mainīt apkalpi kuģiem, kas nav ārzonas kuģi, ieiet dokā, lai veiktu remontu kuģim un (vai) iekārtām, piestāšanu ostā tāpēc, ka kuģim ir nepieciešama palīdzība vai tas ir briesmās, kravas pārkraušanu no kuģa uz kuģi ārpus ostas, piestāšanu ar vienīgo mērķi patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, piestāšanu saistībā ar meklēšanas un glābšanas darbībām un konteinerkuģu piestāšanu blakus esošā konteineru pārkraušanas ostā, kas ir iekļauta īstenošanas aktā, kuru sarakstu Eiropas Komisija publicē un atjaunina ik pēc diviem gadiem; 
36)
reiss – reiss, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regulas (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza direktīvu 2009/16/EK, 3. panta "c" punktā;
37)
siltumnīcefekta gāzes – oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīds (SF6) un slāpekļa trifluorīds (NF3);
38)
siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja – administratīvs akts, kas atļauj veikt kādu no šā likuma 1. pielikumā minētajām darbībām vai nodot degvielu vai kurināmo patēriņam šā likuma 4. pielikuma 1. punktā minētajām darbībām ar nosacījumu, ka darbības veicējs vai tā daļa funkcionē atbilstoši vides aizsardzību un nodokļus regulējošos normatīvajos aktos un šajā administratīvajā aktā noteiktajām prasībām;
39)
verificētājs – Komisijas 2018. gada 19. decembra īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK 3. panta 3. punktā definētais tiesību subjekts.
(2)
Šajā likumā termini "atjaunīgie energoresursi" un "kurināmais" tiek lietoti Enerģētikas likuma izpratnē. 
2.
pants.
Likuma mērķis un vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas jomā
(1)
Likuma mērķis ir nodrošināt virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus saskaņā ar Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ņemot vērā vides, sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Likums pamatots ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīguma saistībām.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas jomā ir atbildīga par klimata politikas izstrādi. Tā saskaņā ar ministrijas nolikumu koordinē un pārrauga klimata politikas īstenošanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(3)
Ministrijas integrē klimata politikas mērķus savos politikas plānošanas dokumentos, nodrošinot saskaņotu valsts klimata mērķu sasniegšanu. Izstrādājot politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus, politikas plānošanas dokumenta projektā vai normatīvā akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) izvērtē tā ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, tai skaitā norādot rezultatīvos rādītājus.
IInodaļaSiltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana
3.
pants.
Klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija ik pēc 10 gadiem izstrādā un Ministru kabinets apstiprina Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – regula 2018/1999), 15. panta 1. punktā minēto klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģiju (turpmāk – stratēģija), kurā noteikti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķi turpmākajiem 10, 20 un 30 gadiem.
(2)
Stratēģiju atjaunina, ja konstatēts, ka tajā iekļautā informācija ir kļuvusi būtiski neaktuāla.
(3)
Kad Ministru kabinets apstiprinājis stratēģiju, tai skaitā atjaunoto stratēģiju, Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijai. 
4.
pants.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu noteikšana sektoriem un to izpilde
(1)
Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis 2030. gadā ir kopumā par 17 procentiem, salīdzinot ar 2005. gadu, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas šādos sektoros atbilstoši šā likuma 3. pielikuma I daļā definētajiem avotiem:
1)
enerģētika (izņemot šā likuma 1. pielikumā noteiktās darbības);
2)
transports;
3)
rūpnieciskie procesi un produktu ražošana (izņemot šā likuma 1. pielikumā noteiktās darbības);
4)
lauksaimniecība;
5)
atkritumu apsaimniekošana.
(2)
Latvijas oglekļa dioksīda piesaistes mērķus 2021.–2025. gadam, 2026.–2029. gadam un 2030. gadam zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā nosaka un izpilda, pamatojoties uz šā likuma 3. pielikuma II un III daļā definētajām uzskaites un ziņošanas kategorijām.
(3)
Lai nodrošinātu politikas izstrādi un īstenošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu izpildei, šā panta pirmajā daļā minētajiem sektoriem mērķi 2030. gadam tiek izteikti procentos pret 2005. gada konkrētā sektora emisiju apjomu un kopā ar finanšu avotiem sektorālo mērķu sasniegšanai tiek noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā. 
(4)
Lai nodrošinātu politikas izstrādi un īstenošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu izpildei, šā panta otrajā daļā minētajam sektoram mērķi 2021.–2025. gadam, 2026.–2029. gadam un 2030. gadam tiek izteikti atbilstoši regulai 2018/841 un kopā ar finanšu avotiem to sasniegšanai tiek noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.
(5)
Izstrādājot nozaru politiku, nozaru ministrijas izstrādā un īsteno rīcībpolitiku un pasākumus, kas tiešā vai netiešā veidā nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu izpildi: 
1)
enerģētikas jomā koordinējošā ministrija ir Klimata un enerģētikas ministrija, bet sadarbības ministrijas – Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija;
2)
transporta jomā koordinējošā ministrija ir Satiksmes ministrija, bet sadarbības ministrijas – Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija;
3)
attiecībā uz rūpnieciskajiem procesiem un produktu izmantošanu koordinējošā ministrija ir Ekonomikas ministrija, bet sadarbības ministrijas – Finanšu ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija;
4)
lauksaimniecības jomā koordinējošā ministrija ir Zemkopības ministrija, bet sadarbības ministrijas – Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija;
5)
zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jomā koordinējošā ministrija ir Zemkopības ministrija, bet sadarbības ministrijas – Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija;
6)
atkritumu apsaimniekošanas jomā koordinējošā ministrija ir Klimata un enerģētikas ministrija, bet sadarbības ministrijas – Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
(6)
Koordinējošās ministrijas kopā ar sadarbības ministrijām atbilstoši šā panta piektajai daļai
1)
izstrādā priekšlikumus Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļaujamām rīcībpolitikām un pasākumiem;
2)
identificē finansējumu pasākumu īstenošanai atbilstoši kompetencei;
3)
atbilstoši kompetencei nodrošina rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu;
4)
izvērtē īstenoto pasākumu efektivitāti.
5.
pants.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes monitorings, kontrole un ziņošana
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Satiksmes ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju, kā arī citām Ministru kabineta noteiktajām institūcijām, pamatojoties uz regulu 2018/1999 un Konvencijas 4. un 12. pantu, Konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumu 1/CP.24 un tās Parīzes nolīguma līgumslēdzējpušu lēmumu 18/CMA.1: 
1)
veic siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes monitoringu šā likuma 1., 2. un 3. pielikumā minētajiem avotiem un uzskaites kategorijām;
2)
sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijai un Konvencijas sekretariātam ikgadējus un periodiskus datus, informāciju un ziņojumus par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un oglekļa dioksīda piesaisti.
(2)
Lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa nacionālo prognožu sagatavošanu, klimata politikas ietekmes novērtēšanu un ziņošanu atbilstoši Konvencijas, tās Parīzes nolīguma un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar šā panta pirmajā daļā minētajām ministrijām un Ministru kabineta noteiktajām institūcijām izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu nacionālo siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanai un klimata politikas vērtēšanai.
(3)
Ministru kabinets nosaka:
1)
kārtību, kādā izveido un uztur siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sistēmas, un atbildīgo iestāžu pienākumus emisiju ziņojumu un prognožu izstrādē, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā noteikto uzdevumu izpildi;
2)
kārtību, kādā izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu aprēķināšanai un klimata politikas vērtēšanai, un šā panta otrajā daļā minēto institūciju atbildību un pienākumus;
3)
metodiku vienota siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķina veikšanai, novērtējot pasākumu un projektu ietekmi uz klimata pārmaiņām (izņemot Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto emisiju apjoma monitoringu un šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu).
6.
pants.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildes nodrošinājums
(1)
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildei izmantojamas Latvijai vai citām Eiropas Savienības valstīm piešķirtās gada emisijas sadales vienības regulas 2018/842 5. un 7. pantā noteiktajos gadījumos, piesaistes vienības, kā arī apsaimniekotas meža zemes elastības vienības regulas 2018/841 13. pantā noteiktajos gadījumos.
(2)
Latvijai piešķirtās gada emisijas sadales vienības, piesaistes vienības un apsaimniekotas meža zemes elastības vienības ir valsts īpašums, kura tiesiskais valdītājs ir Klimata un enerģētikas ministrija.
(3)
Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā un Ministru kabinets apstiprina Latvijas stratēģiju rīcībai ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam, ņemot vērā saistošos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības mērķus. Katram saistību izpildes periodam stratēģiju izstrādā ne vēlāk kā līdz gada beigām, kad tiek nodotas gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības par pēdējo iepriekšējā saistību perioda atbilstības gadu.
(4)
Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 31. decembrim iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par kopējo un Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto sektoru siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto saistību izpildi un Latvijas iespējām un nepieciešamību veikt darījumus un darbības ar valsts īpašumā esošajām gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām. Ministru kabinets, pamatojoties uz minēto informatīvo ziņojumu, pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar Latvijas īpašumā esošajām gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām. Informatīvajā ziņojumā iekļauj saistību izpildes izvērtējumu un, ja nepieciešams, priekšlikumus par izmaksu efektīviem, ilgtspējīgiem un sociālekonomiski izvērtētiem papildu pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto uzskaites kategoriju saistību izpildei, kā arī, ja nepieciešams, priekšlikumus par neefektīvu pasākumu īstenošanas pārtraukšanu.
(5)
Latvijai ir tiesības pārdot tai piešķirtās gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības, kas nav izmantotas vai potenciāli netiks izmantotas, lai nodrošinātu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi, vai pirkt gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi. Šā likuma 4. panta piektajā daļā noteiktās koordinējošās ministrijas ir atbildīgas par finansējuma nodrošināšanu gada emisijas sadales vienību un piesaistes vienību iegādei, ja, izstrādājot šā panta ceturtajā daļā minēto informatīvo ziņojumu, tiek konstatēta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu neizpilde. Ja kāds no sektorālajiem mērķiem nav sasniegts, bet Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir nodrošināts, tad koordinējošajai ministrijai nav jānodrošina finansējums gada emisiju sadales vienību vai piesaistes vienību iegādei.
(6)
Klimata un enerģētikas ministrija veic pārrunas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm par darījumiem ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām un, ja nepieciešams, sagatavo līguma projektu. Līguma projektā par darījumu ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām iekļaujami nosacījumi par pārdodamo gada emisijas un piesaistes vienību skaitu, cenu, finansējuma avotu un maksāšanas kārtību.
(7)
Ministru kabinets apstiprina līguma projektu par darījumu ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām.
(8)
Finanšu līdzekļus, kas iegūti no darījumiem ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām, ieskaita Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai un izlieto atbilstoši šā likuma 34. pantā minētajiem mērķiem Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
IIInodaļaPielāgošanās klimata pārmaiņām
7.
pants.
Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju ik pēc 10 gadiem sagatavo un Ministru kabinets apstiprina Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 30. jūnija (ES) regulas 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999, 5. panta 4. punktā noteikto nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentu (turpmāk – attīstības plānošanas dokuments) 10 gadu perspektīvā.
(2)
Attīstības plānošanas dokumentu atjaunina agrāk nekā pēc 10 gadiem, ja konstatēts, ka attīstības plānošanas dokumentā iekļautā informācija vairs nav aktuāla vai nav pietiekama pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķa sasniegšanai.
8.
pants.
Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu integrācija sektoros un to izpilde
(1)
Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, kā arī atvasinātās publiskās personas integrē pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas mērķus un pasākumus sektoru politikās.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija koordinē pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas un pasākumu īstenošanu saskaņā ar šā likuma 7. pantā minēto attīstības plānošanas dokumentu.
9.
pants.
Klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitorings, prognozes un ziņošana
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija koordinē Latvijas klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu un prognozēšanu atbilstoši regulas 2018/1999 19. panta 1. punktam un VIII pielikuma 1. daļas "b" punktam.
(2)
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pārstāv Latviju Pasaules Meteoroloģijas organizācijā un nodrošina Latvijas klimata analīzi, aktuālās klimatiskās standarta normas un references perioda aprēķinu, klimata pārmaiņu tendenču nozīmīguma novērtējumu, vēsturisko un ikdienas hidrometeoroloģisko ekstrēmu monitoringu, analīzi un modelēšanu, klimata pārmaiņu nākotnes scenāriju sagatavošanu un nacionālā klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanu Latvijā.
(3)
Klimata un enerģētikas ministrija ik pēc 10 gadiem vai pēc nepieciešamības izstrādā un atjauno klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumu, kas nepieciešams attīstības plānošanas dokumenta izstrādē vai atjaunināšanā.
(4)
Ministru kabinets nosaka:
1)
kārtību, kādā izveido un uztur pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa, prognožu un ziņošanas sistēmu;
2)
kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ministru kabineta noteiktajām institūcijām sagatavo, saskaņo un iesniedz Eiropas Komisijai un Konvencijas sekretariātam ziņojumus par pielāgošanos klimata pārmaiņām;
3)
kārtību, kādā nozaru ministrijas, citas iesaistītās iestādes un atvasinātās publiskās personas ziņo Klimata un enerģētikas ministrijai par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
IVnodaļaEiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
10.
pants.
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību veikšanas nosacījumi
Operators, gaisa kuģa operators un kuģošanas sabiedrība, kura veic šā likuma 1. un 2. pielikumā minētās darbības, vai degvielas un kurināmā operators, kurš nodod degvielu un kurināmo patēriņam šā likuma 4. pielikuma 1. punktā minētajām darbībām, izpilda šādas prasības:
1)
īsteno pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai;
2)
uzrauga un kontrolē darbības datus un radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, veicot monitoringu, saskaņā ar šā likuma 12. un 16. panta nosacījumiem;
3)
izpilda šajā likumā noteikto obligāto prasību par emisijas kvotu nodošanu;
4)
finanšu līdzekļus, kas gūti no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām, ja tādas saņemtas, izlieto tikai saskaņā ar šā likuma 23. panta nosacījumiem;
5)
sniedz Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu administrējošām institūcijām Latvijā šajā likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos paredzēto informāciju, tai skaitā informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām.
11.
pants.
Operatoru darbība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā
(1)
Iekārtai, kurā tiek veikta viena vai vairākas šā likuma 1. pielikumā minētās darbības, operators saņem šā likuma 13. pantā minēto siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.
(2)
Ja operatoram nav izsniegta atbilstoša siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, tas nedrīkst uzsākt vai turpināt veikt šā likuma 1. pielikumā minētās darbības.
(3)
Šā likuma 1. pielikumā minētās robežvērtības ir attiecināmas uz ražošanas jaudu vai produkciju. Operators, kurš vienā iekārtā veic vairākas šā likuma 1. pielikumā minētās darbības, šādu darbību jaudas summē.
(4)
Ja šā likuma 1. pielikumā minētās darbības ražošanas jaudas robežvērtības kādā iekārtā tiek pārsniegtas, tad, ņemot vērā šā likuma 1. pielikumā minētos nosacījumus, siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā ietver visas tehniskās vienības, kurās tiek sadedzināts kurināmais, izņemot tehniskās vienības bīstamo atkritumu un sadzīves atkritumu sadedzināšanai.
(5)
Ja tehniskajā vienībā tiek veikta darbība, kurai robežvērtība nav izteikta kā kopējā nominālā ievadītā siltumspēja, tad, lai konstatētu iekārtas iekļaušanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, šīs darbības robežvērtībai tiek noteikta prioritāte.
(6)
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauj iekārtas vai iekārtu daļas, kuras izmanto jaunu produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei.
(7)
Ja ražošanas procesu izmaiņu rezultātā, kas veiktas, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautas kurināmā sadedzināšanas iekārtas tehnisko vienību kopējā nominālā ievadītā siltumspēja vairs nesasniedz 20 megavatus, attiecīgās iekārtas operators var nolemt saglabāt dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā līdz esošā šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minētā perioda piecu gadu cikla beigām vai līdz nākamā piecu gadu cikla beigām.
(8)
Klimata un enerģētikas ministrija paziņo Eiropas Komisijai par izmaiņām Eiropas Komisijai iesniegtajā sarakstā saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu.
(9)
Ja operators veic darbību bez šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas, Valsts vides dienests pieņem lēmumu pārtraukt minēto darbību.
12.
pants.
Degvielas un kurināmā operatoru darbība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros
(1)
Degvielas un kurināmā operators, kurš veic vienu vai vairākas šā likuma 4. pielikuma 1. punktā minētās darbības un nodod degvielu vai kurināmo patēriņam vienai vai vairākām šā likuma 4. pielikuma 1. punktā minētajām kategorijām, Valsts vides dienestā saņem siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.
(2)
Degvielas un kurināmā operators, kurš nav saņēmis šā panta pirmajā daļā minēto atļauju, nedrīkst uzsākt vai turpināt nodot degvielu un kurināmo patēriņam šā likuma 4. pielikuma 1. punktā minētajām darbībām.
(3)
Degvielas un kurināmā operatora pienākums ir regulāri kontrolēt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, nodrošināt nepārtrauktu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un tās darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un sniegt informāciju atļaujas izsniedzējam un kompetentajām institūcijām.
(4)
Lai uzsāktu vai turpinātu darbību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros, degvielas un kurināmā operators sagatavo tā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plānu un iesniedz to Valsts vides dienestam apstiprināšanai.
(5)
Siltumnīcefekta gāzu emisiju dati un monitoringa pārskats ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam un kompetentajām institūcijām.
(6)
Degvielas un kurināmā operators katru gadu līdz 31. maijam nodod tādu emisijas kvotu apjomu, kas ir vienāds ar degvielas un kurināmā operatora kopējām emisijām, kuras atbilst patēriņam nodotajiem degvielas un kurināmā daudzumiem iepriekšējā kalendāra gadā un atbilst šā likuma 4. pielikuma 1. punktā minētajai darbībai.
(7)
Degvielas un kurināmā operators katru gadu līdz 15. aprīlim sagatavo ikgadējo emisiju ziņojumu par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros veiktajām darbībām un radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu iepriekšējā kalendāra gadā, kā arī nodrošina minētā ziņojuma verificēšanu.
(8)
Degvielas un kurināmā operators katru gadu līdz 15. aprīlim iesniedz verificētus šā panta septītajā daļā minētos ziņojumus un verificētāja ziņojumu Valsts vides dienestam izvērtēšanai un ziņojumu apstiprināšanai vai noraidīšanai.
(9)
Degvielas un kurināmā operatoram, kuram šā panta septītajā daļā minētais ziņojums līdz attiecīgā gada 30. aprīlim nav apstiprināts vai ir atzīts par neatbilstošu, ir liegta iespēja veikt darījumus ar emisijas kvotām. Minētos darījumus veic pēc šā ziņojuma apstiprināšanas.
(10)
Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina vai noraida šā panta septītajā daļā minēto ziņojumu.
(11)
Degvielas un kurināmā operators katru gadu, iesniedzot šā panta septītajā daļā minēto ziņojumu, papildus ziņo par to izmaksu vidējo daļu, kuras saistītas ar emisijas kvotu nodošanu saskaņā ar šā panta sesto daļu un kuras degvielas un kurināmā operators ir pārnesis uz patērētājiem.
(12)
Uz Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku, autotransporta un papildu sektoros attiecināmi šā likuma 14. pants, 22. panta pirmā, otrātrešā un sestā daļa, 24., 25., 26. pants, 28. panta pirmā, trešā un ceturtā daļa un 29. pants.
(13)
Ministru kabinets nosaka:
1)
kārtību, kādā izsniedz, groza un atceļ siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju darbības veikšanai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros;
2)
monitoringa un ziņošanas nosacījumus par degvielas un kurināmā daudzumiem, kas nodoti patēriņam šā likuma 4. pielikuma 1. punktā minētajām darbībām;
3)
monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nosacījumus, ja degvielas un kurināmā operators nodod degvielu vai kurināmo patēriņam šā likuma 1. un 2. pielikumā minētajām darbībām vai ja patēriņam nodotā degviela vai kurināmais nodots darbībām, kas nav ietvertas šā likuma 4. pielikuma 1. punktā;
4)
kompensāciju aprēķināšanas un izmaksas nosacījumus šīs daļas 3. punktā minētā patēriņa gadījumos pēc tā verifikācijas.
(14)
Degvielas un kurināmā operatoru pienākumi Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros nav attiecināmi uz biomasas kurināmo un kūdru.
(15)
Šajā pantā ietvertās prasības nav piemērojamas komersantiem, kas patēriņam nodod tikai ilgtspējīgu atjaunīgo degvielu un kurināmo, kura oglekļa dioksīda emisijas faktors ir nulle.
(16)
Ja degvielas un kurināmā operators nodod degvielu un kurināmo vienai vai vairākām šā likuma 4. pielikuma 1. punktā minētajām kategorijām bez šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas, Valsts vides dienests pieņem lēmumu par pienākumu degvielas un kurināmā operatoram pārtraukt minētās darbības.
13.
pants.
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšana, grozīšana un atcelšana operatoriem
(1)
Operators, veicot Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības, ievēro siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā noteiktos monitoringa nosacījumus un prasības.
(2)
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju iekārtas darbībai izsniedz, groza un atceļ Valsts vides dienests.
(3)
Operators informē Valsts vides dienestu par visām plānotajām izmaiņām, kas skar iekārtas būtību, darbību, paplašināšanu vai jaudas samazināšanu, kuru dēļ ir nepieciešams veikt grozījumus operatoram izsniegtajā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā.
(4)
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedz katram Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas periodam:
1)
ceturtais periods – no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim;
2)
piektais un turpmākie periodi – 10 kalendāra gadi, sākot ar 2031. gada 1. janvāri.
(5)
Šā panta ceturtās daļas 1. punktā noteiktā perioda pirmajā piecu gadu posmā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju var saņemt arī par darbībām, kuru robežvērtības nepārsniedz šā likuma 1. pielikumā minēto darbību robežvērtības.
(6)
Valsts vides dienests siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumus saskaņo ar attiecīgajai iekārtai atbilstošajos tiesību aktos piesārņojošo darbību jomā noteiktajā kārtībā izsniegtas A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem.
(7)
Ministru kabinets nosaka:
1)
kārtību, kādā izsniedz, groza un atceļ siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību veikšanai;
2)
iesniegumā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai iekļaujamo informāciju.
14.
pants.
Valsts nodeva par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju
Par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu un grozīšanu maksājama valsts nodeva. Ministru kabinets nosaka nodevas maksāšanas kārtību, likmes, atvieglojumus un komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus attiecībā uz plānotajiem nodevas atvieglojumiem.
15.
pants.
Gaisa kuģu operatoru darbība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā
(1)
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj tos gaisa kuģa operatora lidojumus, kuri veikti no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts teritorijā, un norādīti šā likuma 2. pielikuma I daļā.
(2)
Latvijas Republika ir gaisa kuģa operatora administrējošā dalībvalsts, ja:
1)
gaisa kuģa operatoram ir spēkā esoša darbības licence, kuru izdevusi Latvijas Republika saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā;
2)
gaisa kuģa operatoram ir spēkā esoša darbības licence, kuru izdevusi valsts, kas nav Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts, un Latvijas Republika ir dalībvalsts ar lielāko aprēķināto aviācijas emisiju daudzumu lidojumos, ko veicis attiecīgais gaisa kuģa operators bāzes gadā (kalendāra gads, kas sākas 2006. gada 1. janvārī, vai gaisa kuģa operatora darbības pirmais kalendāra gads tiem gaisa kuģu operatoriem, kuri aviācijas darbības sākuši pēc 2006. gada 1. janvāra).
16.
pants.
Operatoru un gaisa kuģu operatoru veiktais monitorings un ziņojumi
(1)
Operatora un gaisa kuģa operatora pienākums ir regulāri kontrolēt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, nodrošināt nepārtrauktu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un tās darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un sniegt informāciju kompetentajām iestādēm.
(2)
Lai uzsāktu vai turpinātu darbību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, operators vai gaisa kuģa operators sagatavo Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību un to radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plānu. Operators minēto plānu iesniedz apstiprināšanai Valsts vides dienestam, bet gaisa kuģa operators – valsts aģentūrai "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra).
(3)
Gaisa kuģa operators veic monitoringu gaisa kuģu veikto lidojumu ietekmei, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām.
(4)
Ja gaisa kuģa operatora sagatavotais siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plāns nav apstiprināts, tas nedrīkst uzsākt vai turpināt veikt Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības.
(5)
Monitoringa dati un monitoringa pārskats ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam, kontroles institūcijām, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai.
(6)
Operators un gaisa kuģa operators katru gadu līdz 15. martam sagatavo un nodrošina verificēšanu šādiem ziņojumiem:
1)
ikgadējam emisiju ziņojumam par veiktajām Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbībām un radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu iepriekšējā kalendāra gadā;
2)
ziņojumam par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām.
(7)
Operators, ņemot vērā šā panta otrajā daļā minēto monitoringa plānu un ikgadējā datu monitoringa rezultātus, katru gadu līdz 15. martam sagatavo ikgadējo darbības līmeņa ziņojumu par iekārtas iepriekšējā gada darbības datiem.
(8)
Operators katru gadu līdz 15. martam iesniedz Valsts vides dienestam izvērtēšanai un apstiprināšanai vai noraidīšanai verificētus šā panta sestajā un septītajā daļā​​​​​ minētos ziņojumus un verificētāja ziņojumus.
(9)
Gaisa kuģa operators katru gadu līdz 15. martam iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai izvērtēšanai un apstiprināšanai vai noraidīšanai verificētus šā panta sestajā daļā minētos ziņojumus un verificētāja ziņojumus.
(10)
Operatoram, kura šā panta sestajā un septītajā daļā minētais ziņojums līdz attiecīgā gada 31. martam nav apstiprināts vai ir noraidīts, ir liegta iespēja veikt darījumus ar emisijas kvotām. Minētos darījumus veic pēc ziņojuma apstiprināšanas.
(11)
Gaisa kuģa operatoram, kura šā panta sestajā daļā minētais ziņojums līdz attiecīgā gada 31. martam nav apstiprināts vai ir noraidīts, ir liegta iespēja veikt darījumus ar emisijas kvotām. Minētos darījumus veic pēc ziņojuma apstiprināšanas.
(12)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
operators veic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, kā arī sagatavo un atbilstoši informācijas apmaiņas kārtībai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iesniedz verificētu ikgadēju emisiju un darbības līmeņa ziņojumu un informāciju par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām;
2)
Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina šīs daļas 1. punktā minētos ziņojumus;
3)
gaisa kuģa operators veic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, izstrādā emisiju monitoringa plānu, sagatavo un atbilstoši informācijas apmaiņas kārtībai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iesniedz verificētu ikgadēju emisiju ziņojumu, sniedz informāciju par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tam bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām, kā arī bezmaksas emisijas kvotu noteikšanu, kas izriet no ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanas;
4)
gaisa kuģa operators iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai informāciju par veikto šīs daļas 3. punktā minēto monitoringu un pārbauda aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām;
5)
Civilās aviācijas aģentūra pārbauda un apstiprina šīs daļas 3. un 4. punktā minētos ziņojumus;
6)
verificētāji nodrošina šā panta sestajā un septītajā daļā minēto ziņojumu verificēšanu, un kārtību, kādā tiek novērtēta verificētāja atbilstība verifikācijas veikšanai.
(13)
Ja operators vai gaisa kuģa operators veic darbību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, bet nav izpildījis šā panta otrajā daļā minētos pienākumus, Valsts vides dienests attiecībā uz operatoru un Civilās aviācijas aģentūra attiecībā uz gaisa kuģa operatoru pieņem lēmumu pārtraukt minēto darbību.
17.
pants.
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jūras transporta jomā
(1)
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu piemēro šā likuma 2. pielikuma II daļā minētajām darbībām un siltumnīcefekta gāzēm.
(2)
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kvotu sadali un nodošanas prasību piemērošanu attiecībā uz jūras transporta darbībām piemēro 50 procentiem emisiju, ko rada kuģi, kuri iziet no kādas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas un ierodas piestāšanas ostā, kas nav nevienas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā, 50 procentiem emisiju, ko rada kuģi, kuri kādas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā ierodas no piestāšanas ostas, kas nav nevienas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā, 100 procentiem emisiju no kuģiem, kas kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā ierodas no kādas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas, un 100 procentiem emisiju no kuģiem, kas atrodas kādas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā.
(3)
Latvijas Republika ir kuģošanas sabiedrības administrējošā dalībvalsts, ja:
1)
kuģošanas sabiedrība ir reģistrēta Latvijā;
2)
kuģošanas sabiedrība nav reģistrēta Latvijā un tās kuģi pēdējo četru gadu laikā ir visbiežāk piestājuši Latvijā, veicot reisus, kas atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem reisiem;
3)
kuģošanas sabiedrība nav reģistrēta Eiropas Savienības dalībvalstī un tās kuģi iepriekšējos četros monitoringa gados nav veikuši nevienu reisu, uz kuru attiecas šā panta pirmajā daļā minētā darbības joma, un kuģošanas sabiedrības kuģis Latvijā ir uzsācis vai pabeidzis savu pirmo reisu, uz kuru attiecas šā panta pirmajā daļā minētā darbības joma;
4)
kuģošanas sabiedrība ir iekļauta Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumā par kuģošanas sabiedrību sarakstu, kurā norādītas kuģošanas sabiedrību administrējošās iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK.
(4)
Gadījumos, kad saskaņā ar līgumisku vienošanos galīgo atbildību par degvielas iegādi vai kuģa ekspluatāciju, vai abiem uzņemas nevis kuģošanas sabiedrība, bet cits subjekts, kuģošanas sabiedrība ir tiesīga no attiecīgā subjekta saņemt atlīdzību par izmaksām, ko rada kvotu nodošana.
(5)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piemēro nododamo emisijas kvotu apjomu un netiek piemērots kvotu nodošanas pienākums.
18.
pants.
Jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings un ziņojumi
(1)
Kuģošanas sabiedrība katru gadu veic siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regulā (ES) 2015/757 par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – regula 2015/757), un šajā pantā noteikto kārtību sniedz informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam.
(2)
Kuģošanas sabiedrība, kuras administrējošā valsts ir Latvija, katru gadu par katru tās pārziņā esošo kuģi sagatavo un regulā 2015/757 noteiktajā formātā un kārtībā līdz 31. martam iesniedz Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam pārbaudītu ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisijām attiecībā uz visu iepriekšējā gada ziņošanas laikposmu.
(3)
Klimata un enerģētikas ministrija, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" un Valsts vides dienests atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē regulas 2015/757 kuģošanas sabiedrībai noteikto prasību izpildi.
(4)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
kuģošanas sabiedrība veic siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, izstrādā emisiju monitoringa plānu, sagatavo un atbilstoši informācijas apmaiņas kārtībai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iesniedz Valsts vides dienestam verificētu ikgadēju emisiju ziņojumu, agregētos emisiju datus uzņēmuma līmenī un monitoringa plānu;
2)
Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina šīs daļas 1. punktā minētos ziņojumus un monitoringa plānu;
3)
tiek novērtēta verificētāja atbilstība verifikācijas veikšanai;
4)
starp Valsts vides dienestu, valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Klimata un enerģētikas ministriju un Eiropas Komisiju notiek informācijas apmaiņa par jūras transporta radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām.
19.
pants.
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu saraksts bezmaksas emisijas kvotu sadalei
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstu katram šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minētajam Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 10 gadu perioda piecu gadu ciklam. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstu pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju apstiprina Ministru kabinets. 
(2)
Iekārtu sarakstā ietver iekārtas, kurām izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja. Iekārtu sarakstā iekļauj informāciju par iekārtu darbībām, siltuma un gāzu pārvadi, elektroenerģijas ražošanu un siltumnīcefekta gāzu emisijām apakšiekārtu līmenī iepriekšējos piecos secīgos kalendāra gados pirms iekārtu saraksta iesniegšanas Eiropas Komisijā. Iekārtu sarakstā nosaka ikgadējo bezmaksas emisijas kvotu sadalījumu operatoriem.
(3)
Iekārtu sarakstu izstrādā atbilstoši Eiropas Komisijas 2018. gada 19. decembra regulai (ES) 2019/331, ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu.
(4)
Lai sagatavotu iekārtu sarakstu katram šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minētā 10 gadu perioda piecu gadu ciklam, operators atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas pieprasījumam un Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem emisijas kvotu sadales jomā iesniedz Valsts vides dienestam pilnīgu un verificētu informāciju un datus, kas nepieciešami, lai noteiktu bezmaksas emisijas kvotu piešķīruma apjomu attiecīgajai iekārtai.
(5)
Valsts vides dienests pieņem lēmumu par iesniegtās šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas apstiprināšanu.
(6)
Valsts vides dienests apstiprināto informāciju iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai.
(7)
Klimata un enerģētikas ministrija ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Komisijai Ministru kabinetā apstiprināto Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstu. 
(8)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
operatori sagatavo un iesniedz informāciju iekārtu saraksta izstrādei;
2)
operatori, kuriem ir pienākums veikt pirmo vai kārtējo uzņēmuma energoauditu vai ieviest sertificētu vai pārsertificētu energopārvaldības sistēmu vai papildinātu vides pārvaldības sistēmu, iesniedz informāciju par energoefektivitātes paaugstināšanas ieteikumu īstenošanu;
3)
operatori iesniedz klimatneitralitātes plānu iekārtas darbībām;
4)
sadalāmas bezmaksas emisijas kvotas iekārtām nozarēs un apakšnozarēs, ciktāl to aptver pasākumi, kuru mērķis ir novērst oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi, atbilstoši Eiropas Padomes un Parlamenta 2023. gada 10. maija regulai (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (turpmāk – regula 2023/956);
5)
izstrādājams iekārtu saraksts un aprēķināms operatoram bez maksas piešķiramo emisijas kvotu apjoms, kā arī nodrošināma šo bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana un atpakaļnodošana;
6)
aprēķināms gaisa kuģa operatoram bez maksas piešķiramo emisijas kvotu apjoms, kā arī nodrošināma šo bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana un atpakaļnodošana;
7)
apstiprina Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstu katram šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minētā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 10 gadu perioda piecu gadu ciklam;
8)
Klimata un enerģētikas ministrija pieņem lēmumu par bezmaksas emisijas kvotu piešķīruma atcelšanu operatoram un iekārtas izslēgšanu no Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas;
9)
notiek informācijas apmaiņa Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros – tiek iesniegti iesniegumi bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanai un tiek iesniegta informācija Eiropas Komisijai.
20.
pants.
Aviācijas kvotu sadales tabula un aviācijas bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana 
(1)
Ikviens gaisa kuģa operators, kura administrējošā dalībvalsts ir Latvija un kurš veic šā likuma 15. panta otrajā daļā minētos lidojumus, var pieteikties uz bezmaksas emisijas kvotu sadali.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija, izvērtējot arī sabiedrības viedokli un ņemot vērā Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu par kopējo kvotu daudzumu, kas piešķirams gaisa kuģu operatoriem, un tā grozījumus, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu gaisa kuģa operatoram, kura administrējošā dalībvalsts ir Latvija, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija paziņojusi Klimata un enerģētikas ministrijai par Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanu par aviācijas kvotu sadales tabulu vai tās grozījumiem.
(3)
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" katru gadu līdz 30. jūnijam emisijas vienību reģistrā sadala emisijas kvotas pa gaisa kuģu operatoru kontiem, ievērojot Eiropas Komisijas apstiprināto aviācijas kvotu sadales tabulu, Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumus un Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktus emisijas kvotu sadales jomā un emisijas kvotu izsoļu jomā.
(4)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
gaisa kuģa operators sagatavo un iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai informāciju aviācijas kvotu sadales tabulas izstrādei;
2)
nosakāms emisijas kvotu daudzums visiem gaisa kuģu operatoriem.
21.
pants.
Bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana operatoriem
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija, ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto iekārtu sarakstu, tā grozījumus un normatīvos aktus emisijas kvotu sadales jomā, kā arī izvērtējot sabiedrības sniegto viedokli, pieņem lēmumu par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstā iekļautajam operatoram ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija paziņojusi Klimata un enerģētikas ministrijai par Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanu par iekārtu sarakstu vai tā grozījumiem.
(2)
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" katru gadu līdz 30. jūnijam emisijas vienību reģistrā sadala emisijas kvotas pa operatoru kontiem, ievērojot Eiropas Komisijas apstiprināto iekārtu sarakstu, Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumus un Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktus emisijas kvotu sadales jomā un emisijas kvotu izsoļu jomā.
(3)
Ministru kabinets nosaka:
1)
kārtību, kādā jaunas iekārtas operators sagatavo un iesniedz iesniegumu bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanai;
2)
nosacījumus operatoram bez maksas piešķiramo emisijas kvotu apjoma grozīšanai un lēmumu pieņemšanai.
22.
pants.
Darbības ar emisijas kvotām
(1)
Emisijas kvotas īpašnieks var būt jebkura fiziska vai juridiska persona (turpmāk – persona). Persona, kurai pieder emisijas kvota, drīkst bez ierobežojumiem to pārskaitīt citai personai un veikt citas Eiropas Komisijas 2019. gada 12. marta deleģētajā regulā 2019/1122, ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK, noteiktās darbības ar emisijas kvotām.
(2)
Emisijas kvotas derīgums ir atkarīgs no tās izdošanas perioda:
1)
no 2013. gada 1. janvāra izdotās emisijas kvotas ir beztermiņa;
2)
šā likuma 13. panta ceturtajā daļā noteikto periodu laikā izdotās emisijas kvotas ir beztermiņa, un tām tiek norādīts, kurā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 10 gadu periodā tās tikušas izdotas. Šīs emisijas kvotas ir derīgas emisijas kvotu nodošanai par to emisiju apjomu, kas radīts, sākot no minētā perioda pirmā gada.
(3)
Emisijas kvotu nodošanai Latvijā ir derīgas arī emisijas kvotas, kuras izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija vai citas valsts kompetentā institūcija, ja attiecīgās valsts izsniegtās emisijas kvotas ir atzinusi Eiropas Komisija.
(4)
Operators, gaisa kuģa operators vai kuģošanas sabiedrība katru gadu līdz 31. martam ievada emisijas vienību reģistrā datus par iekārtas, gaisa kuģa vai kuģošanas sabiedrības emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu iepriekšējā kalendāra gadā un katru gadu līdz 30. septembrim nodod emisijas kvotas, kas atbilst ievadītajam emisiju datu apjomam, pārskaitot tās no sava konta emisijas vienību reģistrā uz Eiropas Savienības emisijas kvotu dzēšanas kontu un vienlaikus nodrošinot šo emisijas kvotu dzēšanu emisijas vienību reģistrā.
(5)
Pienākums nodot emisijas kvotas neattiecas uz oglekļa dioksīda apjomu, kurš ir uztverts un ķīmiski piesaistīts produktā.
(6)
Pēc emisijas kvotu īpašnieka pieprasījuma valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kā valsts administrators emisijas vienību reģistrā dzēš attiecīgo emisijas kvotu daudzumu.
23.
pants.
Finanšu līdzekļu izlietojums, kuri gūti no darījumiem ar emisijas kvotām, kas piešķirtas bez maksas 
(1)
Bez maksas piešķirto emisijas kvotu, kā arī ar emisijas kvotām veikto darbību uzskaiti veic atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
(2)
Operators vai gaisa kuģa operators, kas gūst finanšu līdzekļus no darījumiem ar tam piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām, attiecīgos finanšu līdzekļus izlieto, lai kompensētu iepriekš veiktos vai plānotos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumus, tai skaitā šādus pasākumus:
1)
savā darbībā izmantotās iekārtas vai tās daļu nomaiņa, lai šajā iekārtā būtu iespējams izmantot atjaunīgos energoresursus, elektroenerģiju vai tādas izejvielas, kas samazina attiecīgā operatora siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu;
2)
savai darbībai izmantotā gaisa kuģa uzlabošana vai gaisa kuģa nomaiņa ar efektīvāku gaisa kuģi, tai skaitā tādu, kurā iespējams izmantot degvielu, kas ražota no atjaunīgiem energoresursiem;
3)
savā darbībā izmantotās iekārtas vai ēkas energoefektivitātes uzlabošana;
4)
savā darbībā izmantotās siltumapgādes un elektroapgādes sistēmu un galapatērētāju energoefektivitātes uzlabošana, centralizētās siltumapgādes sistēmas paplašināšana un jaunu galapatērētāju pieslēgšana centralizētās siltumapgādes sistēmai;
5)
jaunas atjaunīgus energoresursus izmantojošas iekārtas uzstādīšana un izmantošana, lai samazinātu valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu;
6)
dabā balstītu risinājumu īstenošana klimata mērķu sasniegšanai.
(3)
Atbilstoši pieprasījumam valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" sniedz Klimata un enerģētikas ministrijai informāciju par operatora un gaisa kuģa operatora veiktajiem darījumiem ar emisijas kvotām, kas nav šā likuma 22. panta ceturtajā daļā minētā emisijas kvotu nodošana.
(4)
Klimata un enerģētikas ministrija šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minēto Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 10 gadu periodu piecu gadu ciklu beigās, ņemot vērā operatora un gaisa kuģa operatora sniegto informāciju, pārbauda operatora un gaisa kuģa operatora veiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumus, kuri finansēti no operatora un gaisa kuģa operatora finanšu līdzekļiem, kas gūti no darījumiem ar tiem bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām, un šo finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem.
(5)
Ja šā panta ceturtajā daļā minētajā pārbaudē konstatē, ka finanšu līdzekļi nav izmantoti atbilstoši šā likuma nosacījumiem, Klimata un enerģētikas ministrija pieņem lēmumu par operatora un gaisa kuģa operatora pienākumu triju gadu laikā veikt šā panta otrajā daļā minētos pasākumus tādā finansiālajā apmērā, kas atbilst attiecīgi gūtajiem ienākumiem no darījumiem ar bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām.
(6)
Ja šā panta piektajā daļā minētais lēmums netiek izpildīts vai tiek izpildīts daļēji, Klimata un enerģētikas ministrija pieņem lēmumu par operatora un gaisa kuģa operatora pienākumu finanšu līdzekļus, kas gūti no operatora un gaisa kuģa operatora darījumiem ar bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām un nav izmantoti atbilstoši šā likuma nosacījumiem, atpakaļnodot un ieskaitīt Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai. Minētos finanšu līdzekļus izmanto Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros atbilstoši šā likuma 34. pantam.
(7)
Šajā pantā noteiktās prasības par to finanšu līdzekļu izmantošanu, kas gūti no darījumiem, attiecināmas arī uz operatoru un gaisa kuģa operatoru, kurš izstājas no Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas.
(8)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicams šā panta sestajā daļā minēto neizmantoto finanšu līdzekļu aprēķins.
24.
pants.
Emisijas vienību reģistrs
(1)
Emisijas vienību reģistrā uzskaita emisijas kvotas, gada emisijas sadales vienības, piesaistes vienības, apsaimniekotās meža zemes elastības vienības, Kioto vienības un vienības Parīzes nolīguma ietvaros, veic to pārskaitījumu, nodošanas, aizstāšanas, atcelšanas un dzēšanas procedūras un reģistrē informāciju par elektroniskajos kontos turēto emisijas kvotu īpašumtiesībām. 
(2)
Latvijas valsts kontu, Latvijas operatoru kontu, Latvijas gaisa kuģu operatoru kontu, Latvijas kuģošanas sabiedrības kontu un Latvijas jurisdikcijā esošo emisijas vienību reģistra kontu administrēšanu veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kā valsts administrators.
(3)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:
1)
veic darbības emisijas vienību reģistrā, tai skaitā darbības ar emisijas vienību reģistra kontiem, darbības ar emisijas kvotām un Kioto vienībām, un nosaka konta turētāju, konta pilnvaroto pārstāvi vai papildu pilnvaroto pārstāvi;
2)
veic pārraudzību darbībām emisijas vienību reģistrā un piekļuvi emisijas vienību reģistram, kā arī sadarbību ar citām iestādēm uzraudzības un kontroles nodrošināšanai;
3)
sniedz informāciju citām iestādēm un sabiedrībai par darbībām emisijas vienību reģistrā, tai skaitā par veiktajiem pārskaitījumiem;
4)
apstiprina maksu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kā valsts administratora sniegto pakalpojumu – emisijas vienību reģistrā esošo kontu administrēšanu.
25.
pants.
Emisijas kvotu nodošanas saistību neizpilde
(1)
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" katru gadu līdz 10. oktobrim apkopo informāciju par operatoriem, gaisa kuģu operatoriem un kuģošanas sabiedrībām, kuras paredzētajā termiņā nav veikušas šā likuma 22. panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu vai nav nodevušas emisijas kvotas noteiktajā apjomā.
(2)
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" katru gadu līdz 1. decembrim:
1)
informē Valsts vides dienestu par operatoriem, gaisa kuģu operatoriem vai kuģošanas sabiedrībām, kuras paredzētajā termiņā nav nodevušas emisijas kvotas vai nav nodevušas tās noteiktajā apjomā, kā arī norāda katra operatora, gaisa kuģa operatora vai kuģošanas sabiedrības nenodoto emisijas kvotu skaitu;
2)
publicē savā tīmekļvietnē to operatoru, gaisa kuģu operatoru vai kuģošanas sabiedrību sarakstu, kuras paredzētajā termiņā nav nodevušas emisijas kvotas vai nav nodevušas tās noteiktajā apjomā.
(3)
Ja Valsts vides dienests pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas konstatē, ka operators, gaisa kuģa operators vai kuģošanas sabiedrība nav veikusi šā likuma 22. panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu paredzētajā termiņā vai nav nodevusi tās noteiktajā apjomā, tas pieņem lēmumu, kurā nosaka operatoram, gaisa kuģa operatoram vai kuģošanas sabiedrībai šādus pienākumus:
1)
nodot tādu emisijas kvotu apjomu, kas nosedz nenodoto emisijas kvotu apjomu;
2)
veikt maksājumu par šā likuma 22. panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nenodošanu paredzētajā termiņā vai noteiktajā apjomā.
(4)
Valsts vides dienests katru gadu līdz 1. septembrim publicē savā tīmekļvietnē šā panta trešās daļas 2. punktā minētā maksājuma likmi par vienu emitēto tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta. Aprēķinot minēto likmi, ievēro šādus nosacījumus:
1)
maksājuma bāzes likme ir 100 euro par katru emitēto tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, par kuru nav veikta emisijas kvotu nodošana;
2)
maksājuma likme tiek palielināta, ņemot vērā Eiropas Savienības Statistikas biroja tīmekļvietnē pieejamo informāciju par Eiropas patēriņa cenu indeksu.
(5)
Šā panta trešajā daļā minētais operators, gaisa kuģa operators vai kuģošanas sabiedrība pēc Valsts vides dienesta lēmuma saņemšanas iemaksā šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto maksājumu Valsts vides dienesta noteiktajā budžeta kontā līdz nākamā gada 15. februārim. Ja minētajā termiņā maksājums nav veikts vai nav veikts pilnā apmērā, Valsts vides dienestam ir tiesības attiecīgo summu piedzīt.
(6)
Šā panta trešajā daļā minēto Valsts vides dienesta lēmumu operators, gaisa kuģa operators un kuģošanas sabiedrība var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Klimata un enerģētikas ministrijā.
26.
pants.
Ziņojums par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas nosacījumu īstenošanu 
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" attiecībā uz ziņošanu par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas nosacījumu īstenošanu:
1)
koordinē nepieciešamās informācijas apkopošanu ziņojumam par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešanu un īstenošanu atbilstoši Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem emisijas kvotu jomā;
2)
ņemot vērā šā panta 1. punktā minēto informāciju, sagatavo ziņojumu, saskaņo to ar Klimata un enerģētikas ministriju, Valsts vides dienestu, Valsts ieņēmumu dienestu, Civilās aviācijas aģentūru un Latvijas nacionālo akreditācijas institūciju un katru gadu līdz 30. jūnijam ievieto Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē, kā arī publicē savā tīmekļvietnē.
27.
pants.
Sabiedrības līdzdalība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību monitoringā un ziņošanā un bezmaksas emisijas kvotu sadalē 
(1)
Pirms siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanas Valsts vides dienests tīmekļvietnes adresi, kurā pieejams iesniegums siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai vai grozīšanai, elektroniski nosūta attiecīgajai pašvaldībai, Klimata un enerģētikas ministrijai un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kā valsts administratoram un izskata to iesniegtos priekšlikumus.
(2)
Valsts vides dienests nodrošina, ka tā rīcībā esošā informācija ir pieejama sabiedrībai. Informācija ir nepieciešama līdzdalībai lēmuma pieņemšanā, kas attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu, izsniegtās siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumiem un informāciju par monitoringa un kontroles rezultātiem.
(3)
Ja iesniegums siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai vai grozīšanai vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ietver informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija, Valsts vides dienests attiecīgo informāciju nepublicē. Šis noteikums neattiecas uz informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju.
(4)
Sabiedrībai ir pieejama informācija par operatora un gaisa kuģa operatora Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbībās radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ikgadējais darbības līmeņa ziņojums ir pieejams kontroles institūcijām.
(5)
Iekārtu saraksts un Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumi un lēmumu projekti par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu vai emisijas kvotu piešķiršanas grozīšanu operatoriem un gaisa kuģu operatoriem ir pieejami sabiedrībai Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē.
(6)
Lēmumi par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu gaisa kuģu operatoriem tiek publicēti arī Civilās aviācijas aģentūras tīmekļvietnē.
(7)
Klimata un enerģētikas ministrija noskaidro sabiedrības viedokli par izstrādāto bezmaksas emisijas kvotu sadales plāna projektu un lēmuma par emisijas kvotu piešķiršanu projektu, dodot iespēju iesniegt priekšlikumus ne mazāk kā 30 dienas pēc attiecīgā projekta publicēšanas Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē.
(8)
Sabiedrībai ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju nosacījumi, kā arī informācija par monitoringa un pārbaudes rezultātiem.
28.
pants.
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, lēmuma saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un ziņojumu apstrīdēšana
(1)
Valsts vides dienesta pieņemto lēmumu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, tās grozījumiem un informācijas klasificēšanu persona, kuru šis lēmums var ietekmēt, var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Vides pārraudzības valsts birojā.
(2)
Ikviena persona var vērsties ar iesniegumu Vides pārraudzības valsts birojā arī tad, ja netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz sabiedrības līdzdalības tiesībām vai tiesībām uz vides informāciju. Iesniegumu var iesniegt visā lēmuma pieņemšanas procesa laikā vai mēneša laikā no Valsts vides dienesta lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(3)
Valsts vides dienesta lēmumu attiecībā uz operatora iesniegto ikgadējo emisiju ziņojumu vai ikgadējo darbības līmeņa ziņojumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Vides pārraudzības valsts birojā. 
(4)
Civilās aviācijas aģentūras lēmumu attiecībā uz gaisa kuģa operatora iesniegto ikgadējo emisiju ziņojumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Satiksmes ministrijā.
(5)
Vides pārraudzības valsts biroja un Satiksmes ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 
(6)
Šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šo lēmumu darbību.
29.
pants.
Civilās aviācijas aģentūras papildu darbības attiecībā uz gaisa kuģu operatoriem
Ja gaisa kuģa operators nepilda šajā likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, Civilās aviācijas aģentūra var iesniegt Eiropas Komisijai vai Satiksmes ministrijai, ja gaisa kuģa operatoram ir Satiksmes ministrijas izsniegta darbības licence, lūgumu pieņemt lēmumu par attiecīgā gaisa kuģa operatora darbības aizliegumu. Gadījumos, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu pēc Latvijas vai kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma, Civilās aviācijas aģentūra informē Eiropas Komisiju par visiem pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šādu lēmumu.
30.
pants.
Papildu sankcijas kuģošanas sabiedrībām
(1)
Ja kuģošanas sabiedrība divus vai vairākus gadus pēc kārtas nav veikusi šā likuma 22. panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu paredzētajā termiņā un ar šā likuma 25. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt šo pienākumu izpildi, Valsts vides dienests pēc tam, kad devis kuģošanas sabiedrībai iespēju sniegt paskaidrojumus, var pieņemt lēmumu par kuģošanas sabiedrības kuģu izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir veikusi šā likuma 22. panta ​​​​​ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu. Par pieņemto lēmumu Valsts vides dienests vienas darbdienas laikā nosūta paziņojumu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijai (turpmāk – Kuģošanas drošības inspekcija), Eiropas Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai, citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij.
(2)
Ja kuģis izraidīts no Latvijas ostas vai enkurvietas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas par siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas kvotu nodošanas prasību neievērošanu, kuģim aizliegts ienākt Latvijas ostās un enkurvietās. Lēmuma par kuģu izraidīšanu un kuģu aizturēšanu izpildi nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas pilda krasta apsardzes funkcijas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(3)
Ja kuģošanas sabiedrība, kura pārvalda kuģus ar Latvijas karogu un kuras kuģi ienāk vai atrodas kādā no Latvijas ostām, divus vai vairākus gadus pēc kārtas nav veikusi šā likuma 22. panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu paredzētajā termiņā un ar šā likuma 25. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt šo pienākumu izpildi, Valsts vides dienests pēc tam, kad devis kuģošanas sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, un pēc saskaņošanas ar Kuģošanas drošības inspekciju var pieņemt lēmumu par kuģa aizturēšanu līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir veikusi šā likuma 22. panta ​​​​​​​ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu. Par pieņemto lēmumu Valsts vides dienests vienas darbdienas laikā paziņo Kuģošanas drošības inspekcijai, lūdzot izdot karoga valsts kuģa aizturēšanas rīkojumu līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir izpildījusi kvotu nodošanu. Par pieņemto karoga valsts kuģa aizturēšanas rīkojumu Kuģošanas drošības inspekcija vienas darbdienas laikā paziņo kuģa kapteinim un tā kuģošanas sabiedrībai, Valsts vides dienestam, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam, Eiropas Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
(4)
Šajā pantā minētie noteikumi neietekmē starptautisko jūrniecības noteikumu izpildi par briesmās nonākušiem kuģiem.
(5)
Valsts vides dienesta lēmumu par kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas un lēmumu par kuģa aizturēšanu kuģošanas sabiedrība var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Klimata un enerģētikas ministrijā.
31.
pants.
Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas globālā tirgus pasākuma īstenošana
(1)
Gaisa kuģu operatori, kas atbilst Eiropas Komisijas 2019. gada 18. jūlija deleģētās regulas 2019/1603, ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula 2019/1603), 1. panta nosacījumiem, katru gadu līdz 15. martam atbilstoši regulas 2019/1603 prasībām veic monitoringu, verifikāciju un ziņo par emisijām, kas rodas regulas 2019/1603 2. pantā noteiktajos lidojumos, ieskaitot lidojumus, kas tiek veikti starp lidlaukiem, kuri atrodas divās dažādās trešajās valstīs.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minēto verificēto ziņojumu gaisa kuģa operators iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par ziņojuma apstiprināšanu vai noraidīšanu.
(3)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma darbība starptautiskās aviācijas oglekļa dioksīda kompensēšanas un samazināšanas shēmā.
VnodaļaKlimata finanšu instrumenti
32.
pants.
Klimata pārmaiņu finanšu instruments
(1)
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija ir Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta budžeta programmas izpildītāja.
(3)
Līdzekļu atlikumu, kas gūts no Latvijas Republikai piederošo noteiktā daudzuma vienību pārdošanas starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības ietvaros, izmanto Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros atbilstoši šā likuma 34. pantam. Šajā daļā minēto līdzekļu atlikumu apstiprina ar Ministru kabineta lēmumu vienlaikus ar šā likuma 35. panta trešajā daļā minēto informatīvo ziņojumu.
(4)
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds):
1)
uzrauga līgumu par projektu īstenošanu izpildi;
2)
pārbauda projektu īstenotāju iesniegtos pārskatus par projektu rezultātu monitoringu un iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai apkopotu informāciju.
(5)
Attiecībā uz šā panta ceturtajā daļā minēto uzdevumu izpildi Vides investīciju fonds atrodas Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzībā.
33.
pants.
Emisijas kvotu izsolīšanas instruments
(1)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām.
(2)
Latvijas Republika izsola emisijas kvotas, kas nav piešķiramas operatoriem, gaisa kuģu operatoriem un kuģošanas sabiedrībām bez maksas un kas nav ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē.
(3)
Latvijas Republika izsola emisijas kvotas, kas aptver šā likuma 4. pielikuma 1. punktā minētās darbības, ja vien tās nav ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē. Emisijas kvotas, kas aptver šā likuma 4. pielikuma 1. punktā minētās darbības, izsola atsevišķi no emisijas kvotām, kas minētas šā panta otrajā daļā.
(4)
Līdzekļus, kas iegūti, izsolot šā panta otrajā un trešajā daļā minētās emisijas kvotas (turpmāk – izsoļu ieņēmumi), izņemot līdzekļus, kurus dara pieejamus Sociālajam klimata fondam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija regulu (ES) 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza regulu (ES) 2021/1060, ieskaita Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai.
(5)
Valsts pamatbudžetā kārtējam gadam un ilgtermiņa saistībās turpmākajiem gadiem finansējumu šā likuma 34. pantā minētajiem mērķiem paredz kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) atbilstoši Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros apstiprināto projektu naudas plūsmu prognozēm un nepieciešamajiem Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administratīvajiem izdevumiem, ņemot vērā iepriekšējos gados no šā panta septītajā daļā minētajiem finansējuma avotiem iegūto un neizlietoto finanšu līdzekļu apmēru.
(6)
Šā panta piektajā daļā minētās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja ir Klimata un enerģētikas ministrija.
(7)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros pieejamais finansējums veidojas no:
1)
emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem;
2)
valstij piešķirto emisijas kvotu pārdošanas sekundārajā tirgū;
3)
gada emisijas sadales vienību pārdošanas;
4)
piesaistes vienību pārdošanas;
5)
starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības ietvaros gūto līdzekļu atlikuma;
6)
finanšu līdzekļiem, kas gūti atbilstoši šā likuma 23. panta sestajai daļai.
34.
pants.
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma izmantošana
(1)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, tai skaitā šādiem mērķiem:
1)
siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana vai ierobežošana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, arī tādu projektu un finanšu instrumentu finansēšana, kuru mērķis ir:
a)
veicināt gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību un paaugstināt ēku, tehnoloģisko iekārtu, elektroapgādes un individuālās un centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu energoefektivitāti,
b)
īstenot pasākumus, lai pārietu uz zemu un nulles siltumnīcefekta gāzu emisiju transportlīdzekļu un sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu, kā arī sekmētu uzlādes un uzpildes infrastruktūras attīstību,
c)
paplašināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu, kā arī veicināt esošās atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu ilgtspējas nodrošināšanu un citu tehnoloģiju attīstību, kuras sekmē klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu,
d)
veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām,
e)
veicināt oglekļa dioksīda piesaisti mežsaimniecībā, zemes izmantošanā un zemes izmantošanas maiņā, tostarp palielinot bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu apmežošanu un mežu atjaunošanu,
f)
veicināt oglekļa dioksīda uztveršanu, transportēšanu, uzglabāšanu, ģeoloģisko noglabāšanu videi drošā veidā un uztvertā oglekļa dioksīda izmantošanu;
2)
siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai ierobežošanas iespēju, kā arī iespēju pielāgoties klimata pārmaiņām palielināšana, arī tādu projektu un finanšu instrumentu finansēšana, kuru mērķis ir: 
a)
izstrādāt klimata tehnoloģijas un risinājumus, kas nodrošina energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunīgo energoresursu izmantošanu, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu tehnoloģiskajos procesos vai pielāgošanos klimata pārmaiņām,
b)
atbalstīt pētniecību nozarēs, uz kurām attiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma,
c)
īstenot klimata politikas pasākumus, kas vērsti uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī sagatavot integrēšanai dažādās nozarēs nepieciešamos pētījumus,
d)
īstenot izglītojošus pasākumus, lai uzlabotu sabiedrības izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām un pasākumiem, kas veicami, lai tās mazinātu un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, un veicina patērētāju paradumu maiņu, kā arī sekmē oglekļa mazietilpīgas ekonomikas attīstību Latvijā,
e)
darbaspēka pārkvalificēšanas un pārorientēšanas sekmēšana, lai veicinātu taisnīgu pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku un virzību uz klimatneitralitāti,
f)
pasākumi, ar ko sniedz finansiālu atbalstu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem energoefektivitātes palielināšanai ēku sektorā un transporta galalietotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem;
3)
Latvijas dalība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, emisijas kvotu izsolīšanas procesa nodrošināšanas administratīvo izmaksu segšana, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas administratīvās darbības nodrošināšanas izdevumi;
4)
Modernizācijas fonda īstenošanas un pārvaldības izdevumu segšana;
5)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta īstenošanas un pārvaldības izdevumu segšana;
6)
finansiālas kompensācijas nodrošināšana degvielas un kurināmā galapatērētājiem gadījumos, kad degvielas un kurināmā operatoram nav bijis iespējams izvairīties no siltumnīcefekta gāzu emisiju dubultās uzskaites un ir nodotas emisijas kvotas par siltumnīcefekta gāzu emisijām no darbībām, kuras ir minētas šā likuma 1. pielikumā vai nav ietvertas šā likuma 4. pielikuma 1. punktā;
7)
klimata pasākumu finansēšana attīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku, kuras ratificējušas Parīzes nolīgumu;
8)
iemaksu veikšana ar klimatu saistītās starptautiskās organizācijās;
9)
Konvencijas un tās Kioto protokola, Parīzes nolīguma saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpilde siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā. 
(2)
Izsoļu ieņēmumu izmantošanā ņem vērā šā panta pirmajā daļā minēto mērķu ietekmi ne vien uz siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzumu, bet arī uz vides kvalitāti kopumā, tai skaitā uz citu piesārņojošo vielu emisiju, pārrobežu gaisa piesārņojumu, dabiskajiem biotopiem.
35.
pants.
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta vadība un īstenošana
(1)
Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģiju, ietverot prioritāros virzienus izsoļu ieņēmumu izmantošanai.
(2)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu šā likuma 34. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem izlieto, organizējot projektu iesniegumu konkursus. Piešķirot Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu šā likuma 34. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem, tiek nodrošināta finansējuma avota publicitāte.
(3)
Klimata un enerģētikas ministrija katru gadu līdz 1. jūnijam iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbību iepriekšējā gadā, tai skaitā par finanšu izlietojumu un samazināto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, kas panākts, īstenojot attiecīgos projektus.
(4)
Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros veic šādas funkcijas:
1)
organizē projektu iesniegumu konkursus, pieņem un izvērtē projektu iesniegumus, kā arī pieņem lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt finansējumu;
2)
sagatavo, noslēdz, groza vai izbeidz līgumus par projekta īstenošanu;
3)
uzrauga projektu īstenošanu un līgumu par projektu īstenošanu izpildi;
4)
pārbauda projektu īstenotāju iesniegtos pārskatus par projektu īstenošanas progresu un projektu rezultātu monitoringu un iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai apkopotu informāciju;
5)
atgūst projektiem piešķirto neattiecināmo finanšu instrumenta finansējumu.
(5)
Attiecībā uz šā panta ceturtajā daļā minēto uzdevumu izpildi Vides investīciju fonds atrodas Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzībā.
(6)
Ministru kabinets:
1)
nosaka kārtību, kādā nodrošināma Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšana;
2)
izdod šā panta otrajā daļā minēto projektu iesniegumu konkursu nolikumus, kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas kārtību, kā arī pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību;
3)
pieņem lēmumu saistībā ar šā likuma 34. panta pirmās daļas 7. un 8. punktā minētajiem pasākumiem.
36.
pants.
Modernizācijas fonds
(1)
Modernizācijas fonda mērķis ir atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, lai īstenotu enerģijas pārvades un sadales sistēmu modernizāciju un veicinātu energoefektivitātes uzlabošanu.
(2)
Klimata un enerģētikas ministrija atbilstoši Modernizācijas fonda darbības periodam iesniedz Eiropas Investīciju bankai un Investīciju komitejai, kuras sastāvu un darbību nosaka Komisijas 2020. gada 9. jūlija īstenošanas regula (ES) 2020/1001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/87/EK piemērošanu Modernizācijas fonda darbībai, kura mērķis ir atbalstīt investīcijas energosistēmu modernizācijā un energoefektivitātes uzlabošanā atsevišķās dalībvalstīs (turpmāk – regula 2020/1001), investīciju priekšlikumus atbilstoši šā likuma 38. panta pirmajā daļā minētajai Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmai, lai saņemtu Latvijai pieejamo Eiropas Investīciju bankas turējumā esošo Modernizācijas fonda finansējumu.
(3)
Kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par finansējuma izmaksu, Modernizācijas fonda finansējumu ieskaita Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai.
(4)
Valsts pamatbudžetā kārtējam gadam un ilgtermiņa saistībās turpmākajiem gadiem finansējumu šā likuma 37. panta pirmajā daļā minētajiem izmantošanas virzieniem paredz kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) atbilstoši projektu īstenošanas nosacījumiem, to apstiprināšanas kārtībai un īstenošanas laika grafikiem, nepārsniedzot maksimāli saņemto Modernizācijas fonda finansējuma apmēru.
(5)
Šā panta ceturtajā daļā minētās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja ir Klimata un enerģētikas ministrija.
37.
pants.
Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana
(1)
Modernizācijas fonda finansējumu izmanto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumu īstenošanai, atbalstot investīcijas:
1)
elektroenerģijas un ūdeņraža ražošanā no atjaunīgajiem energoresursiem un šādas elektroenerģijas un ūdeņraža izmantošanā;
2)
atjaunīgo energoresursu izmantošanā individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē un centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē;
3)
primārās enerģijas patēriņa samazināšanā un energoefektivitātes uzlabošanā (izņemot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kuri saistīti ar enerģijas ražošanu no energoresursiem, kas atbilstoši Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 1.2 punktam nav atjaunīgie energoresursi), tai skaitā transporta, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un rūpniecības nozarē un ēku sektorā;
4)
enerģijas uzglabāšanā, tai skaitā elektroenerģijas uzkrātuvju izmantošanā;
5)
centralizētās siltumapgādes tīklu modernizēšanā, kā arī elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizēšanā, tai skaitā viedo risinājumu ieviešanā;
6)
elektroenerģijas pārvades tīklu starpsavienojumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm palielināšanā, modernizēšanā vai caurlaides spējas paaugstināšanā;
7)
nulles emisiju mobilitātes infrastruktūras paplašināšanā;
8)
atbalstam mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, tostarp lauku un attālās teritorijās, lai novērstu enerģētisko nabadzību un modernizētu to individuālās un centralizētās siltumapgādes sistēmas;
9)
pasākumos saistībā ar darba ņēmēju pārcelšanu, pārkvalificēšanu, kvalifikācijas celšanu un izglītošanu, darba meklēšanas iniciatīvās un jaunuzņēmumos taisnīgas pārkārtošanās uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku ietvaros.
(2)
Modernizācijas fonda finansējumu nepiešķir sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto energoresursus, kas atbilstoši Enerģētikas likuma 1. panta pirmās daļas 1.2 punktam nav atjaunīgie energoresursi.
(3)
Piešķirot Modernizācijas fonda finansējumu šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem, tiek nodrošināta finansējuma avota publicitāte.
38.
pants.
Modernizācijas fonda vadība un īstenošana
(1)
Ministru kabinets nosaka Modernizācijas fonda darbības kārtību un apstiprina Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmu. No Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkcijām izrietošos valsts pārvaldes uzdevumus Klimata un enerģētikas ministrija var deleģēt privātpersonai, kas noteikta vienlaikus ar Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmas apstiprināšanu.
(2)
Modernizācijas fonda finansējuma izmantošanu nodrošina, organizējot projektu iesniegumu konkursus. Ministru kabinets izdod projektu iesniegumu konkursu nolikumus, kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas kārtību, kā arī pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku.
(3)
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar šā panta pirmajā daļā minēto privātpersonu vai publisku personu (ja attiecināms) katru gadu līdz 31. martam iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par Modernizācijas fonda finansējuma izlietojumu iepriekšējā gadā, tai skaitā informāciju par finansētajiem pasākumiem un panākto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu.
(4)
Klimata un enerģētikas ministrija saskaņā ar regulas 2020/1001 13. pantu un 2. un 3. pielikumu katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Eiropas Komisijai ikgadējo ziņojumu par Modernizācijas fonda darbību iepriekšējā gadā, pārskatu par investīcijām, par kurām Modernizācijas fonda ietvaros plānots iesniegt investīciju priekšlikumus nākamajos divos kalendāra gados, kopā ar 2030. gada perspektīvas izklāstu, kā arī atjauninātu informāciju par investīcijām, uz kurām attiecas kāds no iepriekšējiem pārskatiem.
39.
pants.
Klimata finanšu instrumentu konsultatīvā padome
(1)
Klimata finanšu instrumentu konsultatīvās padomes (turpmāk – konsultatīvā padome) darbības mērķis ir sekmēt Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta un Modernizācijas fonda līdzekļu izlietojuma caurredzamību un atbilstību šā likuma 34. pantā un 37. panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem, kā arī iesaistīt sabiedrības pārstāvjus to vadības un īstenošanas uzraudzībā.
(2)
Konsultatīvā padome izskata un sniedz priekšlikumus par Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto klimata finanšu instrumentu kārtējā gada finanšu un darba plānu.
(3)
Konsultatīvā padome pēc savas vai Klimata un enerģētikas ministrijas iniciatīvas izskata arī citus jautājumus, kas saistīti ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta un Modernizācijas fonda vadību un īstenošanu.
(4)
Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs ir klimata un enerģētikas ministrs vai klimata un enerģētikas ministra iecelts pārstāvis.
(5)
Konsultatīvajā padomē iekļauj:
1)
pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas;
2)
pa vienam pārstāvim, kas deleģēts uz diviem gadiem, no Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas;
3)
trīs pārstāvjus, kurus uz diviem gadiem deleģē biedrības un nodibinājumi, kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām;
4)
trīs pārstāvjus, kurus uz diviem gadiem deleģē biedrības un nodibinājumi, kas darbojas enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un rūpniecības nozarē.
(6)
Konsultatīvās padomes locekļi par dalību šīs padomes darbā atalgojumu nesaņem.
(7)
Konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina klimata un enerģētikas ministrs. Konsultatīvās padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Klimata un enerģētikas ministrija.
(8)
Ministru kabinets apstiprina konsultatīvās padomes nolikumu.
40.
pants.
Klimata finansējuma izsekojamība
Finanšu ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju veic valsts budžeta izdevumu un nodokļu novērtējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088, 10. un 11. pantā noteiktajām darbībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijus. Novērtējumu kārtējā gadā veic par iepriekšējo gadu un iekļauj Klimata deklarācijā, kas tiek pievienota nākamā gada likumam par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru. Ministru kabinets apstiprina novērtējuma metodoloģiju.
41.
pants.
Principa "Klimatdrošināšana" piemērošana
Ar investīciju projektu apstiprināšanu saistītu lēmumu pieņemšanā piemēro principu "Klimatdrošināšana". Princips "Klimatdrošināšana" ir process, kurā infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi, kuri ļauj pieņemt informācijā balstītus lēmumus par projektiem, kas uzskatāmi par saderīgiem ar Parīzes nolīguma mērķi. Principa "Klimatdrošināšana" ietvaros izvērtē, vai noteiktā mērķa sasniegšanu var nodrošināt ar plānotajiem risinājumiem, novēršot infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot investīciju projekta īstenotāja skaidrojumu vai novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu.
42.
pants.
Oglekļa dioksīda uztveršana, transportēšana, uzglabāšana, izmantošana un ģeoloģiskā noglabāšana
(1)
Latvijas teritorijā ir atļauta oglekļa dioksīda uztveršana, transportēšana, uzglabāšana un izmantošana. Ministru kabinets nosaka oglekļa dioksīda plūsmas tīrības kritērijus, kārtību, kādā nodrošināma oglekļa dioksīda transportēšana uz uzglabāšanas un ģeoloģiskās noglabāšanas vietām, kā arī oglekļa dioksīda uzglabāšanas un izmantošanas nosacījumus.
(2)
Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā ir aizliegta oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšana ģeoloģiskās struktūrās, kā arī vertikālajā ūdens slānī.
(3)
Komersants, kuram ir pieredze tādu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanā, kas tiek izmantoti gāzu uzglabāšanai, ir tiesīgs saņemt zemes dzīļu izpētes licenci oglekļa dioksīda noglabāšanas un transportēšanas infrastruktūras izveides potenciāla novērtēšanai Latvijas teritorijā. Izpētes licence tiek izsniegta saskaņā ar likumā "Par zemes dzīlēm" noteikto kārtību.
43.
pants.
Brīvprātīgā sistēma oglekļa dioksīda piesaistei 
(1)
Lai nodrošinātu ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un veicinātu brīvprātīgu papildu oglekļa dioksīda piesaisti, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju izveido un uztur brīvprātīgo sistēmu oglekļa dioksīda piesaistei.
(2)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijā tiek izveidots un uzturēts brīvprātīgais mehānisms oglekļa dioksīda piesaistei, un kārtību, kādā tiek veikta uzskaite un ziņošana par papildus piesaistīto oglekļa dioksīdu.
44.
pants.
Kompetentā iestāde oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ietvaros
(1)
Valsts ieņēmumu dienests ir kompetentā iestāde regulas 2023/956 11. panta 1. punkta izpratnē.
(2)
Valsts ieņēmumu dienests regulas 2023/956 26. pantā un regulas 2023/1773 16. pantā noteiktos maksājumus uzliek, izdodot administratīvo aktu.
(3)
Regulas 2023/956 26. pantā paredzētās likmes aprēķins tiek veikts atbilstoši šā likuma 25. panta ceturtajai daļai.
VInodaļaPlānošanas reģionu un pašvaldību atbildība un sabiedrības līdzdalība klimata politikas plānošanā un īstenošanā
45.
pants.
Plānošanas reģionu un pašvaldību klimata politikas plānošana un īstenošana
(1)
Plānošanas reģioniem un pašvaldībām atbilstoši kompetencei ir saistoši nacionālie klimata mērķi.
(2)
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju atbilstoši nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem sagatavo plānošanas reģioniem un pašvaldībām paredzētas klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām vadlīnijas. 
46.
pants.
Plānošanas reģiona klimata politikas plānošana
Plānošanas reģions ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un attīstības programmā iekļauj šā likuma 45. panta otrajā daļā minētajās vadlīnijās plānošanas reģionam noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus, to sasniegšanai plānotās prioritātes un nosacījumus, kā arī paredz rīcības un pasākumus šo mērķu sasniegšanai.
47.
pants.
Pašvaldības klimata politikas plānošana
Pašvaldība tās ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, attīstības programmā un, ja nepieciešams, arī citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos atbilstoši plānošanas reģionam noteiktajiem mērķiem, prioritātēm un nosacījumiem iekļauj klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus, prioritātes, darbības un investīciju projektus.
48.
pants.
Plānošanas reģionu un pašvaldību kompetence klimata politikas finansēšanā
Plānošanas reģionu un pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteikto klimata politikas darbību un investīciju projektu īstenošana papildus plānošanas reģionu un pašvaldību rīcībā esošajiem finanšu avotiem tiek finansēta no visu veidu publiskajiem finanšu avotiem, tai skaitā no valsts budžeta līdzekļiem, ko piesaista Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju.
49.
pants.
Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvā padome
(1)
Lai nodrošinātu sabiedrības iesaisti, Klimata un enerģētikas ministrija izveido Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvo padomi.
(2)
Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvā padome nodrošina sabiedrības iesaistīšanu ar klimatu, vidi un enerģētiku saistītu lēmumu pieņemšanā, sadarbību un informācijas apmaiņu klimata, vides un enerģētikas jomā starp sabiedrību kopumā, valsts pārvaldi un pašvaldībām, kā arī sekmē priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar klimata, vides un enerģētikas politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgu normatīvo aktu vai plānošanas dokumentu sagatavošanu.
(3)
Klimata un enerģētikas ministrs apstiprina Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvās padomes nolikumu.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 1. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 27., 205. nr.; 2017, 231. nr.).
2.
Līdz 2033. gada 31. decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1)
Ministru kabineta 2009. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 644 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtība";
2)
Ministru kabineta 2009. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 645 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās" nolikums";
3)
Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1492 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana" nolikums";
4)
Ministru kabineta 2010. gada 5. janvāra noteikumi Nr. 1 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās" nolikums";
5)
Ministru kabineta 2010. gada 5. maija noteikumi Nr. 417 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" nolikums";
6)
Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumi Nr. 441 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem" nolikums";
7)
Ministru kabineta 2010. gada 8. jūnija noteikumi Nr. 521 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās" nolikums";
8)
Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 542 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai pašvaldību ēkās" nolikums";
9)
Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumi Nr. 789 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" nolikums";
10)
Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 898 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana transporta sektorā" nolikums";
11)
Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumi Nr. 1185 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums";
12)
Ministru kabineta 2011. gada 4. janvāra noteikumi Nr. 11 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" nolikums";
13)
Ministru kabineta 2011. gada 4. janvāra noteikumi Nr. 12 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums";
14)
Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumi Nr. 408 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" nolikums";
15)
Ministru kabineta 2011. gada 2. augusta noteikumi Nr. 608 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošu tehnoloģiju attīstīšana un pilotprojektu īstenošana" nolikums";
16)
Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumi Nr. 559 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums";
17)
Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumi Nr. 78 "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" nolikums".
3.
Šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto stratēģiju Ministru kabinets pirmo reizi apstiprina līdz 2029. gada 1. janvārim.
4.
Šā likuma 6. panta trešajā daļā minēto stratēģiju Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetam līdz 2025. gada 1. janvārim.
5.
Šā likuma 7. panta pirmajā daļā minēto attīstības plānošanas dokumentu Ministru kabinets pirmo reizi apstiprina līdz 2031. gada 1. janvārim.
6.
Šā likuma 9. panta trešajā daļā minēto klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumu Klimata un enerģētikas ministrija pirmo reizi izstrādā līdz 2026. gada 1. janvārim.
7.
Saskaņā ar šā likuma 12. panta otro daļu degvielas un kurināmā operatori, kuriem piešķirta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja un kuri līdz 2025. gada 1. janvārim nodevuši patēriņam degvielu vai kurināmo šā likuma 4. pielikuma 1. punktā noteiktajām darbībām, līdz 2025. gada 15. aprīlim iesniedz Valsts vides dienestam ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisijām 2024. gadā.
8.
Šā likuma 12. panta pirmā, otrā un sešpadsmitā daļa stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
9.
Šā likuma 12. panta sestā daļa stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī.
10.
Šā likuma 12. panta septītajā daļā minētos verificētos ziņojumus degvielas un kurināmā operators sagatavo, sākot ar 2026. gadu.
11.
Šā likuma 12. panta vienpadsmitā daļa ir spēkā tikai laikposmā no 2028. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim.
12.
Šā likuma 16. panta trešajā daļā minēto monitoringu gaisa kuģa operators veic, sākot ar 2025. gada 1. janvāri.
13.
Šā likuma 25. pants uz degvielas un kurināmā operatoru ir attiecināms, sākot ar 2028. gada 1. janvāri.
14.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra regulas 2017/2392, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, lai saglabātu pašreizējos darbības jomas ierobežojumus attiecībā uz aviācijas darbībām un sagatavotos globāla tirgus pasākuma īstenošanai no 2021. gada, 1. panta 6.b punktā minētajā periodā – no 2013. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim – gaisa kuģa operatoram šā likuma 15. pantā un 16. panta ceturtajā daļā noteiktie pienākumi netiek piemēroti attiecībā uz lidojumiem, kas tiek uzsākti:
1)
Latvijas teritorijā esošā lidlaukā un tiek pabeigti lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas;
2)
lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un tiek pabeigti Latvijas teritorijā esošā lidlaukā;
3)
Latvijas teritorijā esošā lidlaukā un pabeigti lidlaukā, kurš atrodas tālākajā reģionā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē;
4)
lidlaukā, kurš atrodas tālākajā reģionā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē, un tiek pabeigti Latvijas teritorijā esošā lidlaukā;
5)
lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, un tiek pabeigti lidlaukā, kurš atrodas valstī ārpus Eiropas Ekonomikas zonas;
6)
lidlaukā, kurš atrodas tālākajā reģionā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē, un tiek pabeigti lidlaukā, kurš atrodas citā tālākajā reģionā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē.
15.
Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šā likuma 5. panta trešajā daļā, 9. panta ceturtajā daļā, 12. panta trīspadsmitajā daļā, 13. panta septītajā daļā, 14. pantā, 16. panta divpadsmitajā daļā, 17. panta piektajā daļā, 18. panta ceturtajā daļā, 19. panta astotajā daļā, 20. panta ceturtajā daļā, 21. panta trešajā daļā, 23. panta astotajā daļā, 24. panta trešajā daļā, 31. panta trešajā daļā, 35. panta sestās daļas 1. punktā, 38. panta pirmajā daļā, 39. panta astotajā daļā, 42. panta pirmajā daļā un 43. panta otrajā daļā minētos noteikumus.
16.
Šā likuma 33. panta trešā daļa stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
17.
Šā likuma 35. panta pirmajā daļā minēto informatīvo ziņojumu izstrādā sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.
18.
Klimata un enerģētikas ministrija līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību laikposmā no 2009. gada līdz 2023. gadam, tai skaitā par finanšu izlietojumu, tā atlikumu un samazināto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, kas panākts, īstenojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektus.
19.
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju līdz 2025. gada 30. jūnijam iesniedz Ministru kabinetam konceptuālo ziņojumu par oglekļa dioksīda ģeoloģisko noglabāšanu Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā, lai pārskatītu šā likuma 42. panta otrajā daļā noteikto spēkā esošo aizliegumu šādām darbībām. Ja nepieciešams, Ministru kabinets minēto konceptuālo ziņojumu iesniedz arī Saeimai.
20.
Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. janvārim izdod šā likuma 40. pantā minētos noteikumus.
21.
Šā likuma 40. pantā minēto Klimata deklarāciju izstrādā, sākot ar 2026. gadu. Līdz tam šajā pantā minēto novērtējumu veic aprobācijas kārtībā atsevišķām valsts budžeta programmām un iekļauj Fiskālo risku deklarācijā.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija direktīvas Nr. 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK;
3)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvas 2008/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;
4)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/29/EK, ar ko direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu;
5)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un regulā (EK) Nr. 1013/2006;
6)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta direktīvas 2018/410, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un lēmumu (ES) 2015/1814;
7)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīvas 2023/959, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību;
8)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīvas 2023/958, ar ko direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz aviācijas devumu Savienības visas tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un globālā tirgus pasākuma pienācīgu īstenošanu.
Likumprojekts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis
1.
pielikums
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja

Nosakot iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumspēju, lai konstatētu nepieciešamību iekļaut iekārtu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar šā likuma nosacījumiem, Valsts vides dienests summē visu to iekārtas tehnisko vienību nominālās ievadītās siltumspējas, kurās tiek sadedzināts kurināmais (piemēram, katli, degkameras, turbīnas, sildītāji, kurtuves, sadedzināšanas iekārtas, apdedzināšanas krāsnis, citu veidu krāsnis, cepļi, žāvētāji, dzinēji, kurināmā elementi, ķīmiskie sadedzināšanas un oglekļa dioksīda uztveršanas bloki, degļi un termiskās vai katalītiskās pēcsadedzināšanas iekārtas). Kopsummā neņem vērā:

1) tehniskās vienības, kuru nominālā ievadītā siltumspēja nepārsniedz 3 MW;

2) tehniskās vienības, kurās kā kurināmo izmanto atjaunīgos energoresursus, bet pārējos kurināmos izmanto tikai vienību darbības uzsākšanai vai pārtraukšanai (līdz 2025. gada 31. decembrim).

 

Šis pielikums neietver iekārtas, kurām iepriekšējā attiecīgā šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minētā perioda piecu gadu ciklā emisijas, kas radušās, sadedzinot ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem atbilstīgu biomasu, ir vidēji vairāk nekā 95 % no kopējām vidējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas noteiktas atbilstoši šā likuma 16. pantā noteiktajām monitoringa un ziņošanas prasībām.

Nr. p. k.

Darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja Siltumnīcefekta gāze
1.

Kurināmā sadedzināšana – kurināmā oksidēšana neatkarīgi no tā, kā tiek izmantota šajā procesā ražotā siltumenerģija, elektroenerģija vai mehāniskā enerģija, un citas tieši saistītās darbības, tai skaitā dūmgāzu attīrīšana iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumspēja pārsniedz 20 MW (izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas).

Šā likuma 16. panta nosacījumi no 2024. gada 1. janvāra attiecināmi uz kurināmā sadedzināšanu sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumspēja pārsniedz 20 MW

Oglekļa dioksīds
2. Naftas rafinēšana, kurā tiek izmantotas sadedzināšanas vienības, kuru kopējā nominālā siltumspēja ir lielāka par 20 MW Oglekļa dioksīds
3. Koksa ražošana Oglekļa dioksīds
4. Metāla rūdu (arī sulfīdu rūdu) apdedzināšana vai kausējumu iegūšana, ieskaitot granulēšanu Oglekļa dioksīds
5. Dzelzs vai tērauda ražošana (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp izmantojot nepārtraukto liešanu, kopējai jaudai pārsniedzot 2,5 tonnas stundā Oglekļa dioksīds
6. Melno metālu (arī ferosakausējumu) ražošana vai pārstrāde, kurā tiek izmantotas sadedzināšanas vienības, kuru kopējā nominālā siltuma jauda pārsniedz 20 MW. Pārstrādē tiek izmantoti arī velmēšanas stāvi, tvaika pārkarsētāji, atlaidināšanas krāsnis, kaltuvju, lietuvju, pārklājumu un kodināšanas iekārtas Oglekļa dioksīds
7. Primārā alumīnija vai alumīnija oksīda ražošana Oglekļa dioksīds,
perfluorogļūdeņraži
8. Sekundārā alumīnija ražošana, kurā tiek izmantotas sadedzināšanas vienības, kuru kopējā nominālā siltuma jauda pārsniedz 20 MW Oglekļa dioksīds
9. Krāsaino metālu ražošana vai pārstrāde (arī sakausējumu ražošana, rafinēšana, liešana u. tml.), kurā izmantojamo sadedzināšanas vienību kopējā nominālā siltuma jauda, ieskaitot ievadīto siltuma jaudu kurināmajam, ko izmanto kā reducējošu aģentu, pārsniedz 20 MW Oglekļa dioksīds
10. Klinkera cementa ražošana rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai cita veida krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
11. Kaļķu ražošana, kā arī dolomīta vai magnezīta apdedzināšana rotācijas krāsnīs vai cita veida krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
12. Stikla (arī stikla šķiedras) ražošana iekārtās, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
13. Apdedzinātu māla izstrādājumu (arī jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna) ražošana, ražošanas jaudai pārsniedzot 75 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
14. Minerālvates izolācijas materiālu ražošana, izmantojot stiklu, akmeni vai izdedžus, ar kausēšanas jaudu virs 20 tonnām dienā Oglekļa dioksīds
15. Ģipša žāvēšana vai apdedzināšana vai ģipškartona sausā apmetuma plātņu un citu ģipša izstrādājumu ražošana, ja apdedzinātā ģipša vai žāvētā sekundārā ģipša ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
16. Celulozes ražošana no koksnes vai citām šķiedrvielām Oglekļa dioksīds
17. Papīra vai kartona ražošana, ražošanas jaudai pārsniedzot 20 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
18. Tehniskā oglekļa ražošana, karbonizējot tādus organiskās vielas saturošus materiālus kā nafta, gudrons, krekinga un pārtvaices atlikumi, ja ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
19. Slāpekļskābes ražošana Oglekļa dioksīds,
slāpekļa oksīds
20. Adipīnskābes ražošana Oglekļa dioksīds,
slāpekļa oksīds
21. Glioksāla un glioksālskābes ražošana Oglekļa dioksīds,
slāpekļa oksīds
22. Amonjaka ražošana Oglekļa dioksīds
23. Organisko ķīmisko vielu lielapjoma ražošana krekinga, sadalīšanas, daļējas vai pilnīgas oksidēšanās vai līdzīgos procesos ar ražošanas jaudu virs 100 tonnām dienā Oglekļa dioksīds
24. Ūdeņraža (H2) un sintēzes gāzes ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 5 tonnas dienā Oglekļa dioksīds
25. Nātrija karbonāta (Na2CO3) un nātrija bikarbonāta (NaHCO3) ražošana Oglekļa dioksīds
26. Siltumnīcefekta gāzu uztveršana no tehnoloģiskās iekārtas, kurā tiek veikta viena vai vairākas šajā pielikumā minētās piesārņojošās darbības, lai šīs gāzes transportētu un noglabātu ģeoloģiskās struktūrās ierīkotā noglabāšanas vietā, kurā noglabāšana atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu un piesārņojošu darbību veikšanu Oglekļa dioksīds
27. Siltumnīcefekta gāzu transportēšana uz uzglabāšanas vietu, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvu 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un regulā (EK) Nr. 1013/2006, izņemot tās emisijas, ko aptver kāda cita darbība saskaņā ar šo direktīvu Oglekļa dioksīds
28.

Siltumnīcefekta gāzu noglabāšana ģeoloģiskās struktūrās ierīkotā noglabāšanas vietā, kurā noglabāšana atļauta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu un piesārņojošu darbību veikšanu

Oglekļa dioksīds

 

2.
pielikums
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības aviācijas un jūras transporta jomā 

I. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības aviācijas jomā 

 

1. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj gaisa kuģu lidojumus, kurus gaisa kuģa operators veic no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, tai skaitā lidojumus, kurus veic vienīgi Eiropas Savienības dalībvalstu valdošo monarhu un viņu tuvāko radinieku, valstu vadītāju, valdību vadītāju un valdību ministru pārvadāšanai oficiālos komandējumos, izņemot:

1.1. lidojumus, ko veic vienīgi to valstu valdošo monarhu un viņu tuvāko radinieku, valstu vadītāju, valdību vadītāju un valdību ministru pārvadāšanai oficiālos komandējumos, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ja šāds lidojums ir pamatots ar atbilstoša statusa norādi lidojumu plānā;

1.2. militārus lidojumus, ko veic militāri gaisa kuģi, kā arī lidojumus, ko veic, pildot muitas, policijas vai robežsardzes funkcijas;

1.3. lidojumus, kas saistīti ar meklēšanas, glābšanas un ugunsdzēšanas darbiem vai neatliekamās ātrās medicīniskās palīdzības sniegšanu, kā arī lidojumus, ko veic humānās palīdzības sniegšanai un ko atļāvusi attiecīga kompetentā iestāde;

1.4. lidojumus, ko veic vienīgi saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem atbilstoši Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (Čikāgas konvencijas) 2. pielikumam;

1.5. lidojumus, kuri beidzas tajā pašā lidlaukā, kur sākušies, un kuru laikā gaisa kuģis nav nosēdies citā lidlaukā;

1.6. mācību lidojumus, kurus veic vienīgi tādēļ, lai iegūtu licenci vai konkrētu kategoriju, un kuros piedalās tikai pilota kabīnes apkalpe, ja attiecīgais lidojums ir pamatots ar atbilstošu piezīmi lidojumu plānā un tas nav pasažieru vai kravas pārvadāšanas pakalpojums, gaisa kuģa pārlidojums vai gaisa kuģa nogāde;

1.7. lidojumus, ko veic vienīgi tādēļ, lai izdarītu zinātniskus pētījumus vai pārbaudītu, testētu vai sertificētu gaisa kuģi vai tā iekārtas, neatkarīgi no tā, vai attiecīgās iekārtas izmanto lidojumā vai uz zemes;

1.8. lidojumus, ko veic gaisa kuģi, kuru sertificētā maksimālā pacelšanās masa ir mazāka par 5700 kilogramiem;

1.9. lidojumus, ko veic kā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, kuri noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) attiecībā uz maršrutiem tālākajos reģionos, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. un 355. pantā, vai uz maršrutiem, kur piedāvātā kapacitāte nepārsniedz 30 000 sēdvietu gadā;

1.10. lidojumus, kurus veic komerciāls gaisa transporta operators, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1.10.1. katrā no trim secīgiem četru mēnešu periodiem veic mazāk par 243 lidojumiem;

1.10.2. veic lidojumus, kuru ikgadējās kopējās oglekļa dioksīda emisijas nepārsniedz 10 000 tonnu gadā;

1.11. lidojumus, kurus laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim veic nekomerciāls gaisa kuģa operators, kas veic lidojumus, kuru ikgadējās kopējās oglekļa dioksīda emisijas ir mazākas par 1000 tonnām gadā;

1.12. lidojumus no lidlaukiem, kas atrodas Šveices Konfederācijā, uz lidlaukiem Eiropas Ekonomikas zonas valstīs;

1.13. lidojumus no lidlaukiem, kas atrodas Apvienotajā Karalistē, uz lidlaukiem Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

 

II. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jūras transporta jomā 

 

2. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj jūras transporta darbības, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regula (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza direktīvu 2009/16/EK, izņemot jūras transporta darbības, uz kurām attiecas minētās regulas 2. panta 1.a punkts un – līdz 2026. gada 31. decembrim – 2. panta 1.b punkts. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj šādas siltumnīcefekta gāzes, kas rodas no jūras transporta darbības: 

2.1. oglekļa dioksīds; 

2.2. no 2026. gada 1. janvāra: metāns un slāpekļa oksīds. 

3.
pielikums
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto darbību uzskaitījums un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora uzskaites un ziņošanas kategorijas 

I. Citi siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti

 

Siltumnīcefekta gāzu emisijas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļautajām darbībām noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 525/2013, 2. pantu.

 

1. Enerģētika, iekļaujot transportu:

1.1. kurināmā sadedzināšana stacionārās tehnoloģiskās iekārtās, kurās tiek veiktas darbības, kas nav iekļautas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un kam nav nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja;

1.2. degvielas sadedzināšana mobilajos avotos – ceļu, ūdens, gaisa, dzelzceļa, kā arī bezceļa transportlīdzekļos;

1.3. nesadedzināšanas darbības ar fosilajiem šķidrajiem un cietajiem kurināmā veidiem, no kurām rodas gaistošās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

 

2. Rūpnieciskie procesi un rūpnieciskās produkcijas ražošana iekārtās, kuras nav iekļautas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un kurām nav nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, un kurās siltumnīcefekta gāzu emisijas rodas no dažādu materiālu un izejvielu (derīgo izrakteņu) izmantošanas rūpnieciskās produkcijas ražošanā, tai skaitā gaistošās siltumnīcefekta gāzu emisijas, fluorogļūdeņražu, perfluoroglekļa un sēra heksaflorīda lietošana, šķīdinātāju un dažādu ķīmisko vielu izmantošana.

 

3. Lauksaimniecības darbības, tai skaitā:

3.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošana, tai skaitā dažādu mēslojuma veidu izmantošana, kaļķošanas procesi, karbamīda izmantošana, lauksaimniecības augu atlieku dedzināšana uz lauka;

3.2. lopkopība, tai skaitā kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi;

3.3. lauksaimniecības produkcijas ražošana.

 

4. Atkritumu apsaimniekošana:

4.1. notekūdeņu apsaimniekošana;

4.2. atkritumu apsaimniekošana, tai skaitā apglabāšana un atkritumu sadedzināšana;

4.3. kompostēšana un anaerobā noārdīšanās (fermentēšana).

 

II. Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora ziņošanas kategorijas  

 

Siltumnīcefekta gāzu emisijas un oglekļa dioksīda piesaiste zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā tiek ziņota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza regulu (ES) Nr. 525/2013 un lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk – regula 2018/841), 2. panta 2. daļā noteiktajām ziņošanas kategorijām.

 

III. Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites kategorijas

 

Laikposmā no 2021. gada līdz 2025. gada beigām siltumnīcefekta gāzu emisijas un oglekļa piesaistes uzskaite zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā tiek veikta regulas 2018/841 2. panta 1. daļā noteiktajās uzskaites kategorijās.

4.
pielikums
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros iekļautās piesārņojošās darbības un degvielas un kurināmā operatoru kategorijas

Šajā likumā definētajam degvielas un kurināmā operatoram nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, nododot degvielu un kurināmo patēriņam šādām darbībām:

 

Nr. p. k.  Darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja Siltumnīcefekta gāze 
1.

Ēku un autotransporta sektoros iekļautās darbības, kuras atbilst šādām Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem noteiktajām definīcijām: 

 

a) siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerācijas stacijas (avota kategorijas kods 1A1a ii) un katlu mājas (avota kategorijas kods 1A1a iii), ciktāl tajās ražo siltumu, ko izmanto šā punkta "c" un "d" apakšpunktā minētās kategorijas vajadzībām vai nu tieši, vai ar centralizētās siltumapgādes tīklu starpniecību, tai skaitā darbības procesa nodrošināšanai;

 

b) autotransports (avota kategorijas kods 1A3b), izņemot izmantošanu lauksaimniecības mašīnās uz ceļiem ar cietu segumu;

 

c) komerciālais/sabiedriskais sektors (avota kategorijas kods 1A4a);

 

d) mājsaimniecības sektors (avota kategorijas kods 1A4b).

 

Papildu sektoros iekļautās darbības, kuras atbilst šādām Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijās par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem noteiktajām definīcijām: 

 

e) enerģētikas nozare (avota kategorijas kods 1A1), izņemot šā punkta "a" apakšpunktā minētās kategorijas;

 

f) apstrādes rūpniecība un būvniecība (avota kategorijas kods 1A2)

Oglekļa dioksīds 
2. 

Pie Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros iekļautajām darbībām nepieskaita šādas darbības:

 

a) tādu degvielu vai kurināmo nodošana patēriņam, ko izmanto šā likuma I pielikumā minētajās darbībās, izņemot nodošanu sadedzināšanai darbībās, kuras saistītas ar siltumnīcefektu izraisošo gāzu transportēšanu uz ģeoloģiskās struktūrās ierīkotajām noglabāšanas vietām, kā norādīts šā likuma I pielikuma tabulas 26. rindā;

 

b) tādu degvielu vai kurināmo nodošana patēriņam, kuru emisijas faktors ir nulle;

 

c) tādu bīstamo vai sadzīves atkritumu nodošana patēriņam, kurus izmanto kā kurināmo