Noteikumu projekts

Izdoti saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 8. punktu

Noteikumi nosaka Latvijas augšņu klasifikāciju.

Augsni klasificē atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam, iedalot tipos un apakštipos.

Augšņu klasifikācijas apzīmējuma struktūru veido:

3.1.

augsnes tips (burtu kods ar divām zīmes);

3.2.

augsnes apakštips (burtu kods ar trīs zīmēm, no kurām pirmās divas zīmes atbilst tipa apzīmējumam).

Augsne vienlaicīgi var piederēt tikai vienam tipam un tam pakārtotam apakštipam atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem kritērijiem.

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds

pielikums

Ministru kabineta

[24-TA-2634 Dt]

noteikumiem Nr.

[24-TA-2634 Nr]

Augsnes tipu un apakštipu iedalījums

Augsnes tipa apzīmējums	Augsnes tips	Augsnes apakštipa apzīmējums	Augsnes apakštips
HS	Kūdraugsne	HSt	Tipiskā kūdraugsne
		HSs	Skābā tipiskā kūdraugsne
		HSi	Trūdaini kūdrainā kūdraugsne
		HSb	Apraktā kūdraugsne
		HSd	Skābā trūdaini kūdrainā kūdraugsne
		HSh	Trūdainā kūdraugsne
		HSa	Skābā trūdainā kūdraugsne
NI	Nepilnīgi izveidotā augsne	NIe	Erodētā augsne
NI	Nepilnīgi izveidotā augsne	NIj	Neizveidotā augsne
AN	Antropogēnā augsne	ANt	Kultūraugsne
		ANu	Tehnogēnā augsne
		ANb	Apraktā augsne
		ANp	Rekultivētā augsne
GL	Glejaugsne	GLg	Velēnu glejotā augsne
		GLh	Trūdainā glejotā augsne
		GLm	Trūdaini kūdrainā glejotā augsne
		GLv	Velēnu glejaugsne
		GLr	Trūdainā glejaugsne
		GLn	Trūdaini kūdrainā glejaugsne
		GLi	Kūdrainā glejaugsne
PG	Podzolētā glejaugsne	PGt	Tipiskā podzola glejotā augsne
		PGg	Velēnu podzolētā glejotā augsne
		PGh	Trūdainā podzolētā glejotā augsne
		PGm	Trūdaini kūdrainā podzolētā glejotā augsne
		PGv	Velēnu podzolētā glejaugsne
		PGr	Trūdainā podzolētā glejaugsne
		PGn	Trūdaini kūdrainā podzolētā glejaugsne
		PGi	Kūdrainā podzolētā glejaugsne
GV	Virsēji glejotā augsne	GVc	Kontaktglejotā augsne
		GVx	Pseidoglejotā augsne
		GVd	Trūdainā pseidoglejotā augsne
		GVo	Trūdaini kūdrainā pseidoglejotā augsne
		GVj	Kūdrainā pseidoglejotā augsne
		GVg	Velēnu virsēji glejotā augsne
		GVh	Trūdainā virsēji glejotā augsne
		GVm	Trūdaini kūdrainā virsēji glejotā augsne
		GVi	Kūdrainā virsēji glejotā augsne
PS	Virsēji glejotā podzolētā augsne	PSc	Kontaktglejotā podzolētā augsne
		PSx	Pseidoglejotā podzolētā augsne
		PSd	Trūdainā pseidoglejotā podzolētā augsne
		PSo	Trūdaini kūdrainā pseidoglejotā podzolētā augsne
		PSj	Kūdrainā pseidoglejotā podzolētā augsne
		PSg	Velēnu virsēji glejotā podzolētā augsne
		PSh	Trūdainā virsēji glejotā podzolētā augsne
		PSm	Trūdaini kūdrainā virsēji glejotā podzolētā augsne
		PSi	Kūdrainā virsēji glejotā podzolētā augsne
VK	Karbonātaugsne	VKh	Trūdainā karbonātaugsne
		VKe	Erodētā karbonātaugsne
		VKz	Rendzīna
		VKt	Tipiskā velēnu karbonātaugsne
		VKl	Lesivētā velēnu karbonātaugsne
		VKi	Izskalotā velēnu karbonātaugsne
PV	Podzolaugsne	PVe	Erodētā podzolaugsne
		PVh	Trūdainā podzolaugsne
		PVl	Lesivētā velēnu podzolaugsne
		PVv	Tipiskā velēnu podzolaugsne
PP	Pseidopodzolaugsne	PPe	Erodētā pseidopodzolaugsne
		PPh	Trūdainā pseidopodzolaugsne
		PPl	Lesivētā velēnu pseidopodzolaugsne
		PPv	Tipiskā velēnu pseidopodzolaugsne
PO	Podzols	POo	Ortšteina podzols
		POf	Iluviālā humusa podzols
		POt	Tipiskais podzols
AL	Uznesumu augsne	ALd	Koluviālā augsne
		ALv	Velēnu aluviālā augsne
		ALh	Trūdainā uznesumu augsne
		ALo	Trūdaini kūdrainā uznesumu augsne
		ALi	Kūdrainā uznesumu augsne

pielikums

Ministru kabineta

[24-TA-2634 Dt]

noteikumiem Nr.

[24-TA-2634 Nr]

Augsnes tipu un augsnes apakštipu noteikšanas kritēriji

Augsnes tips	Augsnes tipa kritēriji	Augsnes apakštips	Augsnes apakštipa kritēriji
Kūdraugsne	• 0 – 100 cm slānī organiskais materiāls kumulatīvais biezums ≥ 60 cm (ja tas pēc apjoma satur ≥ 75 % sūnu šķiedru) vai ≥ 40 cm; • Organiskais materiāls sākas < 40 cm no augsnes virspuses	Tipiskā kūdraugsne	• 0 – 40 cm slānī organiskais materiāls ir vāji līdz ļoti vāji sadalīts; • Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv ≥ 2/3 (no apjoma) identificējamu augu daļu; • > 50 % organiskajā materiālā pH KCl ≥ 5,0
		Skābā tipiskā kūdraugsne	• 0 – 40 cm slānī organiskais materiāls ir vāji līdz ļoti vāji sadalīts; • Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv ≥ 2/3 (no apjoma) identificējamu augu daļu; • > 50 % organiskajā materiālā pH KCl < 5,0
		Trūdaini kūdrainā kūdraugsne	• 0 – 40 cm slānī organiskais materiāls ir vidēji līdz stipri sadalīts; • Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv < 2/3 līdz ≥ 1/6 (no apjoma) identificējamu augu daļu; • > 50 % organiskajā materiālā pH KCl ≥ 5,0
		Skābā trūdaini kūdrainā kūdraugsne	• 0 – 40 cm slānī organiskais materiāls ir vidēji līdz stipri sadalīts; • Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv < 2/3 līdz ≥ 1/6 (no apjoma) identificējamu augu daļu; • > 50 % organiskajā materiālā pH KCl < 5,0
		Trūdainā kūdraugsne	• 0 – 40 cm slānī organiskais materiāls ir vidēji līdz stipri sadalīts; • Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv < 1/6 (no apjoma) identificējamu augu daļu; • > 50 % organiskajā materiālā pH KCl ≥ 5,0
		Skābā trūdainā kūdraugsne	• 0 – 40 cm slānī organiskais materiāls ir ļoti stipri sadalīts; • Organiskais materiāls pēc saberšanas sastāv < 1/6 (no apjoma) identificējamu augu daļu; • > 50 % organiskajā materiālā pH KCl < 5,0
		Apraktā kūdraugsne	•Virsējā slāņa biezums ≥ 20 cm; • Virsējā slāņa organisko vielu saturs ≤ 15 %
Nepilnīgi izveidotā augsne	• Vāji izveidoti ģenētiskie horizonti; • Sekls (< 25 cm) augsnes profils; • A horizonta biezums dabiskos apstākļos ≤ 5 cm	Erodētā augsne	• A, E un B horizonti erozijas rezultātā ir nonesti, un daļēji skarts arī C horizonts, vai; • Ap horizontā organisko vielu saturs ≤ 1,0 %
Nepilnīgi izveidotā augsne		Neizveidotā augsne	-
Antropogēnā augsne	• Cilvēka darbības rezultātā izmainītas tādā pakāpē, ka zaudējušas savas sākotnējās, dabiskās īpašības, vai; • mākslīgi veidots substrāts, kas pilda augsnes funkcijas, vai; • augsnes profilā vērojami apraktie horizonti, kas veidojušies cilvēka darbības rezultātā (neskaitot cilvēka veicinātos ūdens, vēja vai agrotehniskās erozijas procesus), un kas ir saglabājuši savas sākotnējās, pirms aprakšanas izveidotās ģenētiskās īpašības	Kultūraugsne	• A horizonta biezums ≥ 30 cm; • A horizonta organisko vielu saturs > 3,0 %; • A horizonta augiem izmantojamais P2O5 nodrošinājums ir augsts vai ļoti augsts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā iegūst un apkopo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, kā arī atzīst augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniedzējus; • 0 – 100 cm slānī pH KCl ≥ 6,0; • Īpašības ir veidojušās cilvēka darbības rezultātā
		Tehnogēnā augsne	• Substrāts, kas ir veidojies kā mākslīgi uzbērts augsnes slānis uz augsnes pamatnes vai tehnogēnās kārtas.
		Apraktā augsne	• 0 – 100 cm slānī ir apraktie horizonti, kas saglabājuši savas sākotnējās, pirms aprakšanas izveidotās ģenētiskās īpašības.
		Rekultivētā augsne	• Veidojusies no uzbērta slāņa uz izstrādātiem karjeriem, vai izstrādāti kūdras ieguves lauki, kuru virskārtā atstāta kūdra.
Glejaugsne	• 0 – 40 cm no minerālaugsnes virspuses seklu gruntsūdeņu vai kapilārās apmales ietekmē sākas ≥ 25 cm biezs slānis, kuram gleja plankumi ≥ 25 % no atseguma un slāņa atsevišķās vietās ir reducējoši apstākļi un/vai vērojams gleja krāsu salikums vai augsnē ir izveidojies slānis, kurā viscaur ir gleja pazīmes un reducējoši apstākļi; • Ja A horizonts ir > 40 cm, tad reducējoši apstākļi turpinās zem tā līdz 65 cm dziļumam un dziļāk, veidojot ≥ 10 cm biezu slāni; • Karbonātu sākšanās dziļums < 60 cm, vai; A horizontā un/vai zem tā esošajā horizontā pH KCl ≥ 5,5	Velēnu glejotā augsne	• 0 – 40 cm slānī nav vienlaidus Br un Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
		Trūdainā glejotā augsne	• 0 - 40 cm slānī nav vienlaidus Br un Cr horizonts; A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā glejotā augsne	• 0 - 40 cm slānī nav vienlaidus Br un Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %
		Velēnu glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
		Trūdainā glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %
		Kūdrainā glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • H horizontā organisko vielu saturs > 35 %
Podzolētā glejaugsne	• 0 – 40 cm no minerālaugsnes virspuses seklu gruntsūdeņu vai kapilārās apmales ietekmē sākas ≥ 25 cm biezs slānis, kuram gleja plankumi ≥ 25 % no atseguma un slāņa atsevišķās vietās ir reducējoši apstākļi un/vai vērojams gleja krāsu salikums vai augsnē ir izveidojies slānis, kurā viscaur ir gleja pazīmes un reducējoši apstākļi; • Ja A horizonts ir > 40 cm, tad reducējoši apstākļi turpinās zem tā līdz 65 cm dziļumam un dziļāk, veidojot ≥ 10 cm biezu slāni; • Podzolēšanās pazīmes; • Karbonātu sākšanās dziļums > 60 cm; • A horizontā un/vai tūlīt zem tā esošajā horizontā pH KCl < 5,5	Tipiskā podzola glejotā augsne	• A horizonts nav vai tā biezums ir ≤ 5 cm; • Zem O vai OA horizonta atrodas El vai Bl horizonts
		Velēnu podzolētā glejotā augsne	• 0 - 40 cm slānī nav vienlaidus Bl un Cl horizonts; • A horizontā ir organisko vielu saturs ≤ 10 %
		Trūdainā podzolētā glejotā augsne	• 0 - 40 cm slānī nav vienlaidus Bl un Cl horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā podzolētā glejotā augsne	• 0 - 40 cm slānī nav vienlaidus Bl un Cl horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs > 25 %
		Velēnu podzolētā glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
		Trūdainā podzolētā glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā podzolētā glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %
		Kūdrainā podzolētā glejaugsne	• 0 - 40 cm slānī sākas Br vai Cr horizonts; • H horizontā organisko vielu saturs > 35 %
Virsēji glejotā augsne	• 0 – 75 cm no virsmas (neskaitot A horizontu, ja tajā glejošanās pazīmes nav identificējamas) ir gleja krāsu salikums un reducējoši apstākļi; • ≥ 25 cm biezs glejots slānis; • Glejotā slāņa virsma ≥ 25 % apjomā ir glejošanās pazīmes vai kontaktglejošanās pēkšņas granulometriskā sastāva maiņas rezultātā; • Glejošanos izraisa blīva augsnes sakārta vai divdaļīgs cilmiezis; • Karbonātu sākšanās dziļums ≤ 60 cm, vai; • A horizontā un/vai tūlīt zem tā esošajā horizontā pH KCl ≥ 5,5	Kontaktglejotā augsne	• Veidojusies uz divdaļīga cilmieža; • Virskārtai < 75 cm dziļumā ir rupjāks granulometriskais sastāvs nekā apakškārtai; • 5 cm slāni virs vai zem saskares vietas ir glejošanās; • Glejošanās ≥ 50 % no augsnes virsmas; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi
		Pseidoglejotā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi; • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
		Trūdainā pseidoglejotā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi; • A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā pseidoglejotā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi; • A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %
		Kūdrainā pseidoglejotā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi; • H horizontā organisko vielu saturs > 35 %
		Velēnu virsēji glejotā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem. • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %.
		Trūdainā virsēji glejotā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem; • A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā virsēji glejotā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās. • Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem. • A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %.
		Kūdrainā virsēji glejotā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās. • Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem. • H horizontā organisko vielu saturs > 35 %
Virsēji glejotā podzolētā augsne	• 0 – 75 cm no virsmas (neskaitot A horizontu, ja tajā glejošanās pazīmes nav identificējamas) ir gleja krāsu salikums un reducējoši apstākļi; • ≥ 25 cm biezs glejots slānis; • Glejotā slāņa virsma ≥ 25 % apjomā ir glejošanās pazīmes vai kontaktglejošanās pēkšņas granulometriskā sastāva maiņas rezultātā; • Glejošanos izraisa blīva augsnes sakārta vai divdaļīgs cilmiezis; • Karbonātu sākšanās dziļums > 60 cm; • A horizontā un/vai tūlīt zem tā esošajā horizontā pH KCl < 5,5	Kontaktglejotā podzolētā augsne	• Veidojusies uz divdaļīga cilmieža; • Virskārtai < 75 cm dziļumā ir rupjāks granulometriskais sastāvs nekā apakškārtai; • 5 cm slāni virs vai zem saskares vietas ir glejošanās; • Glejošanās ≥ 50 % no augsnes virsmas; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi
		Pseidoglejotā podzolētā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās. • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma. • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi. • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %.
		Trūdainā pseidoglejotā podzolētā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi; • A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā pseidoglejotā podzolētā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi; • A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %
		Kūdrainā pseidoglejotā podzolētā augsne	• 0 – 60 cm slāni virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 1/3 (vidējais svērtais) no augsnes apjoma; • Noteiktā periodā gada laikā augsnē ir reducējoši apstākļi; • H horizontā organisko vielu saturs > 35 %
		Velēnu virsēji glejotā podzolētā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem; • A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
		Trūdainā virsēji glejotā podzolētā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās; •Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem; •A horizontā organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā virsēji glejotā podzolētā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem; • A horizontā organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %
		Kūdrainā virsēji glejotā podzolētā augsne	• 0 – 75 cm slānī virspusējā glejošanās; • Glejošanās ≥ 25 % no augsnes atseguma virsmas jebkurā no tās horizontiem; • H horizontā organisko vielu saturs > 35 %
Karbonātaugsne	• Bez hidromorfisma pazīmēm; • Veidojusies uz karbonātus saturošiem cilmiežiem; • Karbonātu sākšanās dziļums ≤ 60 cm	Trūdainā karbonātaugsne	• 0 – 25 cm slānī organisko vielu saturs > 10 %
		Erodētā karbonātaugsne	• Erozijas rezultātā pilnīgi vai daļēji ir nonests A horizonts; • A vai AB horizonta biezums < 15 cm, vai; • 0 – 25 cm slānī organisko vielu saturs ≤ 1,0 %
		Rendzīna	• 0 – 75 cm slānī skelets ≥ 80 % no augsnes apjoma, vai; • Sekls (< 25 cm) augsnes profils (ieskaitot A un B horizontus), kura A horizonts uzguļ kaļķakmens, dolomīta, ģipšakmens, ezerkaļķu, smilšakmens slānim vai rupjas grants nogulumiem
		Tipiskā velēnu karbonātaugsne	• Karbonātu sākšanās dziļums < 30 cm; • Nav Bt horizonts
		Lesivētā velēnu karbonātaugsne	• Ģenētiskie horizonti (E vai EB un Bt) ir labi diferencēti; • Bt horizontā izteikta māla akumulācija; • E vai EB horizonts, kas veidojies lesivēšanās procesā
		Izskalotā velēnu karbonātaugsne	• Karbonātu sākšanās dziļums > 30 cm
Podzolaugsne	• Bez hidromorfisma pazīmēm; • A horizonta biezums ≥ 5 un ≤ 50 cm; • Karbonātu sākšanās dziļums ≥ 60 cm; • A horizontā un/vai tūlīt zem tā esošajā horizontā pH KCl < 5,5	Erodētā podzolaugsne	• Erozijas rezultātā pilnīgi vai daļēji ir nonests A horizonts; • A horizonta biezums < 15 cm, vai; • 0 – 25 cm slānī organisko vielu saturs ≤ 1,0 %
		Trūdainā podzolaugsne	• A horizontā organisko vielu saturs > 10 %
		Lesivētā velēnu podzolaugsne	• Ģenētiskie horizonti ir labi diferencēti (E vai EB un Bt); • Bt horizontā izteikta māla akumulācija
		Tipiskā velēnu podzolaugsne	• A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
Pseidopodzolaugsne	• Bez hidromorfisma pazīmēm; • A horizonta biezums ≥ 5 un ≤ 50 cm; • Karbonātu sākšanās dziļums ≥ 60 cm; • A horizontā un/vai tūlīt zem tā esošajā horizontā pH KCl ≥ 5,5	Erodētā pseidopodzolaugsne	• Erozijas rezultātā pilnīgi vai daļēji ir nonests A horizonts; • A horizonta biezums < 15 cm, vai; • 0 – 25 cm slānī organisko vielu saturs ≤ 1,0 %
		Trūdainā pseidopodzolaugsne	• A horizontā organisko vielu saturs > 10 %;
		Lesivētā velēnu pseidopodzolaugsne	• Ģenētiskie horizonti ir labi diferencēti (E vai EB un Bt); • Bt horizontā izteikta māla akumulācija
		Tipiskā velēnu pseidopodzolaugsne	• A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
Podzols	• Bez A horizonta, vai; • A horizonta biezums ≤ 5 cm; • Zem O horizonta > 5 cm biezs A vai E horizonts, kurā ≥ 10 % apjomā smilšu daļiņas nav pārklātas ar humusa plēvīti; • Ģenētiskie horizonti (E, B) ir labi diferencēti; • Dabiskos apstākļos (nekaļķots) augsnes virsējos minerālajos horizontos (A, E vai Bs) līdz 30 cm dziļumam pH KCl ≤ 5,5	Ortšteina podzols	• Bhs horizontā ir vienlaidus blīvs ≥ 5 cm ortšteina slānis
		Iluviālā humusa podzols	• Bhs horizonts ir necementēts, tumši brūnā vai sarkani brūnā krāsā ar iluviālo humusu vai rūsas kārtu
		Tipiskais podzols	-
Uznesumu augsne	• Veidojusies no aluviāliem vai limniskiem nogulumiem, kuros saskatāma stratifikācija – neviendabīgs augsnes granulometriskais sastāvs un organisko vielu slāņojums, vai; • Veidojusies izteikta reljefa apstākļos no ≥ 50 cm bieziem koluviāliem nogulumiem.	Koluviālā augsne	• No reljefa augstākajām vietām nonests koluviālais materiāls > 50 cm
		Velēnu aluviālā augsne	• A horizontā organisko vielu saturs ≤ 10 %
		Trūdainā uznesumu augsne	• Virskārtā ≥ 30 cm slānī ir HAh un/vai Ah, Ap horizonti; • 0-30 cm slānī organisko vielu saturs > 10 un ≤ 25 %
		Trūdaini kūdrainā uznesumu augsne	• Virskārtā ≥ 30 cm slānī ir HAh un/vai Ah, Ap horizonti; • 0-30 cm slānī organisko vielu saturs > 25 un ≤ 35 %
		Kūdrainā uznesumu augsne	• Virskārtā ≥ 30 cm slānī ir H un/vai HAh horizonti; • 0-30 cm slānī organisko vielu saturs > 35 %.

A horizonts – minerālais trūdvielu akumulācijas horizonts;

AB horizonts – minerālā trūdvielu akumulācijas horizonta un iluviālā horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks minerālais trūdvielu akumulācijas horizontam;

Ah horizonts – nesajaukts minerālais trūdvielu akumulācijas horizonts;

Ap horizonts – sajaukts minerālais trūdvielu akumulācijas horizonts;

B horizonts – iluviālais jeb ieskalošanās horizonts;

BE horizonts – iluviālā horizonta un eluviālā horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks iluviālajam horizontam;

BC horizonts – iluviālā horizonta un augsnes cilmieža pārejas horizonts, kas līdzīgāks iluviālajam horizontam;

Bhs horizonts – iluviālais horizonts ar organisko vielu akumulāciju un trīsvērtīgā dzelzs un/vai alumīnija akumulāciju;

Bl horizonts – iluviālais horizonts ar plankumiem, ko rada glejošanās;

Br horizonts – iluviālais horizonts ar izteiktu reducēšanos;

Bs horizonts – iluviālais horizonts ar trīsvērtīgā dzelzs un/vai alumīnija akumulāciju;

Bt horizonts – iluviālais horizonts ar māla akumulāciju;

C horizonts – augsnes cilmiezis;

CA horizonts – augsnes cilmieža un minerālā trūdvielu akumulācijas horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks augsnes cilmiezim;

Cl horizonts – augsnes cilmiezis ar plankumiem, ko rada glejošanās;

Cr horizonts – augsnes cilmiezis ar izteiktu reducēšanos;

E horizonts – eluviālais jeb izskalošanās horizonts;

EB horizonts – eluviālā horizonta un iluviālā horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks eluviālajam horizontam;

El horizonts – eluviālais horizonts ar plankumiem, ko rada glejošanās;

H horizonts – kūdras horizonts;

HAh horizonts – kūdras horizonta un nesajaukta minerālā trūdvielu akumulācijas horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks augsnes cilmiezim;

O horizonts – organisko vielu jeb nedzīvās zemsegas horizonts;

OA horizonts – organisko vielu horizonta un minerālā trūdvielu akumulācijas horizonta pārejas horizonts, kas līdzīgāks organisko vielu horizontam;

Augiem izmantojamais P2O5 – augiem izmantojamais fosfors pēc Ēgnera-Rīma metodes;

Gleja krāsu salikums – augsnē ir glejots B, BC vai BE horizonts;

Hidromorfisma pazīmes – gleja plankumi aizņem < 25 % no jebkura horizonta virsmas atseguma līdz 75 cm dziļumam;

Karbonāti – augsne puto uzlejot 1 M sālsskābi;

Organiskais materiāls – augsnes slānis, kurā organisko vielu saturs ≥ 35 %;

pH KCl – augsnes reakcija 1M kālija hlorīda šķīdumā;

Reducējoši apstākļi – augsnē ir vienlaidus gleja horizonts vai augsne ilgstoši atrodas zem gruntsūdens līmeņa.