MK vēstule

Ministru kabinetā ir saņemta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas (turpmāk – Komisija) vēstule, kurā norādīts, ka Latvijā pašlaik trūkst vienota pārvaldības un koordinācijas mehānisma finanšu krāpšanas novēršanas jomā. Institūciju sadarbība ir sadrumstalota, informācijas apmaiņa – nepietiekama, turklāt atbildības sadalījums nereti nav skaidri noteikts. Tāpat konstatēta nepieciešamība pilnveidot normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu ātru un efektīvu krāpniecisku vietņu un citu digitālo resursu ierobežošanu.

Komisija ir aicinājusi Ministru kabinetu noteikt vienu atbildīgo institūciju finanšu krāpšanas novēršanas politikas koordinācijai valsts līmenī, izteikusi nepieciešamību izstrādāt finanšu krāpšanas novēršanas un apkarošanas plānu, kā arī sagatavot priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai uzlabotu ziņošanas mehānismu.

Komisijas vēstules pielikumā pievienotas iestāžu vēstules, kurās atspoguļota informācija par Latvijas valsts pārvaldes institūciju kompetenci, rīcības instrumentiem, kā arī redzējums par finanšu krāpniecību veicinoša satura ierobežošanas iespējām digitālajā vidē. Izvērtējot saņemtajās vēstulēs paustos viedokļus, var izdarīt šādus secinājumus.

Valsts policija izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar krāpšanu, taču tai nav tiesību patstāvīgi bloķēt tīmekļvietnes, tādēļ Valsts policija sadarbojas ar Kiberincidentu novēršanas institūciju CERT.LV (turpmāk – CERT.LV) un Nacionālo kiberdrošības centru, kas operatīvi (steidzamos gadījumos – nekavējoties) nodrošina krāpniecisku domēnu bloķēšanu, izmantojot kiberdrošības risinājumu "DNS ugunsmūris", kā arī nosaka sakaru komersantiem pienākumu ierobežot piekļuvi šiem resursiem. Savukārt Datu valsts inspekcija uzrauga personas datu apstrādes atbilstību normatīvajiem aktiem un nevērtē nepieciešamību bloķēt tīmekļvietnes tā iemesla dēļ, ka tajās tiek īstenota krāpniecība. Vienlaikus, ņemot vērā biežos gadījumus, kad tiek konstatētas viltus tīmekļvietnes, Datu valsts inspekcija ir aicinājusi likumdevēju piešķirt tai tiesības šādas tīmekļvietnes bloķēt.

Banku līmenī tiek nodrošināta aizdomīgu finanšu plūsmu bloķēšana, taču šie pasākumi galvenokārt novērš krāpšanas sekas, piemēram, iesaldējot finanšu līdzekļus, nevis pašu cēloni, proti, ierobežojot piekļuvi tīmekļvietnēm, kur tiek īstenota krāpniecība.

Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību bloķēt tīmekļvietnes. Finanšu izlūkošanas dienests analizē aizdomīgus darījumus un izdod saistošus rīkojumus par finanšu līdzekļu iesaldēšanu kredītiestādēs, tādējādi apturot naudas plūsmu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nodrošina patērētāju tiesību aizsardzību un veic Digitālo pakalpojumu akta (DPA) koordinatora funkcijas. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieņemt administratīvo aktu par tīmekļvietnes bloķēšanu Latvijas tīklā, kas izpildāms triju dienu laikā, taču tikai tajos gadījumos, kad konstatēts patērētāju kolektīvo interešu pārkāpums, piemēram, maldinoša reklāma. Tā kā šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešams iegūt pierādījumus un tos izvērtēt, process var būt laikietilpīgs. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nav tiesīgs atzīt tīmekļvietnes saturu par krāpniecisku, taču tas palīdz citām iestādēm sazināties ar lielajām platformām (Google, Facebook u. c.), lai panāktu attiecīgā satura izņemšanu no tām.
Kamēr CERT.LV un kiberdrošības institūcijas kiberincidentu un citu tehnisku apdraudējumu gadījumos spēj operatīvi (stundas laikā) veikt tehniskus pasākumus krāpniecisku resursu ierobežošanai, tikmēr tiešajām tiesībaizsardzības iestādēm, tajā skaitā Valsts policijai, nav tiesiska pamata patstāvīgi uzdot bloķēt krāpniecisku saturu. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Datu valsts inspekcijas rīcības iespējas ierobežo to normatīvajos aktos noteiktā kompetence (attiecīgi patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība un personas datu aizsardzība), kā arī administratīvā procesa norises ilgums.

Finanšu nozares asociācija ir izveidojusi Krāpšanas ierobežošanas darba grupu, kurā aktīvi darbojas Latvijas Bankas, kredītiestāžu (banku), mobilo sakaru operatoru Finanšu izlūkošanas dienesta, Valsts policijas un citu iesaistīto institūciju pārstāvji.
Attiecībā uz ziņošanas mehānismu nebūtu lietderīgi veidot jaunas paralēlas ziņošanas platformas. Tā vietā būtu stiprināma valsts institūciju savstarpējā koordinācija un informācijas apmaiņa, skaidri nosakot katras institūcijas kompetenci un pienākumus. Vienlaikus būtu efektīvi jāizmanto jau izveidotie sadarbības mehānismi ar privāto sektoru, tostarp Latvijas Finanšu nozares asociācijas Krāpšanas ierobežošanas darba grupu.

Secināms, ka finanšu krāpniecības, tajā skaitā digitālajā vidē īstenotas finanšu krāpniecības, apkarošanā pastāv tiesiskā regulējuma nepilnības un neskaidrs institucionālais kompetenču sadalījums. Lai šīs nepilnības novērstu, nepieciešams valsts līmenī izstrādāt vidēja termiņa rīcības plānu, ietverot tajā gan izdarāmos grozījumus normatīvajos aktos, gan citus pasākumus. Šāda plāna mērķis būtu iestāžu pilnvaru paplašināšana, skaidrāka pienākumu sadale, reaģēšanas spēju paaugstināšana, ņemot vērā krāpniecisko kampaņu īslaicīgo raksturu, kā arī efektīvāka ziņošanas mehānisma izveide.

Izvērtējot institūciju kompetenci, secināms, ka pašlaik nav iespējams noteikt vienu vadošo institūciju finanšu krāpšanas novēršanas politikas veidošanā. Vienlaikus vairākas institūcijas ir paudušas gatavību aktīvāk iesaistīties šīs jomas risinājumu izstrādē un īstenošanā. Piemēram, Satiksmes ministrija pēc savas iniciatīvas 2026. gada 8. janvārī organizēja sanāksmi, lai pārrunātu iespējamos risinājumus telefonkrāpniecības apkarošanai un vienotos par turpmāko rīcību. Sanāksmē piedalījās Satiksmes ministrijas, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un elektronisko sakaru operatoru pārstāvji.

Lai gan pašlaik nav noteikta viena konkrēta institūcija, kas būtu atbildīga par finanšu krāpšanas novēršanas politikas veidošanu, Ministru kabinets ir uzdevis Iekšlietu ministrijai izstrādāt finanšu krāpniecības novēršanas un apkarošanas plānu. Vienlaikus Ministru kabinets ir uzdevis Tieslietu ministrijai, Satiksmes ministrijai, Finanšu ministrijai un citām ieinteresētajām institūcijām līdz 2026. gada 21. augustam iesniegt priekšlikumus Iekšlietu ministrijai par minētā plāna saturu.