1. Mikrobioloģiskie rādītāji
Nr. p. k. |
Rādītājs | Maksimāli pieļaujamā norma |
1.1. | Nefasētam ūdenim vietā, kurā pārtikas uzņēmumā izmanto dzeramo ūdeni: | |
1.1.1. | Escherichia coli | 0/100 ml |
1.1.2. | Zarnu enterokoki | 0/100 ml |
1.2. | Dzeramajam ūdenim vietā, kurā ūdeni iepilda pudelēs vai traukos, un fasētam dzeramajam ūdenim: | |
1.2.1. | Escherichia coli | 0/250 ml |
1.2.2. | Zarnu enterokoki | 0/250 ml |
2. Ķīmiskie rādītāji
Nr. p. k. |
Rādītājs | Maksimāli pieļaujamā norma | Piezīmes |
2.1. |
Akrilamīds | 0,10 µg/l | Rādītājs attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kura aprēķināta, ievērojot maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni |
2.2. | Antimons | 10 µg/l | |
2.3. | Arsēns | 10 µg/l | |
2.4. | Benzols | 1,0 µg/l | |
2.5. | Benzo(a)pirēns | 0,010 µg/l | |
2.6. | Bisfenols A | 2,5 µg/l | |
2.7. | Bors | 1,5 mg/l | Var piemērot vērtību 2,4 mg/l, ja riska izvērtējumā ir secināts, ka augstu bora līmeni gruntsūdenī ir radījuši ģeoloģiskie apstākļi reģionā |
2.8. |
Bromāti | 10 µg/l | |
2.9. | Kadmijs | 5,0 µg/l | |
2.10. | Hlorāti | 0,25 mg/l |
Parametra vērtību 0,70 mg/l piemēro, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodi, kuras rezultātā rodas hlorāts, īpaši hlora dioksīds. Parametru nosaka tikai tad, ja izmanto šādas dezinfekcijas metodes |
2.11. | Hlorīti | 0,25 mg/l |
Parametra vērtību 0,70 mg/l piemēro, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodi, kuras rezultātā rodas hlorīts, īpaši hlora dioksīds. Parametru nosaka tikai tad, ja izmanto šādas dezinfekcijas metodes |
2.12. | Hroms | 25 µg/l |
Rādītāja vērtība 25 μg/l piemērojama no 2036. gada 12. janvāra. Līdz minētajai dienai hroma rādītāja vērtība ir 50 μg/l |
2.13. | Varš | 2,0 mg/l | |
2.14. | Cianīdi |
50 µg/l | |
2.15. | 1,2-dihloretāns | 3,0 µg/l | |
2.16. | Epihlorhidrīns | 0,10 µg/l | Rādītāja vērtība attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kas aprēķināta, ievērojot maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni |
2.17. | Halogēnetiķskābes (HAA5) | 60 µg/l | Rādītāju nosaka, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodes, kas var radīt halogēnetiķskābes. Tā ir tādu piecu reprezentatīvo vielu summa kā monohloretiķskābe, dihloretiķskābe, trihloretiķskābe, monobrometiķskābe un dibrometiķskābe |
2.18. | Fluorīdi | 1,5 mg/l | |
2.19. | Svins |
5 µg/l |
Rādītāja vērtība 5 μg/l piemērojama no 2036. gada 12. janvāra. Līdz minētajai dienai rādītāja vērtība ir 10 μg/l |
2.20. | Dzīvsudrabs | 1,0 µg/l | |
2.21. | Mikrocistīns-LR | 1,0 µg/l | Rādītāju nosaka tikai tad, ja ūdens ieguves vietā pastāv potenciāla ūdens ziedēšana (kas palielina cianobaktēriju šūnu blīvumu vai ziedēšanas veidošanās potenciālu) |
2.22. | Niķelis | 20 µg/l | |
2.23. | Nitrāti | 50 mg/l |
Nitrāti (NO3) (mg/l)/50 + nitrīti (NO2) (mg/l)/3 ≤ 1. Pēc ūdens attīrīšanas nitrītu saturs nedrīkst pārsniegt 0,10 mg/l |
2.24. | Nitrīti | 0,50 mg/l |
Nitrāti (NO3) (mg/l)/50 + nitrīti (NO2) (mg/l)/3 ≤ 1. Pēc ūdens attīrīšanas nitrītu saturs nedrīkst pārsniegt 0,10 mg/l |
2.25. | Pesticīdi (atsevišķi) | 0,10 µg/l |
Pesticīdu grupai pielīdzināmi šādi augu aizsardzības līdzekļi: Pesticīdu metabolītu uzskata par nozīmīgu dzeramajam ūdenim, ja ir pamats domāt, ka no pesticīda mērķa iedarbības viedokļa tam ir raksturīgas īpašības, kas ir salīdzināmas ar tām, kādas piemīt vielai, no kuras tas radies, vai ka tas pats vai tā transformācijas produkti rada risku patērētāju veselībai. Rādītāja vērtību 0,10 μg/l katram pesticīdam piemēro atsevišķi. Aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlorepoksīdam rādītāja vērtība ir 0,030 μg/l. Ūdenī nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne tajā ir iespējama |
2.26. | Pesticīdi (kopā) | 0,50 µg/l | "Pesticīdi (kopā)" nozīmē visu atsevišķo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summu |
2.27. | Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži | 0,10 µg/l |
Šādu noteiktu savienojumu summārā koncentrācija: a) benzo(b)fluorantēns; |
2.28. | Selēns | 20 µg/l | Var piemērot vērtību 30 μg/l, ja riska izvērtējumā ir secināts, ka augstu selēna līmeni gruntsūdenī ir radījuši ģeoloģiskie apstākļi reģionā |
2.29. | Tetrahloretēns un trihloretēns | 10 µg/l | Šo divu parametru summārā koncentrācija |
2.30. | Trihalometāni (kopā) | 100 µg/l |
Tādu noteiktu vielu koncentrācijas summa kā hloroforms, bromoforms, dibromhlormetāns un bromdihlormetāns. Neradot negatīvu ietekmi uz dezinfekciju, ir jāpanāk pēc iespējas zemāka rādītāja vērtība |
2.31. | Vinilhlorīds | 0,50 µg/l | Rādītājs attiecas uz monomēra atlikuma koncentrāciju ūdenī, kura aprēķināta, ievērojot maksimālo izdalīšanos no attiecīgā polimēra saskarē ar ūdeni |
2.32. | PFAS (kopā) | 0,50 µg/l | "PFAS (kopā)" ir perfluoralkilētu un polifluoralkilētu vielu kopums |
2.33. | PFAS (summa) | 0,10 µg/l | "PFAS (summa)" ir to perfluoralkilētu un polifluoralkilētu vielu summa, kuras tiek uzskatītas par problemātiskām attiecībā uz dzeramo ūdeni un minētas 4. pielikuma 8. punktā. Tā ir "PFAS (kopā)" vielu apakšgrupa, kas ietver perfluoralkilētu grupu ar trim vai vairāk oglekļa atomiem (piemēram, –CnF2n–, n ≥ 3) vai perfluoralkila ētera grupu ar diviem vai vairāk oglekļa atomiem (piemēram, –CnF2nOCmF2m–, n un m ≥ 1) |
2.34. | Urāns | 30 µg/l |
3. Indikatorparametri
Nr. p. k. |
Rādītājs | Maksimāli pieļaujamā norma | Piezīmes |
3.1. | Alumīnijs | 200 µg/l | |
3.2. | Amonijs |
0,50 mg/l | |
3.3. | Hlorīdi | 250 mg/l | Ūdenim nevajadzētu būt korozīvam |
3.4. |
Clostridium perfringens (ieskaitot sporas) |
0/100 ml | Šis rādītājs nav jāmēra, ja vien ūdens izcelsmes vietu neiespaido virszemes ūdeņi. Ja ir neatbilstība rādītājam, jāizpēta piegāde, lai nodrošinātu, ka nepastāv patogēnu mikroorganismu, piemēram, kriptosporu, klātbūtnes radīts apdraudējums cilvēku veselībai |
3.5. | Krāsa | Pieņemama patērētājiem un bez būtiskām pārmaiņām | |
3.6. | Elektrovadītspēja | 2500 µS cm-1 20 °C temperatūrā | Ūdenim nevajadzētu būt agresīvam |
3.7. | Ūdeņraža jonu koncentrācija |
≥ 6,5 un ≤ 9,5 pH vienības |
Ūdenim nevajadzētu būt agresīvam. Negāzētam fasētam dzeramajam ūdenim pieļaujamo normu var samazināt līdz 4,5 pH vienībām. Fasētam dzeramam ūdenim, kas ir dabiski bagāts vai mākslīgi bagātināts ar oglekļa dioksīdu, minimālā pieļaujamā norma var būt zemāka |
3.8. | Dzelzs | 200 µg/l | |
3.9. | Mangāns |
50 µg/l | |
3.10. | Smarža | Pieņemama patērētājiem un bez būtiskām pārmaiņām | |
3.11. | Oksidējamība (KMnO4) | 5,0 mg/l O2 | |
3.12. | Sulfāti |
250 mg/l | Ūdenim nevajadzētu būt korozīvam |
3.13. | Nātrijs | 200 mg/l | |
3.14. | Garša | Pieņemama patērētājiem un bez būtiskām pārmaiņām | |
3.15. | Mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 22 °C | 1000/ml | |
3.16. | Koliformas baktērijas | 0/100 ml | Fasētam dzeramajam ūdenim šī rādītāja maksimāli pieļaujamā norma ir 0/250 ml |
3.17. | Duļķainība | 3,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības) |
Piezīmes.
1. Ūdenim nevajadzētu būt ne agresīvam, ne korozīvam. Tas īpaši attiecas uz ūdeni, kas tiek apstrādāts (demineralizācija, mīkstināšana, apstrāde, lietojot membrānu tehnoloģiju, reversā osmoze utt.).
2. Ja dzeramā ūdens apstrādes rezultātā ūdens tiek ievērojami demineralizēts vai mīkstināts, ūdens uzlabošanai var pievienot kalcija un magnija sāļus, lai samazinātu jebkādu ūdens iespējamu negatīvu ietekmi uz veselību, kā arī samazinātu ūdens koroziju vai agresiju un uzlabotu garšu. Minimālo kalcija un magnija vai kopējo izšķīdušo daļiņu koncentrāciju mīkstinātā vai demineralizētā ūdenī varētu noteikt, ņemot vērā ūdens īpašības, kas iekļūst minētajos procesos.
4. Radioaktīvo vielu rādītāji
Nr. p. k. |
Rādītājs | Rādītāja vērtība1 | Piezīmes |
4.1. | Radons | 100 Bq/l | |
4.2. | Tritijs | 100 Bq/l | Ja tritija koncentrācija pārsniedz noteikto rādītāja vērtību, veic citu mākslīgo radionuklīdu analīzi |
4.3. | Indikatīvā doza (ID)2 | 0,10 mSv/gadā |
Indikatīvā doza (ID) nepārsniedz 0,10 mSv gadā, ja: 1) kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā alfa radioaktivitāte) nepārsniedz 0,1 Bq/l; 2) kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte (kopējā beta radioaktivitāte) nepārsniedz 1 Bq/l |
Piezīmes.
1 Rādītāja vērtība ir radioaktīvo vielu vērtība dzeramajā ūdenī.
2 Indikatīvā doza (ID) ir paredzamā efektīvā doza viena gada laikā visu to dabiskās un mākslīgās izcelsmes radionuklīdu uzņemšanas dēļ, kuru klātbūtne konstatēta piegādātajā dzeramajā ūdenī, izņemot tritiju, kāliju-40, radonu un radona sabrukšanas produktus ar īsu pussabrukšanas periodu.
1. Kārtējā monitoringā nosakāmie rādītāji:
1.1. dzeramajam ūdenim, kas tiek piegādāts pa centralizētām ūdensapgādes sistēmām:
Nr. p. k. |
Rādītājs | Piezīmes |
1.1.1. | Escherichia coli | |
1.1.2. | Zarnu enterokoki |
1.2. dzeramajam ūdenim pārtikas uzņēmumā ar savu ūdens ieguves vietu (piemēram, dziļurbumu, aku):
Nr. p. k. |
Rādītājs | Piezīmes |
1.2.1. | Alumīnijs | Nosaka, ja izmanto par ūdens apstrādes ķimikāliju; citos gadījumos to nosaka auditmonitoringā |
1.2.2. | Amonijs | Nosaka, ja dezinfekcijai tiek izmantota hloraminācija |
1.2.3. | Dzelzs | Nosaka, ja izmanto par ūdens apstrādes ķimikāliju; citos gadījumos to nosaka auditmonitoringā |
1.2.4. | Duļķainība | |
1.2.5. | Escherichia coli | |
1.2.6. | Garša | |
1.2.7. | Mikroorganismu koloniju skaits (KVV) 22 °C | |
1.2.8. | Krāsa | |
1.2.9. | Nitrīti | Nosaka, ja dezinfekcijai tiek izmantota hloraminācija; citos gadījumos to nosaka auditmonitoringā |
1.2.10. | Smarža | |
1.2.11. | Elektrovadītspēja | |
1.2.12. | Koliformas baktērijas | |
1.2.13. | Ūdeņraža jonu koncentrācija (pH) |
2. Auditmonitoringā nosakāmie rādītāji
Nr. p. k. |
Rādītājs | Piezīmes |
2.1. | Alumīnijs | Nosaka, ja netiek testēts kārtējā monitoringā |
2.2. | Dzelzs | |
2.3. | Nitrīti | Nosaka, ja netiek testēts kārtējā monitoringā |
2.4. | Clostridium perfringens (arī sporas) |
Šis parametrs ir jānosaka, ja riska novērtējums liecina, ka to darīt ir atbilstoši |
2.5. | Hlorīdi | |
2.6. | Mangāns | |
2.7. | Sulfāti | |
2.8. | Arsēns | |
2.9. | Bors |
|
2.10. | Fluorīdi | |
2.11. | Hroms | |
2.12. | Selēns | |
2.13. | Antimons | |
2.14. | Benzols | |
2.15. | Benzo(a)pirēns | |
2.16. | Bromāti | |
2.17. | Cianīdi | |
2.18. | 1,2-dihloretāns | |
2.19. | Dzīvsudrabs | |
2.20. | Kadmijs |
|
2.21. | Niķelis | |
2.22. | Nitrāti | |
2.23. | Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži | |
2.24. | Svins | |
2.25. | Tetrahloretēns un trihloretēns | |
2.26. | Trihalometāni | |
2.27. | Varš | |
2.28. | Nātrijs | |
2.29. | Oksidējamība (KMnO4) | |
2.30. | Pesticīdi (atsevišķi) | Nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne tajā ir iespējama |
2.31. | Pesticīdi (kopā) | |
2.32. | Akrilamīds, vinilhlorīds, epihlorhidrīns | Pārbauda pēc izstrādājuma specifikācijas |
2.33. | Mikrocistīns-LR | Rādītāju nosaka tikai tad, ja ūdens ieguves vietā pastāv potenciāla ūdens ziedēšana (kas palielina cianobaktēriju šūnu blīvumu vai ziedēšanas veidošanās potenciālu) |
2.34. | Bisfenols A | |
2.35. | Hlorāti | Parametru nosaka tikai tad, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodi, kuras rezultātā rodas hlorāts, jo īpaši hlora dioksīds |
2.36. | Hlorīti | Parametru nosaka tikai tad, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodi, kuras rezultātā rodas hlorīts, jo īpaši hlora dioksīds |
2.37. | Halogēnetiķskābes (HAA5) | Rādītāju nosaka, ja dzeramā ūdens dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas metodes, kas var radīt halogēnetiķskābes |
3. Nosakāmie radioaktīvo vielu rādītāji dzeramajā ūdenī
Nr. p. k. |
Rādītājs | Piezīmes |
3.1. | Radons | Nosaka, uzsākot jaunas ūdens ieguves vietas izmantošanu |
3.2. | Indikatīvā doza (ID) | Nosaka, uzsākot jaunas ūdens ieguves vietas izmantošanu |
1. Paraugu ņemšanas biežums pārtikas uzņēmumos, izņemot mazumtirdzniecības uzņēmumus:
1.1. dzeramajam ūdenim, kas tiek piegādāts pa centralizētām ūdensapgādes sistēmām:
Nr. p. k. |
Pārtikas uzņēmums | Paraugu ņemšanas biežums (paraugu skaits gadā) kārtējam monitoringam | Paraugu ņemšanas biežums (paraugu skaits gadā) auditmonitoringam |
1.1.1. | Medus iepakošanas uzņēmums, labības apstrādes, pārstrādes un iepakošanas uzņēmums, maizes un miltu izstrādājumu ražošanas uzņēmums, augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmums, ja dzeramo ūdeni izmanto produktu apstrādē, taukvielu ražošanas uzņēmums | Reizi divos gados | Nav nepieciešams |
1.1.2. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni izmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu | Reizi divos gados | Nav nepieciešams |
1.1.3. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni neizmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu | Reizi divos gados | Nav nepieciešams |
1.1.4. | Uzņēmums, kurā dzeramais ūdens tiek pildīts pudelēs | Reizi divos gados | Nav nepieciešams |
1.2. dzeramajam ūdenim pārtikas uzņēmumā ar savu ūdens ieguves vietu (piemēram, dziļurbumu, aku):
Nr. p. k. |
Pārtikas uzņēmums | Paraugu ņemšanas biežums (paraugu skaits gadā) kārtējam monitoringam | Paraugu ņemšanas biežums (paraugu skaits gadā) auditmonitoringam |
1.2.1. |
Medus iepakošanas uzņēmums, labības apstrādes, pārstrādes un iepakošanas uzņēmums, maizes un miltu izstrādājumu ražošanas uzņēmums, augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmums, ja dzeramo ūdeni izmanto produktu apstrādē, taukvielu ražošanas uzņēmums |
Reizi divos gados | Nav nepieciešams |
1.2.2. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni izmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu, ja gada vidējais diennakts piegādātā (pildītā) ūdens daudzums ir līdz 100 m3 | Reizi gadā | Reizi sešu gadu periodā1 |
1.2.3. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni izmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu, ja gada vidējais diennakts piegādātā (pildītā) ūdens daudzums ir no 101 līdz 1000 m3 |
Četras reizes gadā | Reizi gadā |
1.2.4. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni izmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu, ja gada vidējais diennakts piegādātā (pildītā) ūdens daudzums ir no 1001 līdz 10 000 m3 |
Četras reizes gadā +3 no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
Reizi gadā +1 no katriem 4500 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
1.2.5. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni izmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu, ja gada vidējais diennakts piegādātā (pildītā) ūdens daudzums ir no 10 001 līdz 100 000 m3 |
Četras reizes gadā +3 no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
Trīs reizes gadā +1 no katriem 10 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
1.2.6. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni izmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu, ja gada vidējais diennakts piegādātā (pildītā) ūdens daudzums ir vairāk par 100 000 m3 |
Četras reizes gadā +3 no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
Divpadsmit reizes gadā +1 no katriem 25 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
1.2.7. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni neizmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu | Reizi divos gados | Nav nepieciešams |
2. Paraugu ņemšanas biežums mazumtirdzniecības uzņēmumos:
2.1. dzeramajam ūdenim, kas tiek piegādāts pa centralizētām ūdensapgādes sistēmām:
Nr. p. k. |
Pārtikas uzņēmums |
Paraugu ņemšanas biežums (paraugu skaits gadā) kārtējam monitoringam | Paraugu ņemšanas biežums (paraugu skaits gadā) auditmonitoringam |
2.1.1. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni izmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu | Reizi divos gados | Nav nepieciešams |
2.1.2. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni neizmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu, bet pārtikas ražošanā, tās sagatavošanā vai apstrādē pārtika nonāk tiešā saskarē ar dzeramo ūdeni (piemēram, mazgā produktus u. c.) | Reizi divos gados | Nav nepieciešams |
2.1.3. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni izmanto tikai karsto dzērienu, piemēram, kafijas, tējas, pagatavošanai | Nav nepieciešams | Nav nepieciešams |
2.1.4. | Uzņēmums, kurā, veicot darbības ar pārtiku, tā nenonāk tiešā saskarē ar dzeramo ūdeni (piemēram, ēdienu pasniegšana, fasētu produktu tirdzniecība, ēdienu uzsildīšana, iepriekš sagatavotas pārtikas termiskā apstrāde u. c.) |
Nav nepieciešams | Nav nepieciešams |
2.2. dzeramais ūdens mazumtirdzniecības uzņēmumiem ar savu ūdens ieguves vietu (piemēram, dziļurbums, aka):
Nr. p. k. |
Pārtikas uzņēmums | Paraugu ņemšanas biežums (paraugu skaits gadā) kārtējam monitoringam | Paraugu ņemšanas biežums (paraugu skaits gadā) auditmonitoringam |
2.2.1. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni izmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu, ja gada vidējais diennakts piegādātā (pildītā) ūdens daudzums ir līdz 100 m3 |
Reizi gadā | Reizi sešu gadu periodā1 |
2.2.2. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni izmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu, ja gada vidējais diennakts piegādātā (pildītā) ūdens daudzums ir no 101 līdz 1000 m3 |
Četras reizes gadā |
Reizi gadā |
2.2.3. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni izmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu, ja gada vidējais diennakts piegādātā (pildītā) ūdens daudzums ir no 1001 līdz 10 000 m3 |
Četras reizes gadā +3 no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
Reizi gadā +1 no katriem 4500 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
2.2.4. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni izmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu, ja gada vidējais diennakts piegādātā (pildītā) ūdens daudzums ir no 10 001 līdz 100 000 m3 |
Četras reizes gadā +3 no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
Trīs reizes gadā +1 no katriem 10 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
2.2.5. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni izmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu, ja gada vidējais diennakts piegādātā (pildītā) ūdens daudzums ir vairāk par 100 000 m3 |
Četras reizes gadā +3 no katriem 1000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
Divpadsmit reizes gadā +1 no katriem 25 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
2.2.6. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni neizmanto par pārtikas produktu sastāvdaļu, bet pārtikas ražošanā, tās sagatavošanā vai apstrādē pārtika nonāk tiešā saskarē ar dzeramo ūdeni (piemēram, mazgā produktus u. c.) | Reizi divos gados | Nav nepieciešams |
2.2.7. | Uzņēmums, kurā dzeramo ūdeni izmanto tikai karsto dzērienu, piemēram, kafijas, tējas, pagatavošanai (gada vidējais diennakts piegādātā (pildītā) ūdens daudzums ir līdz 100 m3) | Reizi gadā | Reizi sešu gadu periodā1 |
2.2.8. | Uzņēmums, kurā, veicot darbības ar pārtiku, tā nenonāk tiešā saskarē ar dzeramo ūdeni (piemēram, ēdienu pasniegšana, fasētu produktu tirdzniecība, ēdienu uzsildīšana, iepriekš sagatavotas pārtikas termiskā apstrāde u. c.) |
Nav nepieciešams | Nav nepieciešams |
Piezīmes.
1 Auditmonitoringu pēc izvēles var veikt vai nu viena gada laikā, vai katru gadu tādā veidā, lai sešu gadu periodā būtu noteikti visi auditmonitoringa parametri.
3. Minimālais ūdens paraugu ņemšanas un analīžu biežums radioaktīvo vielu rādītāju noteikšanai, ja tiek uzsākta jaunas ūdens ieguves vietas izmantošana un ir neatbilstības:
Nr. p. k. |
Gada vidējais diennakts piegādātā vai pildītā ūdens daudzums piegādes zonāa, b (m3) |
Paraugu skaitsc, d gadā |
3.1. | Ūdenim pārtikas uzņēmumā: |
1 |
3.1.1. | līdz 100 | 1 |
3.1.2. | 101–1000 | 1 |
3.1.3. | 1001–10 000 |
1 + 1 no katriem 3300 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
3.1.4. | 10 001–100 000 |
3 + 1 no katriem 10 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
3.1.5. | vairāk par 100 000 |
10 + 1 no katriem 25 000 m3/d proporcionāli to daļai kopējā tilpumā |
3.2. | Pudelēs vai citos traukos pildītam dzeramajam ūdenim, kas paredzēts tirdzniecībai | 1 |
Piezīmes.
a Piegādes zona ir ģeogrāfiski noteikts apgabals, kurā dzeramo ūdeni piegādā no viena vai vairākiem resursiem un kurā dzeramā ūdens kvalitāte tiek uzskatīta par līdzīgu.
b Daudzumu aprēķina kā vidējos lielumus kalendāra gada laikā.
c Ciktāl iespējams, paraugu skaits jāsadala vienādi attiecībā uz laiku un vietu.
d Paraugus ņem regulāri, lai analīžu rezultāti raksturotu gada vidējās dzeramajam ūdenim noteiktās radioaktīvo vielu rādītāju vērtības.
Analīzes metodes, ko izmanto, monitorējot un pierādot atbilstību šo noteikumu prasībām, izņemot duļķainību, validē un dokumentē saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski pieņemtiem standartiem. Laboratorijas vai laboratoriju nolīgtas personas piemēro kvalitātes pārvaldības sistēmas metodiku saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski atzītiem standartiem.
Lai novērtētu, vai alternatīvās metodes ir līdzvērtīgas šajā pielikumā noteiktajām metodēm, var izmantot standartu LVS EN ISO 17994 "Ūdens kvalitāte. Prasības mikroorganismu relatīvās atgūšanās salīdzināšanai ar divām kvantitatīvām metodēm", kas ir izveidots kā mikrobioloģisko metožu standarts, vai standartu EN ISO 16140 "Pārtikas ķēdes mikrobioloģija – Metožu validēšana", vai jebkurus līdzīgus saskaņotus starptautiskus protokolus, lai noteiktu metožu līdzvērtību, pamatojoties uz principiem, kas nav kultivēšana un kas neietilpst standarta LVS EN ISO 17994 darbības jomā.
Ja nav analītiskas metodes, kas atbilstu šī pielikuma 2. punktā norādītajiem minimālajiem veiktspējas kritērijiem, monitorings tiek īstenots, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus, kas nav saistīti ar pārmērīgām izmaksām.
1. Rādītāji, kuriem noteiktas konkrētas analīzes metodes
Nr. p. k. |
Rādītājs | Metode |
1.1. | Koliformas baktērijas un Escherichia coli |
LVS EN ISO 9308-1, LVS EN ISO 9308-2 "Ūdens kvalitāte. Escherichia coli un koliformas baktēriju noteikšana un uzskaite. 1. daļa: Membrānfiltrācijas metode. 2. daļa: Visticamākā skaitļa metode" |
1.2. | Zarnu enterokoki |
LVS EN ISO 7899-2 "Ūdens kvalitāte. Zarnu enterokoku noteikšana un uzskaite. 2. daļa: Membrānfiltrācijas metode" |
1.3. |
Mikroorganismu koloniju skaits (KVV) vai heterotrofisko organismu koloniju skaits 22 °C |
LVS EN ISO 6222 "Ūdens kvalitāte – Kultivētu mikroorganismu uzskaite – Koloniju skaits, inokulējot barojošā agara barotnē" |
1.4. | Clostridium perfringens (arī sporas) |
LVS EN ISO 14189 "Ūdens Clostridium perfingens kvalitāte. Baktēriju uzskaitīšana. Metode, lietojot membrānu filtrāciju" |
2. Veiktspējas kritērija "Mērījumu nenoteiktība" minimālie rādītāji:
Nr. p. k. |
Rādītājs | Mērījumu nenoteiktība1, 2, 3 % no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH) |
2.1. | Alumīnijs | 25 |
2.2. | Amonijs | 40 |
2.3. | Akrilamīds | 30 |
2.4. |
Antimons | 40 |
2.5. |
Arsēns | 30 |
2.6. |
Benzo(a)pirēns4 | 50 |
2.7. |
Benzols | 40 |
2.8. | Bisfenols A | 50 |
2.9. |
Bors | 25 |
2.10. |
Bromāti | 40 |
2.11. |
Kadmijs | 25 |
2.12. |
Hlorīdi | 15 |
2.13. | Hlorāti | 40 |
2.14. | Hlorīti | 40 |
2.15. | Hroms | 30 |
2.16. | Varš | 25 |
2.17. | Cianīdi5 | 30 |
2.18. | 1,2-dihloretāns | 40 |
2.19. | Epihlorhidrīns | 30 |
2.20. | Fluorīdi | 20 |
2.21. | HAA | 50 |
2.22. | Ūdeņraža jonu6 koncentrācija pH | 0,2 |
2.23. | Dzelzs | 30 |
2.24. |
Svins | 30 |
2.25. |
Mangāns | 30 |
2.26. | Dzīvsudrabs | 30 |
2.27. | Mikrocistīns-LR | 30 |
2.28. | Niķelis | 25 |
2.29. |
Nitrāti |
15 |
2.30. |
Nitrīti | 20 |
2.31. |
Oksidējamība7 | 50 |
2.32. | Pesticīdi8 | 30 |
2.33. | Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži9 | 40 |
2.34. |
Selēns | 40 |
2.35. |
Nātrijs | 15 |
2.36. |
Sulfāti | 15 |
2.37. |
Tetrahloretēns10 | 40 |
2.38. | Trihloretēns10 | 40 |
2.39 | Trihalometāni9 (kopā) | 40 |
2.40. | Duļķainība11 | 30 |
2.41. | Vinilhlorīds |
50 |
Piezīmes.
1 Mērījumu nenoteiktība ir nenegatīvs parametrs, kas raksturo, cik izkliedētas ir lieluma vērtības, kuras piedēvē mērlielumam, pamatojoties uz izmantoto informāciju. Veiktspējas kritērijs "Mērījumu nenoteiktība" (k = 2) ir tabulā norādītais procents no parametra vērtības vai jebkuras stingrākas vērtības. Mērījumu nenoteiktību novērtē parametra vērtības līmenī, ja vien nav norādīts citādi.
2 Izmantoto analīzes metožu kvantitatīvās noteikšanas robeža (mazākā kvantitatīvi nosakāmā koncentrācija, kurai novērtēta mērījumu nenoteiktība) ir ≤ 30 % no parametram noteiktās normatīvās vērtības. Papildus tam nenoteiktība nav lielāka par šā pielikuma 2. punktā norādīto.
3 Šā pielikuma 2. punktā noteiktajiem parametriem norādītie kritēriji ir tādi, ka ar lietoto analīzes metodi vismaz jāspēj izmērīt koncentrāciju, kas līdzvērtīga parametra vērtībai ar kvantitatīvās noteikšanas robežu un ir 30 % no attiecīgās parametra vērtības vai zemāka, un ar mērījumu nenoteiktību, kas norādīta šā pielikuma 2. punktā.
4 Ja mērījumu nenoteiktības vērtību nav iespējams sasniegt, ieteicams izvēlēties labāko pieejamo metodi (līdz 60 %).
5 Ar šo metodi nosaka kopējo cianīdu visos tā veidos.
6 Mērījumu nenoteiktības vērtības izsaka pH vienībās.
7 Etalonmetode: standarts LVS EN ISO 8467 L.
8 Atsevišķu pesticīdu veiktspējas kritēriji norādīti indikatīvi. Attiecībā uz dažiem pesticīdiem iespējams panākt 30 % augstu mērījumu nenoteiktības vērtību; attiecībā uz vairākiem pesticīdiem var atļaut augstākas vērtības – līdz 80 %.
9 Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām un ir 25 % no 1. pielikuma 2. punktā norādītās vērtības.
10 Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām un ir 50 % no 1. pielikuma 2. punktā norādītās vērtības.
11 Mērījumu nenoteiktību saskaņā ar standartu LVS EN ISO 7027-1 "Ūdens kvalitāte. Duļķainības noteikšana" vai citu līdzvērtīgu standarta metodi ieteicams noteikt līmenī 1,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības).
3. Dzeramā ūdens paraugus ņem un transportē uz laboratoriju saskaņā ar standartu LVS EN ISO 5667-3 "Ūdens kvalitāte – Paraugu ņemšana – 3. daļa: Norādījumi ūdens paraugu konservēšanai un glabāšanai" un standartu LVS ISO 5667-5 "Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 5. daļa. Norādījumi dzeramā ūdens paraugu ņemšanai no sagatavošanas iekārtām un cauruļvadu sadales sistēmām".
4. Radioaktīvo vielu rādītāju novērtēšanas metodes:
4.1. indikatīvās dozas (ID) rādītāju vērtības novērtēšana:
4.1.1. indikatīvās dozas (ID) novērtēšanai izmanto kopējās alfa radioaktivitātes un kopējās bēta radioaktivitātes vērtību noteikšanu. Kopējo bēta radioaktivitātes vērtību var aizstāt ar atlikušo bēta radioaktivitātes vērtību pēc tam, kad tiek atņemta K-40 radioaktivitātes vērtība;
4.1.2. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 0,1 Bq/l un kopējā bēta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 1 Bq/l, tad indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv gadā. Šādā gadījumā nav nepieciešami plašāki radioloģiskie izmeklējumi, ja vien nav zināms, ka ūdens apgādē atrodas radionuklīdi, kuru dēļ ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā;
4.1.3. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 0,1 Bq/l vai kopējā bēta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 1 Bq/l, veic konkrētu radionuklīdu analīzi. Mērāmos radionuklīdus nosaka Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru, ņemot vērā būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem;
4.1.4. tritijam kopējo alfa starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti un kopējo bēta starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti mēra vienā un tajā pašā paraugā;
4.2. indikatīvās dozas (ID) aprēķināšana:
4.2.1. indikatīvo dozu (ID) aprēķina pēc izmērītās radionuklīdu koncentrācijas un normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri. Indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv, un papildu izmeklēšana nav nepieciešama, ja ir spēkā šāda sakarība,
kur:
Ci(nov) – radionuklīda i novērotā koncentrācija;
Ci(atv) – radionuklīda i atvasinātā koncentrācija, kas noteikta šo noteikumu 4. pielikuma 7. punktā;
n – konstatēto radionuklīdu skaits.
5. Veiktspējas raksturlielumi un analīzes metodes:
Nr. p. k. | Rādītāji un radionuklīdi |
Jutības robežaC; D | Piezīmes |
5.1. | Tritijs | 10 Bq/l | Tritija noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l |
5.2. | Radons |
10 Bq/l | Radona noteikšanas robeža ir 10 % no tās rādītāja vērtības 100 Bq/l |
5.3. | Kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte |
0,04 Bq/l | Kopējās alfa starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 0,1 Bq/l |
5.4. | Kopējā bēta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte |
0,4 Bq/l | Kopējās bēta starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās rādītāja vērtības 1,0 Bq/l |
5.5. | U-238 |
0,02 Bq/l | |
5.6. | U-234 | 0,02 Bq/l | |
5.7. | Ra-226 |
0,04 Bq/l | |
5.8. | Ra-228 | 0,02 Bq/l | Jutības robežu attiecina tikai uz sākotnējo indikatīvās dozas (ID) kontroli jaunā ūdens avotā. Ja sākotnējā pārbaudē konstatē mazu ticamību tam, ka Ra-228 pārsniegs 20 % no atvasinātās koncentrācijas, jutības robežu var palielināt līdz 0,08 Bq/l. Ra-228 radionuklīdu īpašajiem mērījumiem, līdz nepieciešama atkārtota pārbaude |
5.9. | Pb-210 | 0,02 Bq/l | |
5.10. | Po-210 |
0,01 Bq/l | |
5.11. | C-14 |
20 Bq/l | |
5.12. | Sr-90 | 0,4 Bq/l | |
5.13. | Pu-239/Pu-240 | 0,04 Bq/l | |
5.14. | Am-241 | 0,06 Bq/l | |
5.15. | Co-60 | 0,5 Bq/l | |
5.16. | Cs-134 |
0,5 Bq/l | |
5.17. | Cs-137 | 0,5 Bq/l | |
5.18. | I-131 | 0,5 Bq/l |
Piezīmes.
C Jutības robežu aprēķina saskaņā ar standartu LVS ISO 11929 "Raksturīgo robežu noteikšana (lēmuma sliekšņvērtība, noteikšanas robeža un ticamības intervāla ierobežojumi) jonizējošā starojuma mērījumiem. Pamatprincipi un pielietojums".
D Mērījumu nenoteiktību aprēķina un paziņo kā pilno standarta nenoteiktību vai kā paplašināto standarta nenoteiktību ar paplašināšanas koeficientu 1,96.
6. Radioaktivitātes atvasinātā koncentrācija dzeramajā ūdenī:
Nr. p. k. |
Radionuklīda izcelsme | RadionuklīdsA | Atvasinātā koncentrācija |
6.1. | dabiska | U-238B | 3,0 Bq/l |
6.2. | dabiska | U-234B | 2,8 Bq/l |
6.3. | dabiska | Ra-226 | 0,5 Bq/l |
6.4. | dabiska | Ra-228 |
0,2 Bq/l |
6.5. | dabiska | Pb-210 | 0,2 Bq/l |
6.6. | dabiska | Po-210 | 0,1 Bq/l |
6.7. | mākslīga | C-14 | 240 Bq/l |
6.8. | mākslīga | Sr-90 | 4,9 Bq/l |
6.9. | mākslīga | Pu-239/Pu-240 | 0,6 Bq/l |
6.10. | mākslīga | Am-241 | 0,7 Bq/l |
6.11. | mākslīga | Co-60 |
40 Bq/l |
6.12. | mākslīga | Cs-134 | 7,2 Bq/l |
6.13. | mākslīga | Cs-137 | 11 Bq/l |
6.14. | mākslīga | I-131 | 6,2 Bq/l |
Piezīmes.
A Tabulā iekļautas visbiežāk sastopamo dabisko un mākslīgo radionuklīdu vērtības, kuras ir precīzas vērtības, kas aprēķinātas uz 0,1 mSv dozu, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri, kā arī izmantojot normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni. Citu radionuklīdu atvasināto koncentrāciju var aprēķināt tādā pašā veidā.
B Tabulā norādīta tikai urāna radioaktivitāte, bet ne tā ķīmiskais toksiskums.
8. PFAS summa
— Perfluorbutānskābe (PFBA)
— Perfluorpentānskābe (PFPA)
— Perfluoroheksānskābe (PFHxA)
— Perfluoroheptānskābe (PFHpA)
— Perfluoroktānskābe (PFOA)
— Perfluorononskābe (PFNA)
— Perfluorodekanskābe (PFDA)
— Perfluoroundekanskābe (PFUnDA)
— Perfluorododekanskābe (PFDoDA)
— Perfluorotridekanskābe (PFTrDA)
— Perfluorbutānsulfonskābe (PFBS)
— Perfluorpentānsulfonskābe (PFPS)
— Perfluoroheksānsulfonskābe (PFHxS)
— Perfluoroheptānsulfonskābe (PFHpS)
— Perfluoroktānsulfonskābe (PFOS)
— Perfluorononānsulfonskābe (PFNS)
— Perfluorodekānsulfonskābe (PFDS)
— Perfluoroundekānsulfonskābe
— Perfluorododekānsulfonskābe
— Perfluorotridekānsulfonskābe
Minētās vielas monitorē, ja riska novērtējumā secināts, ka šīs vielas varētu būt attiecīgajā ūdens piegādē.