Likumprojekts (grozījumi)

26-TA-201
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā 
Izdarīt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2017, 156. nr.; 2018, 249. nr.; 2019, 62., 118. nr.; 2020, 29. nr.; 2021, 65.A, 193., 200. nr.; 2022, 69. nr.; 2023, 87., 247. nr.; 2025, 244.) šādus grozījumus:
1.
1. pantā:
papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
"(51) Attiecināmais jūras transporta kuģis ir kravas kuģis, pasažieru kuģis, speciāliem nolūkiem paredzēts kuģis (velkonis, bagarkuģis, ledlauzis, glābšanas kuģis, mācību un pētnieciskais kuģis, kabeļu licējs), un kuģis, kas paredzēts valsts dienestu funkciju (valsts robežas apsardzība, vides aizsardzība, avāriju novēršana) veikšanai. Attiecināmais jūras transporta kuģis atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:
a) ar to veic jūras transporta darbību;
b) tā neto tilpība ir vismaz 100 vienības vai lielāka,
c) tas ir sertificēts saskaņā ar Latvijas Republikā piemērojamajiem starptautiskajiem noteikumiem,
d) tas atbilst Latvijai saistošo Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) konvenciju un citu normatīvo aktu prasībām,
e) uz kuģa tiek nodarbināti jūrnieki, kuriem ir  atbilstoši 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumu (turpmāk – STCW konvencija) prasībām izsniegts kvalifikācijas sertifikāts un tie ir izgājuši drošības pamatkursa apmācību.
Bagarkuģis ir attiecināmais jūras transporta kuģis, ja bagarēšanas darbu rezultātā iegūto materiālu transportē dziļjūrā un šādas darbības aizņem vairāk nekā 50% no bagarkuģa ikgadējā darbības laika, kā arī, ja bagarkuģis ir reģistrēts Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī.
Velkonis ir attiecināmais jūras transporta kuģis, ja vairāk nekā 50% no vilkšanas un stumšanas operācijām, ko konkrētajā gadā faktiski veicis velkonis, ir jūras transports, kā arī, ja velkonis ir reģistrēts Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī. Velkoņa gaidīšanas laiku proporcionāli (pro rata) attiecina uz jūras transporta pārvadājumiem un citām vilkšanas darbībām.";
papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:
"(61) Bagarkuģis ir kuģis, kas īpaši būvēts vai aprīkots tikai bagarēšanas darbu veikšanai.";
izteikt panta divpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(12) Jūras transports ir preču vai pasažieru pārvadājumi ar attiecināmajiem jūras transporta kuģiem pa jūru ārpus Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem, starp ostām Latvijas Republikas teritorijā un/vai ārvalstu ostām un/vai atkrastes iekārtām;";
papildināt pantu ar 12.1 un 12.2 daļu šādā redakcijā:
"(121) Jūras transporta pamatdarbība ir:

1) pasažieru un preču pārvadājumi par samaksu;

2) restorānu (kafejnīcu, bāru) darbība uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, ja ēdiens un dzērieni ir paredzēti tikai tūlītējai lietošanai uz kuģa;

3) kuģa fraktēšana uz berbouta līguma pamata, ja ievēroti turpmāk minētie nosacījumi:

a) kuģa fraktēšana uz berbouta līguma pamata attiecināma uz pagaidu jaudas pārpalikumu, kuru tonnāžas nodokļa maksātājs īslaicīgi neizmanto,
b) berbouta līgums nepārsniedz trīs gadus, un
c) uz berbouta līguma pamata fraktēti kuģi veido ne vairāk kā 50% no attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, kuri iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā;
Minētie nosacījumi nav jāpiemēro, ja berbouta līgumu slēdz koncerna ietvaros.

5) Kuģa nodošana uz laika/reisa fraktēšanas līguma pamata, ja uz šāda līguma pamata fraktēti kuģi veido ne vairāk kā 75% no attiecināmajiem jūras transporta kuģiem, kuri iekļauti tonnāžas nodokļa aprēķinā;

6) Attiecināmā jūras transporta kuģa stratēģiskā, komerciālā un tehniskā vadīšana un apkalpes komplektēšanas vadīšana, kuru veic uz kuģa menedžmenta līguma pamata, ja ievēroti turpmāk minētie nosacījumi:

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodrošina apkalpes komplektēšanas vadīšanu un tehnisko vadīšanu;
b) 75% no kuģiem pārvalda no Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts;
c) vismaz 51% no nodarbinātajiem birojā ir Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts pilsoņi;
d) par jūrnieku apmācību saskaņā ar STCW konvencijas un Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām.

(122) Jūras transporta papilddarbība ir:

1) viesnīcu darbība, ja tā saistīta ar viesnīcas darbības pakalpojumiem, kuri tiek sniegti uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem;

2) kazino un veikalu darbība, sadzīves pakalpojumu sniegšana uz attiecināmajiem jūras transporta kuģiem;

3) attiecināmo jūras transporta kuģu iekraušana, izkraušana,  apgāde un citu pakalpojumu sniegšana šiem kuģiem, ja pakalpojumus sniedz tonnāžas nodokļa maksātājam piederošajiem kuģiem, neiekļaujot pakalpojumu sniegšanu trešajām personām;

4) attiecināmo jūras transporta kuģu un ar to izmantošanu saistītā aprīkojuma un būvju (ieskaitot ēkas un telpas, kurās tonnāžas nodokļa maksātājs veic savu saimniecisko darbību) atsavināšana.";
izslēgt panta trīspadsmito daļu;
papildināt pantu ar 24.1 daļu šādā redakcijā:
"(241) Velkonis ir kuģis, kas īpaši būvēts vai aprīkots vilkšanai un/vai stumšanai.".
2.
2. pantā:
izteikt panta sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Tonnāžas nodokļa maksātājs ir iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība):

1) kura īpašumā, kopīpašumā, turējumā uz berbouta līguma pamata vai uz laika/ reisa fraktēšanas līguma pamata ir attiecināmais jūras transporta kuģis, ja pakalpojumus sniedz tonnāžas nodokļa maksātājam piederošajiem kuģiem, neiekļaujot pakalpojumu sniegšanu trešajām personām;

2) kurš attiecināmo jūras transporta kuģi izmanto jūras transportā;

3) kurš ar attiecināmo jūras transporta kuģi veic jūras transporta pamatdarbības un jūras transporta papilddarbības, ievērojot likuma 4.panta deviņpadsmitajā daļā noteiktos ierobežojumus ienākumu proporcijai no jūras transporta papilddarbības;

4) kuram Valsts ieņēmumu dienests līdz 2031. gada 31. decembrim ir piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu;

5) kurš tonnāžas nodokļa maksātāja statusu ir tiesīgs mainīt ne agrāk kā 10 taksācijas gadus pēc minētā statusa iegūšanas, bet ne vēlāk kā 2042. gada 1.janvārī.”;
papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:
"(61) Lai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) kļūtu par tonnāžas nodokļa maksātāju, ir jāizpildās šādiem nosacījumiem:

1) vismaz 25% no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) attiecināmajiem jūras transporta kuģiem ir jābūt reģistrētiem Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī ;
2) uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) trīs gadu laikā no tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas jāpalielina attiecināmo jūras transporta kuģu, kas reģistrēti Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī, proporcija līdz 60%  no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kopējo attiecināmo jūras transporta kuģu skaita, kas iekļaujami ar tonnāžas nodokli apliekamās bāzes aprēķinā;
3) kuģu administrēšanas darbības tiek veiktas vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā;
4) kuģu administrēšanas uzņēmumu pārvaldāmie kuģi un apkalpes atbilst starptautiskajiem standartiem un Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, jo īpaši tām, kas attiecas uz jūrnieku drošību, apmācību un sertificēšanu, kuģu vides veiktspēju un darba apstākļiem uz kuģa.".
3.
4. pantā:
izteikt septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(17) Par ienākumiem, kurus guvis tonnāžas nodokļa maksātājs no darbībām, uz kurām neattiecas tonnāžas nodoklis, ar nodokli apliekamo bāzi nosaka un nodokli maksā vispārējā kārtībā. Tonnāžas nodokļa maksātājs veic dalītu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti attiecībā uz visiem darījumiem, kuri veikti sākot ar dienu, kurā nodokļa maksātājs ieguvis tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, lai skaidri varētu identificēt ar dažādām darbībām (jūras transporta darbības un citas saimnieciskās darbības, jūras transporta pamatdarbības un jūras transporta papilddarbības) saistītās izmaksas un ieņēmumus.";
izteikt panta deviņpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(19) Tonnāžas nodoklis attiecas tikai uz jūras transporta darbībām par katru attiecināmo jūras transporta kuģi atsevišķi, ievērojot šādus ierobežojumus:

1) tonnāžas nodoklis attiecas uz jūras transporta pamatdarbību pilnā apmērā;

2) tonnāžas nodoklis attiecas uz jūras transporta papilddarbību, ja tā kopumā nepārsniedz 50% no ienākumiem, kas gūti no jūras transporta pamatdarbības;

3) attiecībā uz bagarkuģiem un velkoņiem – tonnāžas nodoklis attiecas tikai uz ienākumiem, kas gūti no attiecināmajām bagarēšanas un vilkšanas darbībām.";
aizstāt panta divdesmitajā daļā vārdus "kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās" ar vārdiem "attiecināmo jūras transporta kuģi" un izslēgt vārdus "kurās minētais kuģis ir bijis ekspluatācijā";
aizstāt panta divdesmit pirmajā daļā skaitļus "0,0022, 0,0019, 0,0016 un 0,0007" ar skaitļiem "0,005, 0,004, 0,0022 un 0,001".
Likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Ministrs V. Uzvārds