25-TA-2441
Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam
InodaļaBudžeta ietvars 2026., 2027. un 2028. gadam
1.
pants.
Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un šādus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus:
(a) drošība;
(b) demogrāfija;
(c) izglītība.
(a) drošība;
(b) demogrāfija;
(c) izglītība.
2.
pants.
Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 2020. gada salīdzināmajās cenās 2026. gadam 33 635 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 34 362 000 000 euro apmērā un 2028.gadam 35 111 000 000 euro apmērā un pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 2,1 procents, 2027. gadam 2,2 procenti un 2028. gadam 2,2 procenti. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze faktiskajās cenās 2026. gadam 43 953 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 46 026 000 000 euro apmērā un 2028. gadam 48 154 000 000 euro apmērā un pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 4,7 procenti, 2027. gadam 4,7 procenti un 2028. gadam 4,6 procenti.
3.
pants.
Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta prognoze 2020. gada salīdzināmajās cenās 2026. gadam 33 928 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 34 529 000 000 euro apmērā un 2028. gadam 35 187 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 1,7 procenti, 2027. gadam 1,8 procenti un 2028. gadam 1,9 procenti.
4.
pants.
Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2026. gadā ir -1,48 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2027. gadā -2,10 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2028. gadā -2,00 procenti no iekšzemes kopprodukta.
5.
pants.
Noteikt, ka 2028. gada izdevumi budžeta apakšprogrammā 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Savienības budžetā" ir plānojami apjomā, kas neietver potenciālo izdevumu palielinājumu, kas saistīts ar ES daudzgadu budžeta 2028. – 2034. gadam pieņemšanu.
6.
pants.
Noteikt, ka no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa tiek izslēgti šādi izdevumi:
1)
izdevumi pasākumiem, kuri tika atzīti par vienreizējiem saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 5. pantu un kuru ieviešana turpinās 2026.—2028. gada periodā;
2)
izdevumi pasākumiem, kuri tika atzīti par vienreizējiem saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 5. pantu un kuru ieviešana turpinās 2026.—2028. gada periodā;
3)
valsts aizsardzības bāzes izdevumu pieaugums pret iepriekšējo gadu 100 procentu apmērā. Pirmajā gadā pēc pieauguma 80 procentu apmērā, otrajā gadā pēc pieauguma 60 procentu apmērā, trešajā gadā pēc pieauguma 40 procentu apmērā un ceturtajā gadā pēc pieauguma 20 procentu apmērā.
7.
pants.
Vispārējās valdības budžeta bilance atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, neieskaitot fiskālā nodrošinājuma rezervi, 2026. gadā ir -3,3 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2027. gadā -3,9 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2028. gadā -3,6 procenti no iekšzemes kopprodukta.
8.
pants.
Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2026., 2027. un 2028. gadam saskaņā ar šā likuma 1. pielikumu.
9.
pants.
Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2026., 2027. un 2028. gadam saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.
10.
pants.
Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2026., 2027. un 2028. gadam ir 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta.
11.
pants.
Noteikt, ka papildus Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajiem gadījumiem ietvara maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2026., 2027. un 2028. gadam tiek precizēti atbilstoši izmaiņām to izdevumu apjomā, kas tiek izslēgti no vispārējās valdības budžeta bilances mērķa saskaņā ar šā likuma 6. pantu.
12.
pants.
Noteikt ietvara maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2026. gadā 17 989 145 140 euro, 2027. gadā 17 911 428 304 euro un 2028. gadā 17 879 550 442 euro.
13.
pants.
Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2026., 2027. un 2028. gadam saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu.
14.
pants.
(1)
Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums 2026., 2027. un 2028. gadā 168 138 258 euro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029. gadam, ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiek precizēts.
(2)
No šā panta pirmajā daļā minētā palielinājuma noteikt ikgadēju pašvaldību aizņēmumu palielinājumu 2026., 2027. un 2028. gadā 130 000 000 euro galvenajai aizņēmumu prioritātei Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai.
(3)
No šā panta pirmajā daļā minētā palielinājuma noteikt aizņēmumu palielinājumu 2026. gadā 6 700 000 euro, 2027. gadā 42 000 000 euro un 2028. gadā 35 761 628 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldības stratēģiskas nozīmes projekta “Vanšu tilta pārbūve” īstenošanai, ar nosacījumu, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība atmaksā iepriekš saņemtos aizņēmumus 2026. gadā ne mazāk kā 6 700 000 euro apmērā, 2027. gadā ne mazāk kā 42 000 000 euro apmērā un 2028. gadā ne mazāk kā 35 761 628 euro apmērā.
(4)
Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizņēmumu palielinājumam Rīgas valstspilsētas pašvaldībai ir tiesības emitēt obligācijas 2026. un 2027. gadā, lai nodrošinātu finansējumu investīciju projektiem, kas atbilst Rīgas valstspilsētas apstiprinātai pašvaldības attīstības programmai, un lietderīgu un ilgtspējīgu investīciju īstenošanu pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai. Emisijas kopējo apjomu un, ja attiecināms, emisijas laidienu apjomu pa gadiem apstiprina Ministru kabinets. Obligāciju emisija veicama tā, lai neradītu negatīvu ietekmi uz 2026. gada vispārējās valdības budžeta bilanci. Turpmāko gadu fiskālo ietekmi plāno, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam. Pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma Rīgas valstspilsētas pašvaldība iesniedz Finanšu ministrijai nepieciešamo informāciju emisijas negatīvās fiskālās ietekmes noteikšanai un, ja nepieciešams, priekšlikumus kompensējošiem pasākumiem negatīvās ietekmes mazināšanai.
15.
pants.
Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2026., 2027. un 2028. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem — 78 procenti un valsts budžetam — 22 procenti.
16.
pants.
Pašvaldības dome gadskārtējā pašvaldības budžetā 2026. gadam paredz finansējumu līdzdalības budžetam ne mazāk kā 0,2 procenta apmērā, 2027. gadā ne mazāk kā 0,3 procentu apmērā un 2028. gadā ne mazāk kā 0,4 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.
17.
pants.
Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2027. un 2028. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu ziņojumu.
18.
pants.
Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2027. un 2028. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva un par to ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijai attiecīgu ziņojumu, kuru Finanšu ministrija tālāk virza izskatīšanai Ministru kabinetā.
19.
pants.
Noteikt, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama un Finanšu ministrija to iekļauj šā likuma paskaidrojumos.
20.
pants.
(1)
Noteikt, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu), 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) ir 90 procenti no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja šajā likumā nav noteiks cits dividendēs izmaksājamais apjoms, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2)
Atbilstoši kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumam par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, dividendes var iemaksāt divos vienlīdzīgos maksājumos, pirmo maksājumu iemaksājot vienotajā nodokļu kontā 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, un otru līdz attiecīgā gada 30. novembrim, ja kapitālsabiedrības dibināšanas līgumā vai statūtos nav noteikts cits dividenžu izmaksu termiņš.
(3)
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, vienlaicīgi pieņemot lēmumu par kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
21.
pants.
Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 141 000 000 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 144 000 000 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 122 000 000 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
22.
pants.
Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) ne mazāk kā 143 895 556 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
23.
pants.
Noteikt, ka akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 70 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 716 200 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 21 937 712 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 23 903 904 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
24.
pants.
Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9 357 760 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 257 400 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 100 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 516 000 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
25.
pants.
Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 261 098 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 315 476 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) 90 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 370 357 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
26.
pants.
Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" neveic dividenžu maksājumu no peļņas par 2025., 2026. un 2027. pārskata gadu, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem.
27.
pants.
Vispārējās valdības sektorā iekļautajām kapitālsabiedrībām ir tiesības neveikt maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, ar nosacījumu, ka dividendēs izmaksājamā peļņas daļa tiek novirzīta šo kapitālsabiedrību iepriekš uzņemto finanšu saistību segšanai (finansēšanas darījums).
28.
pants.
Noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (par periodu no 2026. gada 1. janvāra) uzsāk datu uzkrāšanu par nodokļa maksātāja darba vietu. Ministru kabinets noteikumos par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju nosaka šim mērķim sniedzamo informācijas apjomu un sniegšanas kārtību.
29.
pants.
(1)
Lai sekmētu ilgtspējīgu valsts ekonomisko izaugsmi, no 2026. gada 1. janvāra visām nozares ministrijām, plānojot ilgtermiņa ieguldījumus, sekmēt iespējami lielāku privāto un starptautisko investīciju piesaisti, tajā skaitā īstenojot publisko privāto partnerību, atbilstoši vidēja termiņa budžeta ietvaram, fiskālās disciplīnas prasībām un valsts parāda vadības nosacījumiem.
(2)
Publiskās un privātās partnerības projekti tiek plānoti prioritārās un citās nozarēs, lai veicinātu investīciju piesaisti un nepieciešamās infrastruktūras attīstību.
IInodaļaValsts budžets 2026. gadam
30.
pants.
Apstiprināt valsts budžetu 2026. gadam ieņēmumos 16 063 689 742 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.
31.
pants.
Apstiprināt valsts budžetu 2026. gadam izdevumos 17 945 187 423 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 1., 3., 4. un 5. pielikumu.
32.
pants.
(1)
Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 676 285 740 euro apmērā, tajā skaitā:
1)
pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 527 435 015 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 6. un 7. pielikumu;
2)
pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, 73 959 529 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 8. pielikumu;
3)
pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 72 828 648 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 9. pielikumu;
4)
māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2 062 548 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 10. pielikumu.
(2)
Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.
(3)
Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.
(4)
Noteikt, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. augustam.
33.
pants.
Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 106 319 501 euro apmērā, tajā skaitā:
1)
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 50 922 615 euro apmērā;
2)
budžeta dotāciju 51 793 958 euro apmērā, kura tiek integrēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju;
3)
budžeta dotāciju 3 000 000 euro apmērā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, piešķiršanai Alūksnes novada pašvaldībai, Augšdaugavas novada pašvaldībai, Balvu novada pašvaldībai, Krāslavas novada pašvaldībai un Ludzas novada pašvaldībai atbilstoši Eiropas Savienības ārējās robežas kilometru garumam;
4)
pašvaldībām par tiem iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 11 376 euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim, 602 928 euro apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju.
34.
pants.
Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar šā likuma 11. pielikumu.
35.
pants.
Noteikt maksimālo valsts parādu 2026. gada beigās nominālvērtībā 22 400 000 000 euro apmērā, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un valsts parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu.
36.
pants.
Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2026. gadā, ir novērtētas 691 140 euro apmērā.
37.
pants.
Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 166 319 079 euro apmērā, kas neietver šā likuma 38. pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no valsts budžeta.
38.
pants.
(1)
Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 168 138 258 euro apmērā:
1)
Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu projekta saskaņotajām izmaksām un aktivitātēm atbilstoši šā likuma 14. panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem;
2)
Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai, ar aizņēmuma apmēru, kas ne vairāk kā par 10 procentiem pārsniedz projekta Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma kopsummu projekta saskaņotajām izmaksām un aktivitātēm, un pievienotās vērtības nodokļa izmaksām atbilstoši šā likuma 14. panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem;
3)
emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu projekta saskaņotajām izmaksām un aktivitātēm atbilstoši šā likuma 14. panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem;
4)
jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektiem, mazinot bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, un pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:
a)
pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2026. gadu, nav mazāks par 10 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 90 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,
b)
pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu,
c)
ir sniegts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvs atzinums par projekta atbilstību apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem,
d)
aizņēmuma pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. septembrim;
5)
izglītības iestādes investīciju projektu īstenošanai ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, tajā skaitā autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai skolu reformas ietvaros, ievērojot šādus nosacījumus:
a)
pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2026. gadu, nav mazāks par 10 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 90 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,
b)
pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu,
c)
ir sniegts Izglītības un zinātnes ministrijas pozitīvs atzinums par projekta atbilstību apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem,
d)
aizņēmuma pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. septembrim;
6)
patvertņu izveidošanai, tajā skaitā pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu telpu pielāgošanai patvertņu vajadzībām ievērojot šādus nosacījumus:
a)
pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2026. gadu, nav mazāks par 10 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 90 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,
b)
pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu;
7)
katras pašvaldības noteiktiem prioritāriem investīciju projektiem, tajā skaitā uzsāktu projektu turpināšanai, pabeigšanai, ievērojot šādus nosacījumus:
a)
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai kā galvaspilsētai kopējā aizņēmumu summa 10 000 000 euro apmērā,
b)
pašvaldībai, kura 2026. gadā veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, izņemot Rīgas valstspilsētas pašvaldību, kopējā aizņēmumu summa 6 000 000 euro apmērā,
c)
pašvaldībai, kurā iedzīvotāju skaits uz 2025. gada 1. janvāri ir virs 40 000, kopējā aizņēmumu summa 5 000 000 euro apmērā,
d)
pašvaldībai, kurā iedzīvotāju skaits uz 2025. gada 1. janvāri ir no 20 000 līdz 39 999, kopējā aizņēmumu summa 3 000 000 euro apmērā,
e)
pašvaldībai, kurā iedzīvotāju skaits uz 2025. gada 1. janvāri ir līdz 19 999, kopējā aizņēmumu summa 2 000 000 euro apmērā,
f)
pašvaldības katra investīciju projekta minimālā aizņēmuma summa ir ne mazāk kā 300 000 euro,
g)
pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2026. gadu, nav mazāks par 15 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 85 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,
h)
pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu,
i)
aizņēmumu neattiecina uz pašvaldības budžeta līdzfinansējuma daļas nodrošināšanu šā panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā minētajos investīciju projektos,
j)
projekts atbilst pašvaldības attīstības programmai, nodrošina lietderīgu un racionālu investīciju īstenošanu pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai;
8)
piešķirto vidējā termiņa aizņēmumu izmaksai atbilstoši noslēgtajiem aizdevuma līgumiem;
9)
budžeta un finanšu vadībai, ievērojot šādus nosacījumus:
a)
ar atmaksas termiņu līdz trim gadiem no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas,
b)
ja aizņēmums nepieciešams uzturēšanas izdevumu un/vai kavēto maksājumu pret kreditoriem segšanai, pašvaldība domē apstiprina budžeta optimizācijas plānu, kas apliecina pašvaldības spēju 2027., 2028. un 2029. gadā no ieņēmumiem segt kārtējā gada uzturēšanas izdevumus un veikt budžeta un finanšu vadības aizņēmuma atmaksu;
10)
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai stratēģiskas nozīmes projekta “Vanšu tilta pārbūve” īstenošanai, atbilstoši šā likuma 14. panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem.
(2)
Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumiem investīciju projektu īstenošanai, kā arī pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumiem no valsts budžeta kurināmā iegādei ar aizdevuma atmaksas termiņu līdz diviem gadiem un ar atlikto pamatsummas maksājumu līdz vienam gadam no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.
(3)
Pašvaldība sniegto galvojumu savas kapitālsabiedrības aizņēmumam dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei saistībās (aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību apmērā pret 2026. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai, tajā skaitā bez valsts budžeta transfertiem Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem noteiktu mērķu (izdevumu) finansēšanai, un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā) iekļauj 50 procentu apmērā no galvotās aizņēmuma summas.
(4)
Noteikt pašvaldības finanšu kapacitātes un ilgtspējas kritērijus jaunu aizņēmumu un galvojumu saistību izvērtēšanai:
1)
pašvaldības saistību (aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību) apmērs kādā no saistību izpildes gadiem pārsniedz 15 procentus no 2026. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai, tajā skaitā bez valsts budžeta transfertiem Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem noteiktu mērķu (izdevumu) finansēšanai, un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā;
2)
pašvaldības bilances ilgtermiņa saistību apmērs pārsniedz 30 procentus no kopējās bilances summas un likviditātes koeficients (neieskaitot krājumus) ir zemāks par 0,8;
3)
pašvaldībai ir neatmaksāts budžeta un finanšu vadības aizņēmums uzturēšanas izdevumu un kavēto maksājumu segšanai.
(5)
Pašvaldības, kurām izpildās vismaz viens no šā panta ceturtajā daļā minētajiem trīs kritērijiem, jaunus aizņēmumus vai galvojums var saņemt Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai.
(6)
Pašvaldība var saņemt aizņēmumu vai sniegt galvojumu gadījumos, kad pašvaldības saistību (aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību) apmērs kādā no saistību izpildes gadiem pārsniedz 20 procentus no 2026. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai, tajā skaitā bez valsts budžeta transfertiem Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem noteiktu mērķu (izdevumu) finansēšanai, un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka aizņēmums tiek ņemts vai galvojums tiek sniegts Eiropas Savienības finansējuma priekšfinansēšanas nodrošināšanai šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem investīciju projektiem un pašvaldības dome ir apliecinājusi, ka tā spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas termiņš.
(7)
Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22. pantam, izņemot saistības:
1)
līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei;
2)
ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai;
3)
šā panta pirmajā daļā minēto investīciju projektu īstenošanai;
4)
Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.
(8)
Finanšu ministram ir tiesības mainīt valsts budžeta aizdevumu un pašvaldību aizņēmumu kopējos palielinājumus, nepārsniedzot šo palielinājumu kopsummu, par prioritāriem nosakot aizņēmumus Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem un Eiropas Atveseļošanas fonda finansētiem projektiem, un, ja nepieciešams, noteikt aizņēmuma palielinājumu pašvaldību finanšu stabilizācijai.
39.
pants.
Noteikt, ka pašvaldību 2025. gada ieņēmumi virs garantētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes tiek novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai. Pašvaldības līdz 2026. gada 1. februārim pieņem domes lēmumus par pašvaldības ieņēmumu summas apmēra 2025. gadā virs garantētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes attiecināšanu uz valsts aizdevumu pamatsummu maksājumu dzēšanu, lai Valsts kase nodrošinātu no pašvaldību kontiem automātisko saistību ieturēšanu ne vēlāk kā līdz 2026. gada 20. februārim.
40.
pants.
(1)
Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 2 277 717 780 euro.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 22 procenti, II ceturksnī — 23 procenti, III ceturksnī — 27 procenti, IV ceturksnī — 28 procenti.
(3)
Pašvaldībām katru mēnesi tiek ieskaitīta viena trešā daļa no ceturksnim prognozētajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam sadalījumam.
(4)
Lai nodrošinātu pašvaldību funkciju veikšanai sabalansētu naudas plūsmu, Valsts ieņēmumu dienests no attiecināto ieņēmumu konta reizi nedēļā ieskaita finansējumu pašvaldību budžeta ieņēmumu sadales kontā Valsts kasē, sadalot mēnesim prognozēto ieņēmumu daļu proporcionāli nedēļu skaitam mēnesī. Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi nepildās atbilstoši plānotajam, tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja turpmākajā periodā tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde, tad Finanšu ministrija valsts budžeta izmaksātās kompensācijas apmērā veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārpildes ieturēšanu un attiecina to uz valsts pamatbudžetā ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokli.
(5)
Valsts kase pēc līdzekļu saņemšanas pašvaldību budžeta ieņēmumu sadales kontā attiecīgajā mēneša nedēļā pārskaita naudas līdzekļus pašvaldībām kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, vienlaikus veicot iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ieturot atbilstošās summas no pašvaldību budžetiem noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījuma daļas un ieskaitot tās minētajā fondā.
(6)
Noteikt, ka gadījumā, ja veidojas pašvaldību 2026. gada ieņēmumi virs garantētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes, Valsts ieņēmumu dienests tos uzkrāj attiecināto ieņēmumu kontā un 2026. gada pēdējā darba dienā ieskaita Valsts kases norādītā kontā pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai. Valsts kase publicē savā tīmekļvietnē informāciju par katras pašvaldības ieņēmumu summas apmēru 2026. gadā virs garantētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes un pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai pārskaita naudas līdzekļus uz pašvaldību aizņēmumu automātisko saistību ieturēšanas kontiem gada pēdējā darba dienā. Pašvaldības līdz 2027. gada 1. februārim pieņem domes lēmumus par pašvaldības ieņēmumu summas apmēra 2026. gadā virs garantētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes attiecināšanu uz valsts aizdevumu pamatsummu maksājumu dzēšanu, lai Valsts kase nodrošinātu no pašvaldību kontiem automātisko saistību ieturēšanu ne vēlāk kā līdz 2027. gada 25. februārim.
41.
pants.
Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem", programmas 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un programmas 10.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija.
42.
pants.
Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 02.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Kultūras ministrija.
43.
pants.
Noteikt, ka budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" un budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmu izpildītājs ir Finanšu ministrija.
44.
pants.
(1)
Noteikt, ka saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu":
1)
sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadalījums 2026. gadā ir šāds: sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos tiek ieskaitīti 97,09 procenti un pamatbudžeta ieņēmumos veselības apdrošināšanai — 2,91 procenti;
2)
sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu sadalei 2026. gadā piemēro šādus ieņēmumu īpatsvarus: valsts pensiju speciālajā budžetā — 73,20 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 4,39 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 2,25 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 20,16 procenti.
(2)
Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 2. punktā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu īpatsvarus, ja:
1)
stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;
2)
gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz kādā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru;
3)
kādā no speciālajiem budžetiem faktiskie ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales nesasniedz plānoto apmēru un naudas līdzekļu atlikums gada sākumā nesedz finansējuma deficītu speciālā budžeta pakalpojumu izmaksām, nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto ieņēmumu no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales apmēru.
45.
pants.
Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 2,39 euro. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.
46.
pants.
Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros sadarbībai ar starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām un komersantiem nepieciešamo finansējumu un tā izlietojumu, nodrošinot iesaisti starptautiskās un nacionālās drošības stiprināšanā, nosaka Ministru kabinets.
47.
pants.
Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu un Attīstības finanšu institūcijas likumu valsts 290 000 000 euro apmērā atbild par akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” izsniegtajām garantijām.
48.
pants.
Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" un veikt maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam, ja saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā Valūtas fondā" 5. pantu izdotās parādzīmes noteikumiem saņemts pieprasījums no Starptautiskā Valūtas fonda veikt maksājumu, un informēt par to Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
49.
pants.
Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžetā, nepārsniedzot Starptautiskā Valūtas fonda piešķirto speciālo aizņēmuma tiesību asignējumu Latvijas Republikai, lai veiktu aizdevumu un ieguldījumu atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda priekšlikumiem par speciālo aizņēmuma tiesību tālāku aizdošanu un ieguldīšanu, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
50.
pants.
Atļaut finanšu ministram palielināt šajā likumā noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu Starptautiskā Valūtas fonda speciālo aizņēmuma tiesību aizdevumu apmērā, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.
51.
pants.
Lai nodrošinātu Latvijas Republikas dalību Starptautiskā Valūtas fonda kvotu palielināšanā atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda kvotu 16. vispārējam pārskatam, atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Valūtas fondu un palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās", lai apmaksātu Latvijas Republikas kvotas palielināšanu, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
52.
pants.
(1)
Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" nodrošina telpu pielāgošanu Ekonomikas ministrijai un tās padotības iestādēm (Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Konkurences padomei, Latvijas Nacionālajam akreditācijas birojam, Centrālajai statistikas pārvaldei) nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 085 2143) Talejas ielā 1, Rīgā.
(2)
Atļaut Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai nodot valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" atsavināšanai šādus valsts nekustamos īpašumus:
1)
nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 020 0035) — zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 020 0035) 0,2044 ha platībā un piecas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 020 0035 001, 0100 020 0035 002, 0100 020 0035 003, 0100 020 0035 004 un 0100 020 0035 005) — Brīvības ielā 55, Rīgā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā;
2)
nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 020 0060) — zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 020 0060) 0,0765 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 020 0060 001) — Lāčplēša ielā 1, Rīgā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Ekonomikas ministrijas personā;
3)
nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 520 0011) — būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 020 0168 001) — Krišjāņa Valdemāra ielā 32, Rīgā, kopā ar nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 020 0168) — zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 020 0168) 0,1272 ha platībā — Krišjāņa Valdemāra ielā 32, Rīgā, kas ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Ekonomikas ministrijas personā.
(3)
Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" šā panta otrajā daļā minēto valsts nekustamo īpašumu un valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 026 0008) Klijānu ielā 7, Rīgā, atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā.
(4)
Finanšu ministram ir tiesības palielināt Finanšu ministrijai apropriāciju finansēšanas klasifikācijas kategoriju kodiem, lai veiktu ieguldījumu valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pamatkapitālā, attiecīgi nodrošinot ar nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 085 2143) Talejas ielā 1, Rīgā, saistītā aizdevuma atmaksu atbilstoši šā panta trešajā daļā noteiktajam valsts budžeta ieņēmumos ieskaitīto līdzekļu apmēram un nomas maksas samazinājumu atbilstoši aizdevuma atmaksas apmēram. Apropriāciju palielina, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par apropriācijas palielināšanu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
53.
pants.
Lai nodrošinātu, ka no 2026. gada 1. janvāra valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 5.3. sadaļas 35.1. – 35.3. apakšpunktā minēto mantu, noteikt, ka līdz attiecīgu grozījumu veikšanai Notariāta likuma 306.panta sestajā un septītajā daļā:
1)
zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas notariālo aktu grāmatas izrakstu nosūta kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, ja notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav norādītas kreditoru pretenzijas;
2)
zvērināts notārs notariālo aktu grāmatas izrakstu zvērinātam tiesu izpildītājam vai kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, nenosūta, ja nav zināms mantojamās mantas sastāvs. Ja zvērināts notārs pēc mantojuma lietas izbeigšanas saņem ziņas par mantojamās mantas sastāvu, viņš taisa grozījumus notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu un rīkojas atbilstoši Notariāta likuma 306.panta ceturtajā, piektajā daļā noteiktajam un šā panta 1. punktā noteiktajam.
54.
pants.
Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. pantā noteikto likumiskās lietošanas maksas apmēru, ja zemes īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, 2026. gadam aprēķina no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības pēc stāvokļa 2026. gada 1. janvārī.
55.
pants.
Finanšu ministram, veicot apropriāciju pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām ir tiesības veikt apropriācijas pārdali citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem 2024.—2026. gadam, 2025.—2027. gadam un 2026.—2028. gadam piešķirtā finansējuma, ja tam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci, ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
56.
pants.
(1)
Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" ieskaitītie līdzekļi izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem eksporta tirgu apguvei un palielināšanai, ārvalstu investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības konkurētspējas starptautiskajā tirgū palielināšanai, tūrisma nozares izaugsmes veicināšanai, minēto jomu attīstību sekmējošām aviācijas savienojamības uzlabošanas aktivitātēm, kā arī mājokļa pieejamības un administrēšanas izmaksu segšanai.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem apropriācijas pārdale starp Ekonomikas ministriju un citiem budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums.
57.
pants.
(1)
Jauno ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā finanšu ministram ir tiesības palielināt 2026. gada apropriāciju Ekonomikas ministrijai izdevumiem un palielināt valsts budžeta likumā Ekonomikas ministrijai noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomus 2027. un 2028. gadam līdzfinansējuma nodrošināšanai, ja pēc ekonomikas ministra ierosinājuma ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas un valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu palielinājumu.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētā līdzfinansējuma apjoms nepārsniedz 30 procentus no jauno ārvalstu filmu projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
58.
pants.
(1)
Jauna dižpasākuma Latvijā organizēšanas līdzfinansējumam finanšu ministram ir tiesības palielināt 2026. gada apropriāciju Ekonomikas ministrijai izdevumiem un palielināt valsts budžeta likumā Ekonomikas ministrijai noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomus 2027. un 2028. gadam, ja pēc ekonomikas ministra ierosinājuma ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas un valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu palielinājumu.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētā līdzfinansējuma apjoms nepārsniedz 30 procentus no jauno dižpasākumu organizēšanas attiecināmajām izmaksām.
(3)
Dižpasākums šā panta izpratnē ir starptautiska mēroga pasākums, kuru organizē, deleģē vai kura sadarbības partneris ir pasaules vai Eiropas mēroga organizācija un kurš rada būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, piesaistot vismaz 5 000 ārvalstu apmeklētāju un dalībnieku, kas Latvijas tūristu mītnēs vai īstermiņa īres mītnēs pavada vismaz divas naktis.
59.
pants.
Saskaņā ar šā likuma 57. un 58. panta noteikumiem veiktais kopējais apropriācijas palielinājums 2026. gadā un kopējais uzņemto ilgtermiņa saistību apjoms kopā ar ilgtermiņa saistību apjomu, kas uzņemts saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 60. un 61. pantu vidēja termiņa budžeta ietvara gadiem nepārsniedz 15 procentus no attiecīgā gada fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma. Līdz 2027. gada 28. februārim Ekonomikas ministrija iesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par 2026. gadā piešķirto līdzfinansējumu.
60.
pants.
Ja 2026. gadā faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kuri fiksēti ar valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" tehniskajiem līdzekļiem, pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru un saistībā ar to palielinās valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sagatavojamo un nosūtāmo lēmumu skaits un ar to saistītie valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" izdevumi, finanšu ministram ir tiesības atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, kas pieņemts, izskatot Iekšlietu ministrijas priekšlikumus, palielināt Iekšlietu ministrijai apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
61.
pants.
Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 04.00.00 "Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana" noteikto apropriāciju 9 575 070 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
62.
pants.
Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" noteikto apropriāciju 10 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
63.
pants.
Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 10.00.00 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana" noteikto apropriāciju 74 173 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
64.
pants.
Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 12.00.00 "Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" noteikto apropriāciju 5 330 508 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
65.
pants.
Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 17.00.00 "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai" noteikto apropriāciju 39 717 846 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam pasākumu plānam atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2026. gadā, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
66.
pants.
(1)
Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" noteikto apropriāciju 243 093 314 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei ar valsts drošību saistītu pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
(2)
Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju šā panta pirmajā daļā minētajā programmā ar valsts drošību saistītu pasākumu īstenošanai un palielināt šā likuma 35. pantā noteikto maksimālo valsts parādu 2026. gada beigās, un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 5. panta 3. un 5. punktā noteikto pasākumu un likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 5. panta 3. un 5. punktā noteikto pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
(3)
Lai nodrošinātu paredzēto valsts budžeta līdzekļu maksimāli efektīvu izlietošanu, finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei no šā panta pirmajā daļā minētās programmas pārdalīto un noteiktajiem mērķiem neizmantoto finansējumu pārdalīt no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta uz šā panta pirmajā daļā minēto programmu.
67.
pants.
Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 21.00.00 "Finansējums vēlēšanu nodrošināšanai" noteikto apropriāciju 62 818 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
68.
pants.
Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" noteikto apropriāciju 6 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
69.
pants.
(1)
Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 23.00.00 "Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi" noteikto apropriāciju 26 327 677 euro apmērā, tajā skaitā 24 497 677 euro apmērā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš") finanšu līdzsvara par 2025. gadu nodrošināšanai, 1 400 000 euro apmērā Rail Baltica projekta Latvijā ieviešanas izvērtējuma veikšanai, kā arī vienota dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādei, 430 000 euro apmērā 20. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" rīkošanai, finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
(2)
Ja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš”) finanšu līdzsvara par 2025. gadu nodrošināšanai nepieciešams mazāks finansējums nekā šā panta pirmajā daļā šim mērķim ieplānotais finansējums, atlikums nav pārdalāms citiem mērķiem.
70.
pants.
(1)
Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 24.00.00 "Valsts aizsardzības un drošības fonds" noteikto apropriāciju 424 479 977 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei ar valsts aizsardzību un drošību saistītu pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
(2)
Lai nodrošinātu paredzēto valsts budžeta līdzekļu maksimāli efektīvu izlietošanu, finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei no šā panta pirmajā daļā minētās programmas pārdalīto un noteiktajiem mērķiem neizmantoto finansējumu pārdalīt no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta uz šā panta pirmajā daļā minēto programmu.
(3)
Atļaut finanšu ministram palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju šā panta pirmajā daļā minētajā programmā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī uzņemties ilgtermiņa saistības, palielināt šā likuma 35. pantā noteikto maksimālo valsts parādu 2026. gada beigās un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, pasākumiem, kas atbilst Padomes 2025. gada 8. jūlija ieteikumam C/2025/3970, ar ko Latvijai ļauj novirzīties no neto izdevumu maksimālajiem pieauguma tempiem, kurus noteikusi Padome saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1263 (Valsts izņēmuma klauzulas iedarbināšana), ja tiek nodrošināta, šā ieteikuma nosacījumu ievērošana, ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
71.
pants.
Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2026. gada 30. septembrim nepārdalīto šā likuma 61., 62., 63., 64., 65., 67., 68., un 69. pantā (ievērojot panta otrās daļas nosacījumu) minētajās budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmās, kā arī programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
72.
pants.
Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei valsts atbalstam mājsaimniecībām par patērētajiem energoresursiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Ministru kabinets pieņem lēmumu par apropriācijas palielinājumu finansējuma nodrošināšanai valsts atbalstam saskaņā ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumu, ja strauja energoapgādes izmaksu pieauguma apstākļos Eiropas Savienības Padome apstiprina vispārējās izņēmuma klauzulas vai konkrētai valstij paredzētas izņēmuma klauzulas aktivizēšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa regulai (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1466/97.
73.
pants.
Finanšu ministram ir tiesības palielināt šā likuma 35. pantā noteikto maksimālo valsts parādu 2026. gada beigās, lai sniegtu valsts aizdevumus vai veiktu ieguldījumus aizsardzības industrijas attīstībai, ja tas nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta un Saeimas lēmums.
74.
pants.
(1)
Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts garantētas apdrošināšanas apmēru akreditēto valsts muzeju starptautisku izstāžu rīkošanai 2026. gadā 8 381 600 euro.
(2)
Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Kultūras ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem valsts garantētas apdrošināšanas zaudējumu atlīdzības segšanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
75.
pants.
Finanšu ministram ir tiesības Latvijas Republikas vārdā parakstīt galvojumu līgumus ar Eiropas Savienības institūcijām par atbalstu Ukrainai, izsniegt attiecīgos galvojumus un palielināt uz valsts budžetu attiecināmo valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistību apmēru, ja secīgi ir ievēroti šādi nosacījumi:
1)
ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums par galvojumu izsniegšanu un Ministru kabinets ir atbalstījis attiecīgā galvojuma līguma projektu;
2)
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta lēmumu par galvojumu izsniegšanu.
76.
pants.
Lai ierobežotu ar atlīdzību saistītos izdevumus, noteikt, ka 2026. gadā valsts un pašvaldību institūcijās:
1)
amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu, piemērojot attiecīgu koeficientu, nosaka, ņemot vērā Valsts kancelejas publicētās bāzes mēnešalgas 2025. gadam šādā apmērā: bāzes mēnešalga – 1237,06 euro, finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalga – 2378,59 euro, elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalga – 1781,27 euro, ostas valdes priekšsēdētāja bāzes mēnešalga – 1273,38 euro;
2)
amatpersonām (darbiniekiem) kalendāra gada ietvaros var izmaksāt naudas balvu līdz 50 procentiem no mēnešalgas;
3)
Ministru kabinets nosaka Valsts un pašvaldību institūciju un amatpersonu darbinieku atlīdzības likuma 14. panta pirmajā un divpadsmitajā daļā noteikto piemaksu apmērus, noteikšanas pamatojumu, kā arī laikposmu, uz kuru nosakāma piemaksa valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā.
4)
piemaksu par virsstundu darbu 100 procentu apmērā no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās stundas algas likmes var piešķirt tikai amatpersonai (darbiniekam), izņemot karavīram un militārajam darbiniekam, kuras amata (darba, dienesta) pienākumu izpilde ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu. Pārējām amatpersonām (darbiniekiem), izņemot karavīriem un militārajiem darbiniekiem, kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, ja tas nav iespējams, tad piešķir piemaksu par virsstundu darbu 75 procentu apmērā no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās stundas algas likmes.
77.
pants.
Noteikt, ka 2026. gadā valsts un pašvaldību institūcijās netiek palielināts kopējais no valsts un pašvaldību budžeta finansēto amata vietu skaits, izņemot, ja par amata vietas izveidi, lēmumu 2025. gadā pieņēma Ministru kabinets vai pašvaldības dome, vai amata vieta tiek izveidota uz noteiktu laiku projektu ieviešanai.
78.
pants.
Valsts un pašvaldību institūcijas amatpersonai (darbiniekam) par 2026. gada darbības un tās rezultātu novērtējumu neizmaksā prēmiju.
79.
pants.
Publiskas personas kapitālsabiedrību un to atkarīgo kapitālsabiedrību, publiski privāto kapitālsabiedrību un publiskas personas kontrolētu kapitālsabiedrību, kas ietilpst no publiskas personas atkarīgas komerciālas publiskas personas kapitālsabiedrības un no publiskas personas atkarīgas nekomerciālas publiskas personas kapitālsabiedrības grupā dalībnieku (akcionāru) sapulce vai padome (ja tāda ir izveidota), izņemot gadījumus, kad ir pieņemts publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas (Ministru kabineta par valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldības domes par pašvaldības kapitālsabiedrībām) atsevišķs lēmums, nodrošina, ka 2026. gadā kopējo kapitālsabiedrības personāla izmaksu attiecība pret kopējiem ieņēmumiem (atskaitot finansējumu terminētām investīcijām) nepalielinās salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, ko panāk, veicot personāla produktivitātes paaugstināšanas un digitalizācijas procesus, kā arī pārskatot kapitālsabiedrību atlīdzības politikas, neietekmējot pakalpojumu kvalitāti (izņemot, ja kapitālsabiedrībai tiek noteiktas jaunas papildus funkcijas).
Likums stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Finanšu ministrs A. Ašeradens
1.
pielikumsValsts konsolidētais budžets
2.
pielikumsValsts budžeta ieņēmumi
3.
pielikumsValsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums
4.
pielikumsValsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām
5.
pielikumsValsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām
6.
pielikumsMērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
7.
pielikumsMērķdotācijas pašvaldībām - interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
8.
pielikumsMērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus
9.
pielikumsMērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
10.
pielikumsMērķdotācijas pašvaldību māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
11.
pielikumsValsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms
12.
pielikumsVeidlapa par vispārējās valdības sektorā iekļautās kapitālsabiedrības ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci aprēķinu