MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir iepazinies ar Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas 2024. gada 29. maija vēstuli Nr. 142.1.9/17-8-14/24 (turpmāk – Saeimas vēstule), kurā norādīts uz nepieciešamību izveidot virszemes ūdensobjektu (saldūdeņu) pārvaldības ceļa karti, iekļaujot tajā Saeimas vēstulē minētos punktus, kā arī noteikt vienu institūciju, kas būtu atbildīga par Latvijas ūdeņu ilgtspēju.

Ministru kabinets apzinās, ka pieejams un kvalitatīvs ūdens ir viena no pamatvajadzībām gan iedzīvotājiem, gan tautsaimniecībai, gan ekosistēmām, un uzskata, ka ūdens resursu ilgtspējas un noturības stiprināšanai ir jābūt vienai no vides un klimata politikas prioritātēm.   

Ministru kabinets norāda, ka virszemes ūdeņu aizsardzība un pārvaldība ir viena no vides aizsardzības politikas jomām un ka saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” 1. un 2. punktu, ar 2024. gada 1. jūliju ir reorganizēta Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – KEM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (no 2024. gada 1. jūlija – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) (turpmāk – VARAM), kā rezultātā KEM ar 2024. gada 1. jūliju pārņem no VARAM vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu).

Ministru kabinets vērš uzmanību, ka ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas mērķi un to indikatori, kā arī rīcības virzieni, ar tiem saistītie uzdevumi un rezultatīvie rādītāji ir noteikti Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam un Vides politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk – VPP2027). Minēto plānošanas dokumentu tvērums ir plašāks nekā Saeimas vēstulē norādītais, jo aptver arī jūras ūdeņu, pazemes ūdeņu un dzeramā ūdens aizsardzību un izmantošanu, kā arī plūdu risku mazināšanu.

Tāpēc KEM, pamatojoties uz  Saeimas vēstulē norādīto, ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Latvijas ūdeņu ilgstpējas ceļa karte”, kurā iezīmētas četras galvenās jomas, kurās tuvākajos gados nepieciešams īpaši intensīvs darbs, lai sasniegtu tiesību aktos un plānošanas dokumentos noteiktos mērķus virszemes ūdeņiem. Tās ir: 1. Visaptverošs tiesiskais regulējums; 2. Ūdens ekosistēmu noturība; 3. Zināšanu un izpratnes uzlabošana; 4. Efektīva koordinācija. Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Veselības ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas sniegto informāciju, informatīvajā ziņojumā norādīti gan atbilstoši ūdeņu apsaimniekošanas un pārvaldības jomā izvirzīti mērķi un sasniedzamie rādītāji, būtiskākās jau īstenotās rīcības, kā arī plānotie darbi virszemes saldūdens ūdensobjektu aizsardzības un apsaimniekošanas jomā, kas saistīti ar katru no Saeimas vēstulē norādītajiem punktiem. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija sēdes lēmumu (prot. Nr. 25 74.§) attiecībā uz finansējuma nodrošināšanu jāņem vērā, ka Ministru kabinets valsts drošību ir noteicis kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanā, savukārt citi pasākumi ir risināmi, pārskatot ministriju esošo budžeta programmu/apakšprogrammu izdevumus un pārvirzot resursus aktuālākiem prioritārajiem pasākumiem vai, rodot papildu finansējuma avotus, attiecīgi sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus programmas finansēšanai.  Informatīvais ziņojums “Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karte” pievienots šīs vēstules pielikumā.  

Pielikumā: rīcības plāns Latvijas ūdeņu ilgtspējas kartē (turpmāk – ūdeņu ceļa karte) ietverto uzdevumu risināšanai uz 24 lpp.