26-TA-863
Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 127 "Noteikumi par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam"
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 18.punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 127 "Noteikumi par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 32. nr.; 2013, 214. nr.; 2017, 119. nr.; 2018, 157. nr.) šādu grozījumu:
1.
Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[26-TA-863 Dt]
noteikumiem Nr.[26-TA-863 Nr]
"1. pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 21.februāra
noteikumiem Nr. 127
Ziņojamo, reģistrējamo un valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību saraksts
I. Ziņojamās dzīvnieku infekcijas slimības
Nr. |
Dzīvnieku infekcijas slimības nosaukums |
Dzīvnieku infekcijas slimības ierosinātāja nosaukums |
Uzņēmīgās dzīvnieku kārtas, dzimtas, sugas |
1. |
Āfrikas zirgu mēris | Reoviridae dzimta, Orbivirus | Zirgu dzimta (Equidae) |
2. |
Āfrikas cūku mēris | Iridovirus, Poxvirus | Cūku dzimta (Suidae) |
2.1 |
Sibīrijas mēris | Bacillus anthracis | Visas uzņēmīgās sugas |
3. |
Putnu gripa (augsti patogēnais putnu gripas vīruss, kas konstatēts mājputniem, nebrīvē turētiem putniem un savvaļas putniem, un zemi patogēnais putnu gripas vīruss, kas konstatēts mājputniem un nebrīvē turētiem putniem) | Orthomyxoviridae dzimta, Influenzavirus A | Putnu klase (Aves) |
4. |
Infekciozais katarālais drudzis | Reoviridae dzimta, Orbivirus | Antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta (Bovidae), briežu dzimta (Cervidae), žirafu dzimta (Giraffidae) un degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) |
5. |
Govju sūkļveida encefalopātija | Prions | Govis |
6. |
Klasiskais cūku mēris | Flaviviridae dzimta, Pestivirus | Cūku dzimta (Suidae) un pekaru dzimta (Tayassuidae) |
7. |
Kontagiozā govju pleiropneimonija | Mycoplasma mycoides var. mycoides | Vēršu apakšdzimta (Bovines) (arī zebras, bifeļi, bizoni un jaki) |
8. |
Vaislas sērga | Trypanosoma equiperdum | Zirgu dzimta (Equidae) |
9. |
Zirgu encefalomielīta tipi – zirgu Austrumu encefalomielīts, Japānas encefalīts, zirgu Venecuēlas encefalomielīts, Rietumnīlas drudzis, zirgu Rietumu encefalomielīts | Togaviridae dzimta, Alphavirus, Flaviviridae dzimta, Flavivirus | Zirgu dzimta (Equidae) |
10. |
Zirgu infekciozā anēmija | Retroviridae dzimta, Lentivirus | Zirgu dzimta (Equidae) |
11. |
Mutes un nagu sērga | Picornaviridae dzimta, Aphthovirus | Pārnadžu kārta (Artiodactyla) un Āzijas zilonis (Elephas maximus) |
12. |
Zirgu ļaunie ienāši (Malleus) | Burkholderia mallei | Zirgu dzimta (Equidae) |
12.1 |
(Svītrots ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 488) | ||
13. |
Nodulārā eksantēma (dermatīts) | Poxviridae dzimta, Capripoxvirus | Vēršu dzimta (Bovidae) un žirafu dzimta (Giraffidae) |
14. |
Ņūkāslas slimība | Paramyxoviridae dzimta, Rubulavirus | Putnu klase (Aves) |
15. |
Mazo atgremotāju mēris | Paramyxoviridae dzimta, Morbillivirus | Vēršu dzimta (Bovidae) un cūku dzimta (Suidae) |
15.1 |
Trakumsērga | Rhabdoviridae dzimta Lyssavirus ģints | Plēsēju kārta (Carnivora) un sikspārņu kārta (Chiroptera), kā arī sugas, kurām konstatēta saslimšana |
16. |
Rifta ielejas drudzis | Bunyaviridae dzimta, Phlebovirus | Vēršu dzimta (Bovidae), kamieļu sugas, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) |
17. |
Govju mēris | Paramyxoviridae dzimta, Morbillivirus | Pārnadžu kārta (Artiodactyla) |
18. |
Aitu un kazu bakas | Poxviridae dzimta, Capripoxvirus | Vēršu dzimta (Bovidae) |
19. |
Mazā stropu vabole | Aethina tumida | Medus bišu ģints (Apis) un kameņu ģints (Bombus) |
20. |
Cūku vezikulārā slimība | Picornaviridae dzimta, Enterovirus | Cūku dzimta (Suidae) un pekaru dzimta (Tayassuidae) |
21. |
Tropilelapsoze | Tropilaelaps spp. | Medus bišu ģints (Apis) |
22. |
Vezikulārais stomatīts | Rhabdoviridae dzimta, Vesiculovirus | Pārnadžu kārta (Artiodactyla) un zirgu dzimta (Equidae) |
22.1 |
Govju bruceloze | Brucella abortus | Antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta (Bovidae), kamieļu dzimta (Camelidae), briežu dzimta (Cervidae), žirafu dzimta (Giraffidae), nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) un pundurbriežu dzimta (Tragulidae) |
22.2 |
Govju tuberkuloze | Mycobacterium bovis | Zīdītāju klase (Mammalia) (galvenokārt antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta (Bovidae), kamieļu dzimta (Camelidae), briežu dzimta (Cervidae), žirafu dzimta (Giraffidae), pundurbriežu dzimta (Tragulidae)) |
22.3 |
Govju enzootiskā leikoze | Retroviridae dzimta, Orthoretrovirinae apakšdzimta, Deltaretrovirus | Govis |
22.4 |
Aitu un kazu bruceloze (izņemot B.ovis) | Brucella melitensis | Antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta (Bovidae), kamieļu dzimta (Camelidae), briežu dzimta (Cervidae), žirafu dzimta (Giraffidae), nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) un pundurbriežu dzimta (Tragulidae) |
23. |
Epizootiskā hematopoētiskā nekroze | Iridoviridae dzimta, Ranavirus | Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), asaris (Perca fluviatilis) |
24. |
Epizootiskais čūlu sindroms | Aphanomyces invadans | Catla, Channa, Labeo, Mastacembelus, kefales (Mugil), Puntius un Trichogaster ģinšu zivis |
25. |
Virālā hemorāģiskā septicēmija | Rhabdoviridae dzimta, Novirhabdovirus | Siļķu ģints (Clupea spp.), sīgu ģints (Coregonus sp.), līdaka (Esox lucius), pikša (Gadus aeglefinus), Klusā okeāna menca (Gadus macrocephalus), Atlantijas menca (Gadus morhua), Klusā okeāna lasis (Oncorhynchus spp.), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), ūsainā jūras vēdzele (Onos mustelus), taimiņš (Salmo trutta), akmeņplekste (Scophtalmus maximus), brētliņa (Sprattus sprattus), plekste (Paralichthys olivaceus) |
26. |
Vēžu balto plankumu slimība | Nimaviridae dzimta, Whispovirus | Decapoda kārta |
27. |
Dzeltenās galvas slimība | Ronaviridae dzimta, Okavirus | Ziemeļu brūnā garnele (Penaeus aztecus), ziemeļu rozā garnele (Penaeus duorarum), kuruma garnele (Penaeus japonicus), lielā tīģergarnele (Penaeus monodon), Atlantijas baltā garnele (Penaeus setiferus), zilā garnele (Penaeus stylirostris), baltā garnele (Penaeus vannamei) |
28. |
Taura sindroms | Dicistroviridae dzimta, Cripavirus | Atlantijas baltā garnele (Penaeus setiferus), zilā garnele (Penaeus stylirostris), baltā garnele (Penaeus vannamei) |
29. |
Infekciozā hematopoētiskā nekroze | Rhabdoviridae dzimta, Novirhabdovirus | Ketlasis (Oncorhynchus keta), kižučs (Oncorhynchus kisutch), Tālo Austrumu lasis (Oncorhynchus masou), varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), nerka (Oncorhynchus nerka), amago lasis (Oncorhynchus rhodurus), čaviča (Oncorhynchus tshawytscha), Atlantijas lasis (Salmo salar) |
30. |
Infekciozā lašu anēmija – inficēšanās ar Isavirus ģints vīrusu, kura genomā nav izteikti polimorfiska reģiona (infekciozā lašu anēmija bez izteikti polimorfiska reģiona jeb ILA (bez IPR)) | Orthomyxoviridae dzimta, Isavirus |
Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Atlantijas lasis (Salmo salar), taimiņš (Salmo trutta) |
31. |
Perkinsoze | Perkinsus marinus, Perkinsus olseni |
Karaliskā Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas), Austrumu austere (Crassostrea virginica) |
32. |
Mikrocitoze | Mikrocytos mackini | Karaliskā Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas), austrumu austere (Crassostrea virginica), olimpijas plakanā austere (Ostrea conchaphila), īstā (dabiskā) austere (Ostrea edulis) |
33. |
Marteilioze | Marteilla refringens | Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi), Čīles austere (Ostrea chilensis), īstā dabiskā austere (Ostrea edulis), Ostrea puelchana, mīdija (Mytilus edulis), Vidusjūras mīdija (Mytilus galloprovencialis) |
34. |
Bonamioze | Bonamia ostreae, Bonamia exitiosus | Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi), Čīles austere (Ostrea chilensis), olimpijas plakanā austere (Ostrea conchaphila), Ostrea denselamellosa, īstā dabiskā austere (Ostrea edulis), Ostrea puelchana |
35. |
Koi herpesvīruss | Herpesviridae dzimta, Herpesvirus-3 | Sazāns (Cyprinus carpio) |
II. Reģistrējamās dzīvnieku infekcijas slimības
Nr. |
Dzīvnieku infekcijas slimības nosaukums latviešu valodā |
Dzīvnieku infekcijas slimības ierosinātāja nosaukums latīņu valodā |
Uzņēmīgās kārtas, dzimtas, sugas |
1. |
Amerikas peru puve | Paenibacillus larvae ssp. larvae | Medusbišu ģints (Apis) |
2. |
(Svītrots ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr. 1195) | ||
3. |
(Svītrots ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr. 1195) | ||
4. |
Infekciozais epididimīts | Brucella ovis | Kamieļu dzimta (Camelidae), pundurbriežu dzimta (Tragulidae), briežu dzimta (Cervidae), žirafu dzimta (Giraffidae), vēršu dzimta (Bovidae), antilopju dzimta (Antilocapridae) |
5. |
Bruceloze | Brucella suis | Cūku dzimta (Suidae), pekaru dzimta (Tayassuidae), briežu dzimta (Cervidae), zaķu dzimta (Leporidae), muskusvērsis (Ovibos moschatus) |
6. |
Ebola | Filoviridae dzimta, Ebolavirus | Pērtiķu kārta (Primates) (izņemot cilvēku ģints primātus) |
7. |
Pērtiķu bakas | Poxviridae dzimta, Chordopoxvirinae apakšdzimta, Orthopoxvirus | Grauzēju kārta (Rodentia) un pērtiķu kārta (Primates) (izņemot cilvēku ģints primātus) |
8. |
(Svītrots ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr. 1195) | ||
9. |
(Svītrots ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr. 1195) | ||
10. |
Cūku enzootiskais encefalomielīts (Tešenas slimība) | Picornaviridae dzimta, Enterovirus | Cūku dzimta (Suidae) |
11. |
Psitakoze | Chlamydia psittaci | Papagaiļveidīgie (Psittaciformes) |
12. |
(Svītrots ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr. 1195) | ||
13. |
Transmisīvā sūkļveida encefalopātija (izņemot govju sūkļveida encefalopātiju) | Prions | Vēršu dzimta (Bovidae), kaķu dzimta (Felidae) un sermuļu dzimta (Mustelidae) |
13.1 |
Hroniskās novājēšanas slimība | Prions | Briežu dzimta (Cervidae) |
13.2 |
Skrepi slimība | Prions | Aitu ģints (Ovis), kazu ģints (Capra) |
14. |
Kontagiozā agalaktija | Mycoplasma agalactiae | Aitas, kazas |
15. |
Paratuberkuloze | Mycobacterium paratuberculosis | Aitas, kazas, govis |
16. |
Kazeozais limfadenīts | Corynebacterium pseudotuberculosis | Aitas, kazas |
17. |
Plaušu adenomatoze | Retroviridae dzimta, Betaretrovirus | Aitas, kazas |
18. |
Maedi–visna slimība | Retroviridae dzimta, Orthoretrovirinae apakšdzimta, Lentivirus | Aitas, kazas |
19. |
Vīrusa ierosinātais kazu artrīts/encefalīts | Retroviridae dzimta, Lentivirus | Aitas, kazas |
20. |
Trušu hemorāģiskā slimība | Caliciviridae dzimta, Lagovirus ģints | Trušveidīgie |
21. |
Kampilobakterioze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
22. |
Ehinokokoze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
23. |
Listerioze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
24. |
Salmoneloze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
25. |
Trihineloze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
26. |
E.coli izraisīta infekcija, O157:H7 | Verotoksigēnais Escherichia coli celms (VTEC) | Visas uzņēmīgās sugas |
| 27. | Kalici vīrusa izraisīta infekcijas slimība | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās un slimības ierosinātāja pārnesējsugas |
| 28. | Vīrusu hepatīts A | Hepatīta A vīrusa infekcijas slimības | Moluski kā slimības ierosinātāja pārnesējsuga |
| 29. | Gripa (izņemot putnu gripu) | Influenza virus | Visas uzņēmīgās sugas |
| 30. | Posmkāju jeb insektu pārnēsājamās vīrusu izraisītās infekcijas slimības | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
| 31. | Borelioze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
| 32. | Botulisms | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
| 33. | Leptospiroze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
| 34. | Tuberkuloze un tās ierosinātāji, izņemot Mycobacterium bovis | Visi izolētie ierosinātāji, izņemot Mycobacterium bovis | Visas uzņēmīgās sugas, sevišķi pērtiķu kārtas un kaķu dzimtas dzīvnieki |
| 35. | Vibrioze | Visi izolētie ierosinātāji (arī Vibrio parahaemolitica, Vibrio vulnificus) | Visas uzņēmīgās sugas |
| 36. | Jersinioze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
| 37. | Anisakioze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
| 38. | Kriptosporidioze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
| 39. | Cisticerkoze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
| 40. | Toksoplazmoze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
| 41. | Mikoplazmoze | Visi izolētie ierosinātāji, sevišķi M. gallisepticum, M. meleagridis, M. synoviae |
Visas uzņēmīgās sugas, sevišķi strausi, vistas un tītari |
| 42. | Difilobotrioze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
| 43. | Ērču vīrusencefalīts |
Flaviviridae dzimta Flavivirus |
Visas uzņēmīgās sugas |
| 44. | Melioidoze | Burkholderia pseudomallei | Visas uzņēmīgās sugas |
| 45. | Q drudzis un citas riketsiozes | Coxiella burnetti | Govis, aitas, kazas |
| 46. | Tularēmija | Fransiella tularensis | Trušveidīgie |
| 47. | Aujeski slimība | Herpesviridae dzimta, Alphaherpesvirinae apakšdzimta, Varicellovirus ģints | Cūkas |
| 48. | Govju infekciozais rinotraheīts/pustulozais vulvovaginīts | Herpesviridae dzimta, Varicellovirus ģints, Bovine herpesvirus 1 | Govis |
| 49. | Cūku transmisīvais gastroenterīts (cūku epidēmiskā diareja) | Coronaviridae dzimta, Coronavirus ģints | Cūkas |
| 50. | Ūdeļu vīrusenterīts | Parvoviridae dzimta, Parvovirus ģints, ūdeļu Enteritisvirus | Ūdeles |
| 51. | Aleutu slimība | Parvovirus | Ūdeles |
| 52. | Eiropas peru puve | Melissococcus plutonius | Bites |
| 53. | Varroze | Varroa destructor, Varroa jacobsoni | Bites |
| 54. | Akarapidoze | Acarapis woodi | Bites |
| 55. | Trušu miksomatoze | Poxviridae dzimta, Leporipoxvirus ģints, Myxoma virus | Trušveidīgie |
| 56. | Hlamidioze | Chlamydophila spp. | Visas uzņēmīgās sugas |
| 57. | Cūku reproduktīvais respiratorais sindroms | Arterivirus ģints, Arteriviridae dzimta, Nidovirales kārta | Cūkas |
| 58. | Govju virusālā diareja | Flaviviridae dzimta, Pestivirus ģints, govju diarejas vīruss 1 un govju diarejas vīruss 2 | Govis |
| 59. | Pastereloze (hemorāģiskā septicēmija) | Pasteurella multocida | Govis, aitas, kazas, cūkas, truši, mājputni |
| 60. | Rietumnīlas drudzis | Flaviviridae dzimta, Flavivirus ģints | Visas uzņēmīgās sugas |
| 61. | Epizootiskā hemorāģiskā slimība | Orbivirus ģints | Brieži |
| 62. | Govju babezioze | Babesia bovis, Babesia bigemina | Govis |
| 63. | Govju trihomonoze | Tritrichomonas foetus | Govis |
| 64. | Putnu infekciozais bronhīts | Coronavirus | Mājputni |
| 65. | Putnu infekciozais larigotraheīts | Herpesvirus | Vistas, fazāni, pāvi |
| 66. | Infekciozais burzīts (Gumboro slimība) | Birnaviridae dzimta, Avibirnavirus ģints | Vistas |
| 67. | Mareka slimība | Herpesviridae dzimta, Mardivirus ģints | Mājputni |
| 68. | Tītaru rinotraheīts | Paramyxoviridae dzimta, Metapneumovirus ģints | Tītari |
| 69. | Pīļu virusālais hepatīts | Hepadnaviridae dzimta, Avihepadnavirus | Zosis |
| 70. | Upes vēžu mēris | Aphanomyces astaci | Upes vēži |
| 71. | Kontagiozais ķēvju metrīts | Taylorella equigenitalis | Zirgi |
| 72. | Zirgu piroplazmoze | Babesia divergens, Babesia bigemina | Zirgi |
| 73. | Zirgu rinopneimonija (infekcija ar zirgu herpesvīrusa 1. variantu) | Herpesviridae dzimta, Varicellovirus ģints | Zirgi |
| 74. | Zirgu virusālais arterīts | Arterivirus dzimta | Zirgi |
| 75. | Karpu pavasara virēmija | Rhabdoviridae dzimta, Vesiculovirus ģints | Karpu dzimta |
| 76. | Tripanosomoze | Trypanosoma evansi | Visas uzņēmīgās sugas |
| 77. | Krimas–Kongo hemorāģiskais drudzis | Bunyaviridae dzimta, Nairovirus ģints | Visas uzņēmīgās sugas |
| 78. | Atgremotāju ūdenssirds slimība | Ehrlichia ruminantium | Mājas un savvaļas atgremotāju sugas |
| 79. | Japānas encefalīts | Flaviviridae dzimta, Flavivirus ģints | Mājas cūka, zivju gārnis |
| 80. | Jaunās pasaules skrūvtārpa slimība | Cochliomyia hominivorax | Visas uzņēmīgās sugas |
| 81. | Vecās pasaules skrūvtārpa slimība | Chrysomya bezziana | Visas uzņēmīgās sugas |
| 82. | Nipah vīrusa encefalīts | Nipahvirus | Visas uzņēmīgās sugas |
| 83. | Govju anaplazmoze | Anaplasma marginale | Govis |
| 84. | Teilerioze | Theileria annulata | Govis |
| 85. | Nairobi slimība | Bunyaviridae dzimta, Nairovirus ģints | Aitas, kazas |
| 86. | Girodaktiloze | Gyrodactylus salaris | Atlantijas lasis, varavīksnes forele, Ziemeļamerikas strauta forele, alata, Ziemeļamerikas ezera forele, brūnā forele |
| 87. | Sarkanās jūras plauža iridovirālā slimība | Iridoviridae dzimta, Iridovirus ģints | Zivis (Pagrus major, Seriola quinqueradiata, Seriola dumerili, Lateolabrax sp. un Lates calcarifer, Thunnus thynnus, Oplegnathus fasciatus, Caranx delicatissimus, Siniperca chuatsi, Sciaenops ocellatus, Mugil cephalus un Epinephelus spp.) |
| 88. | Nekrotiskais hepatopankreatīts | α-Proteobacteria kārta | Klusā okeāna baltā garnele (Penaeus vannamei), zilā garnele (P.stylirostris), ziemeļu baltā garnele (P.setiferus), ziemeļu brūnā garnele (P.aztecus) |
| 89. | Infekciozā muskuļaudu nekroze | Myonecrosisvirus | Klusā okeāna baltā garnele (Penaeus vannamei) |
| 90. | Baltās astes slimība | Macrobrachium rosenbergii nodavirus kopā ar ekstramazu vīrusu | Vēži |
| 91. | Infekciozā hipodermālā un hematopoētiskā nekroze | Brevidensovirus dzimta, Parvoviridae ģints, Penaeus stylirostris densovirus | Vēži |
| 92. | Leišmanioze | Leishmania | Visas uzņēmīgās sugas |
| 93. | Kamieļu bakas | Poxviridae dzimta, Orthopoxvirus ģints | Kamieļi |
| 94. | Šmalenbergas vīruss | Bunyaviridae dzimta, Orthobunuavirus ģints, Simbu serogrupa | Aitas, kazas, govis un citi uzņēmīgie dzīvnieki |
| 95. | (Svītrots ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 488) | ||
| 96. | Kumeļu ienāši | Streptococcus equi | Zirgu dzimta (Equidae) |
| 97. | Inficēšanās ar sēnīti B. salmandrivorans | Batrachochytrium salamandrivorans | Salamandras (abinieku kārta Caudata) |
III. Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības
Nr. |
Dzīvnieku infekcijas slimības nosaukums latviešu valodā |
Dzīvnieku infekcijas slimības ierosinātāja nosaukums latīņu valodā |
Uzņēmīgās kārtas, dzimtas, sugas |
1. |
Putnu gripa | Orthomyxoviridae dzimta, Influenzavirus A | Putnu klase (Aves) |
2. |
Infekciozais katarālais drudzis | Reoviridae dzimta, Orbivirus | Antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta (Bovidae), briežu dzimta (Cervidae), žirafu dzimta (Giraffidae) un degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) |
3. |
Govju sūkļveida encefalopātija | Prions | Govis |
4. |
Klasiskais cūku mēris | Flaviviridae dzimta, Pestivirus | Cūku dzimta (Suidae) un pekaru dzimta (Tayassuidae) |
4.1 |
Āfrikas cūku mēris | Iridovirus, Poxvirus | Cūku dzimta (Suidae) |
5. |
Q drudzis un citas riketsiozes | Coxiella burnetti | Govis, aitas, kazas |
6. |
Zirgu infekciozā anēmija | Retroviridae dzimta, Lentivirus | Zirgu dzimta (Equidae) |
7. |
Hlamidioze | Chlamydophila spp. | Visas uzņēmīgās sugas |
8. |
Ņūkāslas slimība | Paramyxoviridae dzimta, Rubulavirus | Putnu klase (Aves) |
9. |
Infekciozā lašu anēmija – inficēšanās ar Isavirus ģints vīrusu, kura genomā nav izteikti polimorfiska reģiona (infekciozā lašu anēmija bez izteikti polimorfiska reģiona jeb ILA (bez IPR)) | Orthomyxoviridae dzimta, Isavirus |
Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Atlantijas lasis (Salmo salar), taimiņš (Salmo trutta) |
10. |
Amerikas peru puve | Paenibacillus larvae ssp. larvae | Medusbišu ģints (Apis) |
11. |
Sibīrijas mēris | Bacillus anthracis | Vēršu dzimta (Bovidae), kamieļu dzimta (Camelidae), briežu dzimta (Cervidae), ziloņu dzimta (Elephantidae), zirgu dzimta (Equidae) un nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) |
12. |
Bruceloze | Brucella abortus, Brucella melitensis | Antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta Bovidae), kamieļu dzimta (Camelidae), briežu dzimta (Cervidae), žirafu dzimta (Giraffidae), nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) un pundurbriežu dzimta (Tragulidae) |
13. |
Bruceloze | Brucella suis | Cūku dzimta (Suidae), pekaru dzimta (Tayassuidae), briežu dzimta (Cervidae), zaķu dzimta (Leporidae), muskusvērsis (Ovibos moschatus) |
14. |
Govju enzootiskā leikoze | Retroviridae dzimta, Orthoretrovirinae apakšdzimta, Deltaretrovirus | Govis |
15. |
Tuberkuloze | Mycobacterium bovis | Zīdītāju klase (Mammalia) (galvenokārt antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta (Bovidae), kamieļu dzimta (Camelidae), briežu dzimta (Cervidae), žirafu dzimta (Giraffidae), pundurbriežu dzimta (Tragulidae)) |
16. |
Trakumsērga | Rabies | Plēsēju kārta (Carnivora) un sikspārņu kārta (Chiroptera), kā arī sugas, kurām konstatēta saslimšana |
17. |
Transmisīvā sūkļveida encefalopātija (izņemot govju sūkļveida encefalopātiju) | Prions | Vēršu dzimta (Bovidae), kaķu dzimta (Felidae) un sermuļu dzimta (Mustelidae) |
17.1 |
Hroniskās novājēšanas slimība | Prions | Briežu dzimta (Cervidae) |
17.2 |
Skrepi slimība | Prions | Aitu ģints (Ovis), kazu ģints (Capra) |
18. |
Kampilobakterioze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
19. |
Ehinokokoze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
20. |
Listerioze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
21. |
Salmoneloze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
22. |
Trihineloze | Visi izolētie ierosinātāji | Visas uzņēmīgās sugas |
23. |
Tuberkuloze un tās ierosinātāji, izņemot Mycobacterium bovis | Visi izolētie ierosinātāji, izņemot Mycobacterium bovis | Visas uzņēmīgās sugas, sevišķi pērtiķu kārtas un kaķu dzimtas dzīvnieki |
24. |
Mikoplazmoze | Visi izolētie ierosinātāji, sevišķi M. gallisepticum, M. meleagridis, M. synoviae |
Visas uzņēmīgās sugas, sevišķi strausi, vistas un tītari |
25. |
Aujeski slimība | Herpesviridae dzimta, Alphaherpesvirinae apakšdzimta, Varicellovirus ģints | Cūkas |
26. |
Cūku reproduktīvais respiratorais sindroms | Arterivirus ģints, Arteriviridae dzimta, Nidovirales kārta | Cūkas |
27. |
Govju infekciozais rinotraheīts/pustulozais vulvovaginīts | Herpesviridae dzimta, Varicellovirus ģints, Bovine herpesvirus 1 | Govis |
28. |
Paratuberkuloze | Mycobacterium paratuberculosis | Aitas, kazas, govis |
29. |
Govju virusālā diareja | Flaviviridae dzimta, Pestivirus ģints, govju diarejas vīruss 1 un govju diarejas vīruss 2 | Govis |
30. |
Maedi-visna slimība | Retroviridae dzimta, Orthoretrovirinae apakšdzimta, Lentivirus | Aitas un kazas |
31. |
Kazu artrīts–encefalīts | Retroviridae dzimta, Orthoretrovirinae apakšdzimta, Lentivirus | Aitas un kazas |
32. |
Invadēšanās ar mazo stropu vaboli | Aethina tumida | Medus bišu ģints (Apis) un kameņu ģints (Bombus) |
33. |
Invadēšanās ar Tropilaelaps spp. ērci | Tropilaelaps spp. | Medus bišu ģints (Apis) |