MK vēstule

Ministru kabinets ir saņēmis prokurora 2026. gada 16. jūnija protestu (dok. Nr. N-101-2026-00321) par Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 62 115. §) "Informatīvais ziņojums "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu"" un Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 26 53. §) "Informatīvais ziņojums "Par koksnes tirgus stabilizācijai valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" piegādēs ieviesto cenu korekciju rezultātu"" (turpmāk – protokollēmums Nr. 1 un protokollēmums Nr. 2 vai abi kopā – MK lēmumi) tiesiskumu.

Prokurors uzskata, ka MK lēmumi neatbilst Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam, kā arī pārsniedz Ministru kabineta kompetenci publiskas personas kapitālsabiedrības pārvaldībā. Pamatojoties uz Prokuratūras likuma normām, prokurors lūdz novērst konstatēto tiesību pārkāpumu un atcelt no izdošanas brīža:

1) protokollēmuma Nr. 1  2. punktu, ar kuru uzdots Zemkopības ministrijai kā akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" akciju turētājai nodrošināt, ka ar 2024. gada 1. janvāri akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" skujkoku zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos piemēro vidējās svērtās zāģbaļķu cenas, kas attiecīgam periodam noteiktas akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" īstermiņa pārdošanas procedūrā;

2) protokollēmuma Nr. 2  2. punktu, ar kuru uzdots Zemkopības ministrijai kā akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" akciju turētājai uzdot akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" turpināt ilgāka termiņa sadarbības līgumos noteiktā mainītā cenu indeksācijas mehānisma piemērošanu līdz brīdim, kad tiks izstrādāts jauns cenošanas mehānisms visiem ilgāka termiņa sadarbības partneriem vai līdz visu spēkā esošo ilgāka termiņa līgumu darbības perioda beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. maijam.

Ministru kabinets nepiekrīt prokurora protestā paustajiem secinājumiem par Ministru kabineta kompetences pārsniegšanu un MK lēmumu prettiesiskumu. Ministru kabineta ieskatā protestā nav pilnībā izvērtēts attiecīgo lēmumu pieņemšanas tiesiskais un faktiskās situācijas konteksts.

1. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi un Ministru kabineta iekārtas likuma regulējumu, Ministru kabinets īsteno izpildvaru plašā kompetencē un darbojas kā koleģiāla institūcija, kurā lēmumi tiek pieņemti kopīgi valdības sēdēs. Atbilstoši šai kompetencei Ministru kabinets ir tiesīgs patstāvīgi izvērtēt tam iesniegtos priekšlikumus, noteikt to saturu un pieņemt galīgo lēmumu pēc saviem ieskatiem. Ministru kabinets, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma un citu normatīvo aktu prasības, izdod administratīvos aktus, pieņem politiskus lēmumus, pārvaldes lēmumus un citu citus tiesību aktus.[1]

"Izpildvaras realizācija, kas ir valdības kā valsts orgāna galvenais uzdevums, ir tik apjomīgs uzdevums, ka to nevar veikt valdība (ministri) pati. Tādēļ Satversme paredz, ka valdība var izveidot pārvaldes iestādes, un deleģēt tām īstenot daļu no savas kompetences, ar padotības mehānisma palīdzību paturot kontroli un atbildību par deleģēto uzdevumu izpildi (sal. Satversmes 58. pantu).

Valdība kopā ar tai padotām valsts pārvaldes iestādēm veido vienotu, stingri hierarhisku izpildvaras realizācijas sistēmu."[2]

No Satversmes 58. un 61. panta, Ministru kabineta iekārtas likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma izriet, ka Ministru kabinets ir augstākā izpildvaras institūcija, kas nosaka valsts politiku un koordinē valsts pārvaldes darbību. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība ir daļa no valsts pārvaldes funkciju īstenošanas, jo publiskas personas kapitālsabiedrības pārvalda valstij piederošus aktīvus un īsteno likumā noteiktus publiskos mērķus.  Tādēļ nevar secināt, ka Ministru kabinetam būtu liegta iespēja lemt par jautājumiem, kuri skar valsts kā kapitāla daļu īpašnieces intereses.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" (turpmāk – MK kārtības rullis), Ministru kabinets apspriež visus atsevišķus ministriju iesniegtos jautājumus, kas attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus. Ja projektā ir paredzēta turpmākā rīcība saistībā ar projektā minēto jautājumu risināšanu, attiecīgos uzdevumus ietver Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā. Ministru kabineta sēdes protokollēmums ir iekšējs tiesību akts, un tas attiecas uz Ministru kabineta locekļiem, Valsts kanceleju vai citām valsts institūcijām un to amatpersonām.[3]

MK kārtības rullis tostarp paredz, ka projektu, par kuru pēc būtības ir nepieciešama Ministru kabineta politiska izšķiršanās un konceptuāls lēmums vai balsojums, var lūgt izskatīt Ministru kabineta sēdē kā Ministru kabineta lietu.[4]

 

Atbilstoši tiesību normām un Ministru kabineta noteiktajai procesuālajai kārtībai Ministru kabinets izskatīja un pieņēma šādus tiesiskus lēmumus, uzdodot Zemkopības ministrijai:

1) nodrošināt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" no 2024. gada 1. janvāra ilgāka termiņa skujkoku zāģbaļķu piegādes līgumiem piemēro vidējās svērtās cenas, kas konkrētajam periodam noteiktas īstermiņa pārdošanas procedūrā (protokollēmuma Nr. 1 2. punkts);

2) uzdot akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" turpināt piemērot ilgāka termiņa sadarbības līgumos noteikto mainīto cenu indeksācijas mehānismu līdz jauna cenu veidošanas mehānisma izstrādei vai līdz visu spēkā esošo ilgāka termiņa līgumu termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. maijam (protokollēmuma Nr. 2  2. punkts).

Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu Ministru kabinets ir augstākā institūcija, kuras kompetencē ir lemt gan par publiskas personas (valsts) kapitālsabiedrības izveidi, gan valsts līdzdalības saglabāšanu, gan likvidāciju un citiem jautājumiem. Kontekstā ar Komerclikuma normām publiskas personas kapitālsabiedrībai nodalītā valsts manta ir Ministru kabineta tiešā pārraudzībā un atbildībā, respektīvi, publiskas personas kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks ir valsts Ministru kabineta personā. Savukārt valsts kapitāla daļu turētāja saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu ir Ministru kabineta noteikta ministrija, kas veic praktisku valsts kapitāla pārvaldību ikdienā, ievērojot arī akcionāra lēmumus.  Tādējādi jebkura stratēģiska, aktuāla, konkrētā situācijā izšķiroša vai steidzama jautājuma izlemšana piekrīt Ministru kabinetam kā akcionāram.

Protestā ir šauri interpretētas akcionāra tiesības, pienākumi un atbildība, respektīvi, kompetence. Publiskas personas kapitālsabiedrības tiek radītas nozarē, kurā bieži vien pastāv kāda tirgus nepilnība un tiek pārvaldīti stratēģiski aktīvi svarīgās pakalpojumu jomās, kurās ne vienmēr peļņas gūšana ir primāra. Tātad, ja tiks izmantota tikai viena no interpretācijas metodēm – gramatiskā, tad Ministru kabineta kā augstākās lēmējinstitūcijas darbs būtībā būs apdraudēts situācijās, kad ir operatīvi jāpieņem lēmumi, turklāt ne tikai dažādās ekonomikas jomās, bet arī, piemēram, kultūras, veselības, satiksmes vai citās jomās.

Komercdarbību vispārīgi regulē Komerclikums, un nav šaubu, ka šis likums attiecas arī uz publiskas personas kapitālsabiedrību privāttiesību jomā, turpretī Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums ir speciālais likums, un tā regulējums ir attiecināms tikai un vienīgi uz publiskas personas kapitālsabiedrībām.

         Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 51. panta otrā daļa apliecina, ka likumdevējs ir paredzējis situācijas, kurās kapitālsabiedrības institūcijas īsteno publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas (šajā gadījumā – Ministru kabineta) pieņemtu lēmumu, un gadījumus, kad tā īstenošanas rezultātā kapitālsabiedrībai varētu rasties zaudējumi. Šādā gadījumā likums atbildību par zaudējumiem nesaista ar valdes locekļu individuālu rīcību, bet gan ar publiskas personas augstāko lēmējinstitūciju. Konkrētajā gadījumā Ministru kabinets, uzdodot akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" akciju turētājai piemērot cenu korekciju skujkoku II šķiras zāģbaļķu piegādēm, par kurām noslēgti ilgāka termiņa līgumi, apzinājās un uzņēmās šāda lēmuma fiskālās sekas, proti, ka samazināsies kapitālsabiedrības gūtā peļņa un, iespējams, arī valsts budžetā iemaksājamās dividendes. Tādējādi likums interpretējams tā, ka publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas – Ministru kabineta – politiskā griba un tās īstenošana publiskas personas kapitālsabiedrībā ir savstarpēji saistīti, taču juridiski nošķirami procesi.

            MK lēmumi, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās procedūras, ir pieņemti tiesiski un savā saturā ar konkrētiem uzdevumiem bija vērsti uz Zemkopības ministriju kā kapitāla daļu turētāju. Fakts, ka Zemkopības ministrija izstrādāja informatīvos ziņojumus un MK lēmumu projektus, nevar kalpot kā arguments tam, ka "pati ministrija organizējusi sev adresēta Ministru kabineta rīkojuma izdošanu LVM pārvaldīšanas jautājumā", un tāpēc protestā norādīts, ka ir pārkāpta Ministru kabineta kompetence. Ministru kabinets, izskatot jebkuru jautājumu valdības sēdē, nav ierobežots konkrētās ministrijas piedāvātajā lēmumprojekta saturā. Tieši pretēji, Ministru kabinetam ir pilnīga rīcības brīvība sēdes protokollēmuma satura noteikšanā – gan akceptējot ministrijas piedāvāto redakciju, gan koriģējot to, gan atliekot jautājuma izskatīšanu, gan pilnībā noraidot to. Līdz ar to secinājums, ka MK lēmumi ir pieņemti, pārkāpjot valdības kompetenci publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldības jomā, ir nepamatots.

Ministru kabineta kompetence nav pārkāpta, un pieņemtie MK lēmumi ir tiesiski. To apliecina arī ar Ministru kabineta 2025. gada 17. decembra  rīkojumu Nr. 866 "Par dienesta pārbaudes komisijas izveidi" izveidotās dienesta pārbaudes komisijas (turpmāk – MK izveidotās dienesta pārbaudes komisija) 2026. gada 20. janvāra ziņojums un tā 5. pielikums.

Ministru kabinets šo jautājumu neizskatīja šauri kā kapitālsabiedrības komercdarījumu, bet gan vērtēja kā valsts tautsaimniecībai svarīgu ekonomikas politikas jautājumu. To apliecina apstāklis, ka ar protokollēmumu Nr. 1 apstiprinātais informatīvais ziņojums tika izskatīts Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lieta – projekts, par kuru pēc būtības ir nepieciešama Ministru kabineta politiska izšķiršanās un konceptuāls lēmums. Turklāt jāpiebilst, ka, izskatot informatīvo ziņojumu un ar to saistīto protokollēmumu Nr. 1, starp Ministru kabineta locekļiem neizraisījās diskusija, netika pausti iebildumi vai atsevišķi viedokļi, nebija nepieciešams arī balsojums. Tāpat jāuzsver, ka protokollēmumam Nr. 1 nav galīgā noregulējuma rakstura, tam nav tiešu juridisku seku uz AS "Latvijas valsts meži" noslēgtajiem līgumiem, jo tas nav ārējs normatīvais vai administratīvais akts, un tas tieši neattiecas uz trešajām personām (privātpersonām). Tas savukārt apliecina, ka Ministru kabinets atbilstoši savai kompetencei pieņēma lēmumu par šādu situācijas risinājumu, toties kapitāla daļu turētājam kā Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildītājai šis risinājums bija jādara zināms akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" izpildinstitūcijām, kuras jau ar konkrētu un savai kompetencei atbilstošu rīcību īstenoja valdības lēmumu privāttiesiskā kārtībā. Ministru kabinets kā akcionārs ar savu lēmumu (protokollēmumu Nr. 1) nepārņēma kapitālsabiedrības valdes funkcijas un uzdevumus.

Informatīvajā ziņojumā tika analizēta situācija kokrūpniecības nozarē, vērtēta tās ietekme uz tautsaimniecību un formulēta valsts kā kapitālsabiedrības akcionāra pozīcija. Tādējādi Ministru kabinets īstenoja tam raksturīgo politikas veidošanas funkciju, savukārt šīs akcionāra pozīcijas īstenošana konkrētajās civiltiesiskajās attiecībās vēlāk notika akciju sabiedrības korporatīvajā pārvaldības procesā. Tātad nav pamata Ministru kabineta politisko izšķiršanos, kas ietverta MK lēmumos, identificēt ar kapitālsabiedrības valdes komercdarbības lēmumiem.

Informatīvo ziņojumu tvērums ir plašāks nekā tikai akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" saimnieciskā darbība – tie bija vērsti uz Latvijas uzņēmumu konkurētspējas izlīdzināšanu salīdzinājumā ar citu valstu līdzīgiem uzņēmumiem, ņemot vērā faktu, ka lielākā daļa Latvijā saražoto koka izstrādājumu tiek eksportēta. Līdz ar to informatīvajos ziņojumos izmantotā pieeja balstījās uz informācijas salīdzinājumu, ņemot vērā ierobežotu laika periodu, turklāt ne tikai Latvijas griezumā. Faktiski vienīgais rādītājs, pēc kura bija iespējams novērtēt Latvijas uzņēmumu konkurences apstākļus salīdzinājumā ar citu valstu uzņēmumiem, bija apaļo kokmateriālu iepirkuma cena.

         Valsts pārvaldes iekārtas likuma 89. pants paredz, ka, slēdzot līgumu, līdzējiem ir jābūt vienlīdzīgiem, bet to saistībām ­– samērīgām. Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" apstiprinātā vidēja termiņa darbības stratēģija paredz tādus primāros produkcijas pārdošanas veidus kā īstermiņa izsole (ar piegādes termiņu līdz sešiem mēnešiem) un ilgāka termiņa izsole (ar piegādes termiņu virs sešiem mēnešiem). Abās izsolēs pretendenti cīnās par apjomu un cenu, un atšķirība ir tāda, ka ilgāka termiņa izsolēs cena tiek fiksēta ilgam periodam un tiek mainīta ar indeksu palīdzību, bet īstermiņa izsolē cena ir visai tuva faktiskajai tirgus cenai izsoles brīdī, tomēr gan vienā, gan otrā izsolē iegūtā cena ir uzskatāma par tirgus cenu.

Ministru kabinetam un Zemkopības ministrijai jāseko līdzi, lai akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" slēgtie darījumi atbilstu ne tikai vispārējiem normatīviem regulējumiem, kas nosaka civiltiesisku un komercdarījumu slēgšanas regulējumu, bet arī jāraugās, lai slēgtie darījumu būtu vienlīdzīgi un līdzēju saistības nebūtu pārmērīgas. Tas savukārt ierobežo Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešā daļa paredzēto augstākās cenas gūšanas pienākumu, proti, augstākā cena ir sasniedzama, bet tā tajā pašā laikā tai ir jābūt samērīgai.

Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" akcionāra gaidu vēstules 2. punkts paredz: "Piedalīties ar visa veida, tai skaitā finanšu, resursiem Latvijas koksnes produktu piegāžu ķēdes globālas konkurētspējas sekmēšanā." MK lēmumi norādīja uz konkurētspējas zudumu, kuru izraisītām ārējo apstākļu radītajām koksnes cenu svārstībām nespēj pielāgoties nedz ilgākā termiņa izsoļu procedūra, nedz koksnes produktu pircēji.

Ministru kabinets nevar pats noteikt absolūto cenu koksnes produktu pārdošanai, lai izpildītu Valsts pārvaldes iekārtas likuma 89. panta prasības, bet Ministru kabinets atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 20. pantam var noteikt valdības locekļa kompetenci – dot uzdevumu. Apskatāmajā gadījumā Ministru kabinets nenoteica cenu, bet gan, risinot attiecīgo konkurētspējas zudumu, piešķīra kompetenci ministrijai īslaicīgi izmantot akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" esošajā stratēģijā paredzēto īstermiņa izsoli kā cenas noteikšanas veidu arī atlikušajām ilgtermiņa piegādēm. Izsoļu ietvaros par cenu cīnās citi komersanti, nevis tie, kas piegādes tiesības ieguvuši ilgāka termiņa izsolēs. Līdz ar to šis cenu noteikšanas veids ir samērīgs, jo atkarīgs no citas trešo pušu rīcības, kuri sagaidāmi rīkosies saprātīgi, lai nosolītās cenas atspoguļotu tirgū pastāvošo situāciju.

Jānorāda, ka problēma ar akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" zāģbaļķu pārdošanas cenu atšķirību no reālajām tirgus cenām tika aktualizēta jau 2022. gada decembrī, kad ietekmētie uzņēmumi paši vai ar Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas starpniecību vērsās Zemkopības ministrijā. Lai risinātu konkurētspējas jautājumu, tika sagatavots pirmais informatīvais ziņojums, kurā galvenais secinājums bija, ka II šķiras skuju koku zāģbaļķu pircēju konkurētspēju visvairāk ietekmēja izejmateriālu izmaksu atšķirība, salīdzinot situāciju tuvākajā reģionā. Lai gan kopumā Latvijā skujkoku zāģbaļķu cenas bija ievērojami augstākas nekā konkurentvalstīs, tomēr vislielākā cena bija akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" koksnes produkcijai, kas tika piedāvāta ilgāka termiņa sadarbības programmā koksnes produktu iegādei 2022.–2024. gadam. Tā brīža cenu atšķirības dēļ Latvijas ražotāju produkcija bija līdz pat 40 procentiem dārgāka nekā galveno konkurentvalstu ražotājiem. Ražošanas izejmateriāla tirgus cenas būtiskas atšķirības nevar uzskatīt par normāliem apstākļiem.

Nav pamata secinājumam, ka tad, ja Ministru kabinets 2023. gada beigās nebūtu pieņēmis protokollēmumu Nr. 1, visi uzņēmumi 2024. gada laikā pilnā apmērā un par nolīgto cenu būtu turpinājuši izpildīt noslēgtos līgumus. Gluži pretēji, objektīvi pastāvēja vairākas ticamas notikumu attīstības alternatīvas. Piemēram, viens vai vairāki uzņēmumi varēja izmantot līgumos paredzētās tiesības samazināt kopējo piegādes apjomu par 10 %, kā to jau 2023. gadā bija izdarījuši vairāki uzņēmumi. Tāpat viens vai vairāki uzņēmumi varēja pilnībā atteikties no līgumu izpildes vai kļūt maksātnespējīgi. Nebija izslēgta arī iespēja, ka Ministru kabinets lēmumu par cenu korekciju pieņemtu vēlāk, piemēram, 2024. gada vidū. Katra no šīm notikumu attīstības alternatīvām būtu tieši ietekmējusi akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" ieņēmumus, tādēļ nav pamatots pieņēmums, ka noslēgtie līgumi būs nemainīgi visa gada garumā un līdz ar to tie var tikt izmantoti par drošu atskaites punktu hipotētisku ieņēmumu samazinājumu aprēķināšanai.

Tātad ir nepārprotami secināms, ka Ministru kabinets bija tiesīgs izvērtēt šo ārkārtējo tirgus situāciju un pieņemt pagaidu īslaicīgu risinājumu, kas samērīgi līdzsvaro valsts fiskālās intereses un tautsaimniecības stabilitāti.

2. Ministru kabinets nepiekrīt protestā norādītajam, ka "Zemkopības ministrija kā atbildīgā ministrija neizpildīja savu pienākumu nodrošināt izstrādātajos IZ Nr. 23-TA-3114 un IZ Nr. 24-TA-1230 projektos un ar tiem saistītajā informācijā (TA lietā) minēto faktu un datu, kā arī izvērtējuma patiesumu un aktualitāti". Informatīvajos ziņojumos dati un informācija ietverti tādā apjomā, kādā tie bija pieejami uz to sagatavošanas brīdi.  Nedz MK izveidotās dienesta pārbaudes komisija, nedz arī Valsts kontrole nav konstatējusi, ka abos Ministru kabineta informatīvajos ziņojumos minētie fakti un dati, kā arī izvērtējums būtu bijuši nepatiesi un neaktuāli. Apstāklis, ka informatīvajos ziņojumos nebija ietverti alternatīvi situācijas risinājumi vai vispusīgs ekonomiskais izvērtējums, nedod pietiekamu pamatu konstatēt Ministru kabineta kārtības ruļļa 50. punktā ietverto pienākumu neizpildi no atbildīgās ministrijas puses.

Informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu" (23-TA-3114) minētos datus par kokmateriālu cenām sagatavoja SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" (turpmāk – MEKA), Latvijas Kokrūpniecības federācija un Latvijas Kokrūpniecības tehnoloģiju un ražotāju asociācija. Tīmekļvietnē https://latvianwood.lv/lv/cenu-datubaze/ ir pieejama MEKA apkopotā informācija par kokmateriālu cenām, un tai var piekļūt tikai reģistrēti lietotāji. Vēršam uzmanību uz to, ka informatīvais ziņojums tika virzīts, lai vienādotu konkurenci, nevis iejauktos koksnes pārdošanas cenas noteikšanas procesā. Valsts pārvaldes iestādes neiejaucas akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" operacionālo lēmumu pieņemšanas procesā. Koksnes atsavināšana notiek tirgus ekonomikas apstākļos. Abu  Ministru kabineta informatīvo ziņojumu sagatavošanā tika izmantota šāda informācija:

1. attēls. Egles (18–28 cm diametra) zāģbaļķu cenas akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" ilgāka termiņa piegādēs salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm

Avots: Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (turpmāk – MEKA)

 

 

2. attēls. Priedes (18–28 cm diametra) zāģbaļķu cenas akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" ilgāka termiņa piegādēs salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm

Avots: MEKA

Attēlos ietvertā informācija tika sagatavota, izmantojot šādus leģitīmus un aktuālus datu avotus:

1) Latvijas valsts meži – datu avots ir Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas aprēķini. Cenu dinamika iegūta šādi: pamatojoties uz tirgus informāciju, pieņemts, ka pirmā perioda cena ir 114 euro par kubikmetru egles un priedes sortimentam diametrā 18–28 cm. No 2022. gada 3. ceturkšņa pielietota akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" indeksācija. Kā salīdzināmais rādītājs tika izvēlēts tāds, kas vistuvāk raksturo 18–28 cm diametru grupu. Vēl viens iemesls izvēlēties šo diametru grupu ir tas, ka nosacītais "vidējais zāģbaļķis zāģētavā" (zāģbaļķi no 10 cm) ir aptuveni 19 cm diametrā;

2) Lietuvas valsts meži – dati par Lietuvas valsts mežiem ir pieejami publiski vietnē https://vmu.lt/veikla/medienos-ruosa/didmenine-prekyba/. Vērā ir ņemtas pozīcijas "Pjautinieji rąstai Eglės" (egles zāģbaļķi) un "Pjautinieji rąstai Pušies" (priedes zāģbaļķi). Katrs mēnesis ņemts atsevišķi, un ceturkšņa cena veidojas kā vidējais lielums trijos mēnešos. Avotā cenas ir norādītas pie meža ceļa, tādēļ, lai cenas būtu salīdzināmas, tiek pierēķināti 10 līdz 11 euro kā transporta izdevumi līdz pircējam. Zāģbaļķu diametra grupa ir no 10 cm un resnāki (visi garumi);

3) Igaunijas valsts meži – grafikā tika izmantoti MEKA dati, kas iegūti no RMK (valsts uzņēmuma, kas apsaimnieko Igaunijas valsts mežus). RMK ir iespējams izrēķināt vidēji svērto cenu, un tas uzrāda cenu datus ar piegādi līdz pircējam. Tāpat kā Lietuvā, cena par katru mēnesi tiek rēķināta atsevišķi, un ceturksnis ir vidējais laiks starp šiem trim mēnešiem. Zāģbaļķu diametra grupa – no 10 cm un resnāki (visi garumi);

4) Zviedrija – datu avots Latvijā ir MEKA, kas tos iegūst no AFRY un Agenda Bussiness Development. AFRY dati vairāk raksturo tirgus informāciju par jebkura veida līgumiem, bet Agenda Bussiness Development dati – vairāk SPOT tirgus darījumus, tādēļ Zviedrijas cenas veidojas kā vidējais lielums no AFRY un Agenda Bussiness Development dotajiem datiem. AFRY cenas ir cenas pie pircēja, bet Agenda Bussiness Development norāda gan cenas pie meža ceļa, gan transporta izmaksas līdz pircējam;

5) vidējais cenu grozs – informācija no akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" indeksācijas "groza" priedes un egles zāģbaļķiem (cenas pie pircēja zāģētavā).

Daļu no datiem, kas tika izmantoti Ministru kabineta informatīvo ziņojumu sagatavošanā, izmanto arī akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" koksnes pārdošanas cenas noteikšanai.

Tāpat abos informatīvajos ziņojumos izmantotie statistikas dati tika ņemti no Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži", kā arī ārvalstu statistikas institūciju publiski pieejamām datubāzēm. Piemēram, atsaucēs uz CSP izmantotas datu tabulas RUI020m un RUI040m, bet atsaucēs uz Igaunijas statistiku – tabula TO030.

Attiecībā uz nodarbinātības datiem Ministru kabineta izveidotās dienesta pārbaudes komisijas ziņojumā norādīts, ka tie neatbilst Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Vienlaikus pie attiecīgajiem grafikiem jau sākotnēji bija norādīts, ka izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta dati, nevis CSP statistika. CSP dati šajā gadījumā netika izmantoti, jo VID dati ļauj analizēt aktuālāku periodu, turklāt uz ziņojuma sastādīšanas brīdi nebija iespējams iekļaut datus gada griezumā par visiem skartajiem uzņēmumiem, jo gads nebija noslēdzies. Līdz ar to šeit nav runa par datu neprecizitāti, bet par atšķirīgu datu avota izmantošanu, kas bija atbilstošāks uz ziņojuma sastādīšanas brīdi. Piekrītam, ka VID dati ir par profesijām visos Latvijas uzņēmumos, tomēr Ministru kabineta izveidotās dienesta pārbaudes komisijas ziņojumā pieminētas profesijas  ir tādā mērā nozarei atbilstošas, ka ar augstu ticamību lielākā daļa šo darbinieku ir nodarbināti nozares uzņēmumos.

Salīdzinot zāģēšanas sektora attīstību Latvijā un Igaunijā, tika izmantoti ikmēneša dati no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada oktobrim. Šāds periods tika izvēlēts, lai analizētu situāciju ilgāka termiņa skujkoku zāģbaļķu līgumu darbības sākuma periodā, kas sākās 2022. gada janvārī, un tas bija 2023. gada Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā vērtētās pārdošanas procedūras ietvars.

Vienlaikus CSP datu tabula RUI020m, kas izmantota 2023. gada Ministru kabineta informatīvā ziņojuma 2. attēlā, ir izmantota arī 4. attēlā, kurā laika rinda sākas ar 2018. gada janvāri. Tāpat CSP datu tabula RUI040m izmantota 5. attēlā ar periodu no 2022. gada janvāra, savukārt 6. attēlā izmantota ilgāka laika rinda no 2018. gada, lai ilustrētu gan labvēlīgus, gan nelabvēlīgus tirgus periodus.

Par bāzes perioda izvēli 2023. gada Ministru kabineta informatīvā ziņojuma 2. attēlā jāpaskaidro, ka Latvijas dati ir izteikti indeksu formā, bet Igaunijas dati – absolūtajā apjomā (m³), tādēļ salīdzināmības nodrošināšanai datus bija nepieciešams transformēt. Par bāzes punktu tika izvēlēts pirmais attēlotais periods, lai nodrošinātu abu datu kopu savstarpēju salīdzināmību.

Savukārt VID nodarbinātības dati 7. attēlā sākas ar 2022. gada augustu, jo analīzes sagatavošanas brīdī jaunākie pieejamie dati bija par 2023. gada augustu un salīdzinājumam tika izmantots analogs iepriekšējā gada periods.

Salīdzinājumos izmantotie cenu rādītāji tika norādīti bez PVN, jo tā ir nozares un B2B darījumu analīzē ierasta prakse. Tas nozīmē, ka Ministru kabineta izveidotās dienesta pārbaudes komisijas norāde par PVN aspektu ir tehnisks precizējums, kas neietekmē secinājumus par cenu līmeņu relatīvo atšķirību.

CSP pamatoti norāda uz oficiālās statistikas nozīmi. Vienlaikus situācijās, kad nepieciešams sniegt operatīvu tirgus situācijas raksturojumu, CSP publicētie dati bieži vien ir pieejami ar lielu laika nobīdi. Piemēram, šā gada februārī jaunākie CSP dati par apaļkoksnes cenām (datu tabula MEI020) Latvijā bija pieejami par 2025. gada I pusgadu, bet dati par 2025. gada II pusgadu bija publicēti tikai 2026. gada aprīlī. Savukārt akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" cenu statistika ir pieejama par jaunāku periodu. 

Salīdzinot akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pārdotā skujkoku zāģbaļķu sortimenta vidēji svērtās cenas ar CSP publicētajām tirgus cenām, kuras ir 2023. gada Ministru kabineta informatīvā ziņojuma un protokollēmuma Nr. 1 pamatā, redzams, ka 2023. gadā akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" cenas pārsniedza tirgus līmeni, savukārt pēc protokollēmuma Nr. 1 īstenošanas 2024. gadā tās kļuva salīdzināmas ar tirgus līmeni.

Tātad abos Ministru kabineta informatīvajos ziņojumos aprakstītā situācija kopumā atbilst publiski pieejamo datu dinamikai un sakrīt ar nozares pausto problēmas raksturojumu.

Attiecībā uz statistikas datu izmantošanu jāņem vērā tas, ka abi informatīvie ziņojumi vērsti tikai uz šauri specifisku kokrūpniecības segmentu – 2. šķiras skuju koku zāģbaļķu pārstrādi un zāģmateriālu ražošanu no tiem. Turklāt abu informatīvo ziņojumu kontekstā šis šaurais pārstrādes segments vēl vairāk sadrumstalojas: izejmateriāls no valsts mežiem un ilgtermiņa vai īstermiņa pieeja. Valsts statistikā informācija par kokmateriālu sortimentu cenām tiek iegūta aptaujās, tajās saņemtos datus attiecinot uz visu valsti. Attiecībā uz citiem konkrētā sektora darbības rādītājiem valsts statistikā nav tik izvērstas informācijas, turklāt periods, kādā tiek apkopota statistikas informācija, parasti ir kalendāra gads (eksporta dati tiek koriģēti pat divu gadu laikā), bet Ministru kabineta informatīvajiem ziņojumiem izmantoti dati par pusgadu (periodu starp abu informatīvo ziņojumu sagatavošanu). Valsts statistikas datu (CSP datu par kokmateriālu cenām) pamatā ir ne tikai uzticēšanās uzņēmumiem (aptauju veidlapu aizpildīšana), bet arī paraugkopas datu attiecināšana uz visu valsti. Jāņem vērā tas, ka informatīvie ziņojumi risina problēmu, kuras pamatā ir apaļo kokmateriālu ilgtermiņa izsoles rezultāti un apaļo kokmateriālu piegāde pēc tās divu gadu laikā, piemērojot arī cenu korekcijas mehānismu. Ministru kabineta informatīvajos ziņojumos izmantotā datu analīze vērsta uz tirgus situācijas raksturošanu, pamatojoties uz labākajiem pieejamiem kvantitatīvajiem datiem, turklāt dati pēc būtības nāk no viena un tā paša avota – uzņēmumiem nozarē.

3. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, lai valsts pasākumu kvalificētu par "valsts atbalstu" Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 107. panta 1. punkta izpratnē, ir jābūt izpildītiem visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem.

Pirmkārt, pasākumam jābūt saistītam ar valsts intervenci vai valsts līdzekļu izmantošanu.

Otrkārt, šai intervencei jābūt tādai, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Treškārt, ar to ir jāsniedz selektīva priekšrocība tā saņēmējam.

Ceturtkārt, tam ir jābūt tādam, ar ko tiek izkropļota konkurence vai arī tiek radīti draudi to izkropļot (Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-885/19 P un C-898/19 P 66. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra[5]).

Valsts mežos iegūtu kokmateriālu atsavināšanas procesā pircēji negūst nekādas ekonomiskas priekšrocības, kas nebūtu raksturīgas normāliem tirgus apstākļiem, jo gan ilgāka termiņa, gan īstermiņa pārdošanas procedūrās kokmateriālu atsavināšanas cena tiek noteikta, pamatojoties uz konkrētā brīža faktisko tirgus cenu. Pārdošanas procedūras ir publiskas, nodrošina konkurenci, ir pārredzamas un nediskriminējošas, automātiski garantējot darījuma atbilstību tirgus nosacījumiem.

Abos informatīvajos ziņojumos ierosinātais risinājums nesniedz ne tiešu, ne netiešu finansiālu palīdzību no valsts finanšu līdzekļiem. Tas, ka zāģbaļķu cenas korekcijas mehānisms tiek atbalstīts ar atbilstošiem MK lēmumiem, nav pietiekams arguments, lai secinātu, ka pastāv "valsts līdzekļi" LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Būtībā zāģbaļķu cenas regulē tirgus pieprasījums, nevis valsts. Tam nav kropļojošas ietekmes uz konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, tāpēc tas neatbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām komercdarbības atbalsta pazīmēm un nevar tikt uzskatīts par valsts atbalstu.

Ievērojot LESD 107. panta 1. punkta mērķi nodrošināt neizkropļotu konkurenci, arī starp valsts un privātiem uzņēmumiem, jēdziens "atbalsts" šīs normas izpratnē neietver pasākumu par labu uzņēmumam, ja tas tādu pašu priekšrocību būtu varējis gūt apstākļos, kas atbilst parastiem tirgus apstākļiem. Tātad šīs priekšrocības piešķiršanas apstākļi ir jāizvērtē, piemērojot privātā tirgus dalībnieka principu (Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-579/16 P 45. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra[6]). Par parastiem tirgus apstākļiem ir uzskatāma situācija, kad tirgus operators pārskata produkcijas cenu veidošanas mehānismu, ja nozari apdraud konkurētspējas kritums, samazinās produkcijas realizācijas apjoms un cenu veidošanas mehānisms neatspoguļo produkcijas cenu tirgū. Korekcijas esošajā koksnes cenošanas metodē bija nepieciešamas, jo esošā koksnes cenošanas metode ilgāka termiņa līgumiem (cenu indeksācija) nenodrošināja cenu svārstību aprēķinu atbilstoši tirgū esošām svārstībām, samazinoties tirgus cenām.

Konkrētā zāģbaļķu cenas noteikšanas sistēmas izvēle nepiešķir akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" zāģmateriālu pircējiem tādu saimniecisku priekšrocību, kādu tie nebūtu ieguvuši parastos tirgus apstākļos. Respektīvi, ja pircējiem nebūtu iespējas iegādāties koksni saskaņā ar ilgāka termiņa līgumiem, to būtu iespējams iegādāties īstermiņa pārdošanas procedūrā. Cenas noteikšanas sistēma nesatur valsts atbalsta elementus, un konkrētā valsts iejaukšanās nesniedz priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo piemērotais zāģbaļķu cenas samazinājums nav zem tā brīža tirgus cenas un atsavināšanas procesā iepirktie zāģbaļķi tiek pārdoti nevis zem tirgus cenas, bet gan par tā brīža faktisko tirgus cenu, ievērojot apstākli, ka konkrēto līgumu darbības periods bija trīs gadi (2022.–2024.). Brīdī, kad tika pieņemts valdības lēmums, II šķiras skuju koku zāģbaļķu cena saskaņā ar šiem līgumiem ievērojami atšķīrās salīdzinājumā ar situāciju reģionā. Esošās koksnes cenošanas metodes precizējums atbilstoši koksnes tirgus situācijai nav uzskatāms par valsts jeb komercdarbības atbalstu.

MK lēmumi nebija vērsti ar selektīvu labumu piešķiršanu atsevišķiem tirgus dalībniekiem. To mērķis bija nodrošināt, lai ilgāka termiņa skujkoku zāģbaļķu līgumos izmantotais cenu mehānisms atspoguļo faktiskās tā brīža tirgus cenas. Par tirgus cenas atskaites punktu tika izvēlētas akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" īstermiņa izsoles, kas pēc būtības ir atklāts un nediskriminējošs tirgus mehānisms. Tātad visiem akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" II šķiras skujkoku zāģbaļķu pircējiem bija pieejams vienlīdzīgs cenu līmenis bez selektīvas pieejas vai individuāliem izņēmumiem. Svarīgi ir uzsvērt, ka protokollēmuma Nr. 1 pieņemšanas brīdī bija zināmas tikai 2024. gada pirmā ceturkšņa cenas, bet pārējo ceturkšņu izsoles notika vēlāk. Tādējādi ne valsts, ne uzņēmumi lēmuma pieņemšanas brīdī nevarēja paredzēt, kādā līmenī tirgus noteiks cenas turpmākajos periodos. Tas izslēdz iespēju interpretēt pieņemtos lēmumus kā iepriekš paredzētu ekonomisku labumu piešķiršanu konkrētiem uzņēmumiem.

Zemkopības ministrija saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantu bija vērtējusi abu informatīvo ziņojumu atbilstību komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm un ir secinājusi, ka MK lēmumos ietvertais un īstenotais pasākums nesatur risku, ka to varētu atzīt par nesaderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Pasākums nepiešķir ekonomisku priekšrocību, jo ilgtermiņa līgumu cenas tika pielāgotas tābrīža tirgus cenai, kas bija pieejama visiem tirgus dalībniekiem arī īstermiņa līgumu ietvaros. Tirgus cena nav priekšrocība LESD 107. panta izpratnē. Vienlaikus norādām, ka par minēto pasākumu Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātā ir iesniegta sūdzība, un Eiropas Komisija pašlaik veic izvērtējumu. Līdz ar to galīgo vērtējumu par to, vai konkrētais pasākums ietver komercdarbības atbalstu Eiropas Savienības tiesību izpratnē, sniegs Eiropas Komisija.

Vēršam uzmanību uz to, ka Līgums par Eiropas Savienības darbību ietver ne tikai regulējumu attiecībā uz valsts atbalstu, bet arī konkurences noteikumus, kas ietverti Līguma VII sadaļas 1. nodaļā. Informatīvo ziņojumu būtība bija tieši konkurences līdzsvarošana Eiropas Savienības iekšējā tirgū, nevis valsts atbalsts. Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā arī noteikts, ka ir aizliegti visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kuras var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. No minētā izriet arī tas, ka konkrētajam pasākumam nav piemērojams LESD 108. panta 3. punktā noteiktais pienākums par plānotā valsts atbalsta pasākuma iepriekšēju paziņošanu Eiropas Komisijai. LESD 108. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas procedūra attiecas tikai uz pasākumiem, kuri atbilst LESD 107. panta 1. punktā noteiktajām valsts atbalsta pazīmēm. Ja pasākums pēc būtības nav kvalificējams kā valsts atbalsts, dalībvalstij nav pienākuma to paziņot Eiropas Komisijai, tāpēc nevar tikt konstatēts LESD 108. panta pārkāpums.

Turklāt MK lēmumi paši par sevi nepiešķīra nevienam komersantam tiesības saņemt valsts atbalstu un neradīja juridisku pamatu finanšu līdzekļu izmaksai vai citas ekonomiskas priekšrocības piešķiršanai. Tie saturēja organizatoriska rakstura uzdevumus kapitāla daļu turētājam, savukārt konkrētā koksnes realizācija turpināja notikt tirgus apstākļos. Tādēļ arī no LESD 108. panta viedokļa nepastāvēja jauna valsts atbalsta pasākuma īstenošana.

         Līgums par Eiropas Savienības darbību ietver ne tikai regulējumu attiecībā uz valsts atbalstu, bet arī konkurences noteikumus, kas ietverti Līguma VII sadaļas 1. nodaļā. Informatīvo ziņojumu būtība bija tieši konkurences līdzsvarošana Eiropas Savienības iekšējā tirgū, nevis valsts atbalsts. Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā arī noteikts, ka ir aizliegti visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kuras var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū.

Atzinīgi vērtējama protestā ietvertā atsauce uz starptautisku ziņojumu par meža produktu tirgu[7], bet vēršam uzmanību uz to, ka tajā arī ir sniegta informācija, kas raksturo kopējo situāciju Eiropas Savienības valstīs, un norādīts, ka zāģmateriālu eksporta samazinājums 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu Austrijā un Vācijā bija attiecīgi 8,3 un 10,8 %, bet Zviedrijā pat bija vērojama zāģmateriālu eksporta palielināšanās par 1,4 %. Savukārt Somijā zāģmateriālu eksporta samazinājums konkrētajā periodā bija tikai 1,6 %. Jāuzsver, ka Latvijā šis samazinājums bija 16,6 %. Tas kopumā atspoguļo Latvijas uzņēmumu nelabvēlīgo situāciju 2023. gadā un nozīmē, ka informatīvajos ziņojumos ietvertais risinājums bija atbilstošs Līguma par Eiropas Savienības darbību konkurences nosacījumiem un toreizējai tirgus situācijai.

4. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", pārdodot preces par tirgus cenu (nevis cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu), rīkojās kā krietns un rūpīgs saimnieks, un tas atbilst gan Civillikumam, gan Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam principam, ka manta atsavināma par iespējami augstāku cenu.

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma mērķis ir nodrošināt publiskas personas mantas atsavināšanu tiesiski, caurskatāmi un sabiedrības interesēs, vienlaikus novēršot nepamatotu publiskas personas mantas atsavināšanu par cenu, kas neatbilst tās objektīvajai vērtībai. Likuma 2. panta trešajā daļā minētais princips, ka manta atsavināma par iespējami augstāko cenu, ir vispārējs publisko tiesību princips, kura mērķis ir aizsargāt publisko mantu no nepamatotas atsavināšanas, tomēr minētā norma pati par sevi nesatur kritērijus, pēc kuriem katrā konkrētā situācijā nosakāma "iespējami augstākā cena". Likums neparedz, ka tā vienmēr ir vēsturiski augstākā cena vai teorētiski maksimālā cena.

Ministru kabinets uzskata, ka jēdziens "iespējami augstākā cena" nav matemātiska konstante. Tas interpretējams kopsakarā ar publiskas personas pienākumu rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Šis princips neparedz pienākumu katrā atsevišķā darījumā maksimāli palielināt tikai konkrētā darījuma ienākumus, ignorējot pārējos ekonomiskos un tiesiskos apstākļus. Pretēja interpretācija praksē nozīmētu, ka nav pieļaujams slēgt ilgtermiņa līgumus, jo nav iespējams ņemt vērā ilgtermiņa sadarbības ekonomisko efektivitāti vai nodrošināt cenu stabilizēšanu ekonomisku satricinājumu laikā. Šāda interpretācija neatbilst nedz komercdarbības būtībai, nedz publiskas mantas racionālas pārvaldības principam.

         Turklāt, izskatot informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets ar protokollēmumu Nr. 1 noteica nevis konkrētu cenu konkrētiem uzņēmumiem, bet gan atbalstīja risinājumu, ka skujkoku zāģbaļķu piegādes ilgāka termiņa līgumos jāpiemēro vidējās svērtās zāģbaļķu cenas, kas konkrētam periodam noteiktas akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" īstermiņa pārdošanas procedūrā. Tātad valdība akceptēja tādu risinājumu, kas atbilst gan Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkta, gan Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta normai, jo kapitālsabiedrības piemērotā cena īstermiņa pārdošanas procedūrā tika noteikta izsolē, kas ir neapstrīdams fakts. No tā var secināt, ka gan valdības kā akcionāra, gan Zemkopības ministrijas kā kapitāla daļu turētājas un akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdes rīcība atbilst gan Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešajā daļā, gan Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajam.

5. Ministru kabineta politiskā izšķiršanās, paredzot Zemkopības ministrijai kā valsts kapitāla daļu turētājai nodrošināt akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" ilgāka termiņa piegādes līgumos piemērojamo skujkoku zāģbaļķu cenošanas mehānismu, ir vērtējama kā atbildīga valsts kapitāla pārvaldības rīcība, īstenojot publiskās intereses. Šādas rīcības pamatā ir valsts pienākums sekmēt Latvijas koksnes produktu piegādes ķēdes globālo konkurētspēju sarežģītos ekonomiskos apstākļos.

Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība īstenojama atbilstoši reālajai situācijai un pieprasa nepārtrauktu situācijas monitoringu. Ministru kabinetam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums nodrošināt, lai publiskas personas kapitālsabiedrību resursi tiek izmantoti pamatoti un efektīvi, tā maksimāli veicinot valsts saimnieciskās un visas tautsaimniecības intereses. Valdībai ir jāspēj reaģēt uz satricinājumiem atsevišķās nozarēs un dažādiem ekonomiskiem procesiem valstī un ārpus tās, lai rastu risinājumu meža un ar to saistīto nozaru konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanai. Valsts kā vienīgā akcionāre nevar būt pilnīgi pasīva kapitālsabiedrības darbībā, jo tai ir pienākums nodrošināt, lai kapitālsabiedrības darbība atbilst ne vien komerciālajām interesēm, bet arī normatīvajos aktos noteiktajiem publiskajiem mērķiem.

Ministru kabineta sēdes protokollēmums ir valdības politiskās gribas izteikums, formulējot valsts kā kapitālsabiedrības akcionāra pozīciju. Tas pats par sevi negroza nevienu civiltiesisku līgumu, neatsavina mantu un nenosaka apaļo kokmateriālu cenu, tādēļ protestā apstrīdētais tiesiskais rezultāts izriet nevis tieši no Ministru kabineta sēdes protokollēmuma, bet gan no vēlāk pieņemtajiem akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" institūciju lēmumiem un to īstenošanas. Lai īstenotu Ministru kabineta noteikto uzdevumu, bija nepieciešams izvērtēt spēkā esošās līgumattiecības, pieņemt atbilstošus korporatīvos lēmumus un vienoties ar līgumpartneriem par konkrētu līgumu grozījumiem.

Izpildot šos uzdevumus, akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valde, ievērojot savas uzņēmējdarbības diskrēciju, vērsās pie visiem sadarbības partneriem, ar kuriem bija noslēgti konkrētā veida ilgāka termiņa līgumi, piedāvājot vienotu cenu korekcijas mehānismu. Selektīva šāda mehānisma piemērošana atsevišķiem komersantiem būtu pretrunā ar vienlīdzīgas attieksmes un konkurences tiesību principiem, tādēļ tas tika piedāvāts visiem komersantiem, kas bija noslēguši konkrētā veida līgumus ar akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži". Vienlaikus katram līgumpartnerim saglabājās tiesības nepiekrist piedāvātajiem līguma grozījumiem, tādējādi cenu korekcijas mehānisms tika īstenots, ievērojot pušu autonomijas un līgumu brīvības principu.

Tādējādi MK lēmumi bija priekšnoteikums turpmākam korporatīvo un civiltiesisko darbību kopumam, kuru patstāvīgi īstenoja akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" institūcijas atbilstoši kompetencei. Apstāklis, ka vēlāk pieņemtais lēmums sakrīt ar Ministru kabineta pausto nostāju, pats par sevi nepierāda valdes kompetences neesamību.

To, ka atbilstošie līgumu grozījumi tika izdarīti pēc abpusēji saskaņotiem gribas izteikumiem no akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdes un sadarbības partneru puses, pilnībā apliecina fakts, ka divi no sadarbības partneriem neīstenoja līguma cenas korekciju, jo tā bija brīva līgumslēdzējpušu izvēle. Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valde jebkurā laikā varēja atteikties izpildīt Ministru kabineta un akcionāru sapulces lēmumus, ja uzskatītu, ka tā ir nepamatota iejaukšanās tās ekskluzīvajā kompetencē, kas noteikta Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Tā kā tāda situācijas attīstība nenotika, tas apliecina, ka akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valde pamatoti secināja, ka Ministru kabineta lēmums iekļauj tikai un vienīgi valsts politikas jautājuma konceptuālu risinājumu, un akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valde un sadarbības partneri patstāvīgi pieņēma konkrētos lēmumus.

6. Ministru kabinets nepiekrīt un noraida protestā norādīto, ka MK lēmumi "radījuši LVM akcionārei (īpašniecei) Latvijas valstij zaudējumus būtiskā apmērā".

Ne protests, ne Valsts kontroles revīzijas ziņojums, ne MK izveidotās dienesta pārbaudes komisijas ziņojums nekonstatē un nesatur pierādījumus tam, ka MK lēmumi būtu radījuši valstij zaudējumus. Valsts kontroles revīzijas ziņojums ietver tikai norādes par hipotētisku ieņēmumu samazinājumu un balstīts virknē pieņēmumu, kas nevar kalpot par pamatu juridisku secinājumu izdarīšanai attiecībā uz jebkāda veida zaudējumu esamību akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" vai valsts budžetam.

Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" gan 2024., gan 2025. gadā pārsniedza peļņas prognozes un valsts budžetā iemaksāja lielākas naudas summas, nekā tika prognozēts un noteikts normatīvajos aktos.

Jānorāda, ka saskaņā ar pastāvošo tiesu praksi un tiesību zinātnes atziņām zaudējumu pamatošanai tiek izvirzīta prasība par trīs pazīmju pastāvēšanu, t. i.:  

1) konstatējama vainīgās personas prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība);  

2) ir nosakāms konkrēts zaudējumu apmērs;  

3) pastāv cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un nodarītajiem zaudējumiem.

Zaudējumu pamatošanai pazīmju izvērtējums protestā nav veikts, un ir secināms, ka tiek nekonsekventi lietota finanšu un grāmatvedības terminoloģija. Dažādās protesta vietās tiek lietoti jēdzieni "ieņēmumi", "ienākumi", "peļņas samazinājums" un "zaudējumi", faktiski tos izmantojot kā savstarpēji aizvietojamus jēdzienus, kas rada maldīgu priekšstatu par zaudējumu esamību un to apmēra pamatotību.

Piemēram, protesta faktisko apstākļu izklāstā norādīts, ka cenu korekcijas rezultātā akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" 2024. gada  pirmajā ceturksnī radās peļņas samazinājums 7 444 423 euro apmērā, bet 2024. gada otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī – 29 630 171 euro apmērā. Savukārt protesta argumentācijā no šiem pašiem apstākļiem tiek izdarīti secinājumi par valstij nodarītiem zaudējumiem, mantas izšķērdēšanu un prettiesisku rīcību.

Iespējamais peļņas samazinājums nav identisks apzīmējums zaudējumiem. Peļņas samazinājums nozīmē vienīgi to, ka konkrētajā periodā gūtā peļņa ir mazāka, nekā tā varētu būt citā iespējamā tirgus attīstības scenārijā. Tas pats par sevi nenozīmē, ka kapitālsabiedrībai radušies zaudējumi Civillikuma vai Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma izpratnē.

Tāpat nav pamatojuma identificēt ieņēmumu vai peļņas samazinājumu ar mantas izšķērdēšanu. Komercdarbībā peļņas apmēru ietekmē daudzi tirgus faktori un akcionāra pieņemtie stratēģiskie lēmumi. Publiskas personas kapitālsabiedrības darbības mērķis nav maksimāli iespējamās peļņas gūšana jebkuros apstākļos, bet gan ilgtspējīga valsts interešu īstenošana, ievērojot arī citus sabiedrības un tautsaimniecības mērķus.

Turklāt protesta argumentācija balstās uz pieņēmumu, ka bez Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem visi ilgtermiņa līgumi visā to darbības laikā tiktu izpildīti pilnā apjomā un par sākotnēji noteiktajām cenām. Šāds pieņēmums nav pierādīts un neatbilst faktiskajai situācijai. Līdz ar to arī aprēķinātā "negūtā peļņa" ir hipotētiska un nevar kalpot par juridisku pamatu secinājumam par valstij nodarītiem zaudējumiem vai mantas izšķērdēšanu.

7. Attiecībā uz protestā ietverto, ka akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" noslēgtie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ir kapitālsabiedrības "ilgtermiņa interesēm neatbilstoši un saimnieciski neizdevīgi līgumi", ka "pastāv šaubas" par šo līgumu "atbilstību likumā noteiktajām konkurences neitralitātes prasībām" un ka "šie līgumi neatbilst konkurences neitralitātes principam", Ministru kabinets norāda, ka tā kompetencē nav šo līgumu izvērtēšana, grozīšana vai izbeigšana. Tāpat jānorāda, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumu juridiskā spēkā esība nav apšaubāma šī protesta ietvaros, jo to atbilstību likumiem, tajā skaitā konkurences neitralitātes principam, kā arī tiesiskumu var vērtēt tikai un vienīgi tiesa pie nosacījuma, ja līgumslēdzēju puses pašas nespēj vienoties par šo līgumu grozīšanu vai izbeigšanu.

Papildus norādāms, ka Zemkopības ministrija bija izvērtējusi ģenerālprokurora J. Stukāna 29.12.2022. vēstulē Nr. N-101-2022-00482 sniegtos apsvērumus par Ģenerālprokuratūras pārbaudē par akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" realizēto ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pārveidošanu un sniegusi argumentētu atbildi[8], kāpēc normatīvā regulējuma izstrāde attiecībā uz šiem līgumiem nav iespējama. Tāpat tā arī aktīvi iesaistījusies risinājumu izstrādē, tiklīdz ministrijā bija saņemta Konkurences padomes 10.06.2025. vēstule.

8. Jebkurš lēmums ir spēkā līdz brīdim, kad to atceļ, izpilda vai to vairs nevar izpildīt. Pati iestāde var pieņemt jaunu lēmumu, ar kuru iepriekšējo atceļ vai groza, ciktāl tas vēl ir iespējams. Taču, ja lēmums jau ir pilnībā izpildīts un radījis neatgriezeniskas sekas, tā formāla atcelšana neizmaina jau iestājušās sekas.

Šajā gadījumā MK lēmumi ir izpildīti un faktiski zaudējuši spēku. Tajos noteiktais termiņš ir beidzies – zāģbaļķi ir piegādāti pircējiem, samaksa par tiem ir saņemta, konkrētajiem darījumiem piemērojamie nodokļi ir samaksāti valsts budžetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ir izstrādāts jauns zāģbaļķu cenošanas mehānisms. Tāpat akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ir apliecinājusi, ka tai nepastāv prasījuma tiesības attiecībā uz jau izpildītiem darījumiem.

Ievērojot visu iepriekš minēto, Ministru kabinets noraida protestā izteikto lūgumu par MK lēmumu atcelšanu no to izdošanas brīža.

 

[1] Latvijas Republikas Satversme, 61. pants, Ministru kabineta iekārtas likuma 2. panta pirmā daļa, 3. pants, 33. panta pirmā daļa.

[2] Levits E. Valsts un valsts pārvaldes juridiskā struktūra un pamatjēdzieni, publicēts: Jaunā pārvalde. 2002 Nr. 1 (Nr. 31)

[3] Ministru kabineta 07.09.2021. noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 2.3.3. un 2.5. apakšpunkts, 49. punkts.

[4] Ministru kabineta 07.09.2021. noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 120. punkts.

[5] https://juris.curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=267888&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=7457672

[6] https://juris.curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=199967&pageIndex=0&doclang=lv&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=7427864

[7] https://unece.org/sites/default/files/2024-11/2413966E_FPAMR24_WEB.pdf

[8] Zemkopības ministrijas 31.03.2023. atbildes vēstule 3.3-3e/694/2023 "Par a/s "Latvijas valsts meži" ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem".