25-TA-2742
Grozījumi Augstskolu likumā
Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1. nr.; 1997, 3. nr.; 2001, 1. nr.; 2004, 13. nr.; 2006, 8. nr.; 2007, 6., 11. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 38., 206. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 40., 92., 188. nr.; 2014, 214., 257. nr.; 2016, 108., 125., 241. nr.; 2017, 90., 236. nr.; 2018, 36., 132., 216. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 80.B, 208., 223. nr.; 2021, 79.A, 110., 118., 121.B, 221.A nr.; 2022, 69., 111.A, 144., 187. nr.; 2023, 30.A, 123., 241., 247. nr.; 2024, 62., 120.A, 217. nr.; 2025, 67.A, 244., 247. nr.; 2026, 2., 45., 56. nr.) šādus grozījumus:
1.
1. pantā:
papildināt pantu ar 5.1 punktu šādā redakcijā:
"51) docētājs – persona, kura īsteno studiju programmas, studiju kursus, studiju moduļus vai studiju kursu daļas;";
papildināt pantu ar 19., 20., 21. un 22. punktu šādā redakcijā:
"19) akadēmiskā karjera – sistēma, kuras ietvaros akadēmiskais personāls veic akadēmisko darbu un kuru veido šādi secīgi profesionālās attīstības posmi:
a) pirmais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas jaunākais akadēmiskais personāls;
b) otrais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas kvalificēts akadēmiskais personāls;
c) trešais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas augsti kvalificēts akadēmiskais personāls;
d) ceturtais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas vadošais akadēmiskais personāls;
20) tenūra – prognozējamas nodarbinātības modelis akadēmiskajā karjerā, kas sniedz augstskolām iespēju piesaistīt labāko akadēmisko personālu un aizsargā akadēmisko brīvību;
21) tenūrgaitas amats – tenūras ietvaros kvalificēta akadēmiskā personāla, augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla amatiem piemērojams statuss, ko raksturo darba līgums uz noteiktu laiku ar mērķi iegūt tenūramatu;
22) tenūramats – tenūras ietvaros augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla amatiem piemērojams statuss, ko raksturo darba līgums uz nenoteiktu laiku pēc noteiktu darba snieguma kritēriju izpildes."
a) pirmais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas jaunākais akadēmiskais personāls;
b) otrais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas kvalificēts akadēmiskais personāls;
c) trešais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas augsti kvalificēts akadēmiskais personāls;
d) ceturtais akadēmiskās karjeras posms, kurā darbojas vadošais akadēmiskais personāls;
20) tenūra – prognozējamas nodarbinātības modelis akadēmiskajā karjerā, kas sniedz augstskolām iespēju piesaistīt labāko akadēmisko personālu un aizsargā akadēmisko brīvību;
21) tenūrgaitas amats – tenūras ietvaros kvalificēta akadēmiskā personāla, augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla amatiem piemērojams statuss, ko raksturo darba līgums uz noteiktu laiku ar mērķi iegūt tenūramatu;
22) tenūramats – tenūras ietvaros augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla amatiem piemērojams statuss, ko raksturo darba līgums uz nenoteiktu laiku pēc noteiktu darba snieguma kritēriju izpildes."
2.
Izslēgt 3.2 panta trešās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā vārdu "vēlētā".
3.
Izslēgt 3.3 panta trešās daļas 2. punktā vārdu "vēlētā".
4.
Izslēgt 3.4 panta trešās daļas 2. punktā vārdu "vēlētā".
5.
Aizstāt 17. panta septītās daļas trešajā teikumā vārdu "ievēlēta" ar vārdiem "pieņemta darbā".
6.
26. pantā:
izslēgt pirmās daļas 1. punktā vārdus "attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;";
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Personu var pieņemt darbā tikai vienā akadēmiskā personāla amatā un tikai vienā augstskolā. Augstskolas akadēmiskais personāls var veikt blakus darbu citā augstskolā kā akadēmiskais viespersonāls vai tikt citādi nodarbināts. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora grāds, ņem vērā tikai akadēmiskā personāla amatos darbā pieņemtās personas, izņemot jomas praktiķus un akadēmisko viespersonālu."
7.
27. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Augstskolas akadēmisko personālu veido:
1) jaunākais akadēmiskais personāls – lektori, asistenti (zinātniskie asistenti, asistenti studiju darbā);
2) kvalificēts akadēmiskais personāls – docenti, pētnieki;
3) augsti kvalificēts akadēmiskais personāls – asociētie profesori, vadošie pētnieki;
4) vadošais akadēmiskais personāls – profesori."
1) jaunākais akadēmiskais personāls – lektori, asistenti (zinātniskie asistenti, asistenti studiju darbā);
2) kvalificēts akadēmiskais personāls – docenti, pētnieki;
3) augsti kvalificēts akadēmiskais personāls – asociētie profesori, vadošie pētnieki;
4) vadošais akadēmiskais personāls – profesori."
papildināt pantu ar 1.1, 1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:
"(11) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem amatiem augstskola var veidot akadēmiskā personāla amatus jomas praktiķiem visos akadēmiskās karjeras posmos, kā arī šādus akadēmiskā personāla amatus:
1) pēcdoktorantūras pētnieks, vecākais lektors – kā kvalificēta akadēmiskā personāla amatu;
2) izcilības profesors – kā vadošā akadēmiskā personāla amatu.
(12) Atbilstoši cilvēkresursu politikai augstskola akadēmiskā personāla (izņemot jomas praktiķa un izcilības profesora amatu) pretendentu atlasei izvēlas pretendenta ievēlēšanas procedūru vai atlases procedūru. Jomas praktiķa un izcilības profesora amatu pretendentiem un akadēmiskajam viespersonālam augstskola piemēro pretendenta atlases procedūru.
(13) Augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla (izņemot jomas praktiķus un izcilības profesorus) atlasei augstskola izsludina atklātu starptautisku konkursu.";
1) pēcdoktorantūras pētnieks, vecākais lektors – kā kvalificēta akadēmiskā personāla amatu;
2) izcilības profesors – kā vadošā akadēmiskā personāla amatu.
(12) Atbilstoši cilvēkresursu politikai augstskola akadēmiskā personāla (izņemot jomas praktiķa un izcilības profesora amatu) pretendentu atlasei izvēlas pretendenta ievēlēšanas procedūru vai atlases procedūru. Jomas praktiķa un izcilības profesora amatu pretendentiem un akadēmiskajam viespersonālam augstskola piemēro pretendenta atlases procedūru.
(13) Augsti kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā akadēmiskā personāla (izņemot jomas praktiķus un izcilības profesorus) atlasei augstskola izsludina atklātu starptautisku konkursu.";
aizstāt otrajā daļā vārdus "studējošo izglītošanas un novērtēšanas metodes'' ar vārdiem "metodes studējošo un sabiedrības izglītošanai un novērtēšanai'';
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Augstskola ar akadēmiskā personāla amatā darbā pieņemto personu (izņemot izcilības profesoru, personu tenūrgaitas amatā un pēcdoktorantūras pētnieku) slēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz sešus gadus. Ar izcilības profesoru, personu tenūrgaitas amatā un ar pēcdoktorantūras pētnieku augstskola slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz sešus gadus. Uz tām akadēmiskā personāla amatos darbā pieņemtajām personām, ar kurām noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, neattiecas Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Akadēmisko personālu, kurš nodarbināts uz noteiktu laiku, augstskola informē par turpmākās karjeras iespējām augstskolā ne vēlāk kā sešus mēnešus, pirms beidzies uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņš.";
aizstāt septītajā daļā vārdus ''un asistentu'' ar vārdiem ''zinātnisko asistentu un asistentu studiju darbā'', vārdu ''ievēlēt'' ar vārdiem ''pieņemt darbā'' un vārdu ''ievēlētajam'' ar vārdiem "darbā pieņemtajam''.
8.
Papildināt likumu ar 27.1 un 27.2 pantu šādā redakcijā:
"27.1 pants. Tenūra
(1) Ņemot vērā cilvēkresursu attīstības politiku un pieejamos resursus, augstskola akadēmiskās karjeras otrajā, trešajā un ceturtajā posmā var veidot prognozējamās nodarbinātības modeli, kas sastāv no šādiem amatiem:
1) pirmās pakāpes amats – docents, pētnieks;
2) otrās pakāpes amats – asociētais profesors, vadošais pētnieks;
3) trešās pakāpes amats – profesors.
(2) Pirmās pakāpes amati ir tenūrgaitas amati. Otrās un trešās pakāpes amati ir tenūramati. Otrās un trešās pakāpes amatiem augstskola var paredzēt tenūrgaitas amata statusu. Augstskola otrās un trešās pakāpes amatiem var paredzēt arī tenūrgaitas amata statusu.
(3) Darba līgumu ar tenūrgaitas amatā nodarbināto slēdz ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ar tenūrgaitas amatā nodarbināto var noslēgt otru darba līgumu uz noteiktu laiku, ja pirmā darba līguma termiņā darba snieguma rezultāti novērtēti kā atbilstoši attiecīgās pakāpes tenūrgaitas amatam. Ar tenūramatā nodarbināto slēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku.
(4) Augstskola novērtē tenūrgaitas amatā nodarbinātā darba sniegumu ne vēlāk kā gadu, pirms beidzies uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņš. Tenūramatā nodarbinātā darba sniegumu novērtē ne retāk kā reizi sešos gados.
(1) Ņemot vērā cilvēkresursu attīstības politiku un pieejamos resursus, augstskola akadēmiskās karjeras otrajā, trešajā un ceturtajā posmā var veidot prognozējamās nodarbinātības modeli, kas sastāv no šādiem amatiem:
1) pirmās pakāpes amats – docents, pētnieks;
2) otrās pakāpes amats – asociētais profesors, vadošais pētnieks;
3) trešās pakāpes amats – profesors.
(2) Pirmās pakāpes amati ir tenūrgaitas amati. Otrās un trešās pakāpes amati ir tenūramati. Otrās un trešās pakāpes amatiem augstskola var paredzēt tenūrgaitas amata statusu. Augstskola otrās un trešās pakāpes amatiem var paredzēt arī tenūrgaitas amata statusu.
(3) Darba līgumu ar tenūrgaitas amatā nodarbināto slēdz ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ar tenūrgaitas amatā nodarbināto var noslēgt otru darba līgumu uz noteiktu laiku, ja pirmā darba līguma termiņā darba snieguma rezultāti novērtēti kā atbilstoši attiecīgās pakāpes tenūrgaitas amatam. Ar tenūramatā nodarbināto slēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku.
(4) Augstskola novērtē tenūrgaitas amatā nodarbinātā darba sniegumu ne vēlāk kā gadu, pirms beidzies uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņš. Tenūramatā nodarbinātā darba sniegumu novērtē ne retāk kā reizi sešos gados.
27.2 pants. Tenūrgaitas amata un tenūramata nosacījumi
(1) Pirmās pakāpes tenūrgaitas amatā personu pieņem darbā. Beidzoties termiņam, uz kādu noslēgts darba līgums par pirmās pakāpes tenūrgaitas amata pienākumu veikšanu, nodarbinātais var pretendēt uz otrās pakāpes tenūramatu, ja tāds augstskolā ir paredzēts.
(2) Otrās pakāpes tenūramatā vai tenūrgaitas amatā personu paaugstina vai pieņem darbā. Otrās pakāpes tenūramatā nodarbināto var paaugstināt trešās pakāpes tenūramatā, ja tāds augstskolā ir paredzēts, pēc darba snieguma novērtēšanas, ja darba snieguma rezultāti novērtēti kā atbilstoši trešās pakāpes tenūramatam. Beidzoties termiņam, uz kādu noslēgts darba līgums par otrās pakāpes tenūrgaitas amata pienākumu veikšanu, nodarbinātais var pretendēt uz otrās pakāpes tenūramatu vai trešās pakāpes tenūramatu, ja tāds augstskolā ir paredzēts.
(3) Trešās pakāpes tenūramatā vai tenūrgaitas amatā personu paaugstina vai pieņem darbā.
(4) Ja pirmās, otrās vai trešās pakāpes tenūrgaitas amatā nodarbinātā darba sniegumu novērtē kā neatbilstošu noteiktajām prasībām, augstskola var uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņu pagarināt, bet ne ilgāk kā uz diviem gadiem. Ja otrās vai trešās pakāpes tenūramatā nodarbinātā darba sniegumu divas reizes pēc kārtas novērtē kā neatbilstošu noteiktajām prasībām, augstskolai ir tiesības uzteikt uz nenoteiktu laiku noslēgto darba līgumu.
(5) Augstskola nosaka:
1) prasības tenūrgaitas amata un tenūramata iegūšanai, kā arī darba snieguma novērtēšanai;
2) kārtību, kādā paaugstina vai pieņem darbā tenūrgaitas amatā vai tenūramatā;
3) kārtību, kādā novērtē darba sniegumu un virza tenūramatos."
(1) Pirmās pakāpes tenūrgaitas amatā personu pieņem darbā. Beidzoties termiņam, uz kādu noslēgts darba līgums par pirmās pakāpes tenūrgaitas amata pienākumu veikšanu, nodarbinātais var pretendēt uz otrās pakāpes tenūramatu, ja tāds augstskolā ir paredzēts.
(2) Otrās pakāpes tenūramatā vai tenūrgaitas amatā personu paaugstina vai pieņem darbā. Otrās pakāpes tenūramatā nodarbināto var paaugstināt trešās pakāpes tenūramatā, ja tāds augstskolā ir paredzēts, pēc darba snieguma novērtēšanas, ja darba snieguma rezultāti novērtēti kā atbilstoši trešās pakāpes tenūramatam. Beidzoties termiņam, uz kādu noslēgts darba līgums par otrās pakāpes tenūrgaitas amata pienākumu veikšanu, nodarbinātais var pretendēt uz otrās pakāpes tenūramatu vai trešās pakāpes tenūramatu, ja tāds augstskolā ir paredzēts.
(3) Trešās pakāpes tenūramatā vai tenūrgaitas amatā personu paaugstina vai pieņem darbā.
(4) Ja pirmās, otrās vai trešās pakāpes tenūrgaitas amatā nodarbinātā darba sniegumu novērtē kā neatbilstošu noteiktajām prasībām, augstskola var uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņu pagarināt, bet ne ilgāk kā uz diviem gadiem. Ja otrās vai trešās pakāpes tenūramatā nodarbinātā darba sniegumu divas reizes pēc kārtas novērtē kā neatbilstošu noteiktajām prasībām, augstskolai ir tiesības uzteikt uz nenoteiktu laiku noslēgto darba līgumu.
(5) Augstskola nosaka:
1) prasības tenūrgaitas amata un tenūramata iegūšanai, kā arī darba snieguma novērtēšanai;
2) kārtību, kādā paaugstina vai pieņem darbā tenūrgaitas amatā vai tenūramatā;
3) kārtību, kādā novērtē darba sniegumu un virza tenūramatos."
9.
28. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu "ievēlēt" ar vārdiem "pieņemt darbā";
izslēgt otro un piekto daļu.
10.
Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:
"28.1 pants. Izcilības profesori
(1) Izcilības profesora amatā var pieņemt darbā personu, kurai ir ne mazāk kā divu gadu darba pieredze vadošā akadēmiskā personāla amatā augstskolā vai citā zinātniskajā institūcijā.
(2) Izcilības profesoru atlases kārtību, prasības izcilības profesora amata pretendentam, izcilības profesora uzdevumus, atalgojumu un kārtību, kādā atkārtoti pieņem darbā, nosaka augstskola, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības."
(1) Izcilības profesora amatā var pieņemt darbā personu, kurai ir ne mazāk kā divu gadu darba pieredze vadošā akadēmiskā personāla amatā augstskolā vai citā zinātniskajā institūcijā.
(2) Izcilības profesoru atlases kārtību, prasības izcilības profesora amata pretendentam, izcilības profesora uzdevumus, atalgojumu un kārtību, kādā atkārtoti pieņem darbā, nosaka augstskola, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības."
11.
30. pantā:
aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu "ievēlēt" ar vārdiem "pieņemt darbā";
izslēgt ceturto un sesto daļu.
12.
32. pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdu "ievēlēt" ar vārdiem "pieņemt darbā";
izslēgt trešo daļu;
aizstāt ceturtajā daļā vārdus "ievēlēšanu amatā" ar vārdiem "pieņemšanu darbā".
13.
33. pantā:
aizstāt panta nosaukumā vārdus "Profesoru un asociēto profesoru" ar vārdiem "Akadēmiskā personāla";
izslēgt pirmo daļu;
izslēgt otrās daļas trešo teikumu;
papildināt pantu ar 4.1 un 4.2 daļu šādā redakcijā:
"(41) Jaunāko akadēmisko personālu, kvalificētu akadēmisko personālu un vadošo pētnieku ievēlē fakultātes dome vai institūta padome. Ja fakultātes dome vai institūta padome augstskolā nav izveidota, jaunāko akadēmisko personālu, kvalificētu akadēmisko personālu un vadošo pētnieku ievēlē augstskolas senāts.
(42) Akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību nosaka augstskola, ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu un Zinātniskās darbības likumu."
(42) Akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību nosaka augstskola, ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu un Zinātniskās darbības likumu."
14.
Papildināt likumu ar 33.1 pantu šādā redakcijā:
"33.1 pants. Akadēmiskā personāla atlase
(1) Augstskola, izvēloties akadēmiskā personāla atlases procedūru tenūrgaitas amatiem, tenūramatiem, kā arī augsti kvalificēta un vadošā akadēmiskā personāla amatiem, izveido akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisiju, kuras sastāvā ir vismaz divas trešdaļas augstskolas pārstāvju ar doktora grādu un vismaz piecu gadu pieredzi akadēmiskā personāla amatā. Komisijas sastāvā var iekļaut augstskolas administratīvo personālu. Jaunākā un kvalificētā akadēmiskā personāla amatiem, akadēmiskajam viespersonālam, kā arī akadēmiskā personāla amatiem, kas izveidoti, lai īstenotu projektā veicamos uzdevumus, akadēmiskā personāla atlases procedūru nosaka augstskola.
(2) Akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisijas sastāvu, komisijas darba organizācijas, lēmumu pieņemšanas un akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases kārtību nosaka augstskola."
(1) Augstskola, izvēloties akadēmiskā personāla atlases procedūru tenūrgaitas amatiem, tenūramatiem, kā arī augsti kvalificēta un vadošā akadēmiskā personāla amatiem, izveido akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisiju, kuras sastāvā ir vismaz divas trešdaļas augstskolas pārstāvju ar doktora grādu un vismaz piecu gadu pieredzi akadēmiskā personāla amatā. Komisijas sastāvā var iekļaut augstskolas administratīvo personālu. Jaunākā un kvalificētā akadēmiskā personāla amatiem, akadēmiskajam viespersonālam, kā arī akadēmiskā personāla amatiem, kas izveidoti, lai īstenotu projektā veicamos uzdevumus, akadēmiskā personāla atlases procedūru nosaka augstskola.
(2) Akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases komisijas sastāvu, komisijas darba organizācijas, lēmumu pieņemšanas un akadēmiskā personāla amata pretendentu atlases kārtību nosaka augstskola."
15.
Izteikt 34. pantu šādā redakcijā:
"34. pants. Akadēmiskā personāla amata pretendentu un amatā esošā akadēmiskā personāla novērtēšana
(1) Īstenojot akadēmiskā personāla ievēlēšanas procedūru, akadēmiskā personāla amata pretendenta, kā arī amatā esošā akadēmiskā personāla zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus un darba sniegumu novērtē šādas augstskolas izveidotas institūcijas:
a) nozares profesoru padome – asociētā profesora un profesora amata pretendentu, kā arī amatā esošā asociētā profesora un profesora novērtēšanai;
b) fakultātes dome vai institūta padome – jaunākā akadēmiskā personāla, kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā pētnieka amata pretendenta, kā arī amatā esošā šo kategoriju akadēmiskā personāla un vadošā pētnieka novērtēšanai;
c) augstskolas senāts – šā panta pirmās daļas "b" punktā minēto akadēmiskā personāla kategoriju novērtēšanai, ja augstskolā nav izveidota fakultātes dome vai institūta padome.
(2) Amatā esošā akadēmiskā personāla zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus un darba sniegumu novērtē ne vēlāk kā sešus mēnešus, pirms beidzies uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņš, vai ik pēc sešiem gadiem, ja darba līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku.
(3) Augstskola nosaka:
1) šā panta pirmajā daļā minēto institūciju sastāvu, darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtību;
2) prasības, termiņus un kārtību, kādā novērtē akadēmiskā personāla amata pretendenta, kā arī amatā esošā akadēmiskā personāla zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikāciju vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus;
3) prasības, termiņus un kārtību, kādā novērtē akadēmiskā personāla darba snieguma kvantitāti un kvalitāti akadēmiskās karjeras posmos, ievērojot Ministru kabineta noteiktās pamatprasības, termiņus un kārtību attiecībā uz trešo un ceturto akadēmiskās karjeras posmu;
4) kārtību, kādā tiek rosināts pirms termiņa novērtēt akadēmiskā personāla zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikāciju vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu, kā arī darba snieguma atbilstību ieņemamajam amatam.
(4) Pamatprasības, termiņus un kārtību, kādā novērtē amatā esošā akadēmiskā personāla darba snieguma kvantitāti un kvalitāti trešajā un ceturtajā akadēmiskās karjeras posmā, nosaka Ministru kabinets."
(1) Īstenojot akadēmiskā personāla ievēlēšanas procedūru, akadēmiskā personāla amata pretendenta, kā arī amatā esošā akadēmiskā personāla zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus un darba sniegumu novērtē šādas augstskolas izveidotas institūcijas:
a) nozares profesoru padome – asociētā profesora un profesora amata pretendentu, kā arī amatā esošā asociētā profesora un profesora novērtēšanai;
b) fakultātes dome vai institūta padome – jaunākā akadēmiskā personāla, kvalificēta akadēmiskā personāla un vadošā pētnieka amata pretendenta, kā arī amatā esošā šo kategoriju akadēmiskā personāla un vadošā pētnieka novērtēšanai;
c) augstskolas senāts – šā panta pirmās daļas "b" punktā minēto akadēmiskā personāla kategoriju novērtēšanai, ja augstskolā nav izveidota fakultātes dome vai institūta padome.
(2) Amatā esošā akadēmiskā personāla zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus un darba sniegumu novērtē ne vēlāk kā sešus mēnešus, pirms beidzies uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņš, vai ik pēc sešiem gadiem, ja darba līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku.
(3) Augstskola nosaka:
1) šā panta pirmajā daļā minēto institūciju sastāvu, darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtību;
2) prasības, termiņus un kārtību, kādā novērtē akadēmiskā personāla amata pretendenta, kā arī amatā esošā akadēmiskā personāla zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikāciju vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus;
3) prasības, termiņus un kārtību, kādā novērtē akadēmiskā personāla darba snieguma kvantitāti un kvalitāti akadēmiskās karjeras posmos, ievērojot Ministru kabineta noteiktās pamatprasības, termiņus un kārtību attiecībā uz trešo un ceturto akadēmiskās karjeras posmu;
4) kārtību, kādā tiek rosināts pirms termiņa novērtēt akadēmiskā personāla zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikāciju vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu, kā arī darba snieguma atbilstību ieņemamajam amatam.
(4) Pamatprasības, termiņus un kārtību, kādā novērtē amatā esošā akadēmiskā personāla darba snieguma kvantitāti un kvalitāti trešajā un ceturtajā akadēmiskās karjeras posmā, nosaka Ministru kabinets."
16.
Izteikt 35. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Rīkojot ievēlēšanas procedūru augsti kvalificēta akadēmiskā personāla vai vadošā akadēmiskā personāla amata pretendentu atlasei vai lai novērtētu amatā ievēlēta augsti kvalificēta akadēmiskā personāla vai vadošā akadēmiskā personāla zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus, kā arī darba sniegumu, augstskolā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē tiek izveidota nozares profesoru padome, kuras sastāvā ir ne mazāk kā pieci atbilstoši šā likuma 33. pantam ievēlēti augstskolas attiecīgās nozares vai apakšnozares profesori. Augstskolas nozares profesoru padomi paplašina tiktāl, lai tajā vismaz viena trešdaļa locekļu būtu attiecīgās nozares profesori vai profesionālo apvienību pārstāvji, kuru darbības virziens atbilst attiecīgā amata ievirzei, bet kuri nestrādā šajā augstskolā."
17.
Izteikt 35.1 pantu šādā redakcijā:
"35.1 pants. Darba tiesisko attiecību ar akadēmisko personālu izbeigšana
(1) Persona nevar turpināt darbu attiecīgajā akadēmiskā personāla amatā, ja viņas zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti, kā arī darba sniegums divas reizes pēc kārtas novērtēts kā neatbilstošs. Ja zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācija vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti, kā arī darba sniegums divas reizes pēc kārtas ir novērtēts kā neatbilstošs, tas var būt par pamatu uz noteiktu un uz nenoteiktu laiku noslēgtā darba līguma uzteikumam.
(2) Ja augstskola saskaņā ar tās stratēģijā paredzēto zinātnisko virzienu attīstības koncepciju neplāno turpināt un attīstīt profesora, izcilības profesora vai asociētā profesora vadīto zinātnisko virzienu, tā informē profesoru, izcilības profesoru vai asociēto profesoru par šo lēmumu vismaz vienu gadu pirms attiecīgā zinātniskā virziena pārtraukšanas. Izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar profesoru, izcilības profesoru vai asociēto profesoru, kurš vadījis zinātnisko virzienu, augstskola viņam izmaksā kompensāciju sešu līdz divpadsmit profesora, izcilības profesora vai asociētā profesora mēneša amata algu apmērā atbilstoši augstskolas iekšējiem normatīvajiem aktiem."
(1) Persona nevar turpināt darbu attiecīgajā akadēmiskā personāla amatā, ja viņas zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti, kā arī darba sniegums divas reizes pēc kārtas novērtēts kā neatbilstošs. Ja zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācija vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti, kā arī darba sniegums divas reizes pēc kārtas ir novērtēts kā neatbilstošs, tas var būt par pamatu uz noteiktu un uz nenoteiktu laiku noslēgtā darba līguma uzteikumam.
(2) Ja augstskola saskaņā ar tās stratēģijā paredzēto zinātnisko virzienu attīstības koncepciju neplāno turpināt un attīstīt profesora, izcilības profesora vai asociētā profesora vadīto zinātnisko virzienu, tā informē profesoru, izcilības profesoru vai asociēto profesoru par šo lēmumu vismaz vienu gadu pirms attiecīgā zinātniskā virziena pārtraukšanas. Izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar profesoru, izcilības profesoru vai asociēto profesoru, kurš vadījis zinātnisko virzienu, augstskola viņam izmaksā kompensāciju sešu līdz divpadsmit profesora, izcilības profesora vai asociētā profesora mēneša amata algu apmērā atbilstoši augstskolas iekšējiem normatīvajiem aktiem."
18.
Izteikt 36. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Lektora amatā var pieņemt darbā personas ar doktora vai maģistra grādu. Vecākā lektora amatā var pieņemt personu ar doktora grādu, kura nostrādājusi jaunākā akadēmiskā personāla amatā ne mazāk kā trīs gadus."
19.
Izteikt 37., 38., 39. un 40. pantu šādā redakcijā:
"37. pants. Asistenti
(1) Zinātniskā asistenta vai asistenta studiju darbā amatā var pieņemt darbā personu ar maģistra grādu.
(2) Zinātniskā asistenta un asistenta studiju darbā uzdevumus nosaka augstskola.
(2) Zinātniskā asistenta un asistenta studiju darbā uzdevumus nosaka augstskola.
38. pants. Vadošie pētnieki, pētnieki un pēcdoktorantūras pētnieki
Vadošā pētnieka amatā, pētnieka amatā vai pēcdoktorantūras pētnieka amatā var pieņemt darbā personu ar doktora grādu.
Vadošā pētnieka amatā, pētnieka amatā vai pēcdoktorantūras pētnieka amatā var pieņemt darbā personu ar doktora grādu.
39. pants. Profesionālo augstākās izglītības programmu (profesionālo studiju programmu) akadēmiskais personāls
Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo augstākās izglītības programmu (profesionālo studiju programmu) profila priekšmetos lektora, zinātniskā asistenta vai asistenta studiju darbā amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību, kurai nav maģistra grāda, bet docenta vai vecākā lektora amatu – persona ar augstāko izglītību bez zinātnes doktora grāda vai bez profesionālā doktora grāda mākslās, ja tai ir docējamam studiju kursam atbilstošs pietiekams praktiskā darba stāžs. Lai pieņemtu darbā docenta vai vecākā lektora amatā personu, kurai nav zinātnes doktora grāda vai profesionālā doktora grāda mākslās, šai personai ir nepieciešams vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šāda docenta vai vecākā lektora amata pretendentiem, augstskolā apstiprina senāts, bet koledžā – dome. Lektoriem, zinātniskajiem asistentiem un asistentiem studiju darbā, kuriem nav maģistra grāda, ir nepieciešams docējamam studiju kursam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.
Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo augstākās izglītības programmu (profesionālo studiju programmu) profila priekšmetos lektora, zinātniskā asistenta vai asistenta studiju darbā amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību, kurai nav maģistra grāda, bet docenta vai vecākā lektora amatu – persona ar augstāko izglītību bez zinātnes doktora grāda vai bez profesionālā doktora grāda mākslās, ja tai ir docējamam studiju kursam atbilstošs pietiekams praktiskā darba stāžs. Lai pieņemtu darbā docenta vai vecākā lektora amatā personu, kurai nav zinātnes doktora grāda vai profesionālā doktora grāda mākslās, šai personai ir nepieciešams vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šāda docenta vai vecākā lektora amata pretendentiem, augstskolā apstiprina senāts, bet koledžā – dome. Lektoriem, zinātniskajiem asistentiem un asistentiem studiju darbā, kuriem nav maģistra grāda, ir nepieciešams docējamam studiju kursam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.
40. pants. Akadēmiskais viespersonāls
(1) Augstskola uz termiņu, kas nepārsniedz sešus gadus, var piesaistīt personu kā viesprofesoru, pētniecības viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vadošo viespētnieku, viespētnieku, vecāko vieslektoru, vieslektoru, zinātnisko viesasistentu vai viesasistentu studiju darbā.
(2) Akadēmiskajam viespersonālam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā akadēmiskajam personālam, bet akadēmiskā viespersonāla locekļi nav tiesīgi kandidēt uz satversmes sapulces, senāta vai akadēmiskās šķīrējtiesas locekļa amatu un viņus nevar ievēlēt par minēto institūciju locekļiem."
(1) Augstskola uz termiņu, kas nepārsniedz sešus gadus, var piesaistīt personu kā viesprofesoru, pētniecības viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vadošo viespētnieku, viespētnieku, vecāko vieslektoru, vieslektoru, zinātnisko viesasistentu vai viesasistentu studiju darbā.
(2) Akadēmiskajam viespersonālam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā akadēmiskajam personālam, bet akadēmiskā viespersonāla locekļi nav tiesīgi kandidēt uz satversmes sapulces, senāta vai akadēmiskās šķīrējtiesas locekļa amatu un viņus nevar ievēlēt par minēto institūciju locekļiem."
20.
Papildināt likumu ar 40.1 pantu šādā redakcijā:
"40.1 pants. Akadēmiskā personāla amati jomas praktiķiem
(1) Lai akadēmiskajā darbā iesaistītu augsta līmeņa profesionāļus ar augstu praktisko kompetenci no dažādām zinātnes, kultūras un tautsaimniecības nozarēm, augstskola var izveidot akadēmiskā personāla amatus jomas praktiķiem. Akadēmiskā personāla amata nosaukumu jomas praktiķiem nosaka augstskola. Šajos amatos nodarbinātie profesionāļi ar augstu praktisko kompetenci nodrošina praktiskās pieredzes nodošanu studējošajiem.
(2) Akadēmiskās karjeras pirmajā posmā akadēmiskā personāla amatā jomas praktiķi var nodarbināt personu ar augstāko izglītību un vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžu, kas atbilst docējamam studiju kursam, savukārt otrajā, trešajā un ceturtajā akadēmiskās karjeras posmā – personu ar augstāko izglītību un vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžu. Pieredzes atbilstību personai, kas pretendē uz akadēmiskā personāla amatu jomas praktiķim, izvērtē augstskola atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskā personāla amatiem."
(1) Lai akadēmiskajā darbā iesaistītu augsta līmeņa profesionāļus ar augstu praktisko kompetenci no dažādām zinātnes, kultūras un tautsaimniecības nozarēm, augstskola var izveidot akadēmiskā personāla amatus jomas praktiķiem. Akadēmiskā personāla amata nosaukumu jomas praktiķiem nosaka augstskola. Šajos amatos nodarbinātie profesionāļi ar augstu praktisko kompetenci nodrošina praktiskās pieredzes nodošanu studējošajiem.
(2) Akadēmiskās karjeras pirmajā posmā akadēmiskā personāla amatā jomas praktiķi var nodarbināt personu ar augstāko izglītību un vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžu, kas atbilst docējamam studiju kursam, savukārt otrajā, trešajā un ceturtajā akadēmiskās karjeras posmā – personu ar augstāko izglītību un vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžu. Pieredzes atbilstību personai, kas pretendē uz akadēmiskā personāla amatu jomas praktiķim, izvērtē augstskola atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskā personāla amatiem."
21.
Izslēgt 42. panta trešajā daļā vārdus "vienā ievēlēšanas reizē".
22.
Izslēgt 47.1 panta trešās daļas 1. punktā vārdu "vēlētu".
23.
Aizstāt 55. panta pirmās daļas 3. punktā vārdu "ievēlēti" ar vārdiem "darbā pieņemti".
24.
Aizstāt 55.2 panta astotās daļas 6. punktā vārdus "viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem" ar vārdiem "viesprofesoriem, pētniecības viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vadošajiem viespētniekiem, viespētniekiem, vecākajiem vieslektoriem, vieslektoriem, zinātniskiem viesasistentiem vai viesasistentiem studiju darbā".
25.
87. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "vieslektori, viesasistenti" ar vārdiem "vecākie vieslektori, vieslektori, zinātniskie viesasistenti, viesasistenti studiju darbā";
papildināt pantu ar 1.2 daļu šādā redakcijā:
"(12) Akadēmiskā personāla reģistrā iekļauj šādas personas datu kategorijas:
1) personas identifikācijas dati;
2) personas identifikatori starptautiskajās datubāzēs;
3) personas dzimums, dzimšanas un miršanas dati;
4) valstiskās piederības dati;
5) informācija par akadēmiskā personāla amatu, kurā persona ir nodarbināta;
6) ziņas par personas atbilstību pedagoga amatam;
7) informācija par iegūto augstāko izglītību;
8) kontaktinformācija.";
1) personas identifikācijas dati;
2) personas identifikatori starptautiskajās datubāzēs;
3) personas dzimums, dzimšanas un miršanas dati;
4) valstiskās piederības dati;
5) informācija par akadēmiskā personāla amatu, kurā persona ir nodarbināta;
6) ziņas par personas atbilstību pedagoga amatam;
7) informācija par iegūto augstāko izglītību;
8) kontaktinformācija.";
izteikt panta otro daļu šādā reakcijā:
"(2) Akadēmiskā personāla reģistrā apstrādājamos personas datus par šā panta pirmajā daļā minētajām personām atbilstoši šā panta 1.2 daļā noteiktajām personas datu kategorijām, kā arī to apstrādes kārtību un glabāšanas termiņu nosaka Ministru kabinets."
26.
Papildināt pārejas noteikumus ar 129., 130. un 131. punktu šādā redakcijā:
"129. Grozījumi par šā likuma 1. panta papildināšanu ar 19. punktu, 27. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 27. panta papildināšanu ar 1.1 un 1.3 daļu, 27. panta piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi par 27. panta septītajā daļā vārdu "un asistentu", "ievēlēt" un "ievēlētajam" aizstāšanu, grozījums par šā likuma papildināšanu ar 28.1 pantu, 35. panta pirmās daļas, 35.1 panta otrās daļas, 36. panta pirmās daļas, 39. un 40. panta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums par šā likuma papildināšanu ar 33.1 pantu, grozījumi par šā likuma 55.2 panta astotās daļas 6. punktā vārdu "viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem" aizstāšanu un grozījumi šā likuma 87. pantā stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī.
130. Grozījumi par šā likuma 26. panta septītās daļas, 34. panta un 35.1 panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2029. gada 1. janvārī.
131. Grozījums par šā likuma 38. panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2031. gada 1. janvārī."
130. Grozījumi par šā likuma 26. panta septītās daļas, 34. panta un 35.1 panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2029. gada 1. janvārī.
131. Grozījums par šā likuma 38. panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2031. gada 1. janvārī."
Izglītības un zinātnes ministre D. Melbārde