21-TA-1225
Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu
1.
Šie noteikumi nosaka autoceļu ekspluatācijas un drošības prasības, vides un cilvēka aizsardzības prasības autoceļu aizsargjoslās, aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu, kā arī ietver informāciju par servitūtiem un aprobežojumus, kas saistīti ar autoceļu aizsargjoslām.
2.
Ja autoceļa aizsargjosla šķērso īpašumā esošu zemi, autoceļa aizsargjoslu nosaka kā īpašuma tiesību aprobežojumu.
3.
No jauna izbūvēta autoceļa aizsargjoslas aprobežojumus autoceļa īpašnieks nostiprina zemesgrāmatā par saviem līdzekļiem.
4.
Autoceļa aizsargjoslu, ieskaitot sarkanās līnijas, pašvaldību autoceļiem un ielām, kā arī valsts autoceļiem pilsētās un ciemos, nosaka tā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais autoceļš vai iela.
4.1
Autoceļu un ielu aizsargjoslu, ieskaitot sarkano līniju, platumu izmaiņas pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais vai plānotais autoceļš vai iela, jāsaskaņo:
4.11.
valsts autoceļiem ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi”;
4.12.
pārējiem autoceļiem vai ielām ar konkrētā autoceļa vai ielas īpašnieku.
4.2
Autoceļa aizsargjoslu lauku apvidos jeb ārpus pilsētām vai ciemiem nosaka Aizsargjoslu likuma 13. panta otrās daļas 2. punktā noteiktajā platumā.
4.3
Autoceļu aizsargjoslas pilsētu ielām un autoceļiem pilsētās vai ciemos, ieskaitot autoceļus, kam ir piešķirts nosaukums “iela”, nosaka kā sarkanās līnijas.
4.4
Paplašinot pilsētas vai ciema robežas vai izveidojot jaunu pilsētu vai ciemu, valsts autoceļiem, ieskaitot autoceļus, kam ir piešķirts nosaukums “iela”, aizsargjoslu, ieskaitot sarkano līniju, nosaka tādā platumā, kas nav mazāks nekā noteikts Aizsargjoslu likuma 13. panta otrās daļas 2. punktā.
5.
Autoceļa aizsargjosla lauku apvidos jeb ārpus pilsētām un ciemiem dabā netiek iezīmēta. Par atskaites punktu autoceļa aizsargjoslas noteikšanai izmanto autoceļa ass līniju.
6.
(Svītrots)
7.
Autoceļa aizsargjoslu pilsētās un ciemos likumos noteiktajā kārtībā pašvaldības teritorijas plānojumā attēlo kā sarkanās līnijas.
8.
Autoceļa aizsargjoslā autoceļa īpašniekam ir servitūta tiesības lietot uz zemes īpašnieka zemes esošos ceļus, ierīkot pagaidu ceļus transportlīdzekļu kustības nodrošināšanai, kā arī, ja nepieciešams, veikt vides aizsardzības pasākumus vai novērst autoceļa bojājumus. Autoceļa īpašnieks atlīdzina zemes īpašniekam darbu izpildes gaitā nodarītos zaudējumus.
9.
Autoceļu aizsargjoslu stāvokli un likumā noteikto prasību ievērošanu savas kompetences ietvaros kontrolē:
9.1.
valsts autoceļiem – VSIA “Latvijas Valsts ceļi”;
9.2.
pārējiem autoceļiem un ielām – pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgais autoceļš vai iela.
10.
Lai aizsargātu autoceļu no nevēlamas ārējās iedarbības, zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku autoceļa aizsargjoslā aizliegts:
10.1.
veikt būvniecības darbus;
10.2.
veikt liela apjoma (virs 1000 m3) mehanizētus grunts rakšanas un uzbēršanas darbus;
10.3.
stādīt kokus un krūmus, cirst kokus.
11.
Ja autoceļa aizsargjosla šķērso īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, to skaitā dabas pieminekļus, autoceļa īpašnieks savu darbību autoceļa aizsargjoslā saskaņo ar attiecīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas vadītāju vai, ja šāda administrācija nav izveidota, ar reģionālās vides pārvaldes vadītāju.
12.
Ja nepieciešams mazināt transportlīdzekļu izplūdes gāzu, trokšņu un citu kaitīgo faktoru ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku, autoceļa aizsargjoslās izbūvē īpašas konstrukcijas vai izveido koku un krūmu rindu stādījumus (dzīvžogus).
13.
Uz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi izstrādes procesā esošos plānošanas dokumentus turpina izstrādāt, ievērojot šajos noteikumos noteikto aizsargjoslu, tostarp sarkano līniju, noteikšanas metodiku.