Likumprojekts

23-TA-3112
Kriptoaktīvu pakalpojumu likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk – regula 2023/1114), 3. pantā definētie termini likumā tiek lietoti atbilstoši regulas 2023/1114 3. pantā sniegtajam šo terminu skaidrojumam.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā.
3.
pants.
Likuma darbības joma
(1)
Likumu piemēro personām, kas Latvijā ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus (turpmāk visi kopā – likuma subjekti).
(2)
Likums nosaka kompetento uzraudzības iestādi atbilstoši regulai 2023/1114, minētās iestādes tiesības un pienākumus, kā arī pilnvarojumu tai izdot likuma subjektu darbību regulējošas prasības vai kārtību šo prasību izpildei.
4.
pants.
Kompetentā uzraudzības iestāde
(1)
Latvijā kompetentā uzraudzības iestāde, kas noteikta saskaņā ar regulas 2023/1114 93. panta 1. punktu, ir Latvijas Banka.
(2)
Latvijas Bankai ir tiesības noteikt likuma subjektiem to darbības pārskatu un citas sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas kārtību.
(3)
Latvijas Bankai ir tiesības noteikt likuma subjektu darbību regulējošas prasības vai kārtību šo prasību izpildei saskaņā ar Eiropas Banku iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem attiecībā uz kriptoaktīvu emisiju, publisko piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai, kā arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu.
(4)
Latvijas Banka nosaka kritērijus, kurus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem, izmanto, lai nodrošinātu, ka to vārdā klientiem konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīviem, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedz fiziskas personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence attiecīgajā jomā.
(5)
Likuma subjektu uzraudzības īstenošanā Latvijas Bankai ir regulas 2023/1114 94. panta 1. un 3. punktā noteiktās uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras.
IInodaļaLikuma subjektu tiesības un pienākumi
5.
pants.
Likuma subjektu vispārīgie pienākumi un tiesības
(1)
Likuma subjektam ir pienākums nekavējoties informēt Latvijas Banku par visām būtiskajām izmaiņām, tai skaitā par visiem apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt likuma subjekta turpmāko darbību, vai izmaiņām informācijā, kas tai iesniegta, lai saņemtu atļauju emitēt, publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai kriptoaktīvu vai sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus.
(2)
Lai izpildītu regulas 2023/1114 70. panta 3. punkta prasības, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir tiesības atvērt kontu Latvijas Bankā, ievērojot Latvijas Bankas kontu apkalpošanas nosacījumus, kas paredzēti kontu apkalpošanas līgumā, kuru kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs noslēdz ar Latvijas Banku.
6.
pants.
Maksājumi Latvijas Bankai
(1)
Persona, kas plāno sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus (ja tā nav finanšu tirgus dalībnieks, kura darbību uzrauga Latvijas Banka), iesniedz Latvijas Bankai pieteikumu atļaujas sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saņemšanai un par pieteikuma izskatīšanu maksā 2500 euro.
(2)
Persona, kas plāno publiski piedāvāt aktīviem piesaistītu žetonu vai lūgt tā pielaidi tirdzniecībai (ja šī persona nav finanšu tirgus dalībnieks, kura darbību uzrauga Latvijas Banka), iesniedz Latvijas Bankai pieteikumu atļaujas publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai aktīviem piesaistītu žetonu saņemšanai un par pieteikuma izskatīšanu maksā 2500 euro.
(3)
Finanšu tirgus dalībnieks, kura darbību uzrauga Latvijas Banka, tai skaitā emitents, kas saņēmis atļauju publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai aktīviem piesaistītu žetonu, iesniedz Latvijas Bankai pieteikumu atļaujas publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai katru citu aktīviem piesaistītu žetonu saņemšanai un par pieteikuma izskatīšanu maksā 1250 euro, bet kopējā maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 5000 euro gadā.
(4)
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas saņēmis atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar regulas 2023/1114 63. pantu, pēc atļaujas saņemšanas maksā Latvijas Bankai 5000 euro gadā un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) gadā no bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu.
(5)
Finanšu tirgus dalībnieks (izņemot kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, centrālo vērtspapīru depozitāriju un regulētā tirgus organizētāju), kura darbību uzrauga Latvijas Banka un kas saņēmis atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar regulas 2023/1114 60. pantu, pēc atļaujas saņemšanas maksā Latvijas Bankai līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) gadā no bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu.
IIInodaļaAtbildība
7.
pants.
Pārkāpumi kriptoaktīvu pakalpojumu jomā
Latvijas Banka ir tiesīga piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus, ja tā konstatē, ka likuma subjekts vai par pārkāpumu atbildīgā persona neievēro:
1)
regulas 2023/1114 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. vai 14. pantā noteiktās prasības attiecībā uz kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, publisko piedāvājumu un pielaidi tirdzniecībai, šādu kriptoaktīvu baltās grāmatas un tirgvedības paziņojumu saturu, formātu, paziņošanu, publicēšanu, grozīšanu, atteikuma tiesību nodrošināšanu šādu kriptoaktīvu privātiem turētājiem, kā arī šādu kriptoaktīvu piedāvātāju un personu, kas lūdz pielaidi to tirdzniecībai, pienākumu izpildi;
2)
regulas 2023/1114 16., 17., 19., 22., 23., 25., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 46. vai 47. pantā noteiktās prasības attiecībā uz aktīviem piesaistītu žetonu emisiju, publisku piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai, atļaujas saņemšanu minēto darbību veikšanai, informācijas sniegšanu Latvijas Bankai par emitēto aktīviem piesaistītu žetonu vērtību, to turētājiem un darījumiem ar tiem, aktīviem piesaistītu žetonu emisijas ierobežojumu ievērošanu, aktīviem piesaistītu žetonu emitenta pienākumu izpildi, aktīvu rezervju turēšanu, atveseļošanas un izpirkšanas plānu izstrādi un uzturēšanu, iesniegšanu Latvijas Bankai, pārskatīšanu un atjaunināšanu, kā arī informācijas sniegšanu Latvijas Bankai par būtiskas līdzdalības ieguvēja būtiskās līdzdalības apmēra izmaiņām;
3)
regulas 2023/1114 48., 49., 50., 51., 53., 54. vai 55. pantā noteiktās prasības attiecībā uz e-naudas žetona emisiju, publisku piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai, atļaujas saņemšanu minēto darbību veikšanai, e-naudas žetonu izpirkšanu, procentu maksāšanas aizlieguma ievērošanu, šādu kriptoaktīvu baltās grāmatas un tirgvedības paziņojumu saturu, formātu, paziņošanu un publicēšanu, apmaiņā pret e-naudas žetoniem saņemto naudas līdzekļu ieguldīšanas kārtības ievērošanu, kā arī atveseļošanas un izpirkšanas plānu izstrādi un uzturēšanu, iesniegšanu Latvijas Bankai, pārskatīšanu un atjaunināšanu;
4)
regulas 2023/1114 59., 60., 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 71., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 82. vai 83. pantā noteiktās prasības attiecībā uz atļaujas sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saņemšanu un šādu pakalpojumu sniegšanu, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja pienākumu izpildi, pārvaldības kārtības nodrošināšanu, informācijas sniegšanu Latvijas Bankai par izmaiņām kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrā, klientu kriptoaktīvu un naudas līdzekļu drošas glabāšanas nodrošināšanu, sūdzību izskatīšanas procedūru izveidi un uzturēšanu, interešu konfliktu identificēšanu, novēršanu, pārvaldīšanu un atklāšanu, ārpakalpojumu izmantošanu, likvidācijas plāna izstrādi un uzturēšanu, kā arī informācijas sniegšanu Latvijas Bankai par būtiskas līdzdalības ieguvēja būtiskās līdzdalības apmēra izmaiņām;
5)
regulas 2023/1114 88. panta 1., 2. vai 3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz iekšējās informācijas publiskošanu;
6)
regulas 2023/1114 89. pantā noteiktās prasības attiecībā uz iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu;
7)
regulas 2023/1114 90. pantā noteiktās prasības attiecībā uz iekšējās informācijas nelikumīgas izpaušanas aizliegumu;
8)
regulas 2023/1114 91. pantā noteiktās prasības attiecībā uz tirgus manipulāciju aizliegumu;
9)
regulas 2023/1114 92. panta 1. punktā noteiktās prasības attiecībā uz tirgus ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšanu un novēršanu;
10)
regulas 2023/1114 94. panta 3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz informācijas, dokumentu un datu sniegšanu Latvijas Bankai pēc tās lūguma vai pieprasījuma, kā arī attiecībā uz citu Latvijas Bankas noteikto likuma subjekta uzraudzības īstenošanas prasību izpildi.
8.
pants.
Sankcijas un administratīvie pasākumi
(1)
Latvijas Banka ir tiesīga piemērot likuma subjektam vai par pārkāpumu atbildīgajai personai šādas sankcijas:
1)
brīdinājumu – par šā likuma 7. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. vai 10. punktā minētajiem pārkāpumiem;
2)
soda naudu fiziskajai personai:
a)
līdz 700 000 euro vai līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram – par šā likuma 7. panta 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajiem pārkāpumiem,
b)
līdz 1 000 000 euro vai līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu trīskāršam apmēram – par šā likuma 7. panta 5. punktā minēto pārkāpumu,
c)
līdz 5 000 000 euro vai līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu trīskāršam apmēram – par šā likuma 7. panta 6., 7., 8. vai 9. punktā minētajiem pārkāpumiem;
3)
soda naudu juridiskajai personai:
a)
līdz 5 000 000 euro vai trim procentiem no iepriekšējā pārskata gada kopējā apgrozījuma saskaņā ar iepriekšējā pārskata gada apstiprināto gada pārskatu vai līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram – par šā likuma 7. panta 1. punktā minētajiem pārkāpumiem,
b)
līdz 5 000 000 euro vai pieciem procentiem no iepriekšējā pārskata gada kopējā apgrozījuma saskaņā ar iepriekšējā pārskata gada apstiprināto gada pārskatu vai līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram – par šā likuma 7. panta 4. punktā minētajiem pārkāpumiem,
c)
līdz 5 000 000 euro vai 12,5 procentiem no iepriekšējā pārskata gada kopējā apgrozījuma saskaņā ar iepriekšējā pārskata gada apstiprināto gada pārskatu vai līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram – par šā likuma 7. panta 2. vai 3. punktā minētajiem pārkāpumiem,
d)
līdz 2 500 000 euro vai līdz diviem procentiem no iepriekšējā pārskata gada kopējā apgrozījuma saskaņā ar iepriekšējā pārskata gada apstiprināto gada pārskatu – par šā likuma 7. panta 5. punktā minētajiem pārkāpumiem,
e)
līdz 15 000 000 euro vai līdz 15 procentiem no iepriekšējā pārskata gada kopējā apgrozījuma saskaņā ar iepriekšējā pārskata gada apstiprināto gada pārskatu vai līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu trīskāršam apmēram – par šā likuma 7. panta 6., 7., 8. vai 9. punktā minētajiem pārkāpumiem;
4)
atņemt uz 10 gadiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja valdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai tiesības veikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības funkcijas – par atkārtotu šā likuma 7. panta 6., 7., 8. vai 9. punktā minēto pārkāpumu;
5)
anulēt likuma subjektam izsniegto atļauju kriptoaktīvu (tai skaitā aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu) emisijai, publiskā piedāvājuma izteikšanai, pielaidei tirdzniecībai vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai.
(2)
Ja likuma subjekts, kuram piemērojama šā panta pirmās daļas 3. punktā minētā sankcija, ir mātes sabiedrības meitas sabiedrība vai šīs meitas sabiedrības filiāle, kas sagatavo konsolidēto finanšu pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ieņēmumu veids saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā jaunāko pieejamo galvenās mātes sabiedrības konsolidēto finanšu pārskatu.
(3)
Latvijas Banka ir tiesīga piemērot šādus administratīvos pasākumus:
1)
pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona izbeidz attiecīgo rīcību, – par šā likuma 7. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. vai 10. punktā minēto pārkāpumu;
2)
noteikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja valdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai pagaidu aizliegumu līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā divus gadus ieņemt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja valdes vai padomes locekļa amatu – par šā likuma 7. panta 4., 5., 6., 7., 8. vai 9. punktā minēto pārkāpumu;
3)
noteikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja valdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai pagaidu aizliegumu līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā divus gadus veikt darījumus savā vārdā – par šā likuma 7. panta 5., 6., 7., 8. vai 9. punktā minēto pārkāpumu.
(4)
Latvijas Banka ir tiesīga piemērot administratīvos pasākumus atsevišķi vai papildus sankcijām.
9.
pants.
Administratīvās lietas izskatīšanas termiņš, administratīvā akta pārsūdzēšana un darbība
(1)
Lēmumu par sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu Latvijas Banka var pieņemt divu gadu laikā no administratīvās lietas ierosināšanas dienas.
(2)
Latvijas Bankas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šā likuma, Latvijas Bankas izdoto noteikumu, regulas 2023/1114 vai citu Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām kriptoaktīvu jomā, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa triju tiesnešu sastāvā lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.
(3)
Ja Latvijas Banka, pamatojoties uz šo likumu, Latvijas Bankas izdoto noteikumu, regulas 2023/1114 vai citu Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām kriptoaktīvu jomā, ir izdevusi administratīvo aktu (izņemot lēmumu par soda naudas piemērošanu), šā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
10.
pants.
Noilgums
(1)
Latvijas Banka administratīvo lietu par šajā likumā, Latvijas Bankas izdotajos noteikumos, regulā 2023/1114 un citos Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos kriptoaktīvu jomā noteikto prasību pārkāpumu var ierosināt ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – no pārkāpuma izbeigšanas dienas.
(2)
Šā panta pirmajā daļā noteiktā noilguma termiņa skaitīšanu aptur ar administratīvās lietas ierosināšanas dienu.
Pārejas noteikumi
1.
Šā likuma prasības attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu piemēro no 2024. gada 30. decembra.
2.
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kurš uzsācis sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus līdz 2024. gada 30. decembrim un kura darbību atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga Valsts ieņēmumu dienests, ir tiesīgs līdz 2025. gada 30. jūnijam turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, nesaņemot Latvijas Bankas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar regulas 2023/1114 prasībām. Ja šāds kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs līdz 2025. gada 30. jūnijam iesniedz Latvijas Bankai pieteikumu atļaujas sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar regulas 2023/1114 prasībām saņemšanai, tas ir tiesīgs kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu bez minētās atļaujas turpināt līdz brīdim, kad Latvijas Banka ir izskatījusi tā pieteikumu un pieņēmusi lēmumu attiecībā uz atļaujas sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar regulas 2023/1114 prasībām izsniegšanu.
3.
Valsts ieņēmumu dienests pēc Latvijas Bankas pieprasījuma nodod tā rīcībā esošo uzraudzības funkcijas īstenošanas rezultātā iegūto informāciju par tiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri līdz 2025. gada 30. jūnijam iesnieguši Latvijas Bankai pieteikumu atļaujas sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar regulas 2023/1114 prasībām saņemšanai.
Likums stājas spēkā 2024. gada 30. jūnijā.
Finanšu ministrs A. Ašeradens