22-TA-1828
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Izdarīt Elektroenerģijas tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12. nr.; 2008, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 117. nr.; 2013, 211., 232. nr.; 2014, 60., 189., 257. nr.; 2015, 118., 190., 248. nr.; 2016, 110., 241. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 29. nr.; 2022, 137A., 144. nr.; 2023, 38A nr., 144. nr., 128. nr., 231. nr.; 2024, 3. nr., 75A.) šādus grozījumus:
1.
Aizstāt visā likumā vārdus "tirgus dalībnieks" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "elektroenerģijas tirgus dalībnieks" (attiecīgajā locījumā);
aizstāt visā likumā vārdus “atjaunojamie energoresursi” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “atjaunīgie energoresursi” (attiecīgā locījumā).
2.
1. pantā:
izteikt 2. daļu šādā redakcijā:
"(2) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) agregators — komersants, kura komercdarbība ir agregēšana;
2) agregēšana – pakalpojums, ko veic komersants, kas apvieno vairāku lietotāju slodzes vai saražoto elektroenerģiju, lai to pārdotu, pirktu vai izsolītu jebkurā elektroenerģijas tirgū;
3) aizsargātais lietotājs — trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona), daudzbērnu ģimene vai ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam);
4) aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums — elektroenerģijas tirdzniecība aizsargātajam lietotājam, samazinot kopējā maksājuma summu norēķinu periodam;
5) aktīvais lietotājs — galalietotājs, kurš pašražoto elektroenerģiju izmanto aktīvā lietotāja pašpatēriņam un uzreiz nepatērēto elektroenerģiju (pārpalikumu) var nodot vai pārdot elektroenerģijas tirgotājam vai izmantot dalībai elastības vai energoefektivitātes shēmās;
6) aktīvā lietotāja pašpatēriņš - aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas daudzums, kas tiek patērēts aktīvā lietotāja objektos, aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos vai energokopienas biedru objektos;
7) ar frekvences kontroli nesaistīts palīgpakalpojums - palīgpakalpojums, ko elektroenerģijas pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators izmanto, lai nodrošinātu stacionārā sprieguma kontroli, ātru reaktīvās strāvas padevi, inerces spēju pārvades vai sadales sistēmas stabilitātei, īsslēguma strāvu un spēju atjaunot darbību pēc izslēgšanās, kā arī spēju darboties izolēti;
8) atbalsta periods — elektrostacijas dzīves ciklā ietilpstošs periods, kurā elektrostacija saņem valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgiem energoresursiem vai koģenerācijā vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai;
9) atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgums – līgums, kurā fiziska vai juridiska persona vienojas atjaunīgo energoresursu elektroenerģiju pirkt tieši no elektroenerģijas ražotāja;
10) balansatbildība – elektroenerģijas tirgus dalībnieka pienākums nodrošināt, ka tā pārdotās elektroenerģijas daudzums katrā nebalansa norēķinu periodā atbilstu sistēmā nodotās elektroenerģijas daudzumam un nopirktās elektroenerģijas daudzums atbilstu no sistēmas saņemtās elektroenerģijas daudzumam;
11) balansatbildīgā puse – elektroenerģijas tirgotājs vai agregators, kas nodrošina elektroenerģijas tirgus dalībnieka balansatbildību;
12) balansēšana — organizēts process ikbrīža līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā;
13) balansēšanas pakalpojumu sniedzējs - elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram nodrošina balansēšanas enerģiju vai balansēšanas jaudu;
14) dinamiskas elektroenerģijas cenas līgums - ir elektroenerģijas piegādes līgums starp elektroenerģijas tirgotāju un lietotāju, kurā atspoguļotas elektroenerģijas cenu variācijas elektroenerģijas tirgū katrā tirdzniecības intervālā;
15) elastības pakalpojumi - elektroenerģijas lietošanas vai ražošanas profila īslaicīgas izmaiņas, kuras lietotājs vai ražotājs līgumā ar citu elektroenerģijas tirgus vai sistēmas dalībnieku apņēmies brīvprātīgi veikt;
16) elektroenerģijas birža — elektroenerģijas tirdzniecības vietne Latvijas Republikā, kurā tirdzniecības apgabala ietvaros vai starp atsevišķiem tirdzniecības apgabaliem ar piedāvājumu un pieprasījumu starpniecību elektroenerģijas biržas dalībnieki pērk un pārdod elektroenerģiju. Elektroenerģijas tirdzniecība ietver arī fizisku elektroenerģijas pārvadīšanu;
17) elektroenerģijas biržas dalībnieks — elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kas ar elektroenerģijas tirgus operatoru ir noslēdzis vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību. Šajā likumā noteiktajos gadījumos elektroenerģijas biržas dalībnieks var būt arī elektroenerģijas sistēmas operators;
18) elektroenerģijas kopīgošana — aktīvā lietotāja saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana citiem galalietotājiem, tostarp aktīvajiem lietotājiem, vai elektroenerģijas energokopienā saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana elektroenerģijas energokopienas biedriem vai daļu turētājiem;
19) elektroenerģijas pārvade — elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, savstarpēji savienotā augstsprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu enerģijas lietotājiem, tostarp sistēmas pieslēguma jaudas nodrošināšana;
20) elektroenerģijas ražotājs — fiziska vai juridiska persona, kura ražo elektroenerģiju;
21) elektroenerģijas sadale — elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sistēmā, lai to piegādātu enerģijas lietotājiem, tostarp sistēmas pieslēguma jaudas nodrošināšana;
22) elektroenerģijas sistēmas dalībnieki — elektroenerģijas ražotāji, pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operatori, elektroenerģijas uzkrātuves operatori un galalietotāji;
23) elektroenerģijas sistēmas operators — licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu;
24) elektroenerģijas tirgus operators — juridiskā persona, kas organizē elektroenerģijas biržu, kurā tās dalībnieki pērk un pārdod elektroenerģiju, un nodrošina tekošās dienas un nākamās dienas elektroenerģijas tirgu savienošanu ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektroenerģijas tirgu, ar kuras elektroenerģijas sistēmu ir starpvalstu savienojums;
25) elektroenerģijas tirdzniecība — komercdarbība, kas ietver elektroenerģijas iepirkšanu pārdošanai un elektroenerģijas pārdošanu enerģijas lietotājiem;
26) elektroenerģijas tirgotājs — komersants, kura komercdarbība ir elektroenerģijas tirdzniecība;
27) elektroenerģijas tirgus - tirgus, kurā pārdod elektroenerģiju, tostarp ārpusbiržas tirgus un elektroenerģijas biržas, jaudu un palīgpakalpojumu tirgus visos termiņos, tostarp nākotnes, nākamās dienas un tekošās dienas tirgus;
28) elektroenerģijas tirgus dalībnieki — elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji, agregatori, elektroenerģijas uzkrātuves operatori un galalietotāji;
29) elektroenerģijas uzkrāšana - energoapgādes veids, kas ietver elektroenerģijas uzkrāšanu vēlākai izmantošanai;
30) elektroenerģijas uzkrātuve - ietaise vai ietaišu kopums, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai;
31) elektroenerģijas uzkrātuves operators – fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā vai valdījumā ir elektroenerģijas uzkrātuve, kas ir pieslēgta elektroenerģijas sistēmai, un kura elektroenerģijas uzkrātuvi izmanto darījumu veikšanai elektroenerģijas tirgū;
32) izcelsmes apliecinājums — atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru un Eiropas Enerģijas sertifikācijas izcelsmes apliecinājumu sistēmu pārvaldītāju, izdots elektronisks dokuments, kas pierāda, ka attiecīgais elektroenerģijas daudzums ir saražots no atjaunīgiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā;
33) izolētas darbības tests — elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības testēšana simulētos darbības apstākļos ierobežotā periodā, lai pārbaudītu pārvades sistēmas spēju strādāt no citu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmām izolētā režīmā;
34) izolēts elektroenerģijas ražošanas objekts - elektroenerģijas ražotāja objekts, kas nav pieslēgts elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai;
35) izolēts elektroenerģijas lietotāja objekts - elektroenerģijas lietotāja objekts, kas nav pieslēgts elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai;
36) mājsaimniecības lietotājs – elektroenerģijas galalietotājs, fiziska persona, kurš elektroenerģijas sistēmas pakalpojumus saņem izmantojot sistēmas pieslēgumu ar spriegumu līdz 0,4 kilovoltiem un ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas lielumu līdz 100 ampēriem;
37) neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāvs – valstī gadā patērētās elektroenerģijas kopējā izcelsmes struktūra, kas neietver patērēto elektroenerģiju, par kuru izlietoti izcelsmes apliecinājumi;
38) neatkarīgs agregators - tirgus dalībnieks, kas veic agregēšanu un nav saistīts ar lietotāja elektroenerģijas tirgotāju;
39) nebalansa norēķina periods - laika periods, par kuru tirgus dalībniekam aprēķina nebalansu;
40) netiešā izsole — starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas metode, ar kuru elektroenerģijas tirgus dalībnieks iegūst tiesības noteiktā apjomā pārvadīt elektroenerģiju no viena tirdzniecības apgabala uz citu apgabalu;
41) nominēts elektroenerģijas tirgus operators - tirgus operators, kas nodrošina vienotu nākamās dienas un vienotu tekošas dienas tirgus sasaistīšanu;
42) obligātais iepirkums — šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikts pienākums iepirkt elektroenerģiju;
43) palīgpakalpojumi — pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas sistēmas drošas un stabilas darbības nodrošināšanai;
44) pārkompensācija — elektroenerģijas ražotāja saņemtā ar elektroenerģijas ražošanu saistītā atbalsta apmērs, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma;
45) pieprasījuma reakcija — galalietotāju veikta elektroenerģijas slodzes maiņa, atkāpjoties no tipiskā vai pašreizējā patēriņa modeļa, reaģējot uz tirgus signāliem, tostarp reaģējot uz laikā mainīgām elektroenerģijas cenām vai stimulējošiem maksājumiem, vai reaģējot uz to, ka patstāvīgi vai agregēšanas ceļā ir akceptēts galalietotāja piedāvājums par noteiktu cenu pārdot pieprasījuma samazinājumu vai pieaugumu organizētos tirgos;
46) pieprasījuma reakcijas pakalpojums — pieprasījuma reakciju agregēšana, tās apkopojot pārdošanai elektroenerģijas tirgos;
47) pilnībā integrēta sistēmas komponente - elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmā integrēta sastāvdaļa, tostarp elektroenerģijas uzkrātuve vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas, ko elektroenerģijas sistēmas operators izmanto pārvades vai sadales sistēmas drošas un stabilas darbības nodrošināšanai, bet ne balansēšanai, pārslodzes novēršanai vai elektroenerģijas tirdzniecībai;
48) publiskais tirgotājs — elektroenerģijas tirgotājs, kuram šajā likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai;
49) ražošanas jaudas atjaunošana - elektrostacijas modernizēšana, tostarp elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektrostacijas darbības sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai atjaunotu elektrostacijas darbspēju vai palielinātu elektroenerģijas ražošanas iekārtu efektivitāti vai jaudu;
50) saules vai vēja elektrostacijas iekšējā līnija — elektrolīnija, kas savstarpēji savieno viena elektroenerģijas ražotāja vairākos nekustamajos īpašumos izvietotas saules vai vēja elektroenerģijas ražošanas iekārtas;
51) sistēmas pakalpojums — elektroenerģijas pārvade vai sadale, kas nodrošina elektroenerģijas plūsmas no elektroenerģijas ražotājiem līdz lietotājiem, un sistēmas pieslēguma jaudas nodrošināšana;
52) starpvalstu savienojums — elektrolīnija, kas sasaista atsevišķās valstīs izvietotas elektroenerģijas pārvades sistēmas;
53) tiešā izsole — starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas metode, ar kuru elektroenerģijas tirgus dalībnieks iegūst tiesības noteiktā apjomā lietot elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora izsolīto starpvalstu savienojuma jaudu;
54) tiešā līnija - elektrolīnija, kas sasaista izolētu elektroenerģijas ražošanas objektu ar izolētu elektroenerģijas lietotāja objektu, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražošanas objektu ar elektroenerģijas lietotāja objektu;
55) tirdzniecības apgabals — elektroenerģijas tirgus dalībnieku savstarpējo darījumu vai elektroenerģijas biržas dalībnieku elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumu iesniegšanas teritorija elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora licences darbības zonā;
56) universālais neto norēķinu sistēmas pakalpojums - aktīvā lietotāja, kura elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopējā uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 50 kilovatus, garantētas tiesības uz neto norēķinu sistēmas ietvaros saražotā elektroenerģijas pārpalikuma nodošanu elektroenerģijas tirgotājam par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu;
57) universālais pakalpojums — garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu;
58) vertikāli integrēts elektroapgādes komersants — komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība;
59) viedais elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts — elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts, kas spēj mērīt elektroenerģijas sistēmā pievadīto elektroenerģijas daudzumu vai no elektroenerģijas sistēmas patērēto elektroenerģijas daudzumu, un kas spēj sūtīt un saņemt datus informēšanas, monitoringa un kontroles vajadzībām, izmantojot kādu elektroniskās komunikācijas veidu;
60) vispārējās atļaujas noteikumi — elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas tirgotājam noteiktas prasības, kuras ietver specifiskus elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības noteikumus.";
1) agregators — komersants, kura komercdarbība ir agregēšana;
2) agregēšana – pakalpojums, ko veic komersants, kas apvieno vairāku lietotāju slodzes vai saražoto elektroenerģiju, lai to pārdotu, pirktu vai izsolītu jebkurā elektroenerģijas tirgū;
3) aizsargātais lietotājs — trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona), daudzbērnu ģimene vai ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam);
4) aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums — elektroenerģijas tirdzniecība aizsargātajam lietotājam, samazinot kopējā maksājuma summu norēķinu periodam;
5) aktīvais lietotājs — galalietotājs, kurš pašražoto elektroenerģiju izmanto aktīvā lietotāja pašpatēriņam un uzreiz nepatērēto elektroenerģiju (pārpalikumu) var nodot vai pārdot elektroenerģijas tirgotājam vai izmantot dalībai elastības vai energoefektivitātes shēmās;
6) aktīvā lietotāja pašpatēriņš - aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas daudzums, kas tiek patērēts aktīvā lietotāja objektos, aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos vai energokopienas biedru objektos;
7) ar frekvences kontroli nesaistīts palīgpakalpojums - palīgpakalpojums, ko elektroenerģijas pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators izmanto, lai nodrošinātu stacionārā sprieguma kontroli, ātru reaktīvās strāvas padevi, inerces spēju pārvades vai sadales sistēmas stabilitātei, īsslēguma strāvu un spēju atjaunot darbību pēc izslēgšanās, kā arī spēju darboties izolēti;
8) atbalsta periods — elektrostacijas dzīves ciklā ietilpstošs periods, kurā elektrostacija saņem valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgiem energoresursiem vai koģenerācijā vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai;
9) atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgums – līgums, kurā fiziska vai juridiska persona vienojas atjaunīgo energoresursu elektroenerģiju pirkt tieši no elektroenerģijas ražotāja;
10) balansatbildība – elektroenerģijas tirgus dalībnieka pienākums nodrošināt, ka tā pārdotās elektroenerģijas daudzums katrā nebalansa norēķinu periodā atbilstu sistēmā nodotās elektroenerģijas daudzumam un nopirktās elektroenerģijas daudzums atbilstu no sistēmas saņemtās elektroenerģijas daudzumam;
11) balansatbildīgā puse – elektroenerģijas tirgotājs vai agregators, kas nodrošina elektroenerģijas tirgus dalībnieka balansatbildību;
12) balansēšana — organizēts process ikbrīža līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā;
13) balansēšanas pakalpojumu sniedzējs - elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram nodrošina balansēšanas enerģiju vai balansēšanas jaudu;
14) dinamiskas elektroenerģijas cenas līgums - ir elektroenerģijas piegādes līgums starp elektroenerģijas tirgotāju un lietotāju, kurā atspoguļotas elektroenerģijas cenu variācijas elektroenerģijas tirgū katrā tirdzniecības intervālā;
15) elastības pakalpojumi - elektroenerģijas lietošanas vai ražošanas profila īslaicīgas izmaiņas, kuras lietotājs vai ražotājs līgumā ar citu elektroenerģijas tirgus vai sistēmas dalībnieku apņēmies brīvprātīgi veikt;
16) elektroenerģijas birža — elektroenerģijas tirdzniecības vietne Latvijas Republikā, kurā tirdzniecības apgabala ietvaros vai starp atsevišķiem tirdzniecības apgabaliem ar piedāvājumu un pieprasījumu starpniecību elektroenerģijas biržas dalībnieki pērk un pārdod elektroenerģiju. Elektroenerģijas tirdzniecība ietver arī fizisku elektroenerģijas pārvadīšanu;
17) elektroenerģijas biržas dalībnieks — elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kas ar elektroenerģijas tirgus operatoru ir noslēdzis vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību. Šajā likumā noteiktajos gadījumos elektroenerģijas biržas dalībnieks var būt arī elektroenerģijas sistēmas operators;
18) elektroenerģijas kopīgošana — aktīvā lietotāja saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana citiem galalietotājiem, tostarp aktīvajiem lietotājiem, vai elektroenerģijas energokopienā saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana elektroenerģijas energokopienas biedriem vai daļu turētājiem;
19) elektroenerģijas pārvade — elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, savstarpēji savienotā augstsprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu enerģijas lietotājiem, tostarp sistēmas pieslēguma jaudas nodrošināšana;
20) elektroenerģijas ražotājs — fiziska vai juridiska persona, kura ražo elektroenerģiju;
21) elektroenerģijas sadale — elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sistēmā, lai to piegādātu enerģijas lietotājiem, tostarp sistēmas pieslēguma jaudas nodrošināšana;
22) elektroenerģijas sistēmas dalībnieki — elektroenerģijas ražotāji, pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operatori, elektroenerģijas uzkrātuves operatori un galalietotāji;
23) elektroenerģijas sistēmas operators — licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu;
24) elektroenerģijas tirgus operators — juridiskā persona, kas organizē elektroenerģijas biržu, kurā tās dalībnieki pērk un pārdod elektroenerģiju, un nodrošina tekošās dienas un nākamās dienas elektroenerģijas tirgu savienošanu ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektroenerģijas tirgu, ar kuras elektroenerģijas sistēmu ir starpvalstu savienojums;
25) elektroenerģijas tirdzniecība — komercdarbība, kas ietver elektroenerģijas iepirkšanu pārdošanai un elektroenerģijas pārdošanu enerģijas lietotājiem;
26) elektroenerģijas tirgotājs — komersants, kura komercdarbība ir elektroenerģijas tirdzniecība;
27) elektroenerģijas tirgus - tirgus, kurā pārdod elektroenerģiju, tostarp ārpusbiržas tirgus un elektroenerģijas biržas, jaudu un palīgpakalpojumu tirgus visos termiņos, tostarp nākotnes, nākamās dienas un tekošās dienas tirgus;
28) elektroenerģijas tirgus dalībnieki — elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji, agregatori, elektroenerģijas uzkrātuves operatori un galalietotāji;
29) elektroenerģijas uzkrāšana - energoapgādes veids, kas ietver elektroenerģijas uzkrāšanu vēlākai izmantošanai;
30) elektroenerģijas uzkrātuve - ietaise vai ietaišu kopums, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai;
31) elektroenerģijas uzkrātuves operators – fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā vai valdījumā ir elektroenerģijas uzkrātuve, kas ir pieslēgta elektroenerģijas sistēmai, un kura elektroenerģijas uzkrātuvi izmanto darījumu veikšanai elektroenerģijas tirgū;
32) izcelsmes apliecinājums — atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru un Eiropas Enerģijas sertifikācijas izcelsmes apliecinājumu sistēmu pārvaldītāju, izdots elektronisks dokuments, kas pierāda, ka attiecīgais elektroenerģijas daudzums ir saražots no atjaunīgiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā;
33) izolētas darbības tests — elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības testēšana simulētos darbības apstākļos ierobežotā periodā, lai pārbaudītu pārvades sistēmas spēju strādāt no citu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmām izolētā režīmā;
34) izolēts elektroenerģijas ražošanas objekts - elektroenerģijas ražotāja objekts, kas nav pieslēgts elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai;
35) izolēts elektroenerģijas lietotāja objekts - elektroenerģijas lietotāja objekts, kas nav pieslēgts elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai;
36) mājsaimniecības lietotājs – elektroenerģijas galalietotājs, fiziska persona, kurš elektroenerģijas sistēmas pakalpojumus saņem izmantojot sistēmas pieslēgumu ar spriegumu līdz 0,4 kilovoltiem un ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas lielumu līdz 100 ampēriem;
37) neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāvs – valstī gadā patērētās elektroenerģijas kopējā izcelsmes struktūra, kas neietver patērēto elektroenerģiju, par kuru izlietoti izcelsmes apliecinājumi;
38) neatkarīgs agregators - tirgus dalībnieks, kas veic agregēšanu un nav saistīts ar lietotāja elektroenerģijas tirgotāju;
39) nebalansa norēķina periods - laika periods, par kuru tirgus dalībniekam aprēķina nebalansu;
40) netiešā izsole — starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas metode, ar kuru elektroenerģijas tirgus dalībnieks iegūst tiesības noteiktā apjomā pārvadīt elektroenerģiju no viena tirdzniecības apgabala uz citu apgabalu;
41) nominēts elektroenerģijas tirgus operators - tirgus operators, kas nodrošina vienotu nākamās dienas un vienotu tekošas dienas tirgus sasaistīšanu;
42) obligātais iepirkums — šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikts pienākums iepirkt elektroenerģiju;
43) palīgpakalpojumi — pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas sistēmas drošas un stabilas darbības nodrošināšanai;
44) pārkompensācija — elektroenerģijas ražotāja saņemtā ar elektroenerģijas ražošanu saistītā atbalsta apmērs, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma;
45) pieprasījuma reakcija — galalietotāju veikta elektroenerģijas slodzes maiņa, atkāpjoties no tipiskā vai pašreizējā patēriņa modeļa, reaģējot uz tirgus signāliem, tostarp reaģējot uz laikā mainīgām elektroenerģijas cenām vai stimulējošiem maksājumiem, vai reaģējot uz to, ka patstāvīgi vai agregēšanas ceļā ir akceptēts galalietotāja piedāvājums par noteiktu cenu pārdot pieprasījuma samazinājumu vai pieaugumu organizētos tirgos;
46) pieprasījuma reakcijas pakalpojums — pieprasījuma reakciju agregēšana, tās apkopojot pārdošanai elektroenerģijas tirgos;
47) pilnībā integrēta sistēmas komponente - elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmā integrēta sastāvdaļa, tostarp elektroenerģijas uzkrātuve vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas, ko elektroenerģijas sistēmas operators izmanto pārvades vai sadales sistēmas drošas un stabilas darbības nodrošināšanai, bet ne balansēšanai, pārslodzes novēršanai vai elektroenerģijas tirdzniecībai;
48) publiskais tirgotājs — elektroenerģijas tirgotājs, kuram šajā likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai;
49) ražošanas jaudas atjaunošana - elektrostacijas modernizēšana, tostarp elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektrostacijas darbības sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai atjaunotu elektrostacijas darbspēju vai palielinātu elektroenerģijas ražošanas iekārtu efektivitāti vai jaudu;
50) saules vai vēja elektrostacijas iekšējā līnija — elektrolīnija, kas savstarpēji savieno viena elektroenerģijas ražotāja vairākos nekustamajos īpašumos izvietotas saules vai vēja elektroenerģijas ražošanas iekārtas;
51) sistēmas pakalpojums — elektroenerģijas pārvade vai sadale, kas nodrošina elektroenerģijas plūsmas no elektroenerģijas ražotājiem līdz lietotājiem, un sistēmas pieslēguma jaudas nodrošināšana;
52) starpvalstu savienojums — elektrolīnija, kas sasaista atsevišķās valstīs izvietotas elektroenerģijas pārvades sistēmas;
53) tiešā izsole — starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas metode, ar kuru elektroenerģijas tirgus dalībnieks iegūst tiesības noteiktā apjomā lietot elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora izsolīto starpvalstu savienojuma jaudu;
54) tiešā līnija - elektrolīnija, kas sasaista izolētu elektroenerģijas ražošanas objektu ar izolētu elektroenerģijas lietotāja objektu, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražošanas objektu ar elektroenerģijas lietotāja objektu;
55) tirdzniecības apgabals — elektroenerģijas tirgus dalībnieku savstarpējo darījumu vai elektroenerģijas biržas dalībnieku elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumu iesniegšanas teritorija elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora licences darbības zonā;
56) universālais neto norēķinu sistēmas pakalpojums - aktīvā lietotāja, kura elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopējā uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 50 kilovatus, garantētas tiesības uz neto norēķinu sistēmas ietvaros saražotā elektroenerģijas pārpalikuma nodošanu elektroenerģijas tirgotājam par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu;
57) universālais pakalpojums — garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu;
58) vertikāli integrēts elektroapgādes komersants — komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība;
59) viedais elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts — elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts, kas spēj mērīt elektroenerģijas sistēmā pievadīto elektroenerģijas daudzumu vai no elektroenerģijas sistēmas patērēto elektroenerģijas daudzumu, un kas spēj sūtīt un saņemt datus informēšanas, monitoringa un kontroles vajadzībām, izmantojot kādu elektroniskās komunikācijas veidu;
60) vispārējās atļaujas noteikumi — elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas tirgotājam noteiktas prasības, kuras ietver specifiskus elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības noteikumus.";
papildināt ar 3. daļu šādā redakcijā:
"(3) Šajā likumā termini "koģenerācija" un "atjaunīgie energoresursi" lietoti Enerģētikas likuma izpratnē."
3.
Papildināt 4.panta pirmo daļu aiz vārdiem “elektroenerģijas patēriņa” ar vārdiem “un elektroenerģijas uzkrāšanas”.
4.
Papildināt likumu ar 5.2 pantu šādā redakcijā:
"5.2 pants. Viedie elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāti
(1) Sadales sistēmas operators savā licences darbības zonā līdz 2026.gada 31.decembrim ievieš viedos elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātus.
(2) Ministru kabinets nosaka viedo elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu minimālās funkcionālās un tehniskās prasības.
(3) Sadales sistēmas operatora paša finansētās pamatotās izmaksas, kas saistītas ar šā panta pirmajā daļā noteikto viedo elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu uzstādīšanu, sedz sadales sistēmas operators un tās iekļauj elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos.
(4) Sadales sistēmas operators var neīstenot šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu ieviest viedo elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu elektroenerģijas lietotāju objektos, kur tas nav iespējams no elektroenerģijas sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ."
(1) Sadales sistēmas operators savā licences darbības zonā līdz 2026.gada 31.decembrim ievieš viedos elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātus.
(2) Ministru kabinets nosaka viedo elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu minimālās funkcionālās un tehniskās prasības.
(3) Sadales sistēmas operatora paša finansētās pamatotās izmaksas, kas saistītas ar šā panta pirmajā daļā noteikto viedo elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu uzstādīšanu, sedz sadales sistēmas operators un tās iekļauj elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos.
(4) Sadales sistēmas operators var neīstenot šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu ieviest viedo elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu elektroenerģijas lietotāju objektos, kur tas nav iespējams no elektroenerģijas sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ."
5.
8.pantā:
izslēgt virsrakstā vārdus “un elektroenerģijas sistēmas īpašnieka darbības uzraudzība”;
izslēgt pirmās daļas otro teikumu;
papildināt otro daļu aiz vārdiem "elektroenerģijas ražotājiem," ar vārdiem "elektroenerģijas uzkrātuvju operatoriem";
papildināt trešās daļas 1.punktu aiz vārda “vai” ar vārdiem “nominētais elektroenerģijas”;
izslēgt ceturto daļu;
izslēgt piektajā daļā vārdus “un elektroenerģijas sistēmas īpašnieka”;
izslēgt sestajā daļā vārdus “un elektroenerģijas sistēmas īpašnieks”;
6.
9.pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdu "noteiktajiem vienotiem" ar vārdu "izdotiem";
izteikt 2.4 daļu šādā redakcijā:
“(24) Elektroenerģijas ražotājs un elektroenerģijas uzkrātuves operators nodrošina attiecīgajam sistēmas operatoram drošības naudu, ja jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektroenerģijas uzkrātuvi plānots pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai vai sadales sistēmai, ierīkojot jaunu pieslēgumu vai izmantojot esošo pieslēgumu, neatkarīgi no tā, vai nepieciešama jaunu elektroietaišu izbūve vai esošo elektroietaišu pārbūve, un pieslēdzamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves jauda ir lielāka par 50 kilovatiem. Regulators nosaka metodiku, pēc kādas aprēķina drošības naudas apmēru, kā arī kārtību, kādā elektroenerģijas ražotājs un elektroenerģijas uzkrātuves operators nodrošina drošības naudu.";
papildināt ar 2.8, 2.9, 2.10, 2.11 un 2.12 daļu šādā redakcijā:
"(28) Šā panta 2.4 daļā minēto drošības naudu sistēmas operators pēc elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves pieslēgšanas sistēmai atmaksā elektroenerģijas ražotājam vai elektroenerģijas uzkrātuves operatoram.
(29) Sistēmas operators neatmaksā elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas uzkrātuves operatoram šā panta 2.4 daļā minēto drošības naudu, ja tā elektroenerģijas ražošanas iekārta vai elektroenerģijas uzkrātuve netiek pieslēgta elektroenerģijas sistēmai no sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ.
(210) Elektroenerģijas lietotājs, izņemot sadales sistēmas operators, nodrošina pārvades sistēmas operatoram drošības naudu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ja jaunu elektroenerģijas lietotāja objektu plānots pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai. Regulators nosaka metodiku, pēc kādas aprēķina drošības naudas apmēru, kā arī kārtību, kādā elektroenerģijas lietotājs nodrošina drošības naudu.
(211) Šā panta 2.10 daļā minēto drošības naudu pārvades sistēmas operators pēc lietotāja objekta pieslēgšanas elektroenerģijas pārvades sistēmai atmaksā elektroenerģijas lietotājam.
(212) Pārvades sistēmas operators neatmaksā elektroenerģijas lietotājam šā panta 2.10 daļā minēto drošības naudu, ja minētais lietotājs netiek pieslēgts elektroenerģijas pārvades sistēmai no pārvades sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ.";
(29) Sistēmas operators neatmaksā elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas uzkrātuves operatoram šā panta 2.4 daļā minēto drošības naudu, ja tā elektroenerģijas ražošanas iekārta vai elektroenerģijas uzkrātuve netiek pieslēgta elektroenerģijas sistēmai no sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ.
(210) Elektroenerģijas lietotājs, izņemot sadales sistēmas operators, nodrošina pārvades sistēmas operatoram drošības naudu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ja jaunu elektroenerģijas lietotāja objektu plānots pieslēgt elektroenerģijas pārvades sistēmai. Regulators nosaka metodiku, pēc kādas aprēķina drošības naudas apmēru, kā arī kārtību, kādā elektroenerģijas lietotājs nodrošina drošības naudu.
(211) Šā panta 2.10 daļā minēto drošības naudu pārvades sistēmas operators pēc lietotāja objekta pieslēgšanas elektroenerģijas pārvades sistēmai atmaksā elektroenerģijas lietotājam.
(212) Pārvades sistēmas operators neatmaksā elektroenerģijas lietotājam šā panta 2.10 daļā minēto drošības naudu, ja minētais lietotājs netiek pieslēgts elektroenerģijas pārvades sistēmai no pārvades sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ.";
aizstāt 4.1 daļā vārdus "elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuras" ar vārdiem "ražotāju, kura elektroenerģijas ražošanas iekārtas".
7.
Izslēgt 10.pantā vārdus “elektroenerģijas sistēmas īpašnieka vai”.
8.
11.1 pantā:
izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:
“4) veic Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regulā (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu (turpmāk - Regula Nr.2019/943) elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram noteiktos pienākumus.”;
izslēgt trešo daļu;
izslēgt ceturtajā daļā vārdus “un trešās”;
izslēgt piektajā daļā vārdus “un elektroenerģijas sistēmas īpašnieka apliecinājumu par elektroenerģijas sistēmas īpašnieka spēju ievērot saistības, kas izriet no šā likuma 21.2 panta”;
izslēgt sestajā daļā vārdus “vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieks nespēj ievērot saistības, kas izriet no šā likuma 21.2 panta”, “vai elektroenerģijas sistēmas īpašniekam” un “vai elektroenerģijas sistēmas īpašniekam”;
izslēgt septītajā daļā vārdus “un elektroenerģijas sistēmas īpašnieks spēj ievērot saistības, kas izriet no šā likuma 21.2 panta” un “elektroenerģijas sistēmas operatora spēju ievērot saistības, kas izriet no šā likuma 21.2 panta”;
izslēgt devītajā daļā vārdus “vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieks nespēj ievērot tam noteiktās saistības” un “vai elektroenerģijas sistēmas īpašniekam”;
izslēgt desmitās daļas otro teikumu un izteikt vārdus “šo ziņojumu” ar vārdiem “šī ziņojuma”.
9.
12.pantā:
dzēst pirmās daļas otro teikumu;
izslēgt otrās daļas 1.punktā vārdus “elektroenerģijas sistēmas īpašnieka kapitāla daļu turētājs vai”;
izslēgt otrās daļas 2.punktā vārdus “elektroenerģijas sistēmas īpašnieka padomes vai valdes locekļus vai”.
10.
13.pantā:
papildināt pirmo daļu aiz vārdiem “stabilitāti pārvades sistēmā” ar vārdiem “nediskriminējošā veidā”;
aizstāt otrajā daļā vārdus “balansēšanas aprēķiniem” ar vārdiem “nebalansa norēķiniem”;
izslēgt piektajā daļā vārdu “reģistrē”;
papildināt sesto daļu aiz vārdiem “atbildīgs par” ar vārdiem “tās digitalizāciju,”.
11.
13.1 pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus “veicina elektroenerģijas biržu attīstību” ar vārdiem “ nākamās dienas un tekošās dienas tirgus sasaistīšanu ”;
izslēgt trešās daļas otro teikumu.
12.
Papildināt likumu ar 13.2 pantu šādā redakcijā:
"13.2 pants. Baltijas reģionālais koordinācijas centrs
(1) Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators līdzdarbojas Baltijas reģionālajā koordinācijas centrā atbilstoši Regulā Nr. 2019/943 noteiktajam.
(2) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar Baltijas reģionālajā koordinācijas centra pakalpojumiem, sedz elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, un tās iekļauj elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos.
(3) Regulators sadarbībā ar Baltijas sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm uzrauga Baltijas reģionālā koordinācijas centra darbību atbilstoši Regulā Nr. 2019/943 noteiktajam."
(1) Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators līdzdarbojas Baltijas reģionālajā koordinācijas centrā atbilstoši Regulā Nr. 2019/943 noteiktajam.
(2) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar Baltijas reģionālajā koordinācijas centra pakalpojumiem, sedz elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, un tās iekļauj elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos.
(3) Regulators sadarbībā ar Baltijas sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm uzrauga Baltijas reģionālā koordinācijas centra darbību atbilstoši Regulā Nr. 2019/943 noteiktajam."
13.
Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:
"14.pants. Palīgpakalpojumi pārvades sistēmā
(1) Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators pērk palīgpakalpojumus no elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras.
(2) Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators ar saviem resursiem nodrošina ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu funkcijas savām vajadzībām, ja regulators pieņem lēmumu, ka šādu palīgpakalpojumu iegāde nav ekonomiski pamatota.
(3) Noteikumus ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu iepirkšanai, pirms tam apspriežoties ar elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, izstrādā pārvades sistēmas operators un saskaņo regulators. Šādos noteikumos iestrādā atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas palīgpakalpojumu pirkšanas procedūras.
(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktais pienākums iepirkt ar frekvences kontroli nesaistītus palīgpakalpojumus neattiecas uz pilnībā integrētām tīkla komponentēm. ".
(1) Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators pērk palīgpakalpojumus no elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras.
(2) Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators ar saviem resursiem nodrošina ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu funkcijas savām vajadzībām, ja regulators pieņem lēmumu, ka šādu palīgpakalpojumu iegāde nav ekonomiski pamatota.
(3) Noteikumus ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu iepirkšanai, pirms tam apspriežoties ar elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, izstrādā pārvades sistēmas operators un saskaņo regulators. Šādos noteikumos iestrādā atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas palīgpakalpojumu pirkšanas procedūras.
(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktais pienākums iepirkt ar frekvences kontroli nesaistītus palīgpakalpojumus neattiecas uz pilnībā integrētām tīkla komponentēm. ".
14.
Aizstāt 15. panta ceturtajā daļā vārdus "2012.gadā paredzamā kopējā patēriņa" ar vārdiem "2030. gada kopējā prognozētā elektroenerģijas patēriņa".
15.
Aizstāt 15.1 panta pirmajā daļā vārdus "katru gadu" ar vārdiem "reizi divos gados".
16.
16.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Pārvades tarifi nav atkarīgi no attāluma starp lietotāja, ražotāja un uzkrātuves sistēmas operatora atrašanās vietām. Ir pieļaujamas citas atšķirības tarifos, ja regulators tādas ir noteicis tarifu aprēķināšanas metodikā.";
izslēgt trešo daļu.
17.
18.pantā:
papildināt trešo daļu aiz vārda “nepieciešama” ar vārdiem “palīgpakalpojumu pirkšanai,”;
papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
“Piedaloties elektroenerģijas tirdzniecībā, sadales sistēmas operators rīkojas, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras.”.
18.
19. panta otrajā daļā:
papildināt pirmo punktu aiz vārdiem "sadales sistēmas operatora" ar vārdiem "padomes un";
papildināt otrā punkta pirmo teikumu aiz vārdiem "sadales sistēmas operatora" ar vārdiem "padomes un".
19.
19.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "katru gadu" ar vārdiem "reizi divos gados".
20.
Papildināt likumu ar 20.1 pantu šādā redakcijā:
“20.1 pants. Elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks
(1) Elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, pamatojoties uz elektroenerģijas tirgotāju sniegto informāciju, nodrošina ka tā tīmekļvietnē bez maksas ir piekļuve elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīkam, kas ļauj salīdzināt elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus.
(2) Elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, nodrošina, ka elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks attiecināms vismaz uz mājsaimniecības lietotājiem un uzņēmumiem ar gada elektroenerģijas patēriņu, kas prognozēts mazāks par 100 000 kilovatstundām. Cenu salīdzināšanas rīkā norāda galalietotājus, uz kuriem elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks ir attiecināms.
(3) Elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīkā ietver informāciju par visu elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumiem šā panta otrajā daļā minētajiem galalietotājiem.
(4) Elektroenerģijas tirgotāji pēc šā panta pirmajā daļā minētā elektroenerģijas sadales sistēmas operatora pieprasījuma sniedz informāciju par piedāvājumiem lietotājiem, uz kuriem ir attiecināts elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks. Elektroenerģijas tirgotāji izsniegtajos rēķinos pārskatāmā veidā norāda Regulatora tīmekļvietni, kurā pieejama informācija par šā panta piektajā daļā minētajā kārtībā apliecināto elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīku pieejamību.
(5) Ministru kabinets nosaka elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīka minimālās prasības.
(6) Regulators izsniedz apliecinājumu par elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīka atbilstību minimālajām prasībām un veic tā atbilstības uzraudzību. Regulators nosaka kārtību, kādā izsniedzami apliecinājumi par elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīka atbilstību minimālajām prasībām. Regulators veido elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīku reģistru un nodrošina to publisku pieejamību.
(7) Fiziskās vai juridiskas personas, kas nav sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, var ieviest elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīku saskaņā ar šā panta piekto daļu un saņemt šā panta sestajā daļā minēto apliecinājumu.
(8) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar šā panta pirmajā daļā noteiktā cenu salīdzināšanas rīka izstrādi un uzturēšanu, sedz elektroenerģijas sadales sistēmas operators un iekļauj elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos.".
(1) Elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, pamatojoties uz elektroenerģijas tirgotāju sniegto informāciju, nodrošina ka tā tīmekļvietnē bez maksas ir piekļuve elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīkam, kas ļauj salīdzināt elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus.
(2) Elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, nodrošina, ka elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks attiecināms vismaz uz mājsaimniecības lietotājiem un uzņēmumiem ar gada elektroenerģijas patēriņu, kas prognozēts mazāks par 100 000 kilovatstundām. Cenu salīdzināšanas rīkā norāda galalietotājus, uz kuriem elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks ir attiecināms.
(3) Elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīkā ietver informāciju par visu elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumiem šā panta otrajā daļā minētajiem galalietotājiem.
(4) Elektroenerģijas tirgotāji pēc šā panta pirmajā daļā minētā elektroenerģijas sadales sistēmas operatora pieprasījuma sniedz informāciju par piedāvājumiem lietotājiem, uz kuriem ir attiecināts elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks. Elektroenerģijas tirgotāji izsniegtajos rēķinos pārskatāmā veidā norāda Regulatora tīmekļvietni, kurā pieejama informācija par šā panta piektajā daļā minētajā kārtībā apliecināto elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīku pieejamību.
(5) Ministru kabinets nosaka elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīka minimālās prasības.
(6) Regulators izsniedz apliecinājumu par elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīka atbilstību minimālajām prasībām un veic tā atbilstības uzraudzību. Regulators nosaka kārtību, kādā izsniedzami apliecinājumi par elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīka atbilstību minimālajām prasībām. Regulators veido elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīku reģistru un nodrošina to publisku pieejamību.
(7) Fiziskās vai juridiskas personas, kas nav sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, var ieviest elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīku saskaņā ar šā panta piekto daļu un saņemt šā panta sestajā daļā minēto apliecinājumu.
(8) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar šā panta pirmajā daļā noteiktā cenu salīdzināšanas rīka izstrādi un uzturēšanu, sedz elektroenerģijas sadales sistēmas operators un iekļauj elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos.".
21.
Papildināt likumu ar 20.2 pantu šādā redakcijā:
"20.2 pants. Elektroenerģijas patēriņa salīdzināšana
"(1) Elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, reizi mēnesī līdz mēneša 20.datumam savā tīmekļvietnē publicē informāciju par savstarpēji salīdzināmu galalietotāju, kas ir mājsaimniecības lietotāji, iepriekšējā mēneša vidējo elektroenerģijas patēriņu. Attiecīgā informācija tīmekļvietnē tiek uzglabāta vismaz vienu gadu.
(2) Elektroenerģijas tirgotāji izsniegtajos rēķinos pārskatāmā veidā norāda informāciju par elektroenerģijas patēriņa salīdzināšanas datu pieejamību."
"(1) Elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, reizi mēnesī līdz mēneša 20.datumam savā tīmekļvietnē publicē informāciju par savstarpēji salīdzināmu galalietotāju, kas ir mājsaimniecības lietotāji, iepriekšējā mēneša vidējo elektroenerģijas patēriņu. Attiecīgā informācija tīmekļvietnē tiek uzglabāta vismaz vienu gadu.
(2) Elektroenerģijas tirgotāji izsniegtajos rēķinos pārskatāmā veidā norāda informāciju par elektroenerģijas patēriņa salīdzināšanas datu pieejamību."
22.
Papildināt likumu ar 20.3 pantu šādā redakcijā:
“20.3 pants. Elektroenerģijas uzkrātuves sadales sistēmā
(1) Elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram var piederēt elektroenerģijas uzkrātuve un tas ir tiesīgs to ekspluatēt, ja ir saņemta regulatora atļauja. Regulators piešķir atļauju, ja ir saņēmis sadales sistēmas operatora iesniegumu un:
1) apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve ir pilnībā integrēta tīkla komponente, vai
2) atklāta, pārredzama un nediskriminējoša iepirkuma rezultātus, saskaņā ar kuriem konstatēts, ka tirgus dalībnieki nespēj attiecīgo palīgpakalpojumu sniegt nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, un apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve tiks izmantota, lai nodrošinātu sadales sistēmas drošu, efektīvu un stabilu darbību un netiks izmantota, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos.
(2) Regulators apstiprina elektroenerģijas sadales sistēmas operatora izstrādātos iepirkuma nosacījumus.
(3) Regulators atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šī panta pirmo daļu kā arī ar atļauju saistīto informāciju nosūta Eiropas Komisija un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.
(4) Vismaz reizi piecos gados regulators organizē publisku konsultāciju, lai izvērtētu nepieciešamību pārskatīt saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu izsniegto atļauju. Ja regulators konstatē, ka tirgus dalībnieki spēj nodrošināt attiecīgā palīgpakalpojuma sniegšanu nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju un pārdot šo uzkrātuvi.
(5) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas uzkrātuves iegādi, ekspluatāciju un atsavināšanu, sedz elektroenerģijas sadales sistēmas operators, un tās iekļauj elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos.
(6) Elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus izstrādā sadales sistēmas operators un apstiprina regulators.”.
(1) Elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram var piederēt elektroenerģijas uzkrātuve un tas ir tiesīgs to ekspluatēt, ja ir saņemta regulatora atļauja. Regulators piešķir atļauju, ja ir saņēmis sadales sistēmas operatora iesniegumu un:
1) apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve ir pilnībā integrēta tīkla komponente, vai
2) atklāta, pārredzama un nediskriminējoša iepirkuma rezultātus, saskaņā ar kuriem konstatēts, ka tirgus dalībnieki nespēj attiecīgo palīgpakalpojumu sniegt nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, un apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve tiks izmantota, lai nodrošinātu sadales sistēmas drošu, efektīvu un stabilu darbību un netiks izmantota, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos.
(2) Regulators apstiprina elektroenerģijas sadales sistēmas operatora izstrādātos iepirkuma nosacījumus.
(3) Regulators atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šī panta pirmo daļu kā arī ar atļauju saistīto informāciju nosūta Eiropas Komisija un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.
(4) Vismaz reizi piecos gados regulators organizē publisku konsultāciju, lai izvērtētu nepieciešamību pārskatīt saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu izsniegto atļauju. Ja regulators konstatē, ka tirgus dalībnieki spēj nodrošināt attiecīgā palīgpakalpojuma sniegšanu nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju un pārdot šo uzkrātuvi.
(5) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas uzkrātuves iegādi, ekspluatāciju un atsavināšanu, sedz elektroenerģijas sadales sistēmas operators, un tās iekļauj elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos.
(6) Elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus izstrādā sadales sistēmas operators un apstiprina regulators.”.
23.
Papildināt likumu ar 20.4 pantu šādā redakcijā:
"20.4 Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti sadales sistēmā
(1) Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti var atrasties elektroenerģijas sadales sistēmas operatora īpašumā, valdījumā vai lietojumā, ja sadales sistēmas operators tos izmanto paša vajadzībām.
(2) Elektroenerģijas sadales sistēmu operatori nediskriminējošā veidā sadarbojas ar visiem uzņēmumiem, kam pieder, kuri veido, ekspluatē vai pārvalda elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus. ”.
(1) Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti var atrasties elektroenerģijas sadales sistēmas operatora īpašumā, valdījumā vai lietojumā, ja sadales sistēmas operators tos izmanto paša vajadzībām.
(2) Elektroenerģijas sadales sistēmu operatori nediskriminējošā veidā sadarbojas ar visiem uzņēmumiem, kam pieder, kuri veido, ekspluatē vai pārvalda elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus. ”.
24.
Papildināt likumu ar 20.5 pantu šādā redakcijā:
“20.5 pants. Palīgpakalpojumi sadales sistēmā
(1) Elektroenerģijas sadales sistēmas operators pērk palīgpakalpojumus, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras.
(2) Elektroenerģijas sadales sistēmas operators ar saviem resursiem nodrošina ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu funkcijas savām vajadzībām, ja regulators pieņem lēmumu, ka šādu palīgpakalpojumu iegāde nav ekonomiski pamatota.
(3) Noteikumus ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu iepirkšanai, pirms tam apspriežoties ar elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, izstrādā elektroenerģijas sadales sistēmas operators un saskaņo regulators.".
(1) Elektroenerģijas sadales sistēmas operators pērk palīgpakalpojumus, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras.
(2) Elektroenerģijas sadales sistēmas operators ar saviem resursiem nodrošina ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu funkcijas savām vajadzībām, ja regulators pieņem lēmumu, ka šādu palīgpakalpojumu iegāde nav ekonomiski pamatota.
(3) Noteikumus ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu iepirkšanai, pirms tam apspriežoties ar elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, izstrādā elektroenerģijas sadales sistēmas operators un saskaņo regulators.".
25.
22. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Ražošanas vai elektroenerģijas uzkrātuves jaudu palielināšanai, atjaunošanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanai nepieciešama biroja atļauja, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektroenerģijas uzkrātuvi ar jaudu, kas ir vienāda vai pārsniedz 500 kilovatus, paredzēts pievienot pārvades sistēmai vai sadales sistēmai. Ražošanas vai elektroenerģijas uzkrātuves jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtasvai elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanai biroja atļauja nav nepieciešama, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektroenerģijas uzkrātuvi ar jaudu līdz 500 kilovatiem paredzēts pievienot sadales sistēmai. Elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators šādā gadījumā vēršas ar iesniegumu pie sadales sistēmas operatora atbilstoši sistēmas pieslēguma noteikumos noteiktajai kārtībai.";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Sadales sistēmas operators līdz attiecīgā gada 30. aprīlim apkopo, sniedz Ministrijai un publicē savā tīmekļvietnē informāciju par iepriekšējā gadā savā licences darbības zonā kopējo ierīkoto elektroenerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju pieslēgumu skaitu un atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu katrā no elektroenerģijas ražošanas veidiem un elektroenerģijas uzkrātuvju uzkrāšanas jaudu un ražošanas jaudu.".
26.
Izslēgt V1 nodaļu.
27.
25.pantā:
izslēgt pirmās daļas pirmo teikumu;
aizstāt ceturtajā daļā vārdus “noteiktiem vienotiem” ar vārdu “izdotiem”.
28.
Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:
"26. pants. Tiešā līnija
(1) Izolētam elektroenerģijas ražotājam un izolētam elektroenerģijas lietotājam ir tiesības ierīkot tiešo līniju, ja ievēroti visi šādi kritēriji:
1) sistēmas operators, kura licences darbības zonā atrodas lietotāja objekts, ir atteicies lietotāja objektu pieslēgt tā elektroenerģijas sistēmai;
2) elektroenerģijas ražotājs un lietotājs ir vienojušies par elektroenerģijas transportēšanas un uzskaites nosacījumiem.
(2) Elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas lietotājam ir tiesības ierīkot tiešo līniju, ja ievēroti visi šādi kritēriji:
1) tiešās līnijas garums nepārsniedz vienu kilometru pilsētu teritorijās un piecus kilometrus ārpus pilsētu teritorijām. Ja tiešā līnija vienlaikus atrodas pilsētu teritorijās un ārpus pilsētu teritorijas, tad maksimālais tiešās līnijas garums ir pieci kilometri, nepārsniedzot vienu kilometru pilsētas teritorijā;
2) lietotāja pieslēguma elektroenerģijas sistēmas operators ir apliecinājis, ka tiešās līnijas ierīkošana neietekmē elektroenerģijas sistēmas drošu darbību vai tehnisko attīstību;
3) elektroenerģijas lietotājs nodrošina, ka saražotā un tiešajā līnijā nodotā elektroenerģija netiek nodota sistēmā caur lietotāja elektroenerģijas sistēmas pieslēgumu;
4) elektroenerģijas ražotājs un lietotājs ir vienojušies par elektroenerģijas transportēšanas un uzskaites nosacījumiem.
(3) Atļauju tiešās līnijas ierīkošanai izsniedz birojs.
(4) Prasības, kas izpildāmas, lai saņemtu šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto atļauju, kā arī atļaujas izsniegšanas, pārreģistrēšanas, atcelšanas kārtību, un kritērijus atļaujas izsniegšanas atteikšanai nosaka Ministru kabinets."
(1) Izolētam elektroenerģijas ražotājam un izolētam elektroenerģijas lietotājam ir tiesības ierīkot tiešo līniju, ja ievēroti visi šādi kritēriji:
1) sistēmas operators, kura licences darbības zonā atrodas lietotāja objekts, ir atteicies lietotāja objektu pieslēgt tā elektroenerģijas sistēmai;
2) elektroenerģijas ražotājs un lietotājs ir vienojušies par elektroenerģijas transportēšanas un uzskaites nosacījumiem.
(2) Elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas lietotājam ir tiesības ierīkot tiešo līniju, ja ievēroti visi šādi kritēriji:
1) tiešās līnijas garums nepārsniedz vienu kilometru pilsētu teritorijās un piecus kilometrus ārpus pilsētu teritorijām. Ja tiešā līnija vienlaikus atrodas pilsētu teritorijās un ārpus pilsētu teritorijas, tad maksimālais tiešās līnijas garums ir pieci kilometri, nepārsniedzot vienu kilometru pilsētas teritorijā;
2) lietotāja pieslēguma elektroenerģijas sistēmas operators ir apliecinājis, ka tiešās līnijas ierīkošana neietekmē elektroenerģijas sistēmas drošu darbību vai tehnisko attīstību;
3) elektroenerģijas lietotājs nodrošina, ka saražotā un tiešajā līnijā nodotā elektroenerģija netiek nodota sistēmā caur lietotāja elektroenerģijas sistēmas pieslēgumu;
4) elektroenerģijas ražotājs un lietotājs ir vienojušies par elektroenerģijas transportēšanas un uzskaites nosacījumiem.
(3) Atļauju tiešās līnijas ierīkošanai izsniedz birojs.
(4) Prasības, kas izpildāmas, lai saņemtu šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto atļauju, kā arī atļaujas izsniegšanas, pārreģistrēšanas, atcelšanas kārtību, un kritērijus atļaujas izsniegšanas atteikšanai nosaka Ministru kabinets."
29.
Izteikt 26.1 pantu šādā redakcijā:
26.1 pants. Elektroenerģijas ražotāju un uzkrātuves operatoru reģistrēšana
(1) Elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas uzkrātuves operatoram, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ir tiesības uzsākt elektroenerģijas ražošanu vai elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatēšanu, ja tas reģistrēts elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistrā.
(2) Regulators nosaka elektroenerģijas ražošanas un elektroenerģijas uzkrāšanas vispārējās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši visiem elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem, kuru darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
(3) Regulators veido elektroenerģijas ražotāju un uzkrātuves operatoru reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību.
(4) Regulators nosaka elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistrā iekļaujamās ziņas, elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistrēšanas prasības un kārtību, kādā elektroenerģijas ražotājs un elektroenerģijas uzkrātuves operators nosūta paziņojumu par reģistrāciju (turpmāk — reģistrācijas paziņojums) vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru izslēdz no elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistra un atkārtoti reģistrē.
(5) Ja elektroenerģijas ražošanas vai elektroenerģijas uzkrāšanas vispārējās atļaujas noteikumi pārkāpti atkārtoti, regulators var izslēgt elektroenerģijas ražotāju vai elektroenerģijas uzkrātuves operatoru no elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistra. Par elektroenerģijas ražotāja vai elektroenerģijas uzkrātuves izslēgšanu no elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistra Regulators informē attiecīgo elektroenerģijas sistēmas operatoru. Elektroenerģijas ražotājam vai elektroenerģijas uzkrātuves operatoram ir tiesības atsākt elektroenerģijas ražošanu vai elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatēšanu ne ātrāk kā pēc gada no dienas, kad elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators izslēgts no elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistra, ja tas novērsis pārkāpumu, par kuru tika izslēgts no elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti reģistrēts elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistrā.
(6) Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā paziņojis reģistrācijas paziņojuma iesniedzējam par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka elektroenerģijas ražotājs un elektroenerģijas uzkrātuves operators ir reģistrēts.
(7) Reģistrācijas paziņojums tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Laiku no papildinformācijas pieprasīšanas līdz pieprasītās informācijas saņemšanai neieskaita šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā.
(8) Elektroenerģijas ražotājs var izbeigt elektroenerģijas ražošanu un elektroenerģijas uzkrātuves operators var izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatēšanu, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram paziņojumu par darbības izbeigšanu un ir izslēgts no elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistra.
(1) Elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas uzkrātuves operatoram, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ir tiesības uzsākt elektroenerģijas ražošanu vai elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatēšanu, ja tas reģistrēts elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistrā.
(2) Regulators nosaka elektroenerģijas ražošanas un elektroenerģijas uzkrāšanas vispārējās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši visiem elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem, kuru darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
(3) Regulators veido elektroenerģijas ražotāju un uzkrātuves operatoru reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību.
(4) Regulators nosaka elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistrā iekļaujamās ziņas, elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistrēšanas prasības un kārtību, kādā elektroenerģijas ražotājs un elektroenerģijas uzkrātuves operators nosūta paziņojumu par reģistrāciju (turpmāk — reģistrācijas paziņojums) vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru izslēdz no elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistra un atkārtoti reģistrē.
(5) Ja elektroenerģijas ražošanas vai elektroenerģijas uzkrāšanas vispārējās atļaujas noteikumi pārkāpti atkārtoti, regulators var izslēgt elektroenerģijas ražotāju vai elektroenerģijas uzkrātuves operatoru no elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistra. Par elektroenerģijas ražotāja vai elektroenerģijas uzkrātuves izslēgšanu no elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistra Regulators informē attiecīgo elektroenerģijas sistēmas operatoru. Elektroenerģijas ražotājam vai elektroenerģijas uzkrātuves operatoram ir tiesības atsākt elektroenerģijas ražošanu vai elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatēšanu ne ātrāk kā pēc gada no dienas, kad elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators izslēgts no elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistra, ja tas novērsis pārkāpumu, par kuru tika izslēgts no elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti reģistrēts elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistrā.
(6) Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā paziņojis reģistrācijas paziņojuma iesniedzējam par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka elektroenerģijas ražotājs un elektroenerģijas uzkrātuves operators ir reģistrēts.
(7) Reģistrācijas paziņojums tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Laiku no papildinformācijas pieprasīšanas līdz pieprasītās informācijas saņemšanai neieskaita šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā.
(8) Elektroenerģijas ražotājs var izbeigt elektroenerģijas ražošanu un elektroenerģijas uzkrātuves operators var izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatēšanu, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram paziņojumu par darbības izbeigšanu un ir izslēgts no elektroenerģijas ražotāju un elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistra.
30.
Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:
"27.pants. Elektroenerģijas cena
(1) Elektroenerģijas cenu nosaka savstarpēji vienojoties elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. Elektroenerģijas cenu tirgus dalībnieku nākamās dienas un tekošās dienas tirgos veiktajiem darījumiem nosaka vienota nākamās dienas vai vienota tekošās dienas tirgus darbības rezultātā.
(2) Regulators vismaz reizi gadā savā tīmekļvietnē publicē elektroenerģijas tirgus analīzi.”.
(1) Elektroenerģijas cenu nosaka savstarpēji vienojoties elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. Elektroenerģijas cenu tirgus dalībnieku nākamās dienas un tekošās dienas tirgos veiktajiem darījumiem nosaka vienota nākamās dienas vai vienota tekošās dienas tirgus darbības rezultātā.
(2) Regulators vismaz reizi gadā savā tīmekļvietnē publicē elektroenerģijas tirgus analīzi.”.
31.
Izteikt 29.2 pantu šādā redakcijā:
“29.2 pants. Izcelsmes apliecinājums
(1) Izcelsmes apliecinājumu var saņemt par saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu vai saražotās un tiešajā līnijā nodotās elektroenerģijas, kuras uzskaite veikta atbilstoši šā panta piektajā daļā noteiktajai kārtībai, daudzumu, kas izteikts megavatstundās (MWh). Minimālais elektroenerģijas apjoms, par kuru izsniedz izcelsmes apliecinājumu, ir viena megavatstunda. Par katru saražotās elektroenerģijas vienību izsniedz ne vairāk kā vienu izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumā iekļauj saražoto un sistēmas operatora tīklā vai tiešajā līnijā nodoto elektroenerģijas apjomu par periodu no tā kalendāra mēneša pirmās dienas, kurā elektroenerģijas ražošanas iekārta ir reģistrēta pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā.
(2) Izcelsmes apliecinājumu var saņemt elektroenerģijas ražotājs, kurš ir reģistrējis elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā un kurš elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunīgos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju un kurš neizmanto šā likuma 28., 28.1, 29., 30. pantā vai pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības vai neto uzskaites vai neto norēķinu sistēmu, aktīvais lietotājs vai elektroenerģijas energokopiena, kura ir reģistrējusi elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā saskaņā ar Eiropas Enerģijas sertifikācijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas prasībām un pārvades sistēmas operatora noteiktajā kārtībā, un publiskais tirgotājs.
(3) Izcelsmes apliecinājumus izsniedz un pārvalda pārvades sistēmas operators atbilstoši Eiropas Enerģijas sertifikācijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas dokumentācijas shēmas prasībām par elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu un izlietošanu, kā arī publicē savā tīmekļvietnē informāciju par izpildāmajām prasībām un iesniedzamajiem dokumentiem izcelsmes apliecinājuma saņemšanai.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību kādā uzskaita, apliecina un ziņo saražoto un tiešajā līnijā nodoto elektroenerģiju.
(5) Izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtās saražotai un sistēmas operatora tīklā vai tiešajā līnijā nodotai elektroenerģijai primārās enerģijas ietaupījumu aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā aprēķināms koģenerācijas staciju primārais energoresursu ietaupījums.
(6) Pārvades sistēmas operators informāciju par izsniegtajiem, nodotajiem citiem tirgus dalībniekiem un izlietotajiem izcelsmes apliecinājumiem publicē savā tīmekļvietnē vai norāda vietu, kur šī informācija ir pieejama.
(7) Izcelsmes apliecinājums ir derīgs 12 mēnešus no kalendārā mēneša beigām, kurā izcelsmes apliecinājumā norādāmā elektroenerģijas vienība saražota un nodota sistēmas operatora tīklā.
(8) Tirgus dalībniekam ir pienākums informēt pārvades sistēmas operatoru par izcelsmes apliecinājuma nodošanu citam tirgus dalībniekam.
(9) Izcelsmes apliecinājumā norāda šādu informāciju:
1) energoresursus, no kuriem saražota elektroenerģija, un ražošanas sākuma un beigu datumu;
2) elektroenerģijas ražošanas iekārtas identifikācijas numuru, atrašanās adresi, tehnoloģisko veidu, elektrisko jaudu un, ja attiecināms, siltuma jaudu;
3) izcelsmes apliecinājuma izdošanas datumu, izdevēju valsti un unikālu identifikācijas numuru;
4) atzīmi par to, vai attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iekārtu ir piešķirts komercdarbības atbalsts investīcijām un vai par attiecīgo elektroenerģijas ražošanas iekārtā saražoto enerģijas vienību ir piešķirts jebkāds cits komercdarbības atbalsts no kādas komercdarbības atbalsta shēmas, un, ja attiecināms, komercdarbības atbalsta mērķi, instrumentu un komercdarbības atbalsta shēmas numuru;
5) atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu datumu vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas datumu, ja minētā atļauja nav izsniegta.
(10) Izcelsmes apliecinājumā par augstas efektivitātes koģenerācijas procesā saražoto un sistēmas operatora tīklā nodoto elektroenerģiju papildus šā panta 9. daļā minētajam norāda šādu informāciju:
1) elektroenerģijas ražošanā izmantotā kurināmā veida zemāko siltumspēju;
2) koģenerācijas režīmā saražotās siltumenerģijas daudzumu un izlietojumu;
3) koģenerācijas iekārtas elektroenerģijas un siltumenerģijas efektivitāti;
4) augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu, uz ko attiecināms apliecinājums;
5) primārās enerģijas ietaupījumu, kas aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā aprēķināms koģenerācijas staciju saražotās primārās enerģijas ietaupījums.
(11) Ja elektroenerģijas ražotājs neatbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem vai nav sniedzis pārvades sistēmas operatoram šajā pantā noteikto izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai nepieciešamo informāciju, pārvades sistēmas operators atsaka izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu.
(12) Par tā elektroenerģijas ražotāja saražoto un sistēmas operatora tīklā nodoto elektroenerģiju, kurš izmanto šā likuma 28., 28.1, 29., 30. pantā vai pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības un kurš ir reģistrējis elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā, pārvades sistēmas operators izcelsmes apliecinājumu izsniedz publiskajam tirgotājam, pamatojoties uz publiskā tirgotāja pieprasījumu un attiecīgā elektroenerģijas ražotāja sniegto izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai nepieciešamo informāciju, ievērojot šādus nosacījumus:
1) publiskais tirgotājs saņem izcelsmes apliecinājumu par tādu saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas apjomu, kādu tas iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma 28., 29. vai 30. pantu vai pārejas noteikumu 52. punktu;
2) publiskais tirgotājs saņem izcelsmes apliecinājumu par visu elektroenerģijas apjomu, kuru attiecīgais ražotājs saražojis koģenerācijas stacijā augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā un nodevis sistēmas operatora tīklā, atskaitot no tīkla saņemto elektroenerģijas patēriņu, izmantojot šā likuma 28.1 pantā minētās tiesības.
(13) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita ieņēmumus par tādu izcelsmes apliecinājumu pārdošanu, kurus tas saņēmis, izmantojot šā panta 12. daļā minētās tiesības.
(14) Publiskais tirgotājs samazina šā likuma 28. panta piektajā daļā, 28.1 panta ceturtajā daļā un 30. panta trešajā daļā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis par attiecīgā izcelsmes apliecinājuma pārdošanu, ievērojot šādus nosacījumus:
1) publiskais tirgotājs samazina šā likuma 28. panta piektajā daļā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis, pārdodot izcelsmes apliecinājumu, kas saņemts par tādu saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu, kuru publiskais tirgotājs iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma 28. pantu;
2) publiskais tirgotājs samazina šā likuma 30. panta trešajā daļā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis, pārdodot izcelsmes apliecinājumu, kas saņemts par tādu saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu, kuru publiskais tirgotājs iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma 29. un 30. pantu;
3) publiskais tirgotājs samazina šā likuma 28.1 panta ceturtajā daļā minētās izmaksas par tāda izcelsmes apliecinājuma pārdošanu, kuru tas saņēmis saskaņā ar šā panta 14. daļas 2. punktu.
(15) Pārvades sistēmas operators, lai kompensētu ar izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu saistītās izmaksas, par izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu var pieprasīt maksu, kuras aprēķināšanas kārtību tas izstrādā un publicē savā tīmekļvietnē.
(16) Eiropas Enerģijas sertifikācijas sistēmā citu Eiropas Savienības dalībvalstu izsniegtos izcelsmes apliecinājumus, kas atbilst Eiropas Enerģijas sertifikācijas sistēmas prasībām, reģistrē, lai galalietotājiem apliecinātu no atjaunīgajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtās saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas daļu vai daudzumu enerģijas tirgotāja energoresursu struktūrā un enerģijā, kas patērētājiem piegādāta saskaņā ar līgumiem, kuros ietverta atsauce uz no atjaunīgajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtās iegūtas enerģijas patēriņu, un lai apliecinātu šā panta devītajā un desmitajā daļā minēto informāciju.
(17) Lai pārvades sistēmas operatoram tiktu nodrošināta pareiza un ticama izcelsmes apliecinājumā norādāmā informācija, tiek noteikti šādi informācijas sniegšanas pienākumi:
1) elektroenerģijas ražotājs, aktīvais lietotājs vai elektroenerģijas energokopiena, kas pieprasa izcelsmes apliecinājumu, kā arī elektroenerģijas ražotājs, kurš izmanto šā likuma 28., 28.1, 29., 30. pantā vai pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības un par kura saražoto un sistēmas operatora tīklā nodoto elektroenerģiju izcelsmes apliecinājumus pieprasa publiskais tirgotājs, sniedz informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu, kas saražota augstas efektivitātes koģenerācijas procesā, kā arī 9. daļas 1. un 2. punktā un 10. daļā minēto informāciju;
2) atbalsta sniedzējs pēc pārvades sistēmas operatora pieprasījuma sniedz šā panta 9. daļas 4. punktā minēto informāciju;
3) sistēmas operators, kura elektroenerģijas sistēmai ir pieslēgts attiecīgais elektroenerģijas ražotājs, sniedz informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto sistēmas operatora tīklā nodotās un no tīkla saņemtās elektroenerģijas daudzumu un 9. daļas 5. punktā minēto informāciju. Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības reizi mēnesī pieprasīt sadales sistēmas operatora rīcībā esošo informāciju par elektroenerģijas ražotāja ražošanas iekārtu kopējās uzstādītās elektriskās jaudas, elektroenerģijas ražošanas veida, atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu derīguma datuma izmaiņām.
4) elektroenerģijas ražotājs, kurš reģistrē elektroenerģijas ražošanas iekārtu izcelsmes apliecinājumu reģistrā vai pieprasa izcelsmes apliecinājumu, sniedz neatkarīga akreditēta auditora apliecinājumu par šajā daļā minētās informācijas pareizību un patiesumu.
(18) Šā panta 17. daļas ceturtais punkts neattiecas uz elektroenerģijas ražotājiem, kuru elektroenerģijas ražošanas iekārtu jauda ir mazāka par 50 kilovatiem un elektroenerģijas energokopienām. Šā panta 17. daļas trešajā punktā noteiktā sistēmas operatora sniegtā informācija uzskatāma par apliecinātu.
(19) Šajā pantā minētais neatkarīgais akreditētais auditors ir inspicēšanas institūcija, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību."
(1) Izcelsmes apliecinājumu var saņemt par saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu vai saražotās un tiešajā līnijā nodotās elektroenerģijas, kuras uzskaite veikta atbilstoši šā panta piektajā daļā noteiktajai kārtībai, daudzumu, kas izteikts megavatstundās (MWh). Minimālais elektroenerģijas apjoms, par kuru izsniedz izcelsmes apliecinājumu, ir viena megavatstunda. Par katru saražotās elektroenerģijas vienību izsniedz ne vairāk kā vienu izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumā iekļauj saražoto un sistēmas operatora tīklā vai tiešajā līnijā nodoto elektroenerģijas apjomu par periodu no tā kalendāra mēneša pirmās dienas, kurā elektroenerģijas ražošanas iekārta ir reģistrēta pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā.
(2) Izcelsmes apliecinājumu var saņemt elektroenerģijas ražotājs, kurš ir reģistrējis elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā un kurš elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunīgos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju un kurš neizmanto šā likuma 28., 28.1, 29., 30. pantā vai pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības vai neto uzskaites vai neto norēķinu sistēmu, aktīvais lietotājs vai elektroenerģijas energokopiena, kura ir reģistrējusi elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā saskaņā ar Eiropas Enerģijas sertifikācijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas prasībām un pārvades sistēmas operatora noteiktajā kārtībā, un publiskais tirgotājs.
(3) Izcelsmes apliecinājumus izsniedz un pārvalda pārvades sistēmas operators atbilstoši Eiropas Enerģijas sertifikācijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas dokumentācijas shēmas prasībām par elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu un izlietošanu, kā arī publicē savā tīmekļvietnē informāciju par izpildāmajām prasībām un iesniedzamajiem dokumentiem izcelsmes apliecinājuma saņemšanai.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību kādā uzskaita, apliecina un ziņo saražoto un tiešajā līnijā nodoto elektroenerģiju.
(5) Izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtās saražotai un sistēmas operatora tīklā vai tiešajā līnijā nodotai elektroenerģijai primārās enerģijas ietaupījumu aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā aprēķināms koģenerācijas staciju primārais energoresursu ietaupījums.
(6) Pārvades sistēmas operators informāciju par izsniegtajiem, nodotajiem citiem tirgus dalībniekiem un izlietotajiem izcelsmes apliecinājumiem publicē savā tīmekļvietnē vai norāda vietu, kur šī informācija ir pieejama.
(7) Izcelsmes apliecinājums ir derīgs 12 mēnešus no kalendārā mēneša beigām, kurā izcelsmes apliecinājumā norādāmā elektroenerģijas vienība saražota un nodota sistēmas operatora tīklā.
(8) Tirgus dalībniekam ir pienākums informēt pārvades sistēmas operatoru par izcelsmes apliecinājuma nodošanu citam tirgus dalībniekam.
(9) Izcelsmes apliecinājumā norāda šādu informāciju:
1) energoresursus, no kuriem saražota elektroenerģija, un ražošanas sākuma un beigu datumu;
2) elektroenerģijas ražošanas iekārtas identifikācijas numuru, atrašanās adresi, tehnoloģisko veidu, elektrisko jaudu un, ja attiecināms, siltuma jaudu;
3) izcelsmes apliecinājuma izdošanas datumu, izdevēju valsti un unikālu identifikācijas numuru;
4) atzīmi par to, vai attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iekārtu ir piešķirts komercdarbības atbalsts investīcijām un vai par attiecīgo elektroenerģijas ražošanas iekārtā saražoto enerģijas vienību ir piešķirts jebkāds cits komercdarbības atbalsts no kādas komercdarbības atbalsta shēmas, un, ja attiecināms, komercdarbības atbalsta mērķi, instrumentu un komercdarbības atbalsta shēmas numuru;
5) atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu datumu vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas datumu, ja minētā atļauja nav izsniegta.
(10) Izcelsmes apliecinājumā par augstas efektivitātes koģenerācijas procesā saražoto un sistēmas operatora tīklā nodoto elektroenerģiju papildus šā panta 9. daļā minētajam norāda šādu informāciju:
1) elektroenerģijas ražošanā izmantotā kurināmā veida zemāko siltumspēju;
2) koģenerācijas režīmā saražotās siltumenerģijas daudzumu un izlietojumu;
3) koģenerācijas iekārtas elektroenerģijas un siltumenerģijas efektivitāti;
4) augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu, uz ko attiecināms apliecinājums;
5) primārās enerģijas ietaupījumu, kas aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā aprēķināms koģenerācijas staciju saražotās primārās enerģijas ietaupījums.
(11) Ja elektroenerģijas ražotājs neatbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem vai nav sniedzis pārvades sistēmas operatoram šajā pantā noteikto izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai nepieciešamo informāciju, pārvades sistēmas operators atsaka izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu.
(12) Par tā elektroenerģijas ražotāja saražoto un sistēmas operatora tīklā nodoto elektroenerģiju, kurš izmanto šā likuma 28., 28.1, 29., 30. pantā vai pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības un kurš ir reģistrējis elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvades sistēmas operatora uzturētajā izcelsmes apliecinājumu reģistrā, pārvades sistēmas operators izcelsmes apliecinājumu izsniedz publiskajam tirgotājam, pamatojoties uz publiskā tirgotāja pieprasījumu un attiecīgā elektroenerģijas ražotāja sniegto izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai nepieciešamo informāciju, ievērojot šādus nosacījumus:
1) publiskais tirgotājs saņem izcelsmes apliecinājumu par tādu saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas apjomu, kādu tas iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma 28., 29. vai 30. pantu vai pārejas noteikumu 52. punktu;
2) publiskais tirgotājs saņem izcelsmes apliecinājumu par visu elektroenerģijas apjomu, kuru attiecīgais ražotājs saražojis koģenerācijas stacijā augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā un nodevis sistēmas operatora tīklā, atskaitot no tīkla saņemto elektroenerģijas patēriņu, izmantojot šā likuma 28.1 pantā minētās tiesības.
(13) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita ieņēmumus par tādu izcelsmes apliecinājumu pārdošanu, kurus tas saņēmis, izmantojot šā panta 12. daļā minētās tiesības.
(14) Publiskais tirgotājs samazina šā likuma 28. panta piektajā daļā, 28.1 panta ceturtajā daļā un 30. panta trešajā daļā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis par attiecīgā izcelsmes apliecinājuma pārdošanu, ievērojot šādus nosacījumus:
1) publiskais tirgotājs samazina šā likuma 28. panta piektajā daļā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis, pārdodot izcelsmes apliecinājumu, kas saņemts par tādu saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu, kuru publiskais tirgotājs iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma 28. pantu;
2) publiskais tirgotājs samazina šā likuma 30. panta trešajā daļā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis, pārdodot izcelsmes apliecinājumu, kas saņemts par tādu saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu, kuru publiskais tirgotājs iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma 29. un 30. pantu;
3) publiskais tirgotājs samazina šā likuma 28.1 panta ceturtajā daļā minētās izmaksas par tāda izcelsmes apliecinājuma pārdošanu, kuru tas saņēmis saskaņā ar šā panta 14. daļas 2. punktu.
(15) Pārvades sistēmas operators, lai kompensētu ar izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu saistītās izmaksas, par izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu var pieprasīt maksu, kuras aprēķināšanas kārtību tas izstrādā un publicē savā tīmekļvietnē.
(16) Eiropas Enerģijas sertifikācijas sistēmā citu Eiropas Savienības dalībvalstu izsniegtos izcelsmes apliecinājumus, kas atbilst Eiropas Enerģijas sertifikācijas sistēmas prasībām, reģistrē, lai galalietotājiem apliecinātu no atjaunīgajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtās saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas daļu vai daudzumu enerģijas tirgotāja energoresursu struktūrā un enerģijā, kas patērētājiem piegādāta saskaņā ar līgumiem, kuros ietverta atsauce uz no atjaunīgajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtās iegūtas enerģijas patēriņu, un lai apliecinātu šā panta devītajā un desmitajā daļā minēto informāciju.
(17) Lai pārvades sistēmas operatoram tiktu nodrošināta pareiza un ticama izcelsmes apliecinājumā norādāmā informācija, tiek noteikti šādi informācijas sniegšanas pienākumi:
1) elektroenerģijas ražotājs, aktīvais lietotājs vai elektroenerģijas energokopiena, kas pieprasa izcelsmes apliecinājumu, kā arī elektroenerģijas ražotājs, kurš izmanto šā likuma 28., 28.1, 29., 30. pantā vai pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības un par kura saražoto un sistēmas operatora tīklā nodoto elektroenerģiju izcelsmes apliecinājumus pieprasa publiskais tirgotājs, sniedz informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto saražotās un sistēmas operatora tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu, kas saražota augstas efektivitātes koģenerācijas procesā, kā arī 9. daļas 1. un 2. punktā un 10. daļā minēto informāciju;
2) atbalsta sniedzējs pēc pārvades sistēmas operatora pieprasījuma sniedz šā panta 9. daļas 4. punktā minēto informāciju;
3) sistēmas operators, kura elektroenerģijas sistēmai ir pieslēgts attiecīgais elektroenerģijas ražotājs, sniedz informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto sistēmas operatora tīklā nodotās un no tīkla saņemtās elektroenerģijas daudzumu un 9. daļas 5. punktā minēto informāciju. Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības reizi mēnesī pieprasīt sadales sistēmas operatora rīcībā esošo informāciju par elektroenerģijas ražotāja ražošanas iekārtu kopējās uzstādītās elektriskās jaudas, elektroenerģijas ražošanas veida, atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu derīguma datuma izmaiņām.
4) elektroenerģijas ražotājs, kurš reģistrē elektroenerģijas ražošanas iekārtu izcelsmes apliecinājumu reģistrā vai pieprasa izcelsmes apliecinājumu, sniedz neatkarīga akreditēta auditora apliecinājumu par šajā daļā minētās informācijas pareizību un patiesumu.
(18) Šā panta 17. daļas ceturtais punkts neattiecas uz elektroenerģijas ražotājiem, kuru elektroenerģijas ražošanas iekārtu jauda ir mazāka par 50 kilovatiem un elektroenerģijas energokopienām. Šā panta 17. daļas trešajā punktā noteiktā sistēmas operatora sniegtā informācija uzskatāma par apliecinātu.
(19) Šajā pantā minētais neatkarīgais akreditētais auditors ir inspicēšanas institūcija, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību."
32.
Aizstāt 30.1 panta otrajā daļā vārdus "400 voltus" ar vārdiem "0,4 kilovoltus".
33.
32. pantā:
izslēgt pirmās daļas pirmo punktu;
papildināt ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Elektroenerģijas ražotājs, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts elektroenerģijas ražotāju reģistrā, var nodarboties ar tā saražotās vai uzkrātās elektroenerģijas pārdošanu.";
papildināt ar 1.2 daļu šādā redakcijā:
"(12) Elektroenerģijas uzkrātuves operators, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts elektroenerģijas uzkrātuves operatoru reģistrā, var veikt darījumus elektroenerģijas tirgū;"
papildināt piekto daļu aiz vārdiem "tās piegādi" ar vārdiem "nosacījumus un kārtību, kādā piemērojama kompensācija elektroenerģijas piegādes neplānota pārtraukuma gadījumā," un aiz vārdiem "elektroenerģijas ražotāju" ar vārdiem "elektroenerģijas uzkrātuves operatoru";
papildināt ar 7. un 8. daļu šādā redakcijā:
"(7) Elektroenerģijas tirgotāji, kas elektroenerģiju piegādā vairāk nekā 200 000 lietotāju, savos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj dinamiskas elektroenerģijas cenas līguma piedāvājumu.
(8) Visiem elektroenerģijas lietotājiem ir tiesības noslēgt elektroenerģijas pirkuma līgumu, tajā skaitā atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgumu, ar elektroenerģijas ražotāju. Elektroenerģijas pirkuma līgumu slēgšanas kārtību, lietotāju un ražotāju tiesības un pienākumus elektroenerģijas ražošanā un lietošanā kā arī sistēmas operatoru tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabinets.".
(8) Visiem elektroenerģijas lietotājiem ir tiesības noslēgt elektroenerģijas pirkuma līgumu, tajā skaitā atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgumu, ar elektroenerģijas ražotāju. Elektroenerģijas pirkuma līgumu slēgšanas kārtību, lietotāju un ražotāju tiesības un pienākumus elektroenerģijas ražošanā un lietošanā kā arī sistēmas operatoru tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabinets.".
34.
Papildināt 32.1 pantā piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Regulators elektroenerģijas tirgotāju reģistrā reģistrē Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu.".
35.
32.2 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“Agregatoram ir tiesības uzsākt pieprasījuma reakcijas pakalpojuma nodrošināšanu, ja tas reģistrēts agregatoru reģistrā.";
papildināt piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Regulators agregatoru reģistrā reģistrē Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu. ".
36.
34.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "elektroenerģijas tirdzniecības vai balansēšanas pakalpojuma līguma" ar vārdiem " elektroenerģijas tirdzniecības līguma vai līguma par balansatbildības nodrošināšanu";
aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “sistēmas operators, kura tīkliem ir pieslēgts attiecīgais sadales sistēmas operators” ar vārdiem “pārvades sistēmas operators”.
37.
35. pantā:
Papildināt panta nosaukumu aiz vārda “tirgotāju” ar vārdiem “un agregatoru”;
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Galalietotājam ir tiesības katra mēneša pirmajā datumā bez ierobežojumiem mainīt elektroenerģijas tirgotāju un agregatoru."
papildināt otrajā daļā aiz vārda “tirgotāju” ar vārdiem “un agregatoru”.
38.
Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:
“36.pants. Atbildība par balansēšanu
(1) Latvijā balansēšanu nodrošina elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. Elektroenerģijas tirgotājs un agregators ir tiesīgs kļūt par balansatbildīgo pusi, noslēdzot līgumu ar pārvades sistēmas operatoru.
(2) Katrs elektroenerģijas tirgus dalībnieks ir balansatbildīgs.
(3) Elektroenerģijas tirgus dalībnieks slēdz ar elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru vai balansatbildīgo pusi līgumu par balansatbildības nodrošināšanu. Mājsaimniecības lietotāja balansatbildību nodrošina elektroenerģijas tirgotājs, kurš slēdz līgumu par balansatbildības nodrošināšanu ar elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru vai balansatbildīgo pusi.
(4) Elektroenerģijas tirgus dalībnieku, balansatbildīgo pušu, balansēšanas pakalpojuma sniedzēja un elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora tiesības un pienākumus nosaka Tīkla kodeksā.”.
(1) Latvijā balansēšanu nodrošina elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. Elektroenerģijas tirgotājs un agregators ir tiesīgs kļūt par balansatbildīgo pusi, noslēdzot līgumu ar pārvades sistēmas operatoru.
(2) Katrs elektroenerģijas tirgus dalībnieks ir balansatbildīgs.
(3) Elektroenerģijas tirgus dalībnieks slēdz ar elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru vai balansatbildīgo pusi līgumu par balansatbildības nodrošināšanu. Mājsaimniecības lietotāja balansatbildību nodrošina elektroenerģijas tirgotājs, kurš slēdz līgumu par balansatbildības nodrošināšanu ar elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru vai balansatbildīgo pusi.
(4) Elektroenerģijas tirgus dalībnieku, balansatbildīgo pušu, balansēšanas pakalpojuma sniedzēja un elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora tiesības un pienākumus nosaka Tīkla kodeksā.”.
39.
Izteikt 37. pantu šādā redakcijā:
“37.pants. Balansēšana un nebalansa norēķini
(1) Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators saskaņā ar Tīkla kodeksu veic nebalansa norēķinus par kārtējo nebalansa norēķina periodu atklāti un nediskriminējoši attiecībā uz visām balansatbildīgajām pusēm un elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, kuriem pārvades sistēmas operators nodrošina balansatbildību.
(2) Nebalansa norēķini tiek veikti, pamatojoties uz noteiktā periodā veikto elektroenerģijas darījumu uzskaiti un elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoru datiem, lai noteiktu balansēšanas elektroenerģijas apjomu. Nebalansa norēķini ir pieejami darījumā iesaistītajiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem.
(3) Elektroenerģijas sistēmas dalībnieks sniedz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram informāciju, kas ir nepieciešama balansēšanai un nebalansa norēķinu veikšanai.
(4) Lai nodrošinātu maksājumus par balansatbildības nodrošināšanu, elektroenerģijas pārvades sistēmas operators no balansatbildīgajām pusēm un elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, kuriem pārvades sistēmas operators nodrošina balansatbildību, var pieprasīt saistību izpildes nodrošinājumu, saskaņā ar Tīkla kodeksu.”.
(1) Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators saskaņā ar Tīkla kodeksu veic nebalansa norēķinus par kārtējo nebalansa norēķina periodu atklāti un nediskriminējoši attiecībā uz visām balansatbildīgajām pusēm un elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, kuriem pārvades sistēmas operators nodrošina balansatbildību.
(2) Nebalansa norēķini tiek veikti, pamatojoties uz noteiktā periodā veikto elektroenerģijas darījumu uzskaiti un elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoru datiem, lai noteiktu balansēšanas elektroenerģijas apjomu. Nebalansa norēķini ir pieejami darījumā iesaistītajiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem.
(3) Elektroenerģijas sistēmas dalībnieks sniedz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram informāciju, kas ir nepieciešama balansēšanai un nebalansa norēķinu veikšanai.
(4) Lai nodrošinātu maksājumus par balansatbildības nodrošināšanu, elektroenerģijas pārvades sistēmas operators no balansatbildīgajām pusēm un elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, kuriem pārvades sistēmas operators nodrošina balansatbildību, var pieprasīt saistību izpildes nodrošinājumu, saskaņā ar Tīkla kodeksu.”.
40.
Izteikt VIII1 nodaļas virsrakstu šādā redakcijā:
“VIII1 nodaļa
Nominētais elektroenerģijas tirgus operators, tirdzniecības darījumi un vairumtirgus uzraudzība”
Nominētais elektroenerģijas tirgus operators, tirdzniecības darījumi un vairumtirgus uzraudzība”
41.
37.1 pantā:
izteikt panta virsrakstu šādā redakcijā:
“37.1 pants. Nominētais elektroenerģijas tirgus operators”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Nominēto elektroenerģijas tirgus operatoru apstiprina, atsauc un tā darbību uzrauga Regulators, ievērojot Eiropas Komisijas īstenošanas aktus, kas pieņemti, papildinot Regulu Nr. 2019/943 .”;
papildināt trešo daļu aiz vārda “no” ar vārdu “nominētā”.
42.
Izslēgt 37.4 pantu.
43.
37.6 pantā:
izteikt 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(11) Elektroenerģijas ražotājs un elektroenerģijas uzkrātuves operators, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", nav aktīvais lietotājs.”;
Izslēgt 37.6 panta 9.daļu.
44.
Izteikt 37.8 panta ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Elektroenerģijas kopīgošana neskar iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, kas tām pastāv kā galalietotājiem, ražotājiem, elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem, tirgotājiem vai agregatoriem."
45.
Aizstāt 41.panta 3.punktā vārdu “noteiktos” ar vārdu “izdotos”.
46.
Aizstāt 42. panta 3. punktā vārdu "noteiktos" ar vārdu "izdotos".
47.
Izslēgt 43.pantu.
48.
Izteikt 44. pantu šādā redakcijā:
"44.pants. Elektroenerģijas ražotāja un elektroenerģijas uzkrātuves operatora atbildība
Regulators ir tiesīgs elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas uzkrātuves operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no elektroenerģijas ražotāja vai elektroenerģijas uzkrātuves operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators:
1) sniedz elektroenerģijas ražošanas pakalpojumu vai uzkrātās elektroenerģijas pārdošanu bez reģistrācijas vai pārkāpj vispārējās atļaujas noteikumus;
2) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju."
Regulators ir tiesīgs elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas uzkrātuves operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no elektroenerģijas ražotāja vai elektroenerģijas uzkrātuves operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators:
1) sniedz elektroenerģijas ražošanas pakalpojumu vai uzkrātās elektroenerģijas pārdošanu bez reģistrācijas vai pārkāpj vispārējās atļaujas noteikumus;
2) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju."
49.
Izslēgt 47.panta tekstā vārdus "elektroenerģijas sistēmas īpašnieks" un skaitli "43".
50.
Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "mājaslapa internetā" ar vārdiem "savā tīmekļvietnē" attiecīgā locījumā.
51.
Papildināt pārejas noteikumus ar 118. - 136. punktu šādā redakcijā:
"118. Ministru kabinets līdz 2024.gada 31.decembrim izdod šā likuma 5.2 panta otrajā daļā minētos noteikumus.
119. Objektā, kurā ir uzstādīts viedais elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts, sistēmas operators viedā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta atbilstību šā likuma 5.2 panta otrajā daļā noteiktajām nodrošina, veicot viedā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta nomaiņu pēc esošā viedā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta ekspluatācijas termiņa beigām.
120. Regulators līdz 2025.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 8.panta 2.daļā minētos sistēmas pieslēguma noteikumus elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem. Līdz sistēmas pieslēguma noteikumu elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem spēkā stāšanās, elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem piemēro sistēmas pieslēguma noteikumus elektroenerģijas ražotājiem.
121. Šā likuma grozījumi par 9.panta 2.4 daļas izteikšanu jaunā redakcijā un likuma papildināšanu ar 9.panta 2.8 un 2.9 , 2.10, 2.11 un 2.12 daļu stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.
122. Regulators līdz 2025.gada 1.janvārim izdod šā likuma 9.panta 2.4 daļā un 2.10 daļā minētās metodikas.
123. Līdz 2024.gada 31.decembrim elektroenerģijas ražotāju samaksātā maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu ir uzskatāma par šā likuma 9.panta 2.4 daļas redakcijā, kas ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim, noteikto maksu un uz to attiecināmi šā likuma 9.panta 2.4 daļas redakcijā, kas ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim, minētie nosacījumi.
124. Šā likuma grozījumi 15.1 panta pirmajā daļā un 19.1 panta pirmajā daļā stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.
125. Sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, ne vēlāk kā viena gada laikā pēc šā likuma 20.1 panta piektajā daļā minēto Ministru Kabineta noteikumu stāšanās spēkā izstrādā šā likuma 20.1 panta pirmajā daļā minēto elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīku.
126. Ministru kabinets līdz 2024.gada 31.decembrim izdod šā likuma 20.1 panta piektajā daļā minētos noteikumus.
127. Regulators šā likuma 20.1 panta sestajā daļā minēto kārtību izdod līdz 2024.gada 31.decembrim.
128. Šā likuma 20.2 pantā minēto informāciju sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, publicē sākot ar 2025.gada 1.janvāri.
129. Ministru kabinets līdz 2025. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 22. panta pirmajā daļā minētos noteikumus.
130. Šā likuma grozījumi par 26.panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.
131. Atļaujas, kuras tiešās līnijas ierīkošanai izsniedzis regulators, saglabā spēku pēc grozījumu par šā likuma 26.panta izteikšanu jaunā redakcijā stāšanās spēkā.
132. Ministru kabinets līdz 2024.gada 31.decembrim izdod šā likuma 26.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.
133. Regulators šā likuma 261.panta 2.daļā minētos elektroenerģijas uzkrāšanas vispārējās atļaujas noteikumus izdod līdz 2025.gada 30. jūnijam.
134. Ministru kabinets līdz 2025. gada 31.decembrim izdod šā likuma 29.2 panta piektajā daļā minētos noteikumus.
135. Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. decembrim izdod šā likuma 32. panta piektajā daļā minētos noteikumus.
136. Ministru kabinets līdz 2025. gada 31.decembrim izdod šā likuma 32.panta astotajā daļā minētos noteikumus.
119. Objektā, kurā ir uzstādīts viedais elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts, sistēmas operators viedā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta atbilstību šā likuma 5.2 panta otrajā daļā noteiktajām nodrošina, veicot viedā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta nomaiņu pēc esošā viedā elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta ekspluatācijas termiņa beigām.
120. Regulators līdz 2025.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 8.panta 2.daļā minētos sistēmas pieslēguma noteikumus elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem. Līdz sistēmas pieslēguma noteikumu elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem spēkā stāšanās, elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem piemēro sistēmas pieslēguma noteikumus elektroenerģijas ražotājiem.
121. Šā likuma grozījumi par 9.panta 2.4 daļas izteikšanu jaunā redakcijā un likuma papildināšanu ar 9.panta 2.8 un 2.9 , 2.10, 2.11 un 2.12 daļu stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.
122. Regulators līdz 2025.gada 1.janvārim izdod šā likuma 9.panta 2.4 daļā un 2.10 daļā minētās metodikas.
123. Līdz 2024.gada 31.decembrim elektroenerģijas ražotāju samaksātā maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu ir uzskatāma par šā likuma 9.panta 2.4 daļas redakcijā, kas ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim, noteikto maksu un uz to attiecināmi šā likuma 9.panta 2.4 daļas redakcijā, kas ir spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim, minētie nosacījumi.
124. Šā likuma grozījumi 15.1 panta pirmajā daļā un 19.1 panta pirmajā daļā stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.
125. Sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, ne vēlāk kā viena gada laikā pēc šā likuma 20.1 panta piektajā daļā minēto Ministru Kabineta noteikumu stāšanās spēkā izstrādā šā likuma 20.1 panta pirmajā daļā minēto elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīku.
126. Ministru kabinets līdz 2024.gada 31.decembrim izdod šā likuma 20.1 panta piektajā daļā minētos noteikumus.
127. Regulators šā likuma 20.1 panta sestajā daļā minēto kārtību izdod līdz 2024.gada 31.decembrim.
128. Šā likuma 20.2 pantā minēto informāciju sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, publicē sākot ar 2025.gada 1.janvāri.
129. Ministru kabinets līdz 2025. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 22. panta pirmajā daļā minētos noteikumus.
130. Šā likuma grozījumi par 26.panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī.
131. Atļaujas, kuras tiešās līnijas ierīkošanai izsniedzis regulators, saglabā spēku pēc grozījumu par šā likuma 26.panta izteikšanu jaunā redakcijā stāšanās spēkā.
132. Ministru kabinets līdz 2024.gada 31.decembrim izdod šā likuma 26.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.
133. Regulators šā likuma 261.panta 2.daļā minētos elektroenerģijas uzkrāšanas vispārējās atļaujas noteikumus izdod līdz 2025.gada 30. jūnijam.
134. Ministru kabinets līdz 2025. gada 31.decembrim izdod šā likuma 29.2 panta piektajā daļā minētos noteikumus.
135. Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. decembrim izdod šā likuma 32. panta piektajā daļā minētos noteikumus.
136. Ministru kabinets līdz 2025. gada 31.decembrim izdod šā likuma 32.panta astotajā daļā minētos noteikumus.
Likums stājas spēkā vispārējā kārtībā.
Ministrs V. Uzvārds