23-TA-2558
Grozījumi Jaunatnes likumā
Izdarīt Jaunatnes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 13. nr.; 2009, 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 166. nr.; 2015, 251. nr.; 2016, 241. nr.) šādus grozījumus:
1.
2.1 pantā:
izteikt trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
“2) nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt dzīvei nepieciešamās kompetences (tai skaitā zināšanas, prasmes un attieksmes) neformālās izglītības ceļā;”
izteikt ceturtās daļas 7. punktu šādā redakcijā:
“7) mobilitātes un starptautiskās sadarbības princips – nodrošināt jauniešiem iespēju būt mobiliem, attīstīt kompetences (tai skaitā zināšanas, prasmes un attieksmes) ārpus viņu dzīvesvietas un veicināt citu valstu ieteikumu, kā arī labās prakses apmaiņu un ieviešanu Latvijas jaunatnes politikā.”
2.
3. pantā:
aizstāt pirmās daļas 3. punktā vārdu “apmācību” ar vārdu “mācības”
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina ikgadējo jaunatnes politikas valsts programmu, kurā noteiktas ikgadējās jaunatnes politikas prioritātes atbilstoši jaunatnes politikas plānošanas dokumentiem un pasākumi prioritāšu īstenošanai, tajā skaitā neformālo izglītības programmu darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetenču pilnveidošanai apgūšana ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros.”
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
“(5) Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (turpmāk – aģentūra) īsteno jaunatnes politiku, tādējādi sekmējot darba ar jaunatni ilgtspējīgas sistēmas attīstību vietējā, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Aģentūra:
- nodrošina ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas, Eiropas Savienības un citu starptautisku programmu, projektu, iniciatīvu un pasākumu īstenošanu darba ar jaunatni jomā, veicinot kvalitatīva darba ar jaunatni sistēmas izveidi un stiprināšanu;
- nodrošina neformālās izglītības programmu, tajā skaitā ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros noteikto, izstrādi un īstenošanu darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetenču pilnveidošanai, tādējādi sekmējot darbā ar jaunatni iesaistīto personu turpmāku vispārējo kvalifikāciju un profesionalizāciju. Aģentūrai, īstenojot neformālās izglītības programmas, nav nepieciešama normatīvajos aktos paredzētā atļauja neformālās izglītības programmas īstenošanai;
- ir tiesīga izmaksāt stipendijas motivācijai neformālās izglītības programmas apgūšanai darbā ar jaunatni iesaistītajām personām atbilstoši piešķirtajam finansējumam ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros;
- nodrošina informācijas sagatavošanu un izplatīšanu par aģentūras kompetencē esošo Latvijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu darbā ar jaunatni, kā arī citiem jaunatnes politikas jautājumiem, veicinot jauniešu mobilitāti, līdzdalību un kompetenču attīstību;
- izsniedz apliecību par aģentūras īstenotās neformālās izglītības programmas apguvi;
- nodrošina atbalsta sniegšanu izglītības iestāžu pašpārvalžu, jauniešu domju un jaunatnes organizāciju attīstībai jauniešu pilsoniskās līdzdalības stiprināšanai.”
3.
4. pantā izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un jaunatnes organizāciju deleģētus pārstāvjus. Jaunatnes organizāciju deleģētie pārstāvji veido vismaz vienu trešdaļu no Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāva.”
4.
5. pantā:
izteikt pirmo daļu jaunā redakcijā:
“(1) Pašvaldība, pildot savas funkcijas, veic darbu ar jaunatni, ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus, ar mērķi sasniegt visus pašvaldības jauniešus. Pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība nosaka par darbu ar jaunatni atbildīgo pašvaldības institūciju un nodrošina institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni.”
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Pašvaldība, nodrošinot institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni, ir tiesīga:
1) pieņemt darbā jaunatnes lietu speciālistu – personu, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni;
2) pieņemt darbā jaunatnes darbinieku – personu, kas veic darbu ar jaunatni;
3) izveidot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai citu sadarbības mehānismu, kas veicina pašvaldības darba ar jaunatni plānošanu, koordināciju un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
4) izveidot jauniešu domi, kas sekmē pašvaldības jauniešu sadarbību, pieredzes apmaiņu un iniciatīvas darbā ar jaunatni;
5) izveidot jauniešu centru vai citu institūciju, kuras mērķis ir nodrošināt darba ar jaunatni veikšanu atbilstoši šā likuma 2.1 panta trešajā daļā noteiktajiem pamatuzdevumiem, veicināt pašvaldības jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē (turpmāk – jauniešu centrs);
6) paredzēt citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni.”
1) pieņemt darbā jaunatnes lietu speciālistu – personu, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni;
2) pieņemt darbā jaunatnes darbinieku – personu, kas veic darbu ar jaunatni;
3) izveidot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai citu sadarbības mehānismu, kas veicina pašvaldības darba ar jaunatni plānošanu, koordināciju un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
4) izveidot jauniešu domi, kas sekmē pašvaldības jauniešu sadarbību, pieredzes apmaiņu un iniciatīvas darbā ar jaunatni;
5) izveidot jauniešu centru vai citu institūciju, kuras mērķis ir nodrošināt darba ar jaunatni veikšanu atbilstoši šā likuma 2.1 panta trešajā daļā noteiktajiem pamatuzdevumiem, veicināt pašvaldības jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē (turpmāk – jauniešu centrs);
6) paredzēt citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni.”
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists vai jaunatnes darbinieks, viņš apgūst mācību programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lai pilnveidotu profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamās pamatprasmes."
izteikt sestās daļas 4. punktu šādā redakcijā:
“4) līdzdarboties pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos un tās organizētajos pasākumos;”
izteikt septītās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
“(7) Ja pašvaldība izveido jauniešu centru atbilstoši 5. panta otrās daļas 5. apakšpunktam, tā nodrošina:”
papildināt pantu ar septītās daļas 6.1 punktu šādā redakcijā:
“61) iespēju jaunatnes organizācijām nekomerciālos nolūkos izmantot jauniešu centra vai pašvaldības rīcībā esošās citas telpas šā likuma 2.1 panta trešajā daļā noteikto pamatuzdevumu veikšanai;”
5.
Izteikt 5.1 pantu šādā redakcijā:
“5.1 pants. Plānošanas reģionu kompetence jaunatnes politikas nozarē
Plānošanas reģioni veicina reģionālu jaunatnes politikas pasākumu plānošanu un īstenošanu.”
Plānošanas reģioni veicina reģionālu jaunatnes politikas pasākumu plānošanu un īstenošanu.”
6.
6. pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Kārtību, kādā jaunatnes organizācijas tiek iekļautas un izslēgtas no jaunatnes organizāciju saraksta, un tajā iekļaujamās ziņas nosaka Ministru kabinets. Jaunatnes organizāciju saraksta turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija.”
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Jaunatnes organizācija īsteno neformālās izglītības programmas jauniešiem un darbā ar jaunatni iesaistītajām personām Izglītības likumā noteiktajā kārtībā."
7.
11. pantā:
aizstāt 1. punktā vārdu “apmācību” ar vārdu “mācības”
8.
12. pantā:
papildināt otro daļu aiz vārda “jaunatni” ar vārdiem “un administratīvās kapacitātes stiprināšanai”
papildināt trešo daļu aiz vārda “pašvaldība” ar vārdiem “plānošanas reģions”
papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
“(8) Darbā ar jaunatni iesaistītajai personai, kura apgūst neformālās izglītības programmu ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, ir tiesības saņemt stipendiju motivācijai neformālās izglītības programmas apgūšanai. Stipendijas apmēru, saņemšanas kritērijus un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
9.
Pārejas noteikumā:
aizstāt vārdus “Pārejas noteikums” ar vārdiem “Pārejas noteikumi”;
papildināt pārejas noteikumus ar 2., 3. un 4. punktu šādā redakcijā:
“2. Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. decembrim izdod šā likuma 5. panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.
3. Šā likuma grozījums par 4. panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
4. Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. martam izdod šā likuma 12. panta astotajā daļā minētos noteikumus.”;
3. Šā likuma grozījums par 4. panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
4. Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. martam izdod šā likuma 12. panta astotajā daļā minētos noteikumus.”;
uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikuma tekstu par pārejas noteikumu 1. punktu.
Likums stājas spēkā
Ministrs V. Uzvārds